Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Digitālie piedāvājumi neformālajā pieaugušo izglītībā

Kad izglītības iestādes koronavīrusa krīzes dēļ tika slēgtas, īsā laikā tika piedāvātas digitālas apmācību iespējas. Tas bija visu iesaistīto personu liels panākums, kas pārsvarā tika atalgots ar lielu dalībnieku skaitu.

Šo emuāru oriģināli vācu valodā publicēja Dörte Stahl..


.

Frau arbeitet am Notebook

Foto: StartupStockPhotos / Pixabay.com

Visam bija jānotiek ātri, un viss notika ātri: Kad izglītības iestādes koronavīrusa krīzes dēļ tika slēgtas, īsā laikā tika piedāvātas digitālas apmācību iespējas. Tas bija visu iesaistīto personu liels panākums, kas pārsvarā tika atalgots ar lielu dalībnieku skaitu. Tomēr arī gadījumos, kad atsaucība bija mazāka, izglītotāji pašlaik domā par to, kā savās programmās turpmāk iekļaut vairāk digitālu izglītības piedāvājumu. Neformālajā izglītībā ir svarīgi pievērst uzmanību plānošanas īpatnībām, struktūrai un digitālo piedāvājumu izplatīšanas ceļiem.

 

Digitālo izglītības piedāvājumu pamata aspekti 

Ja tiek plānots ilglaicīgs digitālās izglītības formu piedāvājums, vajadzētu objektīvi izvērtēt klātienes un tiešsaistes mācību atšķirības. Nav runa par labāku un sliktāku mācību veidu. Runa ir par to, ka jāveido saturiski piemērots un mērķa grupām atbilstošs apmācību piedāvājums.

Par lielāko atšķirību tiek uzskatīta informācijas apmaiņas iespēja; bieži var dzirdēt, ka klātienes semināros apmaiņa esot "labāka”. Tomēr, ja ir izveidots atbilstošs mācību scenārijs, informācijas apmaiņa un savstarpējā sadarbība ir iespējama arī tiešsaistē. Digitālajā vidē visvairāk pietrūkst tieši diskusiju starpbrīžos, kas klātienē bieži vien nosaka visa pasākuma atmosfēru kopumā. Digitālajā mācību procesā šāda komunikācija distances dēļ ir apgrūtināta. Tomēr tāpat kā klātienes kafijas pauzēs arī digitālajā vidē ir iespējama personisko viedokļu apmaiņa. To pierāda sociālie tīkli, kuros viss notiek, tikai digitālā telpā. Pārnest šo pieredzi uz digitālo mācību procesu ir grūti, bet ne neiespējami.

Digitālajām apmācībām nepieciešama pilnvērtīga plānošana un atbilstīga tiešsaistes piedāvājumu izplatīšana. Darbs, kas katrā līmenī jāiegulda digitālu mācību plānošanā un sagatavošanā, nav mazāks nekā plānojot klātienes pasākumus. Turklāt darba apjoms, kas visām iesaistītajām personām jāiegulda jaunu piedāvājumu veidu attīstīšanā, ir būtiski lielāks.

Digitālie mācību piedāvājumi sniedz lielas iespējas: tie veicina kompetenču attīstību tieši tāpēc, ka darbs tiek veikts digitāli. Kompetenču veidošana ir individuāls process, kuru raksturo individuāli organizēta, aktīva darbība. Digitālajā telpā dalībnieki distances dēļ bieži vien strādā organizētāk nekā klātienes seminārā, kur semināra vadītājs visu laiku ir pieejams un palīdz ātrāk nokļūt pie mērķa. Informācijas iegūšanai par kompetenču attīstīšanu un uz kompetencēm orientētām mācībām skatiet Vernera Sautera rakstu sēriju: Werner Sauter " Kompetenz zählt - Die Zukunft des Lernens" auf wb-web.de (DE).

 

Mērķa grupu analīze: Kuru mēs vēlamies un kuru varam sasniegt?

Tā kā ir daudz digitālu apmācību formu, kuras noteiktām grupām ir vai nav derīgas, nepieciešams pēc iespējas precīzi noteikt mērķa grupu. Šeit nosaukti daži kritēriji, kuri varētu būt svarīgi neformālajai pieaugušo izglītībai.

Atbalsts mācību procesā un apmācību struktūra:

Mērķa grupām ar vājām saturiskām priekšzināšanām un nelielu pieredzi digitālajā mācību procesā mācību procesa laikā ieteicams intensīvs atbalsts un skaidri formulēti mācību apguves ceļi. Tāpat kā klātienes apmācībās dalībnieki ar vāju personisko motivāciju un negatīvu mācību pieredzi ļoti augstu vērtē motivējošu un veicinošu vadītāja atbalstu. Svarīgi ir apmācāmos stimulēt, jo arī augsti motivēti cilvēki zaudē prieku mācīties, ja apgūstamais mācību saturs tiek pasniegts vienmuļi un neinteresanti.

Jo apjomīgākas ir dalībnieku priekšzināšanas un lielāka mācību pieredze, jo piemērotākas ir atklātas mācību struktūras ar patstāvīgu satura apguvi un nelielu atbalstu. Šādos gadījumos var izmantot arī individuālu mācīšanos bez atbalsta. Šāds darba veids laika ziņā ir ļoti elastīgs, taču dalībniekiem jābūt augsti motivētiem un jāspēj patstāvīgi mācīties

Arī vienas nodarbības laikā vadītājs var sniegt norādījumus dažbrīd vairāk, dažbrīd mazāk, jo ar katru nākamo nodarbību dalībnieki iegūst arvien lielāku digitālās mācīšanās pieredzi. Šādā veidā gūtā patstāvīgās mācīšanās kompetence jāstimulē, piemērojoties situācijai.

 

Mācību laiks:

Jo ierobežotāks ir mācībām atvēlamais laiks, kas atkarīgs no katras konkrētās profesijas, jo vairāk vajadzētu izmantot digitālos piedāvājumus. Liela nozīme ir arī tam, vai darba devējs atbrīvo darba ņēmēju no darba pienākumu izpildes, lai viņš varētu mācīties. Ja darba devējs piešķir brīvu astoņu stundu darba dienu, tas nenozīmē, ka jāpiedalās tālākizglītībā, kas ilgst divas nedēļas, katru dienu pa četrām stundām. Šādā gadījumā digitālais mācību piedāvājums laika ziņā jāpiemēro dalībnieka iespējām.

 

Mediju pieejamība:

Vai dalībniekiem ir viedtālrunis, planšetdators vai stacionārais dators? Vai pieeja internetam ir pietiekoša, lai skatītos videofilmas vai lejupielādētu nepieciešamos materiālus? Nav runa tikai par platjoslas ātrumu, bet arī par to, vai mērķa grupas dalībnieku rīcībā esošie līdzekļi ļauj apmaksāt atbilstošu datu apjomu.

 

Valodu zināšanas, rakstīšanas un lasīšanas prasmes:

Kādas ir mērķa grupas valodu zināšanas un rakstītprasme? Lai piedalītos "tradicionālajās" digitālajās apmācībās, ir nepieciešama laba rakstītprasme un lasītprasme. Tomēr tam ne vienmēr tā jābūt. Digitālajā telpā iespējams piedāvāt arī apmācības, kurās pārsvarā izmantoti vizuāli un audio materiāli, un kas ir piemēroti cilvēkiem ar vāju rakstītprasmi un lasītprasmi.

Daudzas mērķa grupu pazīmes tālākizglītības piedāvātājiem nemaz nav zināmas, jo tās nekad nav pētītas un apkopotas, tādēļ tiek izmantota līdzšinējā pieredze un pieņēmumi. Tomēr plānojot turpmākus pasākumus, būtu vēlams iegūt ticamākus datus, piemēram, rīkojot dalībnieku aptaujas.

 

Mācību piedāvājuma strukturēšana

Piedāvājumu veido, balstoties uz paredzēto mērķa grupu. Daudzu digitālo apmācību faktoru iedarbība uz mācību procesu, piemēram, grupu lielums vai mācību mērķu noteikšana, klātienes un digitālajā mācību procesā praktiski neatšķiras. Tādēļ es šeit pievērsīšos tikai dažām digitālo piedāvājumu īpatnībām.

 

Galvenās didaktiskās nostādnes:

Tiešsaistes apmācību piedāvājumu pamatu veido atbildes uz šādiem jautājumiem: Vai un cik lielā mērā mācību piedāvājums ir jāvada? Vai darbs, līdzīgi kā klātienes nodarbībās, noritēs kopīgās mācību grupās un noteiktos laikos vai arī tiks piedāvāta individuāla mācību satura apguve ar atklātiem laikiem un bez pastāvīgas mācību grupas?

 

Laika strukturēšana:

Ar to šeit vispirms domāts mācību piedāvājuma apjoms. Cik stundu dalībniekiem šim nolūkam jāieplāno? Jāņem vērā šādi faktori:

  • Laiks komunikācijai ar citiem dalībniekiem un apmācību vadītāju: Bieži vien digitālajai komunikācijai nepieciešams vairāk laika nekā klātienes pasākumos, jo komunikācija nenotiek ar visiem dalībniekiem vienlaicīgi.
  • Laiks uzdevumu izpildei.
  • Laika rezerve tehnisku problēmu novēršanai, ar kurām var nākties saskarties gan dalībniekiem, gan izglītotājiem.

Sarežģītākais lēmums ir mācību laika sadale pa dienām vai nedēļām. Cik nedēļu ilgs tiešsaistes kursi un cik stundu nedēļā dalībniekiem jāieplāno? Maz stundu, kas sadalītas pa daudzām nedēļām, dalībniekiem pirmajā brīdī šķiet pievilcīgs piedāvājums, tomēr nepārtraukta līdzdalība daudzu nedēļu garumā ir ļoti nogurdinoša, līdz ar to nodarbības viegli var tikt pārtrauktas. Ja mācības ilgst mazāk nedēļu, laika ietvars ir pārredzamāks un ir vieglāk to izturēt.

Ja mācību apjoma un laika sadale nebalstās uz apstiprinātu pieredzi, labāk ieplānot vairāk laika nekā sākumā šķiet nepieciešams, jo dalībniekus ļoti nomāc situācija, kad paredzēto 16 stundu vietā viņiem praktiski nepieciešamas 24 stundas.

 

Digitālo piedāvājumu veiksmes faktori

Komunikācijas un sadarbības veidošana:

Digitālajās apmācībās komunikācija parasti ir atturīgāka nekā klātienes pasākumos, vismaz kursu sākumā. Tādēļ ir svarīgi, lai kopīgajām mācībām būtu daudzveidīgas komunikācijas iespējas un dažādi iemesli. Komunikācijas iespējas sniedz, piemēram, atklāti jautājumi, uz kuriem visi var atbildēt, piemēram, jautājumi par pieredzi, viedokļiem un pārdomām. Kursu vadītāji var rosināt viedokļu apmaiņu, kurā viņi sniedz savu redzējumu un paši aktīvi piedalās diskusijā. Mācību platformas komunikācijai pārsvarā piedāvā forumus un tērzēšanu. Papildus tiem dažādībai var izmantot tādus rīkus kā tiešsaistes piezīmju dēļus vai digitālās domu kartes.

