Raksta autors – Davide Muraro

Eiropa noveco – saskaņā ar Eurostat datiem 2021.gadā aptuveni 20% ES iedzīvotāju bija 65 gadus veci vai vecāki. Vairāk nekā 40 miljoni cilvēku Eiropā regulāri nodarbojas ar neformālo aprūpi. Turklāt 29% mājsaimniecību ir bērni. Šie skaitļi liecina, ka ievērojams skaits eiropiešu ir iesaistīti sociālajā aprūpē un bērnu audzināšanā.

Ko tas nozīmē pieaugušo izglītībai un mūžizglītībai? Kā mēs varam labāk atbalstīt aprūpētājus un vecākus? Kādu lomu šajā saistībā var spēlēt ES? Pandēmija saasināja nevienlīdzību un uzlika papildu slogu vecākiem un aprūpētājiem, jo īpaši tiem, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos. Tie ir jautājumi, kurus mēs vairs nevaram ignorēt. Šajā blogā mēģināšu pievērsties kritiskajiem krustpunktiem starp aprūpi, audzināšanu un mācīšanos pieaugušo vecumā.

Aprūpe un audzināšana: neformālās mācīšanās slēptais potenciāls

Aprūpes un bērnu audzināšanas ceļā cilvēki saskaras ar jaunām situācijām un izaicinājumiem: viņi iemācās vienlaicīgi veikt vairākus uzdevumus, atrisināt negaidītas problēmas, attīstīt empātijas un komunikācijas prasmes. Tās ir tā saucamās transversālās un “soft” prasmes – kā tas ir ilustrēts LifeComp sistēmā –, kas veicina ne tikai aprūpētāju un vecāku personisko izaugsmi, bet ir ļoti svarīgas citos kontekstos gan darba tirgū, gan sabiedrībā kopumā. Tomēr neoficiālā mācīšanās, kas tādā veidā notiek, netiek novērtēta.

Konkrēto prasmju novērtēšanas un atzīšanas ceļu veidošana ir būtiska, lai cilvēki apzinātos savu unikālo potenciālu. Svarīgi atcerēties, ka šis ir arī dzimuma lomu jautājums – aprūpes un audzināšanas pienākumi sievietēm ir nesamērīgi, un bieži vien šis svarīgais darbs ir nepamanīts, neapmaksāts un neatzīts. Vecāku aprūpes iegūto zināšanu novērtēšana ir svarīgs solis, lai novērsto negatīvo dinamiku. Forma Azione sadarbībā ar Eiropas asociāciju Pieaugušo izglītībai vada Erasmus+ projektu Move-Up, fokusējoties uz “mātišķību”, sievietes lomu bērnu aprūpē, “soft” prasmēm un to ieviešanu darba tirgū – lai atbalstītu atzīšanas procesu, tiks izstrādāti vairāki instrumenti. Plašāka informācija tiks sniegta drīzumā.

Būvējot drošu vidi mācībām

Aprūpe un audzināšana var arī atvērt jaunas neformālās izglītības durvis. Ģimenes un neformālās aprūpes tīkli faktiski var kļūt par drošu vidi ikvienam, lai iesaistītos jaunā mācību pieredzē. Visiem vecākiem un aprūpētājiem būtu jādod iespēja iesaistīties pielāgotās izglītības programmās, lai paplašinātu savas zināšanas, apgūtu jaunas prasmes un paplašinātu redzesloku. Ieguvumi ir neskaitāmi: veselības izglītība var nodrošināt labāku aprūpi, digitālo prasmju apmācības var palīdzēt izmantot bērniem drošas tehnoloģijas, finanšu izglītība var palīdzēt veidot labāku ģimenes budžetu u.c.

Papildus iegūtajām zināšanām un kompetencēm ir viens būtisks aspekts, ko nevajadzētu aizmirst. Izglītība dod iespēju veidot jaunas, jēgpilnas attiecības, stiprināt kopienas un atbalstīt tīklus. Tādējādi mācīšanās sociālā dimensija veicina lielāku labklājību un uzlabo garīgo veselību – svarīgi faktori, ņemot vērā nelabvēlīgās situācijas, ar kurām var saskarties aprūpētāji un vecāki.

Turklāt vecāku piedalīšanās neformālajā izglītībā pozitīvi ietekmēs bērnu sasniegumus formālajā izglītībā. Pateicoties neformālās izglītības programmām, vecāki, kas ir imigranti uzturēšanās valstī, var apgūt prasmes, kas tiem nepieciešamas, lai virzītos pa izglītības sistēmu – piemēram, valodu prasmes. Taču mācībām nav jānotiek vienatnē – pieņemot daudzpaaudžu mācību pieeju, ģimenes, aprūpētāji un aprūpes saņēmēji var kopīgi pētīt abu pušu interešu jomas, vienlaikus bagātinot savas attiecības.

Mūžizglītības šķēršļu novēršana

Pat ja pieaugušo izglītības programmu priekšrocības ir acīmredzamas, līdzdalību mūžizglītībā joprojām kavē daudzi faktori. OECD ziņo, ka ģimenes pienākumu un finansiālo ierobežojumu dēļ laika trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas neļauj pieaugušajiem iesaistīties izglītībā.  Arī citi personīgie un psihosociālie faktori, kuriem aprūpētāji un vecāki ir vairāk pakļauti, piemēram, ieilgušais stress, pašapziņas trūkums un trauksme, var negatīvi ietekmēt viņu motivāciju.

Kā risināt šos problēmjautājumus? Ir maz ticams, ka viens risinājums būtu efektīvs gan attiecībā uz ievērojamām atšķirībām starp audzināšanas un aprūpes veidiem, gan saistībā ar nevienlīdzības slāņiem – īpaši attiecībā uz dzimumu un sociālekonomisko stāvokli. To var redzēt, aplūkojot vietējās sabiedrības kontekstu, veselības un sociālās aprūpes stāvokli.

Politikas veidotājiem kopīgi ar vecākiem un aprūpētājiem būtu jāizstrādā plašs politikas pasākumu klāsts, lai veicinātu atbalstošu mācību vidi visiem. Šajā instrumentu klāstā, ņemot vērā bērnu kopšanas un aprūpes apstākļu atšķirības, būtu jāievieš tādi instrumenti, kas vērsti uz laiku (bērnu un sociālās aprūpes taloni, apmaksāti atvaļinājumi u.c.), finanšu resursi (piemēram, atbrīvojumi no mācību maksas, mācību subsīdijas, paplašināti individuālo mācību konti), vienlaikus pastiprinot vispārējo izglītības, sociālo un veselības aprūpes politiku (bērnu pabalsti, augstas kvalitātes, bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumi u.c.). Turklāt elastīgas un tiešsaistes programmas, piemēram, mikroakreditācija, var piedāvāt piemērotas mācību iespējas, kas atbilst vecāku un aprūpētāju vajadzībām.

Mūžizglītība vecākiem un aprūpētājiem: kolektīvā atbildība

Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, ir nepieciešami kopīgi centieni no dažādām pusēm: no pedagogiem un skolotājiem līdz politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem. Šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai svarīgi ir efektīvi ieinteresēto personu iesaistes plāni.

Lielākā daļa eiropiešu kādā savas dzīves posmā bija, ir vai būs vecāki, aprūpētāji vai aprūpes saņēmēji. Tādēļ ir obligāti jāīsteno jauna paradigma, kas saskaņotu ģimenes pienākumus, aprūpi un mūžizglītību. Runājot par pieaugušo izglītību sarežģītajā darba un privātās dzīves līdzsvarošanā, ES var piedāvāt jaunu, visaptverošu perspektīvu attiecībā uz bērnu audzināšanu un aprūpi, uzlabojot eiropiešu paaudžu ikdienas dzīvi. Tas ir liels uzdevums, no kura mēs nevaram novērsties. Mēs to esam parādā čaklajiem, uzticīgajiem un mīlošajiem šodienas un rītdienas vecākiem un aprūpētājiem.

Saistītie resursi EPALE

Prasmju atzīšanai:

• https://epale.ec.europa.eu/en/blog/promoting-basic-skills-validation-low-skilled-adults
• https://epale.ec.europa.eu/en/resource-centre/content/european-framework-competences-skills-audits-adult-education

Ģimenes izglītībai:

• https://epale.ec.europa.eu/en/resource-centre/content/wowsa-whats-web-safe-all-family-members-family-learning-approach-building-0
• https://epale.ec.europa.eu/en/content/money-matters-financial-literacy-families

Neformālās izglītības potenciāls sociālajā iekļaušanā:

• https://epale.ec.europa.eu/en/blog/can-non-formal-education-be-future-lifelong-learning