European Commission logo

Discover more with our Mobile App!

Explore the EPALE App for exclusive insights and community connections. Enjoy an enhanced experience.
Access the App Stay on the website
Prijava Ustvari račun
Izberete lahko več besed z ločilno vejico

EPALE - Spletna platforma za učenje odraslih v Evropi

Blog

Pot digitalne vključenosti

Ker spletni svet vedno bolj posega v fizičnega, bi morali nameniti veliko pozornost digitalni vključenosti - zagotoviti, da je lahko vsak član družbe učinkovito deležen bogatih prednosti digitalnega sveta.

Tematski koordinator EPALE za življenjske spretnosti David Mallows razmišlja o pomenu in procesu digitalne vključenosti odraslih.

Ko vstopimo v mesec digitalnega učenja in e-učenja EPALE-jev (EPALE Digital and E-learning), se bodo misli verjetno obrnile k inovativnim in razburljivim načinom, kako učenje omogočiti na spletu, v računalniku ali na mobilni napravi ali celo prek slušalk z navidezno resničnostjo. Obravnavane bodo posledice takega dostopa za pedagogiko in za usposabljanje učiteljev, predstavljena bodo interaktivna gradiva in pogumni novi svet učenja bo videti še malo bližje.

Digitalni razkorak

Vendar pa si moramo poleg teh vznemirljivih možnosti vzeti čas in razmisliti, ali bo digitalna tehnologija olajšala dostop odraslim, ki so bili izključeni iz učenja, ali pa bo zanje preprosto postavila nove in še bolj zastrašujoče ovire. V preteklih letih se je veliko govorilo o digitalnem razkoraku - obstaja namreč strah, da lahko povečanje uporabe računalnikov kot orodij za komunikacijo, trgovanje, državljansko angažiranost in seveda učenje prispeva k večji in morda znatni neenakosti za nekatere skupine v družbi.

Ker spletni svet vedno bolj posega v fizičnega, bi morali nameniti veliko pozornost digitalni vključenosti - zagotoviti, da je lahko vsak član družbe učinkovito deležen bogatih prednosti digitalnega sveta.

Digitalna vključenost

O digitalni vključenosti lahko razmišljamo v smislu dostopa do strojne opreme. Vemo, da obstajajo močne povezave med uporabo digitalnih orodij in različnimi ekonomskimi in socialnimi kazalniki. Zaradi tega nekatere skupine odraslih na področju uvedbe zaostajajo za vrstniki . Revnejšim skupinam pogosto manjka potrebna strojna oprema. Če nimate računalnika doma ali na delovnem mestu (oziroma v žepu), so dostop do vladnih storitev na spletu, prijava za vračilo preklicane vozovnice, nakupovanje na spletu, skupna raba videoposnetkov z mačkami na Facebooku ali prijava v EPALE veliko težji. In ko odrasli nimajo dostopa do strojne opreme, je tudi bolj verjetno, da jim primanjkuje znanja na področju informacijske tehnologije. To je povsem upravičeno zelo zaskrbljujoč problem za oblikovalce politik. A,

preden se zatečejo k dragim programom naložb v opremo in tečajem za osnovno znanje o informatiki, bi bilo pametno razmisliti, kaj dejansko potrebujejo, da premagajo digitalni razkorak in se pridružijo tistim od nas, ki so na spletu (v smiselnem obsegu) sproščeni in aktivni.

Sodeloval sem pri številnih takšnih pobudah in iz prve roke lahko povem, da je za digitalno vključitev odraslega potrebno več kot računalnik in nekaj veščin uporabe z miško. Poleg dostopa do strojne opreme in veščin za njeno uporabo moramo razumeti tudi različne motivacije odraslih za delo z novimi tehnologijami. Morda bi bilo bolje, če bi ta proces osmislili kot potovanje in opredelili pot, skozi katero bo morala iti vsaka odrasla oseba. Profesor Steve Reder iz Državne univerze v Portlandu je predlagal štiridelno pot do digitalne vključenosti, za katero menim, da je lahko izjemno koristna, če poskušamo premagati ta izziv.

Štiristopenjska pot do digitalne vključenosti

Tisti, ki še nikoli niso uporabljali računalnika, so v prvi fazi, ki se imenuje Digitalni dostop.

Ko imajo posamezniki dostop do računalnika, se premaknejo na drugo stopnjo, ki jo imenujemo Okušanje digitalnega sveta.

