Lai sniegtu nopietnu atbalstu pieaugušo izglītībai, pašiem pieaugušo izglītotājiem ir nepieciešama mediju pratība, un, precīzāk, ir nepieciešamas prasmes komunicēt par pieaugušo izglītību (tās saturu un ietekmi) ar medijiem pēc mediju uzstādītiem noteikumiem. Dr. Mihaels Zommers iepazīstināja mūs ar LEK – Eiropas projektu, kura ietvaros ir izveidota mediju prasmju apguves programma pieaugušo izglītotājiem. Šī programma tiek īstenota vebināros un semināros visā Eiropā. Projekta rezultātā ir izveidots brīvpieejas mācību resurss.

Pieaugušo izglītība ielaužas ikdienas mediju telpā

Viss sākās ar ļoti drosmīgu atzīšanos: “Es īsti nemācēju lasīt”. Šī atzīšanas šķita īpaši dīvaina, jo nāca no rakstnieka Tima-Tilo Felmera (Tim-Thilo Fellmer).

Šis vācu rakstnieks ne vien no analfabēta bija kļuvis par grāmatu autoru, bet arī bija spējis atzīt savu pagātnes problēmu. Cīņa pret analfabētismu ietver arī sabiedrības cīņu pret noklusētu problēmu: Vācijā ir aptuveni 7.5 miljoni funkcionālo analfabētu. Kad Hamburgā dzīvojošā profesore Anke Grotlišena (Anke Grotlüschen) 2011. gadā to paziņoja publiski, viņa panāca kaut ko nepieredzētu: populārākie Vācijas masu mediji pievērsa uzmanību pieaugušo izglītības tēmai.

Kā tas tika izdarīts?

Grotlišenas panākumi, piesaistot mediju uzmanību pieaugušo izglītības jautājumiem ir lielā mērā skaidrojami ar to, ka viņas darbinieki bija sagatavojuši pētījuma rezultātus medijiem izmantojamā veidā. Bija ievēroti mehānismi, kas ir mediju uzmanības un efektivitātes pamatā: augsta ziņu nozīmība, liela iesasitīto personu grupa, jauna un aktuāla vēsts. Rakstnieka atzīšanās par savu kādreizējo neprasmi lasīt bija viens no gudriem paņēmieniem, lai pievērstu mediju uzmanību. Īsi sakot, Grotlišenas kolektīvs bija apguvis mediju prasmes, lai darbotos kā mediju partneri.

LEK projekts – mācīšanās celt trauksmi par pieaugušo izglītību

Eiropas Erasmus+ projekts LEK (pilnā nosaukumā – Informējiet Eiropu par pieaugušo izglītību!) bija paredzēts tieši šādu mediju prasmju vērienīgai pielietošanai pieaugušo izglītības jomā. Projektu koordinēja Vācijas Katoļu pieaugušo izglītības organizācija (KEB) un tas noslēdzās 2018. gada septembrī pēc trīs gadu darba. Projekta doma bija savest kopā mediju profesionāļus un mācību programmu veidotājus ar pamatprasmju apmācības ekspertiem, lai izveidotu mācību materiālus, kas uzlabotu pieaugušo izglītības speciālistu mediju prasmes.

Sākotnēji projekta ietvaros tika veidoti un īstenoti brīvi pieejami semināri un vebināri pieaugušo speciālistiem un PI NVO darbiniekiem visā Eiropā. Vispārējais mērķis bija veicināt dalībnieku lietišķās žurnālistikas un mediju kompetenci. Tika plānots vietējos un reģionālajos medijos panākt lielāku uzmanību tādām tēmām kā pamatprasmju nodrošināšana, lasītprasme un pieaugušo izglītība kopumā, kam mediju diskursā netiek pievērsta pienācīga uzmanība.

Mācību programma

Mācību programma, ko uzrakstījuši projekta partneri Austrijas organizācija CONEDU, un Akademie Klausenhof no Vācijas, sastāv no sešiