Autors: Christin CIESLAK

Teksta oriģināls piejams ŠEIT.

Pēdējo desmit gadu laikā, jo īpaši kopš COVID-19 pandēmijas, tehnoloģijas un digitalizācija ir kļuvušas par mūsu dzīves centrālo sastāvdaļu. Tas, kas agrāk bija greznība, tagad ir kļuvis par nepieciešamību: piekļuve tehnoloģijām un digitālajām prasmēm ir kļuvusi par nepieciešamību. Taču daudziem pieaugušajiem, kuri dzīvo nabadzībā, digitālā plaisa ir ne tikai šķērslis, bet arī arvien lielāks šķērslis. Šī plaisa ietekmē daudzus dzīves aspektus, tostarp piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem, izglītībai un darba iespējām. Lai gan dažās Eiropas valstīs šī problēma ir jūtamāka, tā ir problēma visā kontinentā. Šajā bloga ierakstā mēs aplūkosim, kā digitalizācija ir ietekmējusi cilvēkus no sarežģītas sociālekonomiskās vides un kas vēl ir jādara, lai to novērstu.

Izpratne par digitālo plaisu

Digitālā plaisa nozīmē nevienlīdzību starp tiem, kuriem ir viegla piekļuve digitālajām tehnoloģijām, un tiem, kuriem tās nav pieejamas. Šo plaisu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp sociālekonomiskais statuss, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un izglītība. Praktiski tas var nozīmēt ierobežotu piekļuvi datoriem, internetam vai prasmēm, kas nepieciešamas, lai efektīvi izmantotu digitālās tehnoloģijas, vai arī šādas piekļuves trūkumu. Dažos gadījumos problēma var būt digitālās infrastruktūras trūkums, savukārt citos gadījumos cilvēkiem var būt nepieciešamā datortehnika, bet trūkt prasmju vai intereses, lai izmantotu digitālos rīkus un pakalpojumus.

Digitālās pratības nozīme

Digitālā pratība nenozīmē tikai prasmi lietot datoru vai viedtālruni, bet gan prasmes orientēties tiešsaistē, saprast digitālo saturu un izmantot digitālos rīkus problēmu risināšanai. Tātad digitālā pratība ietver kritisko domāšanu, savu personas datu aizsardzību un tiešsaistes informācijas izvērtēšanu.

Kāpēc tas ir svarīgi? Pirmkārt, tas ietekmē to, kā cilvēki piekļūst svarīgiem pakalpojumiem. Arvien vairāk valdības pakalpojumu, veselības aprūpes resursu un kopienas atbalsta programmu tiek pārvietotas tiešsaistē. Bez digitālajām prasmēm cilvēkiem ir grūti piekļūt šiem pakalpojumiem, un tas var būt būtisks šķērslis.

Turklāt digitālās prasmes ietekmē cilvēka spēju iesaistīties tālākizglītībā. Daudzi kursi un resursi tagad ir pieejami tikai tiešsaistē, piedāvājot personīgās izaugsmes un karjeras izaugsmes iespējas. Bez digitālajām prasmēm cilvēki var palaist garām šīs iespējas mācīties bez maksas.

Visbeidzot, neaizmirsīsim arī par nodarbinātību. Daudzi darba pieteikumi un darbā pieņemšanas procesi notiek tiešsaistē. Bez digitālajām prasmēm cilvēki var palaist garām darba iespējas vai saskarties ar grūtībām aizpildīt tiešsaistes pieteikumus. Pat tad, ja pieteikšanās procesi joprojām notiek bezsaistē, priekšroka var tikt dota tiešsaistes pieteikumiem.

Kas jau ir paveikts?

Par laimi, vairākas pieaugušo izglītības programmas visā Eiropā ir veiksmīgi integrējušas digitālās prasmes savās mācību programmās. 

• Tiešsaistes mācību platformas: Tādas platformas kā EUacademy un EPALE ir izveidotas, lai piedāvātu bezmaksas tiešsaistes resursus, materiālus un kursus, kas paredzēti digitālo prasmju uzlabošanai. Šie piedāvājumi tiek nepārtraukti pilnveidoti, lai pēc iespējas labāk apmierinātu pieaugušo izglītojamo vajadzības un palīdzētu viņiem iegūt pārliecību par digitālo rīku lietošanu..

• Projekti uz vietas: Piemēram, projekts Medijpratība Palestīnā. Šīs 2015. gadā uzsāktās programmas mērķis ir veicināt mediju lietotprasmi Palestīnā (Rietumkrastā un Gazā). Projektu vada Somijas Mūžizglītības fonds, un tas atbalsta medijpratības attīstību, izstrādājot mācību materiālus un veicinot tiesības uz informāciju. Somijas plašsaziņas līdzekļu profesionāļi un studenti brīvprātīgi darbojas kā pasniedzēji, un programmas ietvaros ir apmācīti plašsaziņas līdzekļu profesionāļi, NVO darbinieki un aktīvi iedzīvotāji dažādos digitālās un mediju lietotprasmes aspektos.

• Pētniecība: Pētījumi liecina, ka nabadzībā dzīvojošie cilvēki bieži saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem izglītības iegūšanai, kas var atturēt viņus no mācību iespēju izmantošanas. Tomēr pierādījumi liecina arī par to, ka izglītība var būt spēcīgs instruments, lai izkļūtu no nabadzības cikla. Piemēram, Paul C. Gorski izklāsta efektīvas stratēģijas nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu atbalstam un uzsver, kā izglītība var palīdzēt izkļūt no nabadzības. Tāpat Colin Power un Rupert Maclean uzsver mūžizglītības nozīmi ekonomisko apstākļu uzlabošanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Papildus šiem datiem pētījumi kopīgi apliecina, ka, lai gan nabadzība rada būtiskas problēmas, izglītība joprojām ir būtisks līdzeklis, kas veicina cilvēku iespējas un strukturālās pārmaiņas.

• Politika: Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem veicina uz cilvēku orientētu, drošu un ilgtspējīgu digitālo pārveidi Eiropā. Tajā ES un tās dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka tehnoloģijas sniedz labumu ikvienam, atbalsta vispārēju piekļuvi digitālajiem savienojumiem un izglītībai, dod iespēju izdarīt apzinātu izvēli tiešsaistē, veicina daudzveidīgu un daudzvalodu tiešsaistes vidi. ES ir apņēmusies no NextGenerationEU fonda piešķirt 250 miljardus eiro digitalizācijai, lai līdz 2030. gadam 80 % ES iedzīvotāju būtu digitālo pamatprasmju pamatiemaņas. Turklāt līdz 2030. gadam ar 43 miljardiem eiro politikas virzītu ieguldījumu tiks atbalstīts “Chips Act”, tādējādi pastiprinot apņemšanos attīstīt digitālo infrastruktūru un prasmes. Šis politikas ietvars ir ES digitālās stratēģijas pamatnostādne, un tā mērķis ir mazināt digitālo plaisu.

Neraugoties uz to visu un neskaitāmajiem centieniem, mēs joprojām saskaramies ar ievērojamiem izaicinājumiem:

• Piekļuve tehnoloģijām: Ļoti svarīgi ir nodrošināt cilvēkiem piekļuvi datoriem un uzticamam internetam. Tas ir ļoti svarīgi, jo tas vienkārši nosaka viņu spēju iesaistīties digitālo pakalpojumu un izglītības iespēju izmantošanā. Bez piekļuves visas pasaules digitālās prasmes nebūs svarīgas.

• Programmu pielāgošana: Digitālās lietpratības programmām jāturpina pielāgoties dažādu pieaugušo izglītības kopienu īpašajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka ir jāņem vērā tādi faktori kā valoda, izglītība un iepriekšējā saskarsme ar tehnoloģijām.

• Pastāvīgs atbalsts: Digitālā pratība nav vienreizēja prasme, ko apgūsiet vienu reizi un būsiet gatavs uz visu mūžu. Tā nav braukšana ar velosipēdu. Tā drīzāk prasa nepārtrauktu praksi un atbalstu. Pastāvīgu mācību iespēju un tehniskā atbalsta nodrošināšana palīdz cilvēkiem uzturēt un pilnveidot savas prasmes.

Turpmākais ceļš

Digitālās lietpratības un nabadzības krustpunkts nav tikai jautājums par tehnoloģiju nodrošināšanu; runa ir par iespēju vienlīdzīgi piedalīties mūsu sabiedrības attīstībā. Kā jau redzējām, digitālajām prasmēm ir izšķiroša nozīme, lai piekļūtu būtiskiem pakalpojumiem, turpinātu izglītību un iegūtu darbu - galvenie faktori, kas palīdz pārvarēt nabadzību. Lai gan ir panākts ievērojams progress, īstenojot dažādas programmas un politikas virzienus, joprojām pastāv problēmas. Jānodrošina piekļuve tehnoloģijām, programmas jāpielāgo dažādām vajadzībām un jāsniedz nepārtraukts atbalsts, lai nodrošinātu prasmju saglabāšanu un uzlabošanu.

Ieguldot līdzekļus digitālo prasmju iniciatīvās, mēs ne tikai piedāvājam tehnoloģiju apmācību, bet arī dodam iespēju cilvēkiem veidot savu nākotni un izkļūt no nabadzības apburtā loka. Šāda pilnvarošana ar mācīšanās palīdzību var palīdzēt pārvarēt atšķirības, mazināt nevienlīdzību un veicināt iekļaujošāku sabiedrību. Tomēr mums arī turpmāk ir jācenšas paplašināt šos centienus un nodrošināt, lai ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no viņa sociālekonomiskās izcelsmes, būtu iespēja attīstīties aizvien digitālākajā pasaulē.