Blog 30 listopada 2017

Put za digitalnu inkluziju

Kako onlajn svijet sve više nasrće na fizički svijet, treba veću pažnju posvetiti digitalnoj inkluziji – omogućavajući da svaki član društva bude sposoban da koristi bogatstva digitalnog svijeta.

EPALE MONTENEGRO

EPALE tematski koordinator za životne vještine, David Mallows, daje osvrt na značaj i proces digitalnog uključivanja odraslih.

Kako je tema ovog mjeseca na EPALE digitalno i elektronsko učenje, razmišljanja će vjerovatno biti usmjerena na inovativne i uzbudljive načine na koje učenje može biti dostupno na internetu, na kompjuteru ili mobilnom telefonu, ili čak putem virtuelnih slušalica. Diskutovaće se o pedagogiji i obuci nastavnika, interaktivni materijali će se predstaviti, a vrli novi svijet će se osjetiti malo bliži.

Digitalna podjela

Međutim, pored ovih uzbudljivih mogućnosti, takođe nam treba vremena da razmotrimo da li će digitalna tehnologija olakšati pristup odraslima koji su isključeni iz procesa učenja, ili će zapravo podići nove i čak još više zastrašujuće barijere. Mnogo se razgovaralo o digitalnoj podjeli godinama – strahovima da porast u upotrebi kompjutera kao alatki za komunikaciju, trgovinu, građanski angažman i, naravno, učenje može dovesti do veće a možda čak i ozbiljnije nejednakosti za pojedine grupe u društvu.

Kako onlajn svijeT sve više nasrće na fizički svijet, treba veću pažnju posvetiti digitalnoj inkluziji – omogućavajući da svaki član društva bude sposoban da koristi bogatstva digitalnog svijeta.

Digitalna inkluzija

Možemo razmišljati o digitalnoj inkluziji u smislu pristupa hardveru. Znamo da postoje jake asocijacije između upotrebe digitalnih alatki i različitih ekonomskih i socijalnih indikatora. Ovo čini da određene grupe odraslih budu iza svojih vršnjaka u smislu usvajanja. Siromašnije grupe često nemaju neophodan hardver. Ukoliko nemate kompjuter kod kuće ili na poslu (ili čak u svom džepu), onlajn pristup uslugama vlade ili prijava za refundiranje otkazane vozne karte, ili onlajn trgovina, i podjela vidoe sadržaja na Facebook-u ili prijava na EPALE bivaju mnogo težim. A kada odraslima nedostaje pristup hardveru, njima takođe vrlo vjerovatno nedostaju IT vještine. Ovo predstavlja veliku brigu za sačionice politika. Međutim, prije nego jurnu u skupe programe ulaganja u opremu i osnovne kurseve za IT vještine, bilo bi pametno razmotriti šta je potrebno da neko prevaziđe digitalnu podjelu i priključi se onima koji se (realno) osjećaju lagodno i koji su aktivni onlajn.

Bio sam uključen u brojne takve inicijative i iz prve ruke sam vidio da je potrebno više od kompjutera i vještina za korišćenje miša za odraslo lice da bude digitalno uključeno. Pored pristupa hardveru i vještina za njegovu upotrebu, takođe nam je potrebno da razumijemo raznolike motivacije odraslih za rukovanje novim tehnologijama. Možda bi bilo bolje za nas da konceptualizujemo ovaj proces kao putovanje i identifikujemo puteve koje svaki odrasli mora da pređe. Profesor Steve Reder sa Dražvnog univerziteta Portland predložio je put od četiri stadijuma za digitalnu inkluziju, za koji vjerujem da može biti veoma koristan ako pokušamo da se uhvatimo u koštac sa ovim izazovom.

Put od 4 stadijuma za digitalnu inkluziju

Oni koji nikada nisu koristili kompjuter pripadaju prvom stadijumu: digitalni pristup.

Onda kada pojedinci imaju pristup kompjuteru, oni prelaze na drugi stadijum: digitalna proba.

