Tiešsaistes diskusija, kas 2020. gada 26. novembrī notika EPALE platformā un tika veltīta jaukta tipa mācībām pieaugušo izglītībā, sākās ar ievada vebināru, kuru vadīja Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas valdes loceklis (EAEA) un Somijas Mūžizglītības fonda izpilddirektors Lauri Tomi, (Kvs). KVS ir galvenais Elm Magazine publicētājs.

Tam sekoja spraigas kopienas diskusijas par daudziem jautājumiem, kurus minēja Dr. Tuomi. Aplūkosim izvirzītos jautājumus.

Vai jaukta tipa mācību pieeja pieaugušo izglītībā ir labākais turpmākais veids laikā, kad pieaugušo izglītības centri ir ilgstoši slēgti?

• Jaukta tipa mācību pieeja ir labs risinājums, ja nav iespējams nodrošināt pastāvīgu piekļuvi pieaugušo izglītībai, tomēr nodrošinātais pieaugušo izglītības veids ir jāpielāgo izglītojamajam. Viens izmērs neder visiem. Jaukta tipa mācību pieeja var nebūt labākais risinājums kādam sabiedriskajam mērķim. Tiem pieaugušajiem, kuriem nav digitālo prasmju vai kuriem nav personālo datoru vai interneta, jaukta tipa mācības var būt demotivējošas.
• Dažiem pieaugušajiem ir jāsniedz atbalsts klātienē, lai viņi varētu veikt savus mācību pasākumus, it īpaši tad, ja viņi nav pārāk pašpārliecināti. Jauktā pieeja ir jāuzskata par iespējamu metodoloģiju, svarīgākais faktors ir katram pieaugušajam atrast labāko pieeju, ja mēs nevienu negribam atstāt nopakaļus.
• Īpaši jau tagad ir iespējams izmantot kompleksu pieeju. Mācot un mācoties mēs atbalstām izglītojamos arī psiholoģiski, viņi nejūtas vieni un ir iesaistīti mācībās.
• Jauktā tipa mācību kontekstā ir vērts pieminēt arī “apgriezto jaukto mācību” jēdzienu, kas attiecas uz tiešsaistes kursiem, kurus papildina mācības klātienē. Piemēram, “EBMooc”, ko 2017. un 2018. gadā veica CONEDU , iknedēļas sanāksmes par kursu saturu vadīja izglītības institūtos netālu no dalībnieku dzīvesvietām. Salīdzinot ar citiem MOOC, dalībnieku iesaiste diskusiju forumos bija ievērojami augstāka, tāpat kā pabeigšanas rādītājs. Tāpēc var secināt, ka apgrieztā jauktā mācīšanās tiešsaistes mācību vidē  izglītojamo vidū  veicina mijiedarbību  un palīdz uzturēt dalībnieku motivāciju. Plašāku informāciju par MOOC skatieties https://epale.ec.europa.eu/en/content/ebmooc-plus-open-online-course-adult-educators.
• Portugālē, IEFP, nesen tika izstrādāta hibrīda sistēma, kas atbalstīs īstermiņa apmācību kursu, kurus parasti veic klātienē, pārēju tādā formātā, kas ļauj tos īstenot attālināti. Hibrīda modeļa izvēle izrādījās adekvāta, kad to piemēroja aprobācijas laikā un kurā piedalījās vairāk nekā 50 instruktori un tūkstotis praktikantu.
• Pieaugušo izglītotāju digitālās rakstības kontekstā Latvijā notika interesants Erasmus + projekts DigitALAD.
• Ir pieejama vieta mācībām tiešsaistē, kas darbojas līdzās klātienes nodarbībām. Dažiem izglītojamajiem viņu personiskie apstākļi ir tādi, ka viņu laiks klātienes koledžā vai pieaugušo mācību centrā ir “aizsargātais laiks”, ko viņi var veltīt tikai sev un mācīties bez traucējumiem, piemēram, rūpēm par vecākiem cilvēkiem, bērniem vai darbu. Turklāt pieaugušajiem, kas mācās, bieži vien trūkst pārliecības, jo viņi atgriežas pie mācībām pēc ilga laika un nevar nenovērtēt to, cik svarīgas ir klātienes nodarbības, kurās viņi veido saikni ar savu skolotāju un saņem papildu ieguvumu no vienaudžiem un citiem studentiem. Dažus profesionālos/tehniskos/praktiskos pieaugušo kursus (piemēram, būvniecība, inženierzinātnes, frizieru pakalpojumi) nevar pasniegt tikai tiešsaistē, kursa praktiskajiem elementiem ir jābūt fiziskā vidē, tomēr tos var papildināt ar mācībām tiešsaistē. 
• Jauktā tipa mācību priekšrocība ir tā, ka tās ļauj pieaugušo izglītībai kļūt vēl elastīgākai, apmierinot to pieaugušo vajadzības, kuriem dzīvē ir pietiekami daudz citu problēmu.
• Šeit ir interesants emuāra ieraksts: “Digitālie piedāvājumi neformālajā pieaugušo izglītībā”.

Kādi ir galvenie uzdevumi, īstenojot jaukta tipa pieeju pieaugušo izglītībā?

• Jaukta tipa mācību pieejai ir milzīgs potenciāls. Problēma/izaicinājums ir nodrošināt, lai pieaugušajiem mācībās būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties jauktā tipa mācībās.
• Karantīnas laikā, 2020. gada martā,  tika slēgti Qualifica centri (kas Portugālē ir atbildīgi par iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu un pieaugušo kvalifikācijas ceļa virzību) tika slēgti un tika rekomendēts pieaugušo izglītības aktivitātes nodrošināt attālināti. Pēc tam Qualifica centriem tika jautāts par veiktajām darbībām un galvenajām problēmām, ar kurām saskārās centri un pieaugušie. Šīs izmeklēšanas rezultātus analizēja valsts Kvalifikācijas un profesionālās izglītības un apmācības aģentūra (National Agency for Qualification and Vocational Education and Training — ANQEP), un tas liecināja, ka kopumā pieaugušie pauda pozitīvu atsauksmes. Tomēr dažiem pieaugušajiem radās grūtības
  • digitālo prasmju trūkuma dēļ,
  • resursu nepietiekamības dēļ (piemēram, personīgie datori vai internets),
  • vājas motivācijas dēļ, darbojoties jauktā tipa mācību modelī.

Attiecībā uz Qualifica centru komandām galvenās minētās problēmas bija grūtības biežāk īstenot sesijas attālināti, tehnoloģisku un apmācību procedūru pārdefinēšana, pieaugušo motivācijas saglabāšana un tas, kā sasniegt pieaugušos, kuriem nav piekļuves tehnoloģijām.

• Vājas digitālās prasmes varētu uzskatīt par galveno šķērsli hibrīda modeļa vispārināšanai.
• Anglijas tālākizglītbas koledžu pētījums par pāreju uz mācībām tiešsaistē 2020. gada pavasara/agrā vasaras beigās vēstīja, ka zemāka līmeņa pieaugušajiem (daļēji tiem, kas mācījās angļu valodu kā otro valodu), ir problēmas ar pieejamību un digitālo prasmi, kas viņiem neļāva pilnībā piedalīties/iesaistīties mācībās tiešsaistē.
• Bieži vien tas nav jautājums par digitālajām prasmēm vai attieksmi pret digitālo darbu, bet drīzāk par  pašmācības un pašorganizācijas prasmju trūkumu. Ir daudz runu – un tas, protams, ir ļoti svarīgi – par digitālo plaisu, digitālo prasmju trūkumu, bet svarīgs jauktā tipa mācību pamats ir neatkarīgas mācīšanās un pašorganizēšanās prasmes. 
• Laiks tika izmantots dažādi. Apmācība tiešsaistē ir daudz intensīvāka, ar mazāk uzslavām un retākām pauzēm. Ir grūtāk saprasties ar katru izglītojamo, jo viņi tiekas virtuāli un līdz ar to (sinhronos iestatījumos) bieži vien arī grūtāk pamanāmi un sasniedzami. Ja ir asinhroni iestatījumi, tad tiek dots papildu laiks pārdomām un palielinās klātbūtnes sajūta citam pret citu. Pedagoga sociālās kompetences un iemaņas tiek pieprasītas arvien vairāk. Bieži vien vide pati par sevi vēl aizvien ierobežo mācīšanas situācijas, bet pastāv iespējas, ko sniedz koprade, kopīpašums, dalītas lomas un grupu darbs. Dažas iestādes ir mazliet iestrēgušas savos esošajos modeļos un instrumentos.    

Kādas pieaugušo izglītības iniciatīvas un politikas ir nepieciešamas, lai pieaugušo izglītībā iekļautu jaukta tipa mācības?

• Pirmkārt, lai ieviestu jaukta tipa mācību pieeju pieaugušo izglītībā, visiem dalībniekiem (skolotājiem, pasniedzējiem un praktikantiem) ir jābūt pieejamai tehnoloģijai un noteiktam digitālo prasmju līmenim, lai to pareizi izmantotu. Pretējā gadījumā tikai daži no viņiem gūs labumu no šīs pieejas un, visticamāk, tie nebūs tie, kuriem ir zemākā kvalifikācija. Tāpēc ir nepieciešams īstenot programmu, lai veicinātu minēto iekārtu iegādi un arī veicinātu pamatprasmju apmācību. Turklāt pieaugušo izglītībai būtu jāpakļaujas modelim, kas ir patiešām elastīgs un pielāgojas jauktajai pieejai. Šajā modelī vairumā gadījumu individualizētai mācīšanas pieejai būtu jāpiešķir prioritāte. Šādi ikviens pieaugušais var mācīties savā tempā un atbilstoši savām prioritātēm un interesēm. 

• Būtiski, ka arī pieaugušo izglītības pētnieki tiek mudināti izzināt, kā jauktā tipa mācīšanās ir ietekmējusi veidu, kā mēs mācām.

• Izglītības pakalpojumu sniedzēju loma ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka mācību vide atbalsta jauktā tipa pedagoģiju un ka ikvienam skolotājam tiek sniegts tehnoloģisks un pedagoģisks atbalsts. Protams, kvalitātes uzraudzība būtu jāintegrē iestāžu kvalitātes sistēmā.        

Kāda ir COVID-19 ietekme?

• Mums ir jāieceļ pandēmijas situācija par galveno izglītības punktu pieaugušo izglītībā. Vai mēs varam iedomāties pierādāmāku un piemērotāku mācību kontekstu izglītībai, mācībām un pilsoniskumu veicinošām pieejām nekā tā, ko spontāni un dabiski sniedz Covid-19 pandēmija? Ir skaidrs, ka ir steidzami jāpielāgo pedagoģiskā pieeja tik nopietnai situācijai, kas apdraud ģimenes, iedzīvotājus un vietējo kopienu ikdienas dzīvi. Taču pieņemot, ka ikdienas dzīves dinamika arī pati par sevi var kļūt potenciāli nozīmīga mācību sistēma, mēs varam apvienot ikdienas notikumus ar Covid-19 riskiem, veidojot pragmatisku un skaidri uztveramu pieaugušo mācību ceļu. 
• Vai Covid-19 var būt visu mācīšanās aktivitāšu pamats, ja runa ir par pieaugušo izglītību? Kādi motīvi parādās? Trīs piemēri:
  • Tēma par “dzīvošanu kopā”. Izpratne par to, cik svarīga ir sadarbība veselības profilakses jautājumos, ir balstīta uz kaitīgās iedarbības mehānismu izpratni un zināšanām par veidiem, kā to novērst, pilnībā apzinoties cēloni. Sadarbība izglābj dzīvības un stiprina kolektīvu. 
  • Veselības tēma. Galu galā – kāpēc mēs runājam par riska grupām? Kas, kādēļ? Vai grupa pieder pie šīs grupas? Kādas inicitatīvas var tikt veiktas, lai izskaitļotu kritiskas sabiedrības veselības situācijas trūkumus? 
  • Pārtikas tēma. Pārtikas pamatpiegādes procesu pārveidošana un nepieciešamība līdzsvarot ēdienreižu sastāvu, proti, ar vietējo un sezonālo produktu patēriņu. Pieaugušo izglītība un sociālā attīstība. Šīs pieejas ir vērstas uz ikdienas dzīvi un konkrētiem jautājumiem, ko rada pandēmija. 
• Var būt arī cita pieeja, kas slēpjas sociālās attīstības centrālajos jautājumos: vai pieaugušo izglītība var palīdzēt cīņā pret pandēmiju un stiprināt vietējās kopienas? Citiem vārdiem sakot, par pieaugušo izglītības pasākumu mērķi noteikt ieguldījumu sabiedrības problēmu risināšanā un vietējo resursu mobilizēšanā, kā arī, lai stiprinātu kopienas un kolektīva nozīmi.
• Var jau šobrīd redzēt, ka tām valstīm, kurām ir vismaz niecīgas tiešsaistes mācīšanās tradīcijas un pieredze, bija labāka un ātrāka pielāgošanās spēja, lai lielu darbaspēka daļu pārvirzītu uz mājas darba režīmu. Virzienu ir rādījušas tādas Skandināvijas valstis kā Norvēģija vai Somija. Ja mums izdosies iesaistīt vairāk cilvēku jauktā tipa izglītībā, ekonomikai ir labākas iespējas pielāgoties tik pēkšņām situācijām kā šī. 
• Mums ir jāizmanto, kā to jau daudzi dara – pandēmija kā jauna pieaugušo neformālās izglītības iespēja. Īpaši tādēļ, ka “maska nav priekšā acīm!” Un tā ir laba ziņa, jo nav jānolaiž rokas, bet mums ir jādzīvo, un jādzīvo tik labi, cik vien šajā situācijā ir iespējams.
• “Tas viss ir par mācīšanos mācīties”. Domājot par pandēmiju, esam lūguši mainīt un pieņemt jaunos mācīšanās veidus. Šis ir pārmaiņu laiks, līdz ar to daži iznākumi mums nav zināmi – pagaidām. Tas nenozīmē, ka tās būs negatīvas.
• Jaukta tipa mācības ir bijis rīks, kā pārdzīvot Covid-19 laiku. Cerams, drīz mēs atlabsim, un tādēļ ir laiks sākt domāt par nākotni. Esmu drošs, ka hibrīda mācības – ideja veidot dažādus veidus, lai pieaugušie varētu mācīties kopā – paliks. Līdz ar to mūsu visu atbildība ir izveidot tādus mācīšanās uzstādījumus, kas veicina iekļaušanu. 

Cits platformas saturs, kas varētu būt interesants, ir Fionas Aldridžes (Fiona Aldridge) emuārs Mācīšanās karantīnas laikā – pāreja uz tiešsaisti un Digitālās izglītības un līdzdalības pieaugušo izglītībā (DEPAL) projekta gids līdzdalības mācībās un digitālā stāstniecībā.