European Commission logo
Ein Konto erstellen
Mehrere Wörter mit Komma trennen

EPALE - Elektronische Plattform für Erwachsenenbildung in Europa

Blog

Blog

Medienkompetenz – die Kulturkompetenz für das 21. Jahrhundert

Die Bedeutung der klassischen und insbesondere der modernen internetbasierten Medien ist evident. Sie beeinflussen unser alltägliches Leben wie auch Politik und Gesellschaft. Insbesondere die sozialen Medien geben allen Benützern die Möglichkeit sich selbst auszudrücken, Inhalte zu teilen und personalisiert zu kommunizieren. Jeder User hat ein Gesicht und eine Stimme, die von vielen anderen Menschen auch wahrgenommen und geteilt werden kann.

TreeImage.
Gerhard Bisovsky

Media Literacy EPALE.

Die Bedeutung der klassischen und insbesondere der modernen internetbasierten Medien ist evident. Sie beeinflussen unser alltägliches Leben wie auch Politik und Gesellschaft. Insbesondere die sozialen Medien geben allen Benützern die Möglichkeit sich selbst auszudrücken, Inhalte zu teilen und personalisiert zu kommunizieren. Jeder User hat ein Gesicht und eine Stimme, die von vielen anderen Menschen auch wahrgenommen und geteilt werden kann.

Soziale Medien sind offen für Manipulation und Propaganda

Die sozialen Medien sind außerdem auch offen für die automatisierte Verbreitung von Nachrichten sowie für Propaganda und Manipulation. An der Oxford University wurde eine Studie zum Thema „Organized Social Media Manipulation“ durchgeführt, mit der 48 Ländern untersucht wurden. In jedem der Länder wurde zumindest ein Fall von organisierter Manipulation über soziale Medien festgestellt, die von einer politischen Partei oder einer Regierungsbehörde durchgeführt wurde.

Desinformation von politischen Parteien findet zumeist während Wahlkämpfen statt, sie trägt dazu bei, dass Misstrauen gefördert wird, dass polarisiert wird und dass die Integrität demokratischer Prozesse untergraben wird. In der Geschichte hat es immer wieder Manipulationen und Desinformationen gegeben, allerdings können heute über die sozialen Medien in kürzester Zeit sehr viele Menschen erreicht werden. Dabei ist zu bedenken, dass der überwiegende Teil von Kommentaren nur von einem sehr kleinen Teil der Facebook-Nutzer kommt, wie eine österreichische Studie der „lauten Minderheit“ gezeigt hat. Eine von mehreren Antworten auf diese Entwicklung sind die „Fakten-Checker“, von denen es in Europa bereits mehr als 100 aktive Gruppen in den Newsrooms der traditionellen Medien und mehrheitlich in NGOs und in der Zivilgesellschaft gibt, berichtet ein Report des Reuters Institute for the Study of Journalism.

Media Literacy ist ein Thema für die Erwachsenenbildung

Informationsüberflutung, cyber-bullying und Belästigung betreffen heute Menschen aller Altersgruppen. Das ängstigt viele Menschen, unterdrückt und manipuliert. Daher plädierte ich für eine Media Literacy, die die Menschen ermächtigt.

Medienkompetenz ist die "Fähigkeit, kompetent in allen Medienformen zu kommunizieren, sowie mit überzeugenden Bildern, Worten und Tönen, die unsere heutige Massenmedienkultur ausmachen, auf sie zuzugreifen, sie zu verstehen, zu analysieren, zu bewerten und zu beteiligen" führen Tessa Jolls und Michele Johnsen im Hastings Law Journal aus.

Die Menschen sollen in der Lage sein, die allgegenwärtigen Bedrohungen durch gefälschte Nachrichten, Cyber-Mobbing, Radikalisierung, Cyber-Sicherheitsbedrohungen und Betrug zu beurteilen und zu überwinden, wie es in der Kommunikation der Europäischen Kommission zum Digital Education Action Plan heißt.

Medienkompetenz bedeutet kritisch Denken

Media Literacy ist für mich eng verbunden mit der Fähigkeit kritisch und unabhängig zu urteilen, extremistischen Botschaften zu widerstehen und auch der Fähigkeit sich selbst und sein eigenes Handeln zu reflektieren. In einer Background Note der Europäischen Kommission wird diese Art der Resilienz hauptsächlich leider auf junge Menschen bezogen. Tatsächlich betrifft sie aber Menschen aller Altersgruppen. 

In einer Analyse zum Thema Medienkompetenzen in der EU-28, die von der European Audiovisual Observatory des Europarates durchgeführt wurde, ist „kritisches Denken“ der klare Spitzenreiter aller 547 ausgewerteten Projekte und es wurde so beschrieben:

Verständnis der Funktionsweise der Medienbranche und des Aufbaus von Medienbotschaften; Hinterfragen der Motivation der Inhaltsproduzenten mit dem Ziel, informierte Entscheidungen über die Auswahl und Nutzung von Inhalten zu treffen; Erkennen verschiedener Arten von Medieninhalten und Bewerten der Inhalte in Bezug Richtigkeit, Zuverlässigkeit und Preiswürdigkeit; Erkennen und Bewältigen der Sicherheitsrisiken im Internet.

Kritisches Denken ist ein breit akzeptiertes Bildungsziel und wir müssen darauf achten, dass sie nicht zu einem viel zitierten Bestandteil von Sonntagsreden wird. Kritisches Denken betrifft alle Sektoren des Bildungssystems, Kinder, Jugendliche und insbesondere auch Erwachsene.

Es existieren jedoch zahlreiche Definitionen, die auch Ausdruck unterschiedlicher dahinterliegender Konzeptionen sind. Kann Kritisches Denken als generalisierender Ansatz verstanden werden oder ist es Gegenstandsbezogen zu sehen? Welche Fähigkeiten und Fertigkeiten beinhaltet Kritisches Denken? Das sind nur wenige Fragen eines Ansatzes der für die Bildungsarbeit höchst relevant ist. Ein Artikel in der Standford Encyclopedia of Philosophy setzt sich grundlegend und erfrischend ausführlich mit „Critical Thinking“ auseinander.

Für den Bildungssektor ist es entscheidend wie Medienkomeptenz und kritisches Denken fundiert und nachhaltig in Lernprozessen realisiert werden können. Medienkompetenz hat mehr mit Bildung als mit Medien zu tun. Lehren mit Medien ist noch nicht Medienkompetenz, Medienproduktion ist keine Medienkompetenz; obwohl Medienkompetenz die Medienproduktion einschließen sollte. Medienkompetenz ist nicht Medien-Bashing, aber sie kritisiert auch die Medien. Medienkompetenz bedeutet, kritisch zu denken.

Das Ziel ist es meiner Meinung nach eine aufgeklärte und mündige Bürgerschaft, die Missinformationen identifizieren, verhindern und abblocken kann. Botschaften von Medien aller Art sind differenziert zu verstehen und die Menschen sollen in der Lage sein zu überprüfen wer sagt was und warum, mit einem Schwerpunkt auf dem Kontext der Medienbotschaften in all ihren Formen.

Schließlich geht es auch darum, den Fortbestand und die Weiterentwicklung von Demokratien zu sichern. Denn eine starke Demokratie basiert auf qualitativ hochwertigen Nachrichten und Informationen von unabhängigen Medien, auf einen pluralistischen Meinungsklima und der Fähigkeit einen breiten Konsens auszuverhandeln.


Gerhard Bisovsky, Generalsekretär des Verbandes Österreichischer Volkshochschulen. 1996-2012 Direktor der Wiener Volkshochschule Meidling, 2009-2012 Leitung des Netzwerks „Bildungsberatung in Wien“. 2012-2017 Vorstandsmitglied des Europäischen Verbandes für Erwachsenenbildung (EAEA). Chefredakteur von „Die Österreichische Volkshochschule

Login (18)

Kommentar

TreeImage.
Jelena Kuzmina
Do., 04.04.2019 - 20:54

Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
Login (0)
TreeImage.
Simona Dzirko
Do., 04.04.2019 - 11:06

Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
Login (0)

Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
Login (0)

Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
Login (0)
TreeImage.
Laima Mitenberga
Fr., 28.09.2018 - 19:39

Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
Login (0)
TreeImage.
Ieva Bērziņa
So., 23.09.2018 - 21:44

Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
Login (0)
TreeImage.
Jolanta_ Zastavnaja_
Sa., 22.09.2018 - 17:05

Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
sabiedrību. 
Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
 savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

Login (0)
TreeImage.
Jolanta_ Zastavnaja_
Sa., 22.09.2018 - 16:59

Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
sabiedrību. 
Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
 savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

Login (0)
Profile picture for user Elopescosta.
Etelberto Lopes Costa
Mo., 03.09.2018 - 18:02

Therefore, I plead for media literacy that empowers people, you wrote (Gerard) Than we are two, already! Within Epale community we can be much more. Once again: we can't afford to waist the opportunity that technology brought to people to access open and free knowledge. Still the answer shall be Freedoom and Liberty for everyone and not to forbidden. But what are the limits considering constraints of access of adult learners to learn? What should be our answers and the responsabilty of a platform such as Epale? Interesting debate could be   the one on this month...we stand for it at high level discussions...
Login (0)

Piekrītu raksta autoram, ka ir nepieciešams iemācīties kritiski domāt un vērtēt. Tomēr vārdi "medijpratība" un "kritiskā domāšana" jau šķietami kļuvis par saukli mūsdienu izglītībā. No kolēģiem un apkārtējiem cilvēkiem var just neizpratni - kas tas tieši ir un kā to iemācīties pašam? Kā skolotājs var mācīt kritiski domāt par informāciju, ja viņš pats nav mācīts to darīt? Domāju, ka būtu būtisks uzsvars jāliek uz pedagogu izglītošanu kritiskajā domāšanā un medijpratībā, lai šīs zināšanas varētu nodot tālāk saviem skolēniem. Pašlaik jūtu, ka daudzi baidās izrādīt savu nezināšanu vai nekompetenci par šo jomu, tādēļ nevēlas mācību saturā iekļaut šo prasmju attīstību. Arī pieaugušie, kas nav tieši saistīti ar izglītības jomu, ir jāizglīto par medijpratību un kritisko domāšanu. Un par to, manuprāt, būtu jārūpējas pašiem medijiem. Iespējams, būtu vērts veidot informatīvās reklāmas, rakstus, vides reklāmas par to, kas ir kritiskā domāšana un medijpratība, kā to apgūt. Domāju, ka šāda tipa reklāmas, kurās būtu norādīts, kur meklēt papildus informāciju par šo tēmu, lieliski palīdzētu cilvēkiem nebaidīties no šiem "bubuļiem" un sākt kritiski izvērtēt dažādo informāciju, kas mūsdienās ir ļoti daudz, kā arī sākt kritiski izvērtēt arī sabiedrisko mediju piedāvāto saturu.
Login (0)

Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
Login (0)

That's an important point, Etelberto. I think an online discussion here in the community about the role, function and development of adult education and its platforms would bring some interesting future perspectives to light. I would be there! 
Login (0)

Sie möchten eine andere Sprache?

This content may also be available in other languages. Please select one below
Switch Language

Want to write a blog post ?

Zögern Sie nicht, es zu tun!
Klicken Sie auf den untenstehenden Link und beginnen Sie mit der Veröffentlichung eines neuen Artikels!

Neueste Diskussionen

TreeImage.
Zsuzsanna Dr Kiss-Szabó

Rollenwandel beim Ausbildungspersonal in der beruflichen Aus- und Weiterbildung im 21. Jahrhundert

Der Arbeitsmarkt des 21. Jahrhunderts befindet sich in einem ständigen Wandel. Erfahren Sie mehr über die Veränderungen im Arbeitsumfeld in dem vom BIBB veröffentlichten Artikel "Führung und Kommunikation in der Ausbildung".

Zusätzlich
Profile picture for user npchanta.
Chantal PIERLOT

Fähigkeiten für ein demokratisches Leben aufbauen. Die Rolle der Erwachsenenbildung und -erziehung

Starten Sie die Diskussion, wie die Fähigkeiten des 21. Jahrhunderts aktivere Bürger hervorbringen können!

Zusätzlich
Profile picture for user npchanta.
Chantal PIERLOT

Online-Diskussion - Kreativität und Kultur für den sozialen Zusammenhalt

Latest News

Nächste Veranstaltungen

18 Juni
2024
Bevorstehend

Leando Live

Germany,  Berlin