European Commission logo
Δημιούργησε λογαριασμό
Μπορείτε να επιλέξετε πολλαπλές λέξεις χωρισμένες με κόμμα

EPALE - Electronic Platform for Adult Learning in Europe

Blog

Ένα μονοπάτι ψηφιακής συμπερίληψης

Ο θεματικός συντονιστής της EPALE για τις δεξιότητες ζωής, David Mallows, συζητά τη σημασία και τη διαδικασία της ψηφιακής ένταξης των ενηλίκων.

TreeImage.
Maria Parmakli

Ο θεματικός συντονιστής της EPALE για τις δεξιότητες ζωής, David Mallows, συζητά τη σημασία και τη διαδικασία της ψηφιακής ένταξης των ενηλίκων.

Καθώς μπαίνουμε στον μήνα EPALE Ψηφιακής και Ηλεκτρονικής Μάθησης, οι σκέψεις πιθανότατα θα στραφούν σε καινοτόμους και συναρπαστικούς τρόπους με τους οποίους η μάθηση θα μπορεί να διατίθεται ηλεκτρονικά, σε υπολογιστή ή κινητή συσκευή ή ακόμα και μέσω συσκευών εικονικής πραγματικότητας. Θα συζητηθούν οι συνέπειες για την παιδαγωγική και την κατάρτιση των εκπαιδευτικών, θα παρουσιαστούν διαδραστικά υλικά και ένας γενναίος νέος κόσμος μάθησης θα είναι πιο κοντά.

Το ψηφιακό χάσμα

Ωστόσο, καθώς και αυτές οι συναρπαστικές δυνατότητες, θα πρέπει επίσης να αφιερώσουμε χρόνο για να εξετάσουμε εάν η ψηφιακή τεχνολογία θα διευκολύνει την πρόσβαση των ενηλίκων που έχουν αποκλειστεί από τη μάθηση ή θα δημιουργήσει απλώς νέα και ακόμα πιο δύσκολα εμπόδια. Υπήρξαν πολλές συζητήσεις για ένα ψηφιακό χάσμα με τα χρόνια - οι φόβοι ότι η αύξηση της χρήσης ηλεκτρονικών υπολογιστών ως εργαλείων επικοινωνίας, εμπορίου, συμμετοχής στα κοινά και φυσικά μάθησης μπορεί να οδηγήσει σε μεγαλύτερη και ίσως πιο σημαντική ανισότητα για ορισμένες ομάδες στην κοινωνία.

Καθώς ο ηλεκτρονικός και ψηφιακός σύνδεση κόσμος καταπατά συνεχώς τον φυσικό κόσμο πρέπει να δώσουμε μεγάλη προσοχή στην ψηφιακή ένταξη - εξασφαλίζοντας ότι κάθε μέλος της κοινωνίας είναι σε θέση να εμπλακεί αποτελεσματικά με τον πλούτο του ψηφιακού κόσμου.

Ψηφιακή ένταξη

Μπορούμε να σκεφτούμε την ψηφιακή ένταξη όσον αφορά την πρόσβαση στο υλικό. Γνωρίζουμε ότι υπάρχουν ισχυρές συσχετίσεις μεταξύ της χρήσης ψηφιακών εργαλείων και διαφόρων οικονομικών και κοινωνικών δεικτών. Αυτό οδηγεί σε ορισμένες ομάδες ενηλίκων που πέφτουν πίσω όσον αφορά την ένταξη. Οι φτωχότερες ομάδες συχνά στερούνται απλώς το απαραίτητο υλικό. Εάν δεν διαθέτετε υπολογιστή στο σπίτι ή στην εργασία σας (ή στην τσέπη σας), είναι πολύ πιο δύσκολο να έχετε πρόσβαση σε κυβερνητικές υπηρεσίες στο διαδίκτυο ή να ζητήσετε επιστροφή χρημάτων για ακυρωμένο εισιτήριο τρένου ή να κάνετε online αγορές ή να μοιραστείτε βίντεο γάτας στο Facebook ή να συνδεθείτε στο EPALE. Και όταν οι ενήλικες δεν έχουν πρόσβαση στο υλικό, είναι επίσης πιο πιθανό να μην διαθέτουν δεξιότητες πληροφορικής. Αυτό, πολύ σωστά, προκαλεί μεγάλη ανησυχία στους υπεύθυνους χάραξης πολιτικής. Ωστόσο, πριν βιαστούν σε δαπανηρά προγράμματα επενδύσεων σε εξοπλισμό και βασικά μαθήματα πληροφορικής, θα ήταν συνετό να εξετάσουμε τι ακριβώς χρειάζεται κάποιος για να περάσει το ψηφιακό χάσμα και να ενταχθεί με τους υπόλοιπους, που είναι (εύλογα) πιο άνετοι και ενεργοί στο διαδίκτυο.

Έχω συμμετάσχει σε μια σειρά από τέτοιες πρωτοβουλίες και έχω δει από πρώτο χέρι ότι χρειάζονται περισσότερα από έναν υπολογιστή και μερικές δεξιότητες ποντικιών για έναν ενήλικο που θα συμπεριληφθεί ψηφιακά. Εκτός από την πρόσβαση στο υλικό και τις δεξιότητες για να το χρησιμοποιήσουμε, πρέπει επίσης να κατανοήσουμε τα ποικίλα κίνητρα των ενηλίκων για την εμπλοκή τους με τις νέες τεχνολογίες. Μπορεί να είναι καλύτερο να θεωρήσουμε αυτή τη διαδικασία ως ταξίδι και να προσδιορίσουμε το μονοπάτι μέσω του οποίου θα πρέπει να περάσει οποιοσδήποτε ενήλικας. Ο καθηγητής Steve Reder του Portland State University πρότεινε ένα μονοπάτι τεσσάρων σταδίων για την ψηφιακή ένταξη που πιστεύω ότι μπορεί να είναι εξαιρετικά χρήσιμο καθώς προσπαθούμε να ανταποκριθούμε στην πρόκληση αυτή.

Διαδρομή 4 σταδίων για την ψηφιακή ένταξη

Εκείνοι που δεν έχουν χρησιμοποιήσει ποτέ έναν υπολογιστή είναι στο πρώτο στάδιο:   Ψηφιακή πρόσβαση.

Μόλις τα άτομα έχουν πρόσβαση σε έναν υπολογιστή, μετακινούνται στο δεύτερο επίπεδο:  Ψηφιακή Γεύση.

Εδώ πρέπει να αποφασίσουν αν θέλουν πραγματικά να χρησιμοποιήσουν έναν υπολογιστή και για ποιο σκοπό. Και είναι εδώ ότι πολλές πρωτοβουλίες πέφτουν - δεν έχει νόημα να παρέχεται σε έναν ενήλικα πρόσβαση σε μια μηχανή εάν δεν επιθυμεί να την χρησιμοποιήσει. Πιθανότατα όλοι γνωρίζουμε έναν ηλικιωμένο συγγενή στον οποίο έχει δοθεί ένας φορητός υπολογιστής ή ένα iPad με την προσδοκία ότι θα αρχίσουν να στέλνουν μηνύματα ηλεκτρονικού ταχυδρομείου παρά γράμματα ή θα διατηρούν επαφή μέσω του Skype αντί για ένα σταθερό τηλέφωνο. Αντίθετα, το ακριβό gadget συγκεντρώνει σκόνη στη γωνία παρά το την υπομονετική διδασκαλία από τη νεότερη γενιά. Άλλοι, βέβαια, σύντομα θα δουν τα οφέλη και μόλις αποκτήσουν αυτή τη ψηφιακή «γεύση», το επόμενο βήμα, μαθαίνοντας πώς να το χρησιμοποιήσετε, γίνεται πιο σημαντικό.

Αυτό είναι που η Reder καλεί το στάδιο Ψηφιακής Ετοιμότητα .

Εκείνοι που δεν είναι ακόμα "έτοιμοι" για να χρησιμοποιήσουν την τεχνολογία θα πρέπει να μάθουν, αλλά μόλις έχουν την ψηφιακή «γεύση», είναι πολύ πιο πιθανό να πετύχουν.

Όταν έχουν αποκτήσει επαρκείς ικανότητες για να κάνουν ό, τι χρειάζονται, θεωρούνται «ψηφιακά έτοιμοι» και προχωρούν προς το τελικό στάδιο:   Ψηφιακός γραμματισμός .

Εδώ πρέπει να αναπτύξουν συστηματικά την ικανότητά τους να χρησιμοποιούν ψηφιακά εργαλεία για να επιτύχουν αυτό που είναι για το οποίο έχουν μια γεύση.

 

 

Κάθε στάδιο στο μονοπάτι έχει το δικό του εμπόδιο που πρέπει να ξεπεραστεί. Στην Ψηφιακή πρόσβαση, ο φραγμός είναι η έλλειψη υλικού, ή ίσως ευρυζωνικότητας. Στην Ψηφιακή Γεύση   - έλλειψη εμπιστοσύνης, αντιληπτή συνάφεια ή επιθυμία χρήσης υπολογιστών καθόλου. Στην Ψηφιακή ετοιμότητα, το εμπόδιο είναι βασικές δεξιότητες πληροφορικής.  Στον  Ψηφιακό Γραμματισμός οι φραγμοί αποτελούν τους φαινομενικά ατελείωτους τρόπους με τους οποίους αναπτύσσεται η ψηφιακή τεχνολογία και επινοούνται νέες εφαρμογές.

Όπως και με τη μάθηση των ενηλίκων, η πρόοδος και η θέση των ενηλίκων στην κατεύθυνση της ψηφιακής ένταξης μπορεί να μην είναι τόσο γραμμική όσο προτείνεται από το διάγραμμα. Ενώ το γούστο μιας συγκεκριμένης τεχνολογίας μπορεί να ακολουθήσει ή να εξαρτηθεί εν μέρει από την επαρκή ετοιμότητα για να το χρησιμοποιήσει, όπως ο Reder , επισημαίνει ότι το ίδιο άτομο δεν έχει «γεύση» για παιχνίδια στον υπολογιστή, παρόλο που έχει τις βασικές ικανότητες στον υπολογιστή για να το κάνει και είναι έτσι 'έτοιμος'.

Σχεδιάζοντας προγράμματα ψηφιακής ένταξης

Λοιπόν, ποια είναι η συνέπεια της πορείας ψηφιακής ένταξης της Reder για τους υπεύθυνους χάραξης πολιτικής; Κατά κύριο λόγο, δεν πρέπει να ξεχνάμε ότι το κίνητρο των ενηλίκων να μάθουν είναι εσωτερικό. Τα προγράμματα που αποσκοπούν στον «εξοπλισμό» των ενηλίκων με δεξιότητες πληροφορικής για τη διασφάλιση της ψηφιακής ενσωμάτωσης θα πρέπει επίσης να βοηθήσουν τους ενήλικες να διερευνήσουν τους τρόπους με τους οποίους η χρήση ψηφιακών εργαλείων μπορεί να ενισχύσει τη ζωή τους και να τους στηρίξει για να κάνουν τα πράγματα που εκτιμούν και επιθυμούν. Αν οι ενήλικες δεν έχουν γούστο για ψηφιακή τεχνολογία, δεν θα τους βοηθήσουν να ξεπεράσουν το ψηφιακό χάσμα.

Η Graciela Sbertoli της Skills Νορβηγίας, ο Zoltan Varkonyi της Progress Consult στην Ουγγαρία και η Caecilia Ο Maerk της SVEB, η Ελβετική Ομοσπονδία Εκμάθησης Ενηλίκων, όλα τα μέλη του Ευρωπαϊκού Δικτύου Βασικών Δεξιοτήτων, συζητούν πώς προσεγγίζεται η ψηφιακή ένταξη στη Νορβηγία Ουγγαρία και Ελβετία .

 


Ο David Mallows έχει 30 χρόνια εμπειρίας στην εκπαίδευση ενηλίκων ως εκπαιδευτικός, εκπαιδευτής εκπαιδευτικών, διευθυντής και ερευνητής. Διετέλεσε Διευθυντής Έρευνας του Εθνικού Κέντρου Έρευνας και Ανάπτυξης για τον Αλφαβητισμό και την Απεικόνιση των Νέων (NRDC) στο Ινστιτούτο Εκπαίδευσης του Λονδίνου στο UCL και αντιπροσωπεύει σήμερα το Ευρωπαϊκό Δίκτυο Βασικών Δεξιοτήτων στο EPALE ως θεματικός συντονιστής για τις Δεξιότητες Ζωής.

Login (13)

Σχόλιο

Ir cilvēki, kas ir pret tehnoloģijām, to iesaistīšanu mūsu ikdienā, jo neprot tās pielietot, baidās no to ietekmes u.c. Nevar noliegt, ka tehnoloģijas ir visur, kur mēs ejam. Vai jūs kādreiz domājāt, ka varēsiet nopirkt drēbes sēžot mājās uz dīvāna? Vai jūs kādreiz domājāt, ka samaksāsiet par pirkumiem mazāk nekā sekundes laikā ar vienu rokas kustību? Noteikti, ka nē. Pasaule pastāvīgi mainās un mums ir jāiet līdzi laikam, jāprot pielāgoties pārmaiņām, jāuztver tās pozitīvi. Protams, ir cilvēki, kas visu mūžu ir nodzīvojuši bez tām un neuzskata par vajadzīgu pat mēģināt tās izmantot ikdienā, tomēr ir lietas, kas ir jādara, gribam mēs to vai nē.
Login (0)
TreeImage.
Agate Cipule
Κυρ, 11/10/2019 - 19:09

Es uzskatu, ka mūsdienās vislielākā problēma vairs nav digitālajai piekļuvei, manuprāt, svarīgākais ir visu sabiedrību izglītot par tās efektivitāti un vajadzību. Ja ikvienam, kurš neizmanto digitālos pakalpojumus neviens nesniegts redzējumu, ka tas ir nepieciešams un, ka tam visam ir ļoti daudzi plusi, tad nav nemaz vērts runāt par digitālo pratību. Mūsdienās ir jāiemācās šīs lietas izmantot savā labā, ja es kā cilvēks, kurš to neizmanto un neredz jēgu tam, tad kāpēc man vispār mēģināt? Ir svarīgi saprast, ka tas atvieglo ļoti daudz lietu ikdienā un tad, kad tas būs skaidrs, tad arī būs vēlme kaut ko apgūt un izmantot.
Login (0)

Ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process, taču nav neiespējams. Mēs visi, tajā skaitā seniori, sekojam līdz mūsdienu tehnoloģijām ar vien vairāk. Ir nepieciešama informācija un motivācija apgūt, ko jaunu. Iespējams plašāki informatīvie pasākumi par to kur un kā to iespējams apgūt. Mēdijos būtu vairāk jāreklamē cik svarīgi ir apgūt šīs prasmes un tad jau mēs visi, arī gados vecākā paaudze, būtu ceļā uz izglītību, sociālo iekļaušanu, viedokļa paušanu utt.
Login (0)
TreeImage.
Madara Krastiņa
Πέμ, 05/09/2019 - 09:06

Tehnoloģijas mūsdienu sabiedrībā ir neatņemama sastāvdaļa, arī mana ikdiena bez viedtālruņa vai datora izmantošanas šķistu pa visam citādāka. Manuprāt, jaunā paaudze ļoti labi spēj izmantot šīs tehnoloģijas, lai atvieglotu savu ikdienu gan mācībās, gan darbā, gan arī ikdienas saziņai un informācijas iegūšanai. Jāsaka, ka vecākā paaudze uz šo skatās visai skeptiski, atceroties savus laikus, mans tēvs paliek pie sava, uzskatot, ka visi "stikliņu glāstītāji" paliek par jauno tehnoloģiju vergiem. Protams, zināma taisnība tur ir, bet uzskatu, ka jaunieši mūsdienās iedalās divās grupās. Viena no tām ir šie "stikliņu glāstītāji", kuri nereaģē, neko neredz un nedzird kā tikai pārāk spožo ekrānu un tastatūras klikšķus, kas izskan, pirkstiem dancojot pa to. Otra grupa, manuprāt, prot lieliski izmantot šīs tehnoloģijas savā labā un ērtībām. 
Login (0)
TreeImage.
keita straume
Πέμ, 05/02/2019 - 08:37

Digitālā iekļautība ir sarežģīts process, taču tas noteitki nav neiespējams. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā seko mūsdienu tehnoloģijām arvien vairāk un vairāk, tāpēc, es uzskatu, ka ši ideja viennozīmīgi ir realizējama, vienīgi tas, kas šobrīd ir nepieciešams ir vēlme, motivācija apgūt ko jaunu.
Login (0)
TreeImage.
Ede Schauer
Δευ, 04/29/2019 - 10:18

Piekrītu, ka šī ir mūsdienās aktuāla problēma. Domāju, ka tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka, kas saskāries ar šo digitālās iekļaušanas ceļu. Kā jau rakstā bija minēts - kāds savu pieejamo ierīci nav gatavs izmantot, savukārt cits nekavējoties to liek lietā un apgūst tās piedāvātās iespējas. Arī mans vectēvs (75 gadi) saņēma dāvanā viedtālruni un ir sajūsmā par tā piedāvātajām iespējām un ar saviem spēkiem cenšās atklāt jaunas opcijas, savukārt tajā pat laikā zinu arī jaunākus cilvēkus, kas, lai arī mājās ir datots, nemaz necenšās tajā, ko apgūt un to lietot. Vēl esmu saskāries, ka dažādas interneta vietnes ir pārāk sarežģītas cilvēkiem, kuriem ir zemas digitālās prasmes, tās sagādā grūtības pat jauniešiem, kad nepieciešams palīdzēt, piemēram, vecākiem. Uzskatu, ka arī digitālo vietņu izveides laikā ir jāpadomā par to, kas ir mērķa grupa un kā to padarīt maksimāli vienkāršu, lai tā būtu ērta arī cilvēkiem ar zemām digitālajām prasmēm. 
Login (0)

Pilnībā piekrītu par tām interneta vietnēm, ka tās dažreiz mēdz būt pārāk sarežģītas arī cilvēkiem, kam ir vidēja līmeņa digitālās prasmes. Un tas noteikti ir vēl viens aspekts par kuru ir jādomā, palīdzot cilvēkiem apgūt jaunus digitālos rīkus.
Login (0)
TreeImage.
Sergejs Ivanovs
Τετ, 04/17/2019 - 16:43

Raksts ir lietderīgs un aktuāls. Manuprāt, visas izglītības programmas mūsdienās ir jāveido, ņemot vērā digitalizācijas tendences un šo "4-pakāpju ceļu".
Piekrītu autora piemēram par gados veciem cilvēkiem. Digitālā plaisa, manuprāt, ir vairāk saistīta tieši ar cilvēku vecumu, nevis ar sociālo stāvokli. 
Tehnoloģijas, ierīces, piekļuve internetam, profili sociālos tīklos, epasts utt. šodien ir bezmaz visiem sociāliem slāņiem neatkarībā no viņu ienākumu līmeņa (jo par internetu nav jāmaksā, un dažādu ierīču tagad ir tik daudz tirgū, ka tās ir kļuvušas ļoti lētas). Bet savukārt gados veciem cilvēkiem, pat ja viņiem ir visas finansiālas iespējas, ir grūtāk pielāgoties un sagaršot digitalizācijas iespējas psiholoģisko iemesļu dēļ. 
Eiropas Pamatprasmju tīkla dalībniekiem bija labi komentāri par viedtālruņiem mācīšanās procesā. Piekrītu, ka jāattīsta ne tikai datorprasmes, bet arī prasmes efektīvi izmantot sava viedtālruņa priekšrocības. 
Labus rezultātus var panākt, manuprāt, ja digitālās prasmes tiks mācītas situatīvi, atkarībā no pašu izglītojamo ikdienas interesēm un preferencēm, saistītām, piem., ar viņu darbu, ģimeni, ceļošanu utt. 

Login (0)
TreeImage.
Ivans Burenkovs
Κυρ, 03/31/2019 - 21:33

Kopumā es piekrītu rakstam. Digitalizācija neapšaubāmi ir mainījusi mūsu izglītības sistēmu, un mums ir jāintegrē pēc iespējas vairāk cilvēku. Es uzskatu, ka otrā pakāpe ir visgrūtāka skolotājiem, jo tas ir saistīta ar cilvēka motivāciju. Cilvēki vēlas, lai studijās būtu jēga un mērķis, tāpēc ir būtiski parādīt kaut ko digitālo, kas attiecas uz šo personu.
Login (0)
TreeImage.
Elīna Birkāne
Πέμ, 02/28/2019 - 21:51

Piekrītu raksta autoram, ka pastiprināta digitalizācija mācību procesā var kļūt par vēl vienu šķērsli pieaugušo izglītībai, tomēr tam nebūtu jākļūst par iemeslu, lai cilvēks izvēlētos nemācīties. Lieliski piemēri ir vakara vidusskolas, kuru mērķauditorija ir tieši pieaugušie - šīs skolas ar digitalizācijas palīdzību nodrošina iespēju mācīties attālināti, arī miksējot klātienes mācības ar mācībām e-vidē. Šīs skolas dara visu, lai nodrošinātu šo iespēju katram, arī tiem, kas nejūtas droši digitālā vidē, piemēram, piedāvājot dažādas digitalizācijas mācību formas, dažādas saziņas formas, atkarībā no katra skolēna prasmēm darboties ar modernajām tehnoloģijām. 
Domāju, izglītības sistēmā kopumā, īpaši mūžiglītības kontekstā, būtu vērts ieguldīt digitāli iekļaujošu programmu izstrādē , ņemot vērā mērķauditorijas pārstāvju Digitālās gatavības pakāpi un iekļaušanas plānu. 
Login (0)
TreeImage.
Beāte Lozberga
Τετ, 02/27/2019 - 21:05

Pēc manām domām, izveidojot 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību, tas noteikti būtu solis un priekšu nevis atpakaļ. Mums ir jāsaprot tas, ka modernās tehnoloģijas tikai turpinās attīstīties un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tādēļ, iespējams, nākotnē būs tādas tehnoloģijas, par kurām neviens cilvēks mūsdienās vēl nav aizdomājies. Ir tik daudz cilvēku, it īpaši vecākā gājuma, kuriem trūkst zināšanu, iemaņu un palīdzības, lai apgūtu modernās tehnoloģijas, taču viņi arī ir tādi paši cilvēki kā mēs, zinātkāri un interesi pilni uzzināt un iemācīties, ko jaunu, protams, vienmēr pastāv izņēmumi. Manuprāt, šī pārkāpju sistēma būtu loti efektīva, jo veicot mazus solīšus, tiktu sasniegts lielais mērķis. 
Login (0)
TreeImage.
Māra Podiņa
Τρί, 02/26/2019 - 21:46

4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process. Ceturtais līmenis lielai daļai vecākās paaudzes ir nesasniedzams mērķis. "Kad ir apgūtas pietiekamas prasmes, lai cilvēki darītu to, kas viņiem ir nepieciešams" (David Mallows), nošķir robežu, pie kuras paliekam. Būs grūti atrast paņēmienus, kas spētu motivēt pāriet nākamajā līmenī senioru, kurš visu mūžu ir lieliski izticis bez "jaunām digitālām garšām".
Login (0)
Profile picture for user nevenjan.
Jan EVENSEN
Παρ, 03/10/2017 - 11:01

FØNIX AS (FONIX) in Norway have conducted an interesting project with the use of iPads as learning tool with a group of migrants learning Norwegian the last year.

The group has been together for language training in classroom two days a week - the rest of the week they have been in practice at ordinary workplaces.

All students have undergone career guidance, and were established in practice before the project was started.

This project is a good example of flipped classroom as methodology. We found that the students – especially the women - appreciated the "freedom" the technology gave them. They could prepare at home and / or sit elsewhere than in the classroom.

They had to take more responsibility for being prepared. Using the iPad as tool students could work more independently and on their own, while they were closely monitoring the teacher (via Showbie or guidance in the classroom).

The following applications have been used in this project: Showbie, BookCreator, Explain Everything and Pages, iMovie and PuppetPals. Showbie worked both as a learning platform and communication platform throughout the project.

We created digital learning portfolios that students should retain into practice. These were created in BookCreator.

These would be used to connect the classroom and workroom - students could for example take pictures in work placements, they put into the digital learning folder and continue working with this photo in the classroom. These folders would also allow the teacher to send the students tasks out in the workroom.

The experiences from the project in 2016 shows that close monitoring both in classrooms and workrooms is a success factor for the individual participant to reach his / hers goals.

Further development of digital learning portfolios, increased use of digital learning tools and flipped classroom will help to ensure that such a method is an integral part of FONIX’ teaching program for migrants in the future.

Please take contact if you are interested in further information on this project - and / or to develope something along these lines together with us in the future :  jan.evensen@fonix.as

Login (0)

Jan, your last post is almost a blog in itself. And in fact I think it should be published as one, maybe adding som screen dumps or details? Can we talk about this next week?

To all Epale users reading this: do you have similar examples of how to use digital tools for language and basic skills training of immigrants? Both Epale and the EBSN are extremely interested in hearing about them!

Login (0)
TreeImage.
Simona Dzirko
Δευ, 02/25/2019 - 13:46

Strādājot klientu apkalpošanas jomā, sapratu, ka ne vecumam ir nozīme, lai apgūtu digitālās prasmes, bet gan motivācijai. Sākotnēji biju pārsteigta par salīdzinoši lielo senioru skaitu, kuri veikli lieto digitālās ierīces un, piem., pat iepērkas internetā. Ja cilvēks vēlas ko konkrētu apgūt savā dzīvē, pamatā tam ir kāda veida vajadzība, kas rada motivāciju. Interesants ir profesora Stīva Reidera 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību. Uzskatu, ka ierīču pieejamība mūsdienās nav šķērslis, jo skolās datori tiek nodrošināti, kā arī to apmācība; pieaugušajiem bibliotēkās ir iespējams bez maksas izmantot datoru un internetu; bankās ir izvietoti datori, kuros iespējams pašam caur internetbanku veikt norēķinus; notiek bezmaksas datorapmācības u. c. Piekrītu raksta autoram - lai notiktu veiksmīga digitālā iekļaušana, manuprāt, galvenais par ko būtu jādomā, tā ir "sagaršošanas stadija". Tikai tad, kad cilvēks sapratīs, kāpēc viņam nepieciešamas digitālās prasmes, ko viņš lietderīgu no tā var iegūt, tikai tad viņam veidosies motivācija to apgūt un vēlāk, iespējams, arī arvien papildināt savas zināšanas. Nav vērts cilvēkam apmeklēt datorprasmes kursus, ja viņš nesaprot, ko ar to iesākt. Tas ir tāpat kā ar jaunu valodu apguvi - ja valodu nelieto, tā ātri aizmirstas un tad paliek pāri vien tas, ka esi trenējis prātu un mācījies. Galvenās lietas par kurām būtu jārunā sabiedrībā ir - digitālās ierīces un internets nav "bubulis", jo daudzi cilvēki, kuri vēlētos apgūt digitālās prasmes vienkārši baidās. Baidās, nevis no tā, ka kaut ko nepratīs, bet gan no interneta un ierīču drošību kopumā. Tāpēc būtu svarīgi vairāk skaidrot sabiedrībai, kāds labums ir no tehnoloģijām, ka tās nav tikai spēlītes, sociālie tīkli un "atkarība", un kā pareizi ievērot drošību, lai sevi internetā pasargātu. Tāpat jāņem vērā fakts, ka šobrīd izglītības vidē ir grūti vai pat neiespējami pilnvērtīgi mācīties vai studēt bez datora lietošanas pamatzināšanam. Jāsecina, ka digitālās prasmes mūsdienās ir viens no pamatiem, lai spētu apgūt arī citas prasmes un zināšanas.
Login (0)
Profile picture for user nevenjan.
Jan EVENSEN
Παρ, 03/10/2017 - 10:11

I had an interesting experience that illustrate ‘digital exclusion’ the other day when I damaged my suitcase traveling with KLM from Moscow to Sandefjord, Norway.

I registered the damage at the airport in Sandefjord, and was handed a damage report together with a piece of paper describing the procedure for further claim.

Within seven days, I had to log into the KLM website on my computer, file a formal complaint, and upload documentation from the shop about the cost of the suitcase together with my boarding card.

The skills needed for this simple claim included both my ability to make a written report in English (my mother tongue is Norwegian), the access to a on-line computer, the ability to use the computer to find the correct web-site (not simple event for me) and – maybe most important – the access to and knowledge how to use a scanner to upload the necessary appendix.

 

Login (0)
TreeImage.
Līga Jesineviča
Παρ, 02/22/2019 - 12:47

Manuprāt, profesora Stīva Rēdera 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļaušanu ir veiksmīgi izstrādāts. Piekrītu, ka digitālās iekļaušanas atslēga un pamats ir motivācija. Ja cilvēks būs motivēts un tiešām vēlēsies mācīties, tad atradīs iespēju, kā pārvarēt digitālās piekļuves šķēršļus, piemēram, apmeklējot publiskās piekļuves datorus bibliotēkās. Motivācija ir svarīga arī digitālās sagaršošanas un gatavības posmā. Latvijā tiek piedāvāti kursi dažāda vecuma mērķauditorijai digitālo prasmju ieguvei un attīstīšanai. Piekrītu, ka svarīga ir arī pozitīva pieredze, kas ietekmē sagaršošanas posmu. 
Mana personīgā pieredze ar datorprasmju mācīšanu saviem vecākiem ir dažāda. Ir grūti un dažkārt šķiet, ka tas nav veiksmīgi, tomēr lēnām, soli pa solim un atkārtojot vairākas reizes, tas ir iespējams, ja tikai ir vēlme un motivācija. 
Login (0)

Learning to read, through writing on a keyboard:

School Font (Skolstil) http://www.skolstil.se/en/ (link is external)

As the students press a key, the program’s synthetic speech will pronounce the corresponding sound, and the letter will appear on the screen in a handwritten style. When the space bar is pressed, the program will pronounce the whole word. When the punctuation mark is pressed, the program will pronounce the whole sentence.

When the students hear the sound as they press a key, they experience the connection between the symbol and the sound.

Video here: http://www.vox.no/Norsk-og-samfunnskunnskap/Metodisk-veiledning/Skrive-seg-til-lesing-STL/

 

See more on digital tools for immigrants here: /en/resource-centre/content/apps-language-learning

Login (0)
TreeImage.
Marina Nozdraceva
Τρί, 02/19/2019 - 18:34

Izlasot rakstu par digitālo iekļausanu pieaugušo dzīvē, es piekrītu, ka ir neredzams, bet taustāms šķērslis starp jaunajām tehnoloģijām un pieaugušajiem. Protams, ekonomiskie un sociālie šķēršļi, lai pieaugušie varētu izmantot datorus un telefonus, jo ne katram ir līdzekļi to iegūšanai.
Mūsdienās arvien vairāk pieaugušo dodas uz augstāko izglītību, bet, lai tas notiktu, viņiem vajadzētu būt pamatzināšanām par jaunu tehnoloģiju, piemēram, datoru, izmantošanu. Tāpēc ir nepieciešami kursi pieaugušo iekļaušanai digitālajā vidē. Lai šī neredzamā, lielā barjera kļūst mazāk, un iespēja mācīties un attīstīties vairāk.
Es piekrītu raksta autoram, ka bez izpratnes par to, kādēļ dzīvē nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, bez motivācijas un mērķa tās izmantot, nebūs rezultāta. Es pilnīgi piekrītu četru pakāpju ceļam uz digitālo iekļaušanu. Patiešām, ja izmantotā persona nepārvarēs grūtības, kas viņam radušās un neiziet cauri visiem soļiem, rezultāts nebūs.
Ļoti svarīgs solis šajā ceļā ir digitālā izsekošana. šajā posmā personai patiešām ir jāsaprot, vai viņam tas ir vajadzīgs vai nē. Saprast, kādas iespējas jaunās tehnoloģijas var dot viņam, kā tās var vienkāršot ikdienas dzīvi.
Iekļaušana digitālajā procesā ir ļoti parādīga un sarežģīta pieaugušajiem, bet, manuprāt, tas ir tā vērts, lai atvieglotu dzīvi pēc tam, un visas mājsaimniecības vajadzības kļūs pieejamākas. Lai to izdarītu, jums ir nepieciešams organizēt kursus, aprīkot tehnoloģiju klases, lai iekļautu cilvēkus šajā vidē, taču tas ir tikai pēc tam, kad viņi saprot, ka viņiem tas tiešām ir nepieciešams.