Sadarbīga mācīšanās piedāvā tādas pašas iespējas kā klātienes nodarbībās: var paplašināt skatu uz kādu tēmu un mainīt perspektīvu. Tādēļ arī digitālajos kursos ieteicams izmantot partneru un grupu darbu. Dažreiz grupu darba organizācija tiešsaistē ir grūtāka, jo tas ir neierasti, tomēr, ja dalībnieki ir nodibinājuši savstarpējus kontaktus, viņi var brīvi strādāt kopā. Izvēli, vai kursa dalībnieki šim nolūkam izmanto mācību platformu vai citas iespējas, piemēram, WhatsApp vai Facebook grupas, var atstāt viņu pašu ziņā.

 

Kopīgā laika izmantošana:

Vienalga, vai tiek izmantotas jauktas mācību metodes vai tiešsaistes piedāvājumi ar stingri noteiktiem kopīgiem tiešsaistes termiņiem kā vebināri, plānojot šos pasākumus, precīzi jāparedz, kādiem nolūkiem tiks izmantots kopīgais laiks. Svarīgākais ir noskaidrot, kurā brīdī dalībniekiem ir vislielākā nepieciešamība pēc semināra vadītāja un citiem dalībniekiem. Jaunu informāciju var sniegt ar videofilmas palīdzību vai labi sagatavotiem tekstiem bez kursu vadītāja līdzdalības. Turpretim jautājumu apspriešana, darba rezultātu pārrunāšana un grupu darba organizēšana ir jomas, kurām būtu jāparedz kopīgs laiks. 

 

Vebināri:

Vebināri var veidot kādu mācību kursa daļu vai arī būt patstāvīgs piedāvājums. Tie nodrošina vienlaicīgu komunikāciju un bieži vien tiek veidoti, izmantojot konferenču rīkus.

Vebināri ir ļoti piemēroti kā tiešsaistes kursu, kuros piedalās daudz dalībnieku, daļa. Kopīgais laiks veicina individuālo darbu un strukturē mācību laiku. Bez tam vebināri motivē, jo tie nozīmē personiskus kontaktus ar kursu vadītāju un citiem dalībniekiem un samazina attālinātajās mācībās pastāvošo distanci. 

Vebinārs kā patstāvīgs pasākums parasti ir īss mācību piedāvājums (45 līdz 90 minūtes), kas notiek noteiktā laikā. To var organizēt, piemēram, kā profesionālu atbalstu ar diskusiju iespēju vai arī kā sarunas ar ekspertiem. Ja noteiktā laika posmā vienu pēc otra rīko vairākus vebinārus, tie kopā var veidot ilgāku mācību piedāvājumu. Jāatceras, ka vebināri, kuri ilgst pusi dienas vai pat veselu dienu, dalībniekiem ir ļoti nogurdinoši. 

 

Vizualizācija:

Tiešsaistes pasaulē un līdz ar to arī digitālajos mācību piedāvājumos vizualizācijai ir arvien lielāka nozīme. Īsas mācību filmas, infografikas un zīmējumi atvieglo satura izpratni un līdz ar to ir ļoti motivējoši.

 

Uzdevumi:

Mācību uzdevumi atbalsta mācību procesu. Tie sniedz dalībniekiem iespēju pārbaudīt gūtos panākumus un rada drošības sajūtu. Diskusijas par tēmu var raisīt gan vienkārši uzdevumi, piemēram, viktorīnas vai uzdevumi ar atbilžu variantu izvēli, gan arī apjomīgi uzdevumi, kuros jāpauž savas domas vai jāizsaka novērtējums.

 

Telpas iekārtojums:

Arī digitālās telpas, piemēram, mācību platformas, ir atbilstoši jāiekārto. Tāpat kā klātienē, arī tiešsaistē labi pārskatāma semināra norises vieta palīdz dalībniekiem orientēties. Saturam un komunikācijas iespējām, piemēram, forumiem, jābūt viegli atrodamiem un pieejamiem.