Tu se morajo odločiti, ali želijo uporabljati računalnik in v kakšen namen. In tukaj padejo številne pobude, saj ni smiselno, da se odraslim omogoči dostop do naprave, če te ne želijo uporabljati. Verjetno vsi poznamo starejšega sorodnika, ki je od bližnjih dobil prenosni računalnik ali iPad v pričakovanju, da bo začel pošiljati e-pošto namesto pisem ali da bo ostal v stiku prek Skypa, ne pa fiksnega telefona. Namesto tega pa se na dragi napravi nabira prah, in to kljub veliko potrpežljivega učenja s strani mlajše generacije. Drugi pa seveda kmalu uvidijo koristi in ko enkrat okusijo digitalni svet, postane naslednji korak, tj. učenje, kako ga uporabljati, bolj smiseln.

To Reder imenuje faza digitalne pripravljenosti.

Tisti, ki še niso pripravljeni na uporabo tehnologije, se bodo morali tega naučiti; če bodo pridobili »okus« za digitalno tehnologijo, je veliko verjetneje, da jim bo to uspelo.

Ko dovolj obvladajo znanje in spretnosti za to, kar potrebujejo, jih lahko štejemo za »digitalno pripravljene« in s tem se premaknejo v zaključno fazo: Digitalna pismenost .

Na tem področju morajo ljudje sistematično razvijati svoje znanje o uporabi digitalnih orodij, da bi dosegli tisto, kar želijo.

 

 

Vsaka stopnja na poti ima svojo oviro, ki jo je treba premagati. Pri digitalnem dostopu je ovira pomanjkanje strojne opreme ali morda širokopasovne povezave; pri digitalnem okusu je to pomanjkanje zaupanja, zaznavanje ustreznosti ali pomanjkanje želje po uporabi računalnikov; pri digitalni pripravljenosti je ovira osnovno znanje na področju informacijske tehnologije; pri fazi digitalne pismenosti pa ovire predstavljajo nenehno porajajoči se načini razvoja digitalne tehnologije in izumljanja novih aplikacij.

Kot je pri izobraževanju odraslih pogosto, napredovanje in vključevanje odraslih na tej digitalni poti morda ni tako linearno, kot je predlagano v diagramu. Čeprav lahko nekdo poskuša usvojiti določeno tehnologijo oziroma je od tega delno odvisen ali je celo dovolj pripravljen za uporabo, kot poudarja Reder, nima še nobenega »okusa« za računalniške igre, četudi ima osnovno računalniško znanje in je zato »pripravljen«.

Oblikovanje programov za digitalno vključevanje

Kakšne so posledice Rederjeve digitalne poti vključevanja za oblikovalce politik? Predvsem ne smemo pozabiti, da je motivacija za učenje pri odraslih notranja. V sklopu programov, namenjenih »opremljanju« odraslih z računalniškimi spretnostmi za zagotovitev digitalne vključenosti, bi si morali vzeti čas in pomagati odraslim, da raziščejo načine, kako si lahko z uporabo digitalnih orodij olajšajo življenje in si pomagajo pri opravljanju tistih stvari, ki jih cenijo in ki si jih želijo. Če odrasli nimajo okusa za digitalno, jim nobeno usposabljanje na področju informacijske tehnologije ne bo pomagalo preseči tega digitalnega razkoraka.

Graciela Sbertoli iz Skills Norway na Norveškem, Zoltan Varkonyi iz Progress Consulta na Madžarskem in Caecilia Maerk iz Švicarske zveze za izobraževanje odraslih (SVEB) – vsi člani Evropske mreže osnovnih znanj, razpravljajo o pristopu digitalne vključenosti na Norveškem , Madžarskem in v Švici .

 

David Mallows ima 30 let izkušenj z izobraževanjem odraslih kot učitelj, trener učiteljev, vodja in raziskovalec. Pred tem je bil direktor oddelka za raziskave na Nacionalnem raziskovalnem in razvojnem centru za pismenost in računanje odraslih (NRDC) na Inštitutu za izobraževanje UCL v Londonu, trenutno pa predstavlja Evropsko mrežo osnovnih znanj v EPALE kot tematski koordinator za življenjske spretnosti.

Likeme (13)
Themes addressed
Temeljne spretnosti
E-učenje
Socialna vključenost

Komentar

Ir cilvēki, kas ir pret tehnoloģijām, to iesaistīšanu mūsu ikdienā, jo neprot tās pielietot, baidās no to ietekmes u.c. Nevar noliegt, ka tehnoloģijas ir visur, kur mēs ejam. Vai jūs kādreiz domājāt, ka varēsiet nopirkt drēbes sēžot mājās uz dīvāna? Vai jūs kādreiz domājāt, ka samaksāsiet par pirkumiem mazāk nekā sekundes laikā ar vienu rokas kustību? Noteikti, ka nē. Pasaule pastāvīgi mainās un mums ir jāiet līdzi laikam, jāprot pielāgoties pārmaiņām, jāuztver tās pozitīvi. Protams, ir cilvēki, kas visu mūžu ir nodzīvojuši bez tām un neuzskata par vajadzīgu pat mēģināt tās izmantot ikdienā, tomēr ir lietas, kas ir jādara, gribam mēs to vai nē.
Likeme (0)

Tehnoloģijas mūsdienās ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu no mūsu ikdienas. uzskatu, ka jebkura vecuma cilvēki, kuri vēlas apgūt jaunās tehnoloģijas to var izdarīt. Ja cilvēkam būs motivācija un vēlme apgūt ko jaunu, tad viņam tas izdosies soli pa solim.
Likeme (0)

Es uzskatu, ka mūsdienās vislielākā problēma vairs nav digitālajai piekļuvei, manuprāt, svarīgākais ir visu sabiedrību izglītot par tās efektivitāti un vajadzību. Ja ikvienam, kurš neizmanto digitālos pakalpojumus neviens nesniegts redzējumu, ka tas ir nepieciešams un, ka tam visam ir ļoti daudzi plusi, tad nav nemaz vērts runāt par digitālo pratību. Mūsdienās ir jāiemācās šīs lietas izmantot savā labā, ja es kā cilvēks, kurš to neizmanto un neredz jēgu tam, tad kāpēc man vispār mēģināt? Ir svarīgi saprast, ka tas atvieglo ļoti daudz lietu ikdienā un tad, kad tas būs skaidrs, tad arī būs vēlme kaut ko apgūt un izmantot.
Likeme (0)

Ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process, taču nav neiespējams. Mēs visi, tajā skaitā seniori, sekojam līdz mūsdienu tehnoloģijām ar vien vairāk. Ir nepieciešama informācija un motivācija apgūt, ko jaunu. Iespējams plašāki informatīvie pasākumi par to kur un kā to iespējams apgūt. Mēdijos būtu vairāk jāreklamē cik svarīgi ir apgūt šīs prasmes un tad jau mēs visi, arī gados vecākā paaudze, būtu ceļā uz izglītību, sociālo iekļaušanu, viedokļa paušanu utt.
Likeme (0)

Tehnoloģijas mūsdienu sabiedrībā ir neatņemama sastāvdaļa, arī mana ikdiena bez viedtālruņa vai datora izmantošanas šķistu pa visam citādāka. Manuprāt, jaunā paaudze ļoti labi spēj izmantot šīs tehnoloģijas, lai atvieglotu savu ikdienu gan mācībās, gan darbā, gan arī ikdienas saziņai un informācijas iegūšanai. Jāsaka, ka vecākā paaudze uz šo skatās visai skeptiski, atceroties savus laikus, mans tēvs paliek pie sava, uzskatot, ka visi "stikliņu glāstītāji" paliek par jauno tehnoloģiju vergiem. Protams, zināma taisnība tur ir, bet uzskatu, ka jaunieši mūsdienās iedalās divās grupās. Viena no tām ir šie "stikliņu glāstītāji", kuri nereaģē, neko neredz un nedzird kā tikai pārāk spožo ekrānu un tastatūras klikšķus, kas izskan, pirkstiem dancojot pa to. Otra grupa, manuprāt, prot lieliski izmantot šīs tehnoloģijas savā labā un ērtībām. 
Likeme (0)

Digitālā iekļautība ir sarežģīts process, taču tas noteitki nav neiespējams. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā seko mūsdienu tehnoloģijām arvien vairāk un vairāk, tāpēc, es uzskatu, ka ši ideja viennozīmīgi ir realizējama, vienīgi tas, kas šobrīd ir nepieciešams ir vēlme, motivācija apgūt ko jaunu.
Likeme (0)

Piekrītu, ka šī ir mūsdienās aktuāla problēma. Domāju, ka tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka, kas saskāries ar šo digitālās iekļaušanas ceļu. Kā jau rakstā bija minēts - kāds savu pieejamo ierīci nav gatavs izmantot, savukārt cits nekavējoties to liek lietā un apgūst tās piedāvātās iespējas. Arī mans vectēvs (75 gadi) saņēma dāvanā viedtālruni un ir sajūsmā par tā piedāvātajām iespējām un ar saviem spēkiem cenšās atklāt jaunas opcijas, savukārt tajā pat laikā zinu arī jaunākus cilvēkus, kas, lai arī mājās ir datots, nemaz necenšās tajā, ko apgūt un to lietot. Vēl esmu saskāries, ka dažādas interneta vietnes ir pārāk sarežģītas cilvēkiem, kuriem ir zemas digitālās prasmes, tās sagādā grūtības pat jauniešiem, kad nepieciešams palīdzēt, piemēram, vecākiem. Uzskatu, ka arī digitālo vietņu izveides laikā ir jāpadomā par to, kas ir mērķa grupa un kā to padarīt maksimāli vienkāršu, lai tā būtu ērta arī cilvēkiem ar zemām digitālajām prasmēm. 
Likeme (0)

Raksts ir lietderīgs un aktuāls. Manuprāt, visas izglītības programmas mūsdienās ir jāveido, ņemot vērā digitalizācijas tendences un šo "4-pakāpju ceļu".
Piekrītu autora piemēram par gados veciem cilvēkiem. Digitālā plaisa, manuprāt, ir vairāk saistīta tieši ar cilvēku vecumu, nevis ar sociālo stāvokli. 
Tehnoloģijas, ierīces, piekļuve internetam, profili sociālos tīklos, epasts utt. šodien ir bezmaz visiem sociāliem slāņiem neatkarībā no viņu ienākumu līmeņa (jo par internetu nav jāmaksā, un dažādu ierīču tagad ir tik daudz tirgū, ka tās ir kļuvušas ļoti lētas). Bet savukārt gados veciem cilvēkiem, pat ja viņiem ir visas finansiālas iespējas, ir grūtāk pielāgoties un sagaršot digitalizācijas iespējas psiholoģisko iemesļu dēļ. 
Eiropas Pamatprasmju tīkla dalībniekiem bija labi komentāri par viedtālruņiem mācīšanās procesā. Piekrītu, ka jāattīsta ne tikai datorprasmes, bet arī prasmes efektīvi izmantot sava viedtālruņa priekšrocības. 
Labus rezultātus var panākt, manuprāt, ja digitālās prasmes tiks mācītas situatīvi, atkarībā no pašu izglītojamo ikdienas interesēm un preferencēm, saistītām, piem., ar viņu darbu, ģimeni, ceļošanu utt. 

Likeme (0)

Kopumā es piekrītu rakstam. Digitalizācija neapšaubāmi ir mainījusi mūsu izglītības sistēmu, un mums ir jāintegrē pēc iespējas vairāk cilvēku. Es uzskatu, ka otrā pakāpe ir visgrūtāka skolotājiem, jo tas ir saistīta ar cilvēka motivāciju. Cilvēki vēlas, lai studijās būtu jēga un mērķis, tāpēc ir būtiski parādīt kaut ko digitālo, kas attiecas uz šo personu.
Likeme (0)

Piekrītu raksta autoram, ka pastiprināta digitalizācija mācību procesā var kļūt par vēl vienu šķērsli pieaugušo izglītībai, tomēr tam nebūtu jākļūst par iemeslu, lai cilvēks izvēlētos nemācīties. Lieliski piemēri ir vakara vidusskolas, kuru mērķauditorija ir tieši pieaugušie - šīs skolas ar digitalizācijas palīdzību nodrošina iespēju mācīties attālināti, arī miksējot klātienes mācības ar mācībām e-vidē. Šīs skolas dara visu, lai nodrošinātu šo iespēju katram, arī tiem, kas nejūtas droši digitālā vidē, piemēram, piedāvājot dažādas digitalizācijas mācību formas, dažādas saziņas formas, atkarībā no katra skolēna prasmēm darboties ar modernajām tehnoloģijām. 
Domāju, izglītības sistēmā kopumā, īpaši mūžiglītības kontekstā, būtu vērts ieguldīt digitāli iekļaujošu programmu izstrādē , ņemot vērā mērķauditorijas pārstāvju Digitālās gatavības pakāpi un iekļaušanas plānu. 
Likeme (0)

Pēc manām domām, izveidojot 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību, tas noteikti būtu solis un priekšu nevis atpakaļ. Mums ir jāsaprot tas, ka modernās tehnoloģijas tikai turpinās attīstīties un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tādēļ, iespējams, nākotnē būs tādas tehnoloģijas, par kurām neviens cilvēks mūsdienās vēl nav aizdomājies. Ir tik daudz cilvēku, it īpaši vecākā gājuma, kuriem trūkst zināšanu, iemaņu un palīdzības, lai apgūtu modernās tehnoloģijas, taču viņi arī ir tādi paši cilvēki kā mēs, zinātkāri un interesi pilni uzzināt un iemācīties, ko jaunu, protams, vienmēr pastāv izņēmumi. Manuprāt, šī pārkāpju sistēma būtu loti efektīva, jo veicot mazus solīšus, tiktu sasniegts lielais mērķis. 
Likeme (0)

4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process. Ceturtais līmenis lielai daļai vecākās paaudzes ir nesasniedzams mērķis. "Kad ir apgūtas pietiekamas prasmes, lai cilvēki darītu to, kas viņiem ir nepieciešams" (David Mallows), nošķir robežu, pie kuras paliekam. Būs grūti atrast paņēmienus, kas spētu motivēt pāriet nākamajā līmenī senioru, kurš visu mūžu ir lieliski izticis bez "jaunām digitālām garšām".
Likeme (0)

FØNIX AS (FONIX) in Norway have conducted an interesting project with the use of iPads as learning tool with a group of migrants learning Norwegian the last year.

The group has been together for language training in classroom two days a week - the rest of the week they have been in practice at ordinary workplaces.

All students have undergone career guidance, and were established in practice before the project was started.

This project is a good example of flipped classroom as methodology. We found that the students – especially the women - appreciated the "freedom" the technology gave them. They could prepare at home and / or sit elsewhere than in the classroom.

They had to take more responsibility for being prepared. Using the iPad as tool students could work more independently and on their own, while they were closely monitoring the teacher (via Showbie or guidance in the classroom).

The following applications have been used in this project: Showbie, BookCreator, Explain Everything and Pages, iMovie and PuppetPals. Showbie worked both as a learning platform and communication platform throughout the project.

We created digital learning portfolios that students should retain into practice. These were created in BookCreator.

These would be used to connect the classroom and workroom - students could for example take pictures in work placements, they put into the digital learning folder and continue working with this photo in the classroom. These folders would also allow the teacher to send the students tasks out in the workroom.

The experiences from the project in 2016 shows that close monitoring both in classrooms and workrooms is a success factor for the individual participant to reach his / hers goals.

Further development of digital learning portfolios, increased use of digital learning tools and flipped classroom will help to ensure that such a method is an integral part of FONIX’ teaching program for migrants in the future.

Please take contact if you are interested in further information on this project - and / or to develope something along these lines together with us in the future :  jan.evensen@fonix.as

Likeme (0)

Jan, your last post is almost a blog in itself. And in fact I think it should be published as one, maybe adding som screen dumps or details? Can we talk about this next week?

To all Epale users reading this: do you have similar examples of how to use digital tools for language and basic skills training of immigrants? Both Epale and the EBSN are extremely interested in hearing about them!

Likeme (0)

Strādājot klientu apkalpošanas jomā, sapratu, ka ne vecumam ir nozīme, lai apgūtu digitālās prasmes, bet gan motivācijai. Sākotnēji biju pārsteigta par salīdzinoši lielo senioru skaitu, kuri veikli lieto digitālās ierīces un, piem., pat iepērkas internetā. Ja cilvēks vēlas ko konkrētu apgūt savā dzīvē, pamatā tam ir kāda veida vajadzība, kas rada motivāciju. Interesants ir profesora Stīva Reidera 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību. Uzskatu, ka ierīču pieejamība mūsdienās nav šķērslis, jo skolās datori tiek nodrošināti, kā arī to apmācība; pieaugušajiem bibliotēkās ir iespējams bez maksas izmantot datoru un internetu; bankās ir izvietoti datori, kuros iespējams pašam caur internetbanku veikt norēķinus; notiek bezmaksas datorapmācības u. c. Piekrītu raksta autoram - lai notiktu veiksmīga digitālā iekļaušana, manuprāt, galvenais par ko būtu jādomā, tā ir "sagaršošanas stadija". Tikai tad, kad cilvēks sapratīs, kāpēc viņam nepieciešamas digitālās prasmes, ko viņš lietderīgu no tā var iegūt, tikai tad viņam veidosies motivācija to apgūt un vēlāk, iespējams, arī arvien papildināt savas zināšanas. Nav vērts cilvēkam apmeklēt datorprasmes kursus, ja viņš nesaprot, ko ar to iesākt. Tas ir tāpat kā ar jaunu valodu apguvi - ja valodu nelieto, tā ātri aizmirstas un tad paliek pāri vien tas, ka esi trenējis prātu un mācījies. Galvenās lietas par kurām būtu jārunā sabiedrībā ir - digitālās ierīces un internets nav "bubulis", jo daudzi cilvēki, kuri vēlētos apgūt digitālās prasmes vienkārši baidās. Baidās, nevis no tā, ka kaut ko nepratīs, bet gan no interneta un ierīču drošību kopumā. Tāpēc būtu svarīgi vairāk skaidrot sabiedrībai, kāds labums ir no tehnoloģijām, ka tās nav tikai spēlītes, sociālie tīkli un "atkarība", un kā pareizi ievērot drošību, lai sevi internetā pasargātu. Tāpat jāņem vērā fakts, ka šobrīd izglītības vidē ir grūti vai pat neiespējami pilnvērtīgi mācīties vai studēt bez datora lietošanas pamatzināšanam. Jāsecina, ka digitālās prasmes mūsdienās ir viens no pamatiem, lai spētu apgūt arī citas prasmes un zināšanas.
Likeme (0)

I had an interesting experience that illustrate ‘digital exclusion’ the other day when I damaged my suitcase traveling with KLM from Moscow to Sandefjord, Norway.

I registered the damage at the airport in Sandefjord, and was handed a damage report together with a piece of paper describing the procedure for further claim.

Within seven days, I had to log into the KLM website on my computer, file a formal complaint, and upload documentation from the shop about the cost of the suitcase together with my boarding card.

The skills needed for this simple claim included both my ability to make a written report in English (my mother tongue is Norwegian), the access to a on-line computer, the ability to use the computer to find the correct web-site (not simple event for me) and – maybe most important – the access to and knowledge how to use a scanner to upload the necessary appendix.

 

Likeme (0)

Manuprāt, profesora Stīva Rēdera 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļaušanu ir veiksmīgi izstrādāts. Piekrītu, ka digitālās iekļaušanas atslēga un pamats ir motivācija. Ja cilvēks būs motivēts un tiešām vēlēsies mācīties, tad atradīs iespēju, kā pārvarēt digitālās piekļuves šķēršļus, piemēram, apmeklējot publiskās piekļuves datorus bibliotēkās. Motivācija ir svarīga arī digitālās sagaršošanas un gatavības posmā. Latvijā tiek piedāvāti kursi dažāda vecuma mērķauditorijai digitālo prasmju ieguvei un attīstīšanai. Piekrītu, ka svarīga ir arī pozitīva pieredze, kas ietekmē sagaršošanas posmu. 
Mana personīgā pieredze ar datorprasmju mācīšanu saviem vecākiem ir dažāda. Ir grūti un dažkārt šķiet, ka tas nav veiksmīgi, tomēr lēnām, soli pa solim un atkārtojot vairākas reizes, tas ir iespējams, ja tikai ir vēlme un motivācija. 
Likeme (0)

Learning to read, through writing on a keyboard:

School Font (Skolstil) http://www.skolstil.se/en/ (link is external)

As the students press a key, the program’s synthetic speech will pronounce the corresponding sound, and the letter will appear on the screen in a handwritten style. When the space bar is pressed, the program will pronounce the whole word. When the punctuation mark is pressed, the program will pronounce the whole sentence.

When the students hear the sound as they press a key, they experience the connection between the symbol and the sound.

Video here: http://www.vox.no/Norsk-og-samfunnskunnskap/Metodisk-veiledning/Skrive-seg-til-lesing-STL/

 

See more on digital tools for immigrants here: /en/resource-centre/content/apps-language-learning

Likeme (0)

Izlasot rakstu par digitālo iekļausanu pieaugušo dzīvē, es piekrītu, ka ir neredzams, bet taustāms šķērslis starp jaunajām tehnoloģijām un pieaugušajiem. Protams, ekonomiskie un sociālie šķēršļi, lai pieaugušie varētu izmantot datorus un telefonus, jo ne katram ir līdzekļi to iegūšanai.
Mūsdienās arvien vairāk pieaugušo dodas uz augstāko izglītību, bet, lai tas notiktu, viņiem vajadzētu būt pamatzināšanām par jaunu tehnoloģiju, piemēram, datoru, izmantošanu. Tāpēc ir nepieciešami kursi pieaugušo iekļaušanai digitālajā vidē. Lai šī neredzamā, lielā barjera kļūst mazāk, un iespēja mācīties un attīstīties vairāk.
Es piekrītu raksta autoram, ka bez izpratnes par to, kādēļ dzīvē nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, bez motivācijas un mērķa tās izmantot, nebūs rezultāta. Es pilnīgi piekrītu četru pakāpju ceļam uz digitālo iekļaušanu. Patiešām, ja izmantotā persona nepārvarēs grūtības, kas viņam radušās un neiziet cauri visiem soļiem, rezultāts nebūs.
Ļoti svarīgs solis šajā ceļā ir digitālā izsekošana. šajā posmā personai patiešām ir jāsaprot, vai viņam tas ir vajadzīgs vai nē. Saprast, kādas iespējas jaunās tehnoloģijas var dot viņam, kā tās var vienkāršot ikdienas dzīvi.
Iekļaušana digitālajā procesā ir ļoti parādīga un sarežģīta pieaugušajiem, bet, manuprāt, tas ir tā vērts, lai atvieglotu dzīvi pēc tam, un visas mājsaimniecības vajadzības kļūs pieejamākas. Lai to izdarītu, jums ir nepieciešams organizēt kursus, aprīkot tehnoloģiju klases, lai iekļautu cilvēkus šajā vidē, taču tas ir tikai pēc tam, kad viņi saprot, ka viņiem tas tiešām ir nepieciešams.
Likeme (0)

Wir veranstalten am 9. und 10.05.2019 eine Fachtagung zum Thema "Digitale Medien und Tools in der Erwachsenenbildung". Dabei rufen wir interessierte Projekte und Einrichtungen dazu auf, die Tagung in Form von Themenworkshops und Präsentationen (Markt der Möglichkeiten) mitzugestalten.

Sie haben ein innovatives Lern- oder Lehrkonzept entwickelt? Sie haben interessante Erfahrungen beim Einsatz digitaler Tools gemacht, die Sie gerne diskutieren möchten? Dann bewerben Sie sich bis zum 15.02.2019!

Likeme (0)

Pokud budeme uvažovat jen o lidech, kteří mají přístup k ICT nástrojům. Tedy mají přístup k "hardwere". Je hlavní otázkou jejich motivace? Tím mám na mysli, pokud splníme, první krok, tedy digitální přístup a zaměříme se na jejich digitální apetit. Máme i teorie jak jej "vzbudit"/jak jej docílit? Hledala jsem na tuto otázku odpověď a nenašla jsem takovou, která by mě přesvědčila, že digitálnímu apetitu můžeme pomoci, pokud daný člověk sám nechce. Ano, můžeme se dočíst, jak s digitálním apetitem pracovat, když už ho lidé mají, avšak o jeho získání jsem toho nenašla tolik. Přičemž si myslím, že s přibývajícími druhy a možnostmi v oblasti ICT bychom se této problematice měli věnovat důkladněji. A to nejen z toho důvodu, probudit v lidech digitální apetit, kteří jej nemají. Ale také jak jej probudit u lidí, kteří sice ICT využívají, ale jen co se týče poslání e-mailu, přečtení si zpráv a tímto jejich dovednosti a využívání výhod ICT končí. 
Likeme (0)

Pour continuer de débattre autour de ce sujet, rdv le 26 avril à Paris! Une rencontre thématique EPALE France abordera le sujet suivant : " Impacts du numérique sur les apprentissages tout au long de sa vie ".

Cette rencontre sera l'occasion de découvrir de nombreux outils et pratiques et d'échanger avec des professionnels du secteur, notamment à l'occasion d'un "Explorcamp".

Voir le détail de l'événement en consultant l'article d'actualité sur EPALE.

Likeme (0)