Login (0)
Profile picture for user EPALE Deutschland.
EPALE Deutschland
Τρί, 01/22/2019 - 13:24

Wir veranstalten am 9. und 10.05.2019 eine Fachtagung zum Thema "Digitale Medien und Tools in der Erwachsenenbildung". Dabei rufen wir interessierte Projekte und Einrichtungen dazu auf, die Tagung in Form von Themenworkshops und Präsentationen (Markt der Möglichkeiten) mitzugestalten.

Sie haben ein innovatives Lern- oder Lehrkonzept entwickelt? Sie haben interessante Erfahrungen beim Einsatz digitaler Tools gemacht, die Sie gerne diskutieren möchten? Dann bewerben Sie sich bis zum 15.02.2019!

Login (0)

Pokud budeme uvažovat jen o lidech, kteří mají přístup k ICT nástrojům. Tedy mají přístup k "hardwere". Je hlavní otázkou jejich motivace? Tím mám na mysli, pokud splníme, první krok, tedy digitální přístup a zaměříme se na jejich digitální apetit. Máme i teorie jak jej "vzbudit"/jak jej docílit? Hledala jsem na tuto otázku odpověď a nenašla jsem takovou, která by mě přesvědčila, že digitálnímu apetitu můžeme pomoci, pokud daný člověk sám nechce. Ano, můžeme se dočíst, jak s digitálním apetitem pracovat, když už ho lidé mají, avšak o jeho získání jsem toho nenašla tolik. Přičemž si myslím, že s přibývajícími druhy a možnostmi v oblasti ICT bychom se této problematice měli věnovat důkladněji. A to nejen z toho důvodu, probudit v lidech digitální apetit, kteří jej nemají. Ale také jak jej probudit u lidí, kteří sice ICT využívají, ale jen co se týče poslání e-mailu, přečtení si zpráv a tímto jejich dovednosti a využívání výhod ICT končí. 
Login (0)
Profile picture for user npoircam.
Camille POIRAUD
Τετ, 03/29/2017 - 11:42

Pour continuer de débattre autour de ce sujet, rdv le 26 avril à Paris! Une rencontre thématique EPALE France abordera le sujet suivant : " Impacts du numérique sur les apprentissages tout au long de sa vie ".

Cette rencontre sera l'occasion de découvrir de nombreux outils et pratiques et d'échanger avec des professionnels du secteur, notamment à l'occasion d'un "Explorcamp".

Voir le détail de l'événement en consultant l'article d'actualité sur EPALE.

Login (0)

θέλετε να αλλάξετε γλώσσα?

This content may also be available in other languages. Please select one below
Switch Language

Want to write a blog post ?

Μην διστάσετε να το κάνετε!
Κάντε κλικ στον παρακάτω σύνδεσμο και ξεκινήστε να δημοσιεύτε ένα νέο άρθρο!

Τελευταίες συζητήσεις

TreeImage.
Elsa Neophytou

Πλοήγηση στην Τεχνητή Νοημοσύνη στη Σύγχρονη Κοινωνία

Ελάτε μαζί μας για να αναλογιστούμε και να συζητήσουμε τον ρόλο της Τεχνητής Νοημοσύνης στη σύγχρονη κοινωνία και τα πιθανά εργαλεία για να τη χρησιμοποιούμε με τον καλύτερο δυνατό τρόπο.

Περισσότερα
TreeImage.
Elsa Neophytou

Βιωσιμότητα και εκπαίδευση ενηλίκων: μετάβαση πέρα από τις πράσινες δεξιότητες;

Ελάτε μαζί μας καθώς σκεφτόμαστε τις πράσινες δεξιότητες ως έναν τρόπο αντιμετώπισης σύνθετων αλληλένδετων ζητημάτων όπως η κλιματική αλλαγή και οι περιβαλλοντικές προκλήσεις.

Περισσότερα
TreeImage.
Elsa Neophytou

Χρηματοοικονομικός αλφαβητισμός σε περιόδους κρίσης

Γνωρίστε τους ειδικούς μας και βυθιστείτε στον κόσμο των οικονομικών πολιτικών και του κοινωνικού τους αντίκτυπου.

Περισσότερα