Arī semināra vadītājam mācību platformā “jājūtas labi”. Klātienē bieži vien tiek izmantotas magnētiskās tāfeles un pašu sagatavotas prezentācijas, kas daļēji raksturo arī semināra vadītāja personību. Dažreiz izglītības piedāvātāji mācību platformās ievieš stingrus standartus: jāpiemēro prezentāciju izkārtojums, jāizmanto noteikti tekstu varianti. Šādas norādes var samazināt motivāciju, jo tās palielina darba apjomu un vienlaikus ierobežo individualitāti. Tas savukārt var palielināt distanci starp kursu vadītāju un dalībniekiem, negatīvi ietekmējot darba procesu.

 

Tiešsaistes izglītība jāpiedāvā tiešsaistē

Arī pats izcilākais kursu piedāvājums nav nekā vērts, ja tam nevar atrast dalībniekus. Digitālie mācību piedāvājumi pārsvarā uzrunā cilvēkus, kuri uzturas digitālajā telpā, tātad mērķa grupas jāuzrunā šajā telpā. Nav pietiekoši digitālo piedāvājumu publicēt mājas lapā vai informatīvos izdevumos, kuri paredzēti līdzšinējiem klātienes kursu dalībniekiem. Visvairāk lietotā digitālā telpa ir sociālie tīkli, tādēļ tieši šeit vajadzētu reklamēt digitālos apmācību piedāvājumus. Tomēr arī ar to nepietiek. Visi sociālie mediji pastāv, pateicoties aktīvai darbībai, tostarp aktīvu organizatoru darbību. Un visi sociālie mediji ir “īslaicīgi”: Ja par semināru tiek ziņots astoņas nedēļas iepriekš, bet četras nedēļas pirms semināra sākuma semināru atsaka, jo pieteikušies pārāk maz dalībnieku, tad tā ir zaudēta iespēja. Sociālajos tīklos pieteikumi ienāk arī vēl pēdējā nedēļā. Tomēr, ja seminārs ilgst vairākas dienas, tad gan to sociālajos tīklos nevajadzētu izziņot tikai desmit dienas pirms tā sākšanas, jo arī sociālo mediju lietotāji reti ir tik elastīgi.

Un visbeidzot - ir nepieciešama stratēģija sekmīgai sociālo tīklu izmantošanai. Vispirms pamatīgi jāizpēta tiešsaistes semināros derīgie mērķi, piemērotās mērķa grupas un komunikācijas iespējas sociālajos medijos. Plašāk par stratēģiju attīstīšanu lasiet Maksimiliana Veltera referātā EPALE: Maximilian Welter: 'Eine Social-Media-Strategie für Organisationen der Erwachsenenbildung' (DE).

.


Par autori:

Dörte Stahl - Lernallee und EPALE Botschafterin
Dērte Štāla (Dörte Stahl) kopš 2001. gada ir pašnodarbināta pieaugušo izglītības jomas izglītotāja un EPALE vēstniece. Viņa piedāvā nodarbības, lekcijas un seminārus: “Sociālo mediju izmantošana profesijā un organizācijās” - bezpeļņas organizācijām (izglītības, sociālās ekonomikas, sociālajā joma), MVU, pašnodarbinātajiem;  “Pieaugušo izglītības digitalizācija, digitālo izglītības scenāriju attīstīšana un klasiskā klātienes izglītība (komunikācija, retorika, metodes)” - izglītotājiem, izglītības piedāvātājiem; “Mediju pedagoģija un mediju kompetence” - multiplikatoriem. Bez tam viņa vada mediju projektus bērniem un jauniešie.
Login (13)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Aktīva novecošana un dzīves pārejas

Kādi ir izaicinājumi jautājumā par svarīgām dzīves pārejām? Kā starppaaudžu izglītība varētu palīdzēt aktīvas novecošanas un dzīves pāreju jautājumā?

Vairāk

Informācijpratības zināšanu bāze (knowledge base)

#informationliteracy #knowledgebase #informacijpratiba #zinasanubaze

Vairāk

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk