chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Electronic Platform for Adult Learning in Europe

 
 

Blog

Media Literacy – Literacy for the 21st Century

03/09/2018
by Gerhard Bisovsky
Language: EN
Document available also in: DE SK LV BG ET SL PL HU EL

/en/file/media-literacy-epaleMedia Literacy EPALE

Media Literacy EPALE

 

Gerhard Bisovsky reflects on what media literacy is and what it should include to empower adults learners.

 

The importance of traditional media and especially modern internet-based media is evident. They influence our everyday life as well as politics and society. Social media in particular give all users the opportunity to express themselves, to share content and to communicate in a personalised way. Every user has a face and a voice that can be perceived and shared by many other people.

 

Social media are open to manipulation and propaganda

Social media are also open to the automated distribution of news, propaganda and manipulation. A study on Organized Social Media Manipulation was conducted at Oxford University and examined 48 countries. In each of these countries, at least one case of organised social media manipulation was identified, carried out by a political party or a government agency.

Disinformation of political parties usually takes place during election campaigns; it promotes mistrust, polarises and undermines the integrity of democratic processes. Historically, there have been many instances of manipulation and disinformation, but with social media a mass of people can be reached in a very short time. It should be borne in mind that the majority of comments come from a very small proportion of Facebook users, as an Austrian study of the ‘loud minority’ has shown. One of several answers to this development are ‘fact checkers’, of which there are already more than 100 active groups in Europe, in the newsrooms of traditional media, in NGOs and civil society, reports a paper by the Reuters Institute for the Study of Journalism.

 

Media literacy is a topic for adult education

Information overload, cyber-bullying and harassment affect people of all ages. This frightens people, suppresses and manipulates them. Therefore, I plead for media literacy that empowers people.

Media literacy is the ‘ability to communicate competently in all media forms, as well as to access, understand, analyse, evaluate, and participate with powerful images, words and sounds that make up our contemporary mass media culture’, Tessa Jolls and Michele Johnsen write in the Hastings Law Journal.

People should be able to assess and overcome the ubiquitous threats of fake messages, cyberbullying, radicalisation, cyber security threats and fraud, as the European Commission’s Communication on the Digital Education Action Plan says.

 

Media literacy relies on critical thinking

In my opinion, media literacy is closely connected with the ability to judge critically and independently, to resist extremist messages, and also the ability to reflect on oneself and one's own actions. In a background note from the European Commission, this type of resilience is unfortunately mainly related to young people, however, in fact, it affects people of all ages. 

In an analysis on media literacy in the EU-28 carried out by the European Audiovisual Observatory of the Council of Europe, ‘critical thinking’ is the clear leader of all 547 projects evaluated and it has been described as follows:

Understanding how the media industry works and how media messages are built; questioning the motivation of content producers to make informed decisions about content selection and use; identifying different types of media content and assessing content for accuracy, reliability and value; identifying and managing security risks in the Internet.

 

Media literacy means thinking critically

Critical thinking is a widely accepted educational objective and we must ensure that it is not merely paying lip service. Critical thinking affects all sectors of the education system, children, young people and adults.

However, there are numerous definitions which are also expressions of different underlying conceptions. Can critical thinking be understood as a general approach or is it subject-related? What skills and abilities does critical thinking involve? These are only a few questions of an approach that is highly relevant for educational work. An article in the Standford Encyclopedia of Philosophy deals fundamentally and refreshingly with critical thinking.

For the education sector, it is crucial how media literacy can be implemented with critical thinking on a sound and sustainable basis in the learning process. Media literacy has more to do with education than with the media. Teaching with media is not media literacy, it is teaching about media. Media production is not media literacy; although media literacy should include media production, media literacy is not bashing the media, it is also criticising the media. Media literacy means thinking critically.

In my opinion, the aim is an empowered and responsible population that can identify, prevent and block misinformation. Messages of all kinds of media are to be understood in a differentiated way and people should be able to verify who is saying what and why, with an emphasis on the context of media messages in all their forms.

Finally, it is also a question of ensuring the continuity and further development of democracies. A strong democracy is based on high-quality news and information from independent media, a pluralistic opinion climate and the ability to negotiate a broad consensus.

We would like to invite you to join EPALE’s live discussion on the role of media literacy in adult education. The discussion will be in English and will take place on this page on 27 September 2018. It will be moderated by EPALE Thematic Coordinator Markus Palmén.

We hope to see you there!


Gerhard Bisovsky, Secretary General of the Austrian Association of Adult Education Centers (Volkshochschulen). 1996-2012 Director of the Vienna Adult Education Center Meidling, 2009-2012 Director of the network ‘Education Guidance and Counselling Vienna’. 2012-2017 board member of the European Association on the Education of Adults (EAEA). Editor in Chief of Die Österreichische Volkshochschule

Contact: gerhard.bisovsky@vhs.or.at

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Displaying 1 - 10 of 13
  • Jelena Kuzmina's picture
    Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
  • Simona Dzirko's picture
    Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
  • Mārtiņš Šteins's picture
    Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
    Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
    Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
    Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
    1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
    2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
    3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
    4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
    5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
    6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
    7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
    8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
  • Kinga Samburska's picture
    Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
  • Jean Pierre Candiotti's picture
    Following the conversation, learning, thinking and visualizing projects for educating in future needed skills.
    contact me to jeanpierrecandiottibustamante at gmail. com or in facebook name jeanpierrecandiotti bests from sweden
  • Anda Tora's picture
    Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
    Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
    Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
    Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
    Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
    Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
    Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
    Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
    Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
  • Laima Mitenberga's picture
    Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
    Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
  • Ieva Bērziņa's picture
    Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
    Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
  • Jolanta_ Zastavnaja_'s picture
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

  • Jolanta_ Zastavnaja_'s picture
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.