Valsts kontrole sarunu festivālā “Lampa” aicina uz diskusiju “Kā motivēt 300 tūkstošus pieaugušo mācīties, lai viņi “neizkrīt” no darba tirgus?”. 6. jūlijā pulksten 14.00 ikviens interesents sarunai varēs pievienoties Nākotnes darba teltī un tiešsaistē.  

Diskusijas mērķis ir radīt jaunas idejas nākotnes pieaugušo izglītībai, kas palīdzētu cilvēkiem ar valsts atbalstu iegūt labāku darbu un uzlabot savu dzīvi. Valsts kontroles ieskatā pieaugušo izglītības veicināšanai ir vajadzīga jauna pieeja, īpaši pievēršoties cilvēkiem, kuriem trūkst darba tirgum nepieciešamās izglītības un prasmju. Sabiedrības attīstības mērķus reti var sasniegt tikai ar administratīvām metodēm, tādēļ ir nozīmīga lielāka valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbība un iesaiste.

#PēcRevīzijas secināms, ka pašlaik Latvijā pieaugušo izglītību neorganizē tā, lai Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenoto projektu līdzekļus izlietotu pēc iespējas efektīvāk un rezultātā iegūtu ne tikai katrs mācību dalībnieks individuāli, bet valsts kopumā. Vienlaikus šajā nedēļā Valsts kontrole atkārtoti iebildusi pret pieaugušo izglītības “reformu” formālo pieeju, proti, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024.-2027. gadam projekts aizvien neietver darbības, lai pēc būtības risinātu Valsts kontroles lietderības revīzijā konstatēto.

Sarunu vadīs:

• Vilis Brūveris, moderators un līdzdalības eksperts.

Sarunāsies:

• Maija Āboliņa, Valsts kontroles padomes locekle, 

• Sabīna Alta, SIA Laflora attīstības direktore,

• Ilze Jankovska, pētniece,

• Aija Zobena, Latvijas Universitātes profesore, socioloģe,

• Kristīne Ozoliņa, Nodarbinātības valsts aģentūras Darba tirgus departamenta Karjeras un darba meklēšanas atbalsta nodaļas vecākā eksperte.

Tāpat 5. jūlijā pulksten 14.15 Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne piedalīsies sarunā “Vienlīdzības princips vispārējā izglītībā”.

Savukārt 6. jūlijā pulksten 17.00 valsts kontrolieris Edgars Korčagins piedalīsies diskusijā “Vēlmes, vajadzības, pieprasījums, spēja inovēt un eksperimentēt. Publiskā pārvalde šodien un rīt.”.

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

100 gadi KONTROLSPĒKA

2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.

Plašākai informācijai

Ivo Valdovskis Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos

Tālr.: 23282273 | E-pasts: ivo.valdovskis@lrvk.gov.lv