Oni ovdje moraju odlučiti da li zapravo žele koristiti kompjuter i u koje svrhe. Upravo na ovom stadijumu, mnoge inicijative propadaju – nema svrhe omogućavati odraslome pristup mašini ako oni ne žele da je koriste. Vjerovatno svi poznajemo nekog starijeg rođaka kome je dat laptop ili iPad u očekivanju da će početi da šalje mejlove prije nego pisma ili biti u kontaktu preko Skype prije nego preko fiksnog telefona. Umjesto toga, skupi uređaj kupi prašinu uprkos strpljivo davanim smjernicama mlađe generacije. Drugi, takođe, ubrzo uoče benefite i onda kada iskuse „digtalnu probu“, sljedeći korak, učiti kako koristiti tehnologiju, postaje smisleniji.

Taj stadijum Reder naziva stadijum digitalne spremnosti.

Oni koji još uvijek nisu „spremni“ da koriste tehnologiju će trebati da uče, ali onda kada „probaju“, bliži su tome da uspiju.

Kada usavrše vještine da rade ono što im je potrebno, smatraju se „digitalno spremnima“ i dolaze do završnog stadijuma: digitalna pismenost.

Oni ovdje treba da sistematski razviju svoju sposobnost upotrebe digitalnih alatki kako bi postigli ono za šta imaju dara.

Svaki stadijum na putu ima svoju barijeru koju je potrebno savladati. U digitalnom pristupu, barijera je nepostojanje hardvera ili možda šireg opsega; u digitalnoj probi – nedostatak povjerenja, percipirane relevantnosti ili želje za upotrebom kompjutera; u digitalnoj spremnosti barijera su IT vještine; a u digitalnoj pismenosti barijere su očigledno beskrajni načini na koje se digitalna tehnologija razvija i osmišljavaju nove aplikacije.

Kako kod učenja odraslih, njihov put napredovanja i pozicioniranja u digitalnoj inkluziji, ne može biti linearan kako to sugeriše dijagram. Dok nečiji dar za određenom tehnologijom može uslijediti ili djelimično zavisiti od toga da li je dovoljno spreman da je koristi, kako Reder ističe da on sam nema „dara“ za kompjuterske igrice, čak iako posjeduje osnovne kompjuterske vještine da ih igra pa je samim tim „spreman“.

Osmišljavanje programa digitalne inkluzije

Dakle, koja je implikacija Rederovog puta za digitalnu inkluziju za sačinioce politika? U principu, ono što ne treba da zaboravimo za motivaciju odraslih da uče jeste da je ona interna. Programi koji su usmjereni da unaprijede IT vještine odraslih kako bi se obezbijedila digitalna inkluzija takođe treba da predvide vrijeme da se pomogne odraslima da istraže načine na koje upotreba digitalnih alatki može poboljšati njihove živote i pomoćim dok rade stvari koje vrednuju i žele. Ukoliko odrasli nemaju dara za digitalne tehnologije, obuka za IT vještine im neće pomoći da prevaziđu digitalnu podjelu.

Graciela Sbertoli iz Vještina Norveške, Zoltan Varkonyi iz Progress Consult Mađarska i Caecilia Maerk iz SVEB, Švajcarske federacije za učenje odraslih, svi članovi Evropske mreže za osnovne vještine, diskutuju o tome kako se pristupa digitalnoj inkluziji u Norveškoj (link is external), Mađarskoj (link is external) i Švajcarskoj (link is external).

David Mallows ima 30 godina iskustva u obrazovanju odraslih kao nastavnik, trener nastavnika, menadžer i istraživač. Prije je bio direktor Sektora za istraživanja u Centru za nacionalna istraživanja i razvoj za pismenost odraslih i numeričku pismenost na Institutu za obrazovanje u Londonu, a trenutno predstavlja Evropsku mrežu za osnovne vještine u EPALE kao tematski koordinator za životne vještine.

Oznake

Osnovne vještine

E-učenje

Komentar

Tehnoloģijas ikdienā

Ir cilvēki, kas ir pret tehnoloģijām, to iesaistīšanu mūsu ikdienā, jo neprot tās pielietot, baidās no to ietekmes u.c. Nevar noliegt, ka tehnoloģijas ir visur, kur mēs ejam. Vai jūs kādreiz domājāt, ka varēsiet nopirkt drēbes sēžot mājās uz dīvāna? Vai jūs kādreiz domājāt, ka samaksāsiet par pirkumiem mazāk nekā sekundes laikā ar vienu rokas kustību? Noteikti, ka nē. Pasaule pastāvīgi mainās un mums ir jāiet līdzi laikam, jāprot pielāgoties pārmaiņām, jāuztver tās pozitīvi. Protams, ir cilvēki, kas visu mūžu ir nodzīvojuši bez tām un neuzskata par vajadzīgu pat mēģināt tās izmantot ikdienā, tomēr ir lietas, kas ir jādara, gribam mēs to vai nē.

digitālā iekļaušanās

Tehnoloģijas mūsdienās ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu no mūsu ikdienas. uzskatu, ka jebkura vecuma cilvēki, kuri vēlas apgūt jaunās tehnoloģijas to var izdarīt. Ja cilvēkam būs motivācija un vēlme apgūt ko jaunu, tad viņam tas izdosies soli pa solim.

Es uzskatu, ka mūsdienās

Es uzskatu, ka mūsdienās vislielākā problēma vairs nav digitālajai piekļuvei, manuprāt, svarīgākais ir visu sabiedrību izglītot par tās efektivitāti un vajadzību. Ja ikvienam, kurš neizmanto digitālos pakalpojumus neviens nesniegts redzējumu, ka tas ir nepieciešams un, ka tam visam ir ļoti daudzi plusi, tad nav nemaz vērts runāt par digitālo pratību. Mūsdienās ir jāiemācās šīs lietas izmantot savā labā, ja es kā cilvēks, kurš to neizmanto un neredz jēgu tam, tad kāpēc man vispār mēģināt? Ir svarīgi saprast, ka tas atvieglo ļoti daudz lietu ikdienā un tad, kad tas būs skaidrs, tad arī būs vēlme kaut ko apgūt un izmantot.

Ceļš uz digitālo iekļautību

Ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process, taču nav neiespējams. Mēs visi, tajā skaitā seniori, sekojam līdz mūsdienu tehnoloģijām ar vien vairāk. Ir nepieciešama informācija un motivācija apgūt, ko jaunu. Iespējams plašāki informatīvie pasākumi par to kur un kā to iespējams apgūt. Mēdijos būtu vairāk jāreklamē cik svarīgi ir apgūt šīs prasmes un tad jau mēs visi, arī gados vecākā paaudze, būtu ceļā uz izglītību, sociālo iekļaušanu, viedokļa paušanu utt.

Digitālās iekļaušanas ceļš

Tehnoloģijas mūsdienu sabiedrībā ir neatņemama sastāvdaļa, arī mana ikdiena bez viedtālruņa vai datora izmantošanas šķistu pa visam citādāka. Manuprāt, jaunā paaudze ļoti labi spēj izmantot šīs tehnoloģijas, lai atvieglotu savu ikdienu gan mācībās, gan darbā, gan arī ikdienas saziņai un informācijas iegūšanai. Jāsaka, ka vecākā paaudze uz šo skatās visai skeptiski, atceroties savus laikus, mans tēvs paliek pie sava, uzskatot, ka visi "stikliņu glāstītāji" paliek par jauno tehnoloģiju vergiem. Protams, zināma taisnība tur ir, bet uzskatu, ka jaunieši mūsdienās iedalās divās grupās. Viena no tām ir šie "stikliņu glāstītāji", kuri nereaģē, neko neredz un nedzird kā tikai pārāk spožo ekrānu un tastatūras klikšķus, kas izskan, pirkstiem dancojot pa to. Otra grupa, manuprāt, prot lieliski izmantot šīs tehnoloģijas savā labā un ērtībām.

4-pakāpju ceļš

Digitālā iekļautība ir sarežģīts process, taču tas noteitki nav neiespējams. Cilvēki mūsdienu sabiedrībā seko mūsdienu tehnoloģijām arvien vairāk un vairāk, tāpēc, es uzskatu, ka ši ideja viennozīmīgi ir realizējama, vienīgi tas, kas šobrīd ir nepieciešams ir vēlme, motivācija apgūt ko jaunu.

Piekrītu, ka šī ir mūsdienās

Piekrītu, ka šī ir mūsdienās aktuāla problēma. Domāju, ka tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka, kas saskāries ar šo digitālās iekļaušanas ceļu. Kā jau rakstā bija minēts - kāds savu pieejamo ierīci nav gatavs izmantot, savukārt cits nekavējoties to liek lietā un apgūst tās piedāvātās iespējas. Arī mans vectēvs (75 gadi) saņēma dāvanā viedtālruni un ir sajūsmā par tā piedāvātajām iespējām un ar saviem spēkiem cenšās atklāt jaunas opcijas, savukārt tajā pat laikā zinu arī jaunākus cilvēkus, kas, lai arī mājās ir datots, nemaz necenšās tajā, ko apgūt un to lietot. Vēl esmu saskāries, ka dažādas interneta vietnes ir pārāk sarežģītas cilvēkiem, kuriem ir zemas digitālās prasmes, tās sagādā grūtības pat jauniešiem, kad nepieciešams palīdzēt, piemēram, vecākiem. Uzskatu, ka arī digitālo vietņu izveides laikā ir jāpadomā par to, kas ir mērķa grupa un kā to padarīt maksimāli vienkāršu, lai tā būtu ērta arī cilvēkiem ar zemām digitālajām prasmēm.

Pilnībā piekrītu par tām

Pilnībā piekrītu par tām interneta vietnēm, ka tās dažreiz mēdz būt pārāk sarežģītas arī cilvēkiem, kam ir vidēja līmeņa digitālās prasmes. Un tas noteikti ir vēl viens aspekts par kuru ir jādomā, palīdzot cilvēkiem apgūt jaunus digitālos rīkus.

Digitālā plaisa. Viedtālruņi

Raksts ir lietderīgs un aktuāls. Manuprāt, visas izglītības programmas mūsdienās ir jāveido, ņemot vērā digitalizācijas tendences un šo "4-pakāpju ceļu".

Piekrītu autora piemēram par gados veciem cilvēkiem. Digitālā plaisa, manuprāt, ir vairāk saistīta tieši ar cilvēku vecumu, nevis ar sociālo stāvokli.

Tehnoloģijas, ierīces, piekļuve internetam, profili sociālos tīklos, epasts utt. šodien ir bezmaz visiem sociāliem slāņiem neatkarībā no viņu ienākumu līmeņa (jo par internetu nav jāmaksā, un dažādu ierīču tagad ir tik daudz tirgū, ka tās ir kļuvušas ļoti lētas). Bet savukārt gados veciem cilvēkiem, pat ja viņiem ir visas finansiālas iespējas, ir grūtāk pielāgoties un sagaršot digitalizācijas iespējas psiholoģisko iemesļu dēļ.

Eiropas Pamatprasmju tīkla dalībniekiem bija labi komentāri par viedtālruņiem mācīšanās procesā. Piekrītu, ka jāattīsta ne tikai datorprasmes, bet arī prasmes efektīvi izmantot sava viedtālruņa priekšrocības.

Labus rezultātus var panākt, manuprāt, ja digitālās prasmes tiks mācītas situatīvi, atkarībā no pašu izglītojamo ikdienas interesēm un preferencēm, saistītām, piem., ar viņu darbu, ģimeni, ceļošanu utt.

Digitālā sagaršošana

Kopumā es piekrītu rakstam. Digitalizācija neapšaubāmi ir mainījusi mūsu izglītības sistēmu, un mums ir jāintegrē pēc iespējas vairāk cilvēku. Es uzskatu, ka otrā pakāpe ir visgrūtāka skolotājiem, jo tas ir saistīta ar cilvēka motivāciju. Cilvēki vēlas, lai studijās būtu jēga un mērķis, tāpēc ir būtiski parādīt kaut ko digitālo, kas attiecas uz šo personu.

Piekrītu raksta autoram, ka

Piekrītu raksta autoram, ka pastiprināta digitalizācija mācību procesā var kļūt par vēl vienu šķērsli pieaugušo izglītībai, tomēr tam nebūtu jākļūst par iemeslu, lai cilvēks izvēlētos nemācīties. Lieliski piemēri ir vakara vidusskolas, kuru mērķauditorija ir tieši pieaugušie - šīs skolas ar digitalizācijas palīdzību nodrošina iespēju mācīties attālināti, arī miksējot klātienes mācības ar mācībām e-vidē. Šīs skolas dara visu, lai nodrošinātu šo iespēju katram, arī tiem, kas nejūtas droši digitālā vidē, piemēram, piedāvājot dažādas digitalizācijas mācību formas, dažādas saziņas formas, atkarībā no katra skolēna prasmēm darboties ar modernajām tehnoloģijām.

Domāju, izglītības sistēmā kopumā, īpaši mūžiglītības kontekstā, būtu vērts ieguldīt digitāli iekļaujošu programmu izstrādē , ņemot vērā mērķauditorijas pārstāvju Digitālās gatavības pakāpi un iekļaušanas plānu.

Digitālās iekļaušanas ceļš

Pēc manām domām, izveidojot 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību, tas noteikti būtu solis un priekšu nevis atpakaļ. Mums ir jāsaprot tas, ka modernās tehnoloģijas tikai turpinās attīstīties un tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tādēļ, iespējams, nākotnē būs tādas tehnoloģijas, par kurām neviens cilvēks mūsdienās vēl nav aizdomājies. Ir tik daudz cilvēku, it īpaši vecākā gājuma, kuriem trūkst zināšanu, iemaņu un palīdzības, lai apgūtu modernās tehnoloģijas, taču viņi arī ir tādi paši cilvēki kā mēs, zinātkāri un interesi pilni uzzināt un iemācīties, ko jaunu, protams, vienmēr pastāv izņēmumi. Manuprāt, šī pārkāpju sistēma būtu loti efektīva, jo veicot mazus solīšus, tiktu sasniegts lielais mērķis.

Digitālās iekļaušanas ceļš

4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process, taču nav neiespējams. Visi tajā skaitā seniori seko mūsdienu tehnoloģijām ar vien vairāk. Ir nepieciešama tikai motivācija apgūt, ko jaunu.

Ceļā uz digitālo pratību

4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību ir sarežģīts process. Ceturtais līmenis lielai daļai vecākās paaudzes ir nesasniedzams mērķis. "Kad ir apgūtas pietiekamas prasmes, lai cilvēki darītu to, kas viņiem ir nepieciešams" (David Mallows), nošķir robežu, pie kuras paliekam. Būs grūti atrast paņēmienus, kas spētu motivēt pāriet nākamajā līmenī senioru, kurš visu mūžu ir lieliski izticis bez "jaunām digitālām garšām".

The use of iPads as learning tools for migrants

FØNIX AS (FONIX) in Norway have conducted an interesting project with the use of iPads as learning tool with a group of migrants learning Norwegian the last year.

The group has been together for language training in classroom two days a week - the rest of the week they have been in practice at ordinary workplaces.

All students have undergone career guidance, and were established in practice before the project was started.

This project is a good example of flipped classroom as methodology. We found that the students – especially the women - appreciated the "freedom" the technology gave them. They could prepare at home and / or sit elsewhere than in the classroom.

They had to take more responsibility for being prepared. Using the iPad as tool students could work more independently and on their own, while they were closely monitoring the teacher (via Showbie or guidance in the classroom).

The following applications have been used in this project: Showbie, BookCreator, Explain Everything and Pages, iMovie and PuppetPals. Showbie worked both as a learning platform and communication platform throughout the project.

We created digital learning portfolios that students should retain into practice. These were created in BookCreator.

These would be used to connect the classroom and workroom - students could for example take pictures in work placements, they put into the digital learning folder and continue working with this photo in the classroom. These folders would also allow the teacher to send the students tasks out in the workroom.

The experiences from the project in 2016 shows that close monitoring both in classrooms and workrooms is a success factor for the individual participant to reach his / hers goals.

Further development of digital learning portfolios, increased use of digital learning tools and flipped classroom will help to ensure that such a method is an integral part of FONIX’ teaching program for migrants in the future.

Please take contact if you are interested in further information on this project - and / or to develope something along these lines together with us in the future : jan.evensen@fonix.as

Very interesting example!

Jan, your last post is almost a blog in itself. And in fact I think it should be published as one, maybe adding som screen dumps or details? Can we talk about this next week?

To all Epale users reading this: do you have similar examples of how to use digital tools for language and basic skills training of immigrants? Both Epale and the EBSN are extremely interested in hearing about them!

Sure, Graciela

This project is ongoing at our schoole for migrants in Sandefjord, and are creating lots of interesting results. I can try to prepare something with pictures next week.

Strādājot klientu

Strādājot klientu apkalpošanas jomā, sapratu, ka ne vecumam ir nozīme, lai apgūtu digitālās prasmes, bet gan motivācijai. Sākotnēji biju pārsteigta par salīdzinoši lielo senioru skaitu, kuri veikli lieto digitālās ierīces un, piem., pat iepērkas internetā. Ja cilvēks vēlas ko konkrētu apgūt savā dzīvē, pamatā tam ir kāda veida vajadzība, kas rada motivāciju. Interesants ir profesora Stīva Reidera 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļautību. Uzskatu, ka ierīču pieejamība mūsdienās nav šķērslis, jo skolās datori tiek nodrošināti, kā arī to apmācība; pieaugušajiem bibliotēkās ir iespējams bez maksas izmantot datoru un internetu; bankās ir izvietoti datori, kuros iespējams pašam caur internetbanku veikt norēķinus; notiek bezmaksas datorapmācības u. c. Piekrītu raksta autoram - lai notiktu veiksmīga digitālā iekļaušana, manuprāt, galvenais par ko būtu jādomā, tā ir "sagaršošanas stadija". Tikai tad, kad cilvēks sapratīs, kāpēc viņam nepieciešamas digitālās prasmes, ko viņš lietderīgu no tā var iegūt, tikai tad viņam veidosies motivācija to apgūt un vēlāk, iespējams, arī arvien papildināt savas zināšanas. Nav vērts cilvēkam apmeklēt datorprasmes kursus, ja viņš nesaprot, ko ar to iesākt. Tas ir tāpat kā ar jaunu valodu apguvi - ja valodu nelieto, tā ātri aizmirstas un tad paliek pāri vien tas, ka esi trenējis prātu un mācījies. Galvenās lietas par kurām būtu jārunā sabiedrībā ir - digitālās ierīces un internets nav "bubulis", jo daudzi cilvēki, kuri vēlētos apgūt digitālās prasmes vienkārši baidās. Baidās, nevis no tā, ka kaut ko nepratīs, bet gan no interneta un ierīču drošību kopumā. Tāpēc būtu svarīgi vairāk skaidrot sabiedrībai, kāds labums ir no tehnoloģijām, ka tās nav tikai spēlītes, sociālie tīkli un "atkarība", un kā pareizi ievērot drošību, lai sevi internetā pasargātu. Tāpat jāņem vērā fakts, ka šobrīd izglītības vidē ir grūti vai pat neiespējami pilnvērtīgi mācīties vai studēt bez datora lietošanas pamatzināšanam. Jāsecina, ka digitālās prasmes mūsdienās ir viens no pamatiem, lai spētu apgūt arī citas prasmes un zināšanas.

A practical example of digital exclusion

I had an interesting experience that illustrate ‘digital exclusion’ the other day when I damaged my suitcase traveling with KLM from Moscow to Sandefjord, Norway.

I registered the damage at the airport in Sandefjord, and was handed a damage report together with a piece of paper describing the procedure for further claim.

Within seven days, I had to log into the KLM website on my computer, file a formal complaint, and upload documentation from the shop about the cost of the suitcase together with my boarding card.

The skills needed for this simple claim included both my ability to make a written report in English (my mother tongue is Norwegian), the access to a on-line computer, the ability to use the computer to find the correct web-site (not simple event for me) and – maybe most important – the access to and knowledge how to use a scanner to upload the necessary appendix.

Manuprāt, profesora Stīva

Manuprāt, profesora Stīva Rēdera 4-pakāpju ceļš uz digitālo iekļaušanu ir veiksmīgi izstrādāts. Piekrītu, ka digitālās iekļaušanas atslēga un pamats ir motivācija. Ja cilvēks būs motivēts un tiešām vēlēsies mācīties, tad atradīs iespēju, kā pārvarēt digitālās piekļuves šķēršļus, piemēram, apmeklējot publiskās piekļuves datorus bibliotēkās. Motivācija ir svarīga arī digitālās sagaršošanas un gatavības posmā. Latvijā tiek piedāvāti kursi dažāda vecuma mērķauditorijai digitālo prasmju ieguvei un attīstīšanai. Piekrītu, ka svarīga ir arī pozitīva pieredze, kas ietekmē sagaršošanas posmu.

Mana personīgā pieredze ar datorprasmju mācīšanu saviem vecākiem ir dažāda. Ir grūti un dažkārt šķiet, ka tas nav veiksmīgi, tomēr lēnām, soli pa solim un atkārtojot vairākas reizes, tas ir iespējams, ja tikai ir vēlme un motivācija.

Norway: using digital tools for initial literacy for immigrants

Learning to read, through writing on a keyboard:

School Font (Skolstil) http://www.skolstil.se/en/ (link is external)

As the students press a key, the program’s synthetic speech will pronounce the corresponding sound, and the letter will appear on the screen in a handwritten style. When the space bar is pressed, the program will pronounce the whole word. When the punctuation mark is pressed, the program will pronounce the whole sentence.

When the students hear the sound as they press a key, they experience the connection between the symbol and the sound.

Video here: http://www.vox.no/Norsk-og-samfunnskunnskap/Metodisk-veiledning/Skrive-seg-til-lesing-STL/

See more on digital tools for immigrants here: /en/resource-centre/content/apps-language-learning

Good examples from Germany

Have a look at this overview of interesting EPALE blogs and resources about Digital Inclusion and Immigrants, presented last year by EPALE Germany: /en/blog/digital-media-educational-work-refugees

Motivācija digitālā iekļaušanā.

Izlasot rakstu par digitālo iekļausanu pieaugušo dzīvē, es piekrītu, ka ir neredzams, bet taustāms šķērslis starp jaunajām tehnoloģijām un pieaugušajiem. Protams, ekonomiskie un sociālie šķēršļi, lai pieaugušie varētu izmantot datorus un telefonus, jo ne katram ir līdzekļi to iegūšanai.

Mūsdienās arvien vairāk pieaugušo dodas uz augstāko izglītību, bet, lai tas notiktu, viņiem vajadzētu būt pamatzināšanām par jaunu tehnoloģiju, piemēram, datoru, izmantošanu. Tāpēc ir nepieciešami kursi pieaugušo iekļaušanai digitālajā vidē. Lai šī neredzamā, lielā barjera kļūst mazāk, un iespēja mācīties un attīstīties vairāk.

Es piekrītu raksta autoram, ka bez izpratnes par to, kādēļ dzīvē nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, bez motivācijas un mērķa tās izmantot, nebūs rezultāta. Es pilnīgi piekrītu četru pakāpju ceļam uz digitālo iekļaušanu. Patiešām, ja izmantotā persona nepārvarēs grūtības, kas viņam radušās un neiziet cauri visiem soļiem, rezultāts nebūs.

Ļoti svarīgs solis šajā ceļā ir digitālā izsekošana. šajā posmā personai patiešām ir jāsaprot, vai viņam tas ir vajadzīgs vai nē. Saprast, kādas iespējas jaunās tehnoloģijas var dot viņam, kā tās var vienkāršot ikdienas dzīvi.

Iekļaušana digitālajā procesā ir ļoti parādīga un sarežģīta pieaugušajiem, bet, manuprāt, tas ir tā vērts, lai atvieglotu dzīvi pēc tam, un visas mājsaimniecības vajadzības kļūs pieejamākas. Lai to izdarītu, jums ir nepieciešams organizēt kursus, aprīkot tehnoloģiju klases, lai iekļautu cilvēkus šajā vidē, taču tas ir tikai pēc tam, kad viņi saprot, ka viņiem tas tiešām ir nepieciešams.

Tagung "Ich packe meinen digitalen Koffer und nehme mit"

Wir veranstalten am 9. und 10.05.2019 eine Fachtagung zum Thema "Digitale Medien und Tools in der Erwachsenenbildung". Dabei rufen wir interessierte Projekte und Einrichtungen dazu auf, die Tagung in Form von Themenworkshops und Präsentationen (Markt der Möglichkeiten) mitzugestalten.

Sie haben ein innovatives Lern- oder Lehrkonzept entwickelt? Sie haben interessante Erfahrungen beim Einsatz digitaler Tools gemacht, die Sie gerne diskutieren möchten? Dann bewerben Sie sich bis zum 15.02.2019!

Digitální apetit

Pokud budeme uvažovat jen o lidech, kteří mají přístup k ICT nástrojům. Tedy mají přístup k "hardwere". Je hlavní otázkou jejich motivace? Tím mám na mysli, pokud splníme, první krok, tedy digitální přístup a zaměříme se na jejich digitální apetit. Máme i teorie jak jej "vzbudit"/jak jej docílit? Hledala jsem na tuto otázku odpověď a nenašla jsem takovou, která by mě přesvědčila, že digitálnímu apetitu můžeme pomoci, pokud daný člověk sám nechce. Ano, můžeme se dočíst, jak s digitálním apetitem pracovat, když už ho lidé mají, avšak o jeho získání jsem toho nenašla tolik. Přičemž si myslím, že s přibývajícími druhy a možnostmi v oblasti ICT bychom se této problematice měli věnovat důkladněji. A to nejen z toho důvodu, probudit v lidech digitální apetit, kteří jej nemají. Ale také jak jej probudit u lidí, kteří sice ICT využívají, ale jen co se týče poslání e-mailu, přečtení si zpráv a tímto jejich dovednosti a využívání výhod ICT končí.

Pour continuer de débattre

Pour continuer de débattre autour de ce sujet, rdv le 26 avril à Paris! Une rencontre thématique EPALE France abordera le sujet suivant : " Impacts du numérique sur les apprentissages tout au long de sa vie ".

Cette rencontre sera l'occasion de découvrir de nombreux outils et pratiques et d'échanger avec des professionnels du secteur, notamment à l'occasion d'un "Explorcamp".

Voir le détail de l'événement en consultant l'article d'actualité sur EPALE.

Login to EPALE

Blog

Put za digitalnu inkluziju

Digitalna podjela

Digitalna inkluzija

Put od 4 stadijuma za digitalnu inkluziju

Osmišljavanje programa digitalne inkluzije

Komentar

Želite li drugi jezik?

Want to write a blog post ?

Najnovije rasprave

Naglašavanje osnovnih vještina u Europskoj godini vještina

Izgradnja vještina za demokratski život. Uloga učenja i obrazovanja odraslih

Online EPALE rasprava o kreativnosti i kulturi za društvenu koheziju

Related articles

Latest News

Nadolazeći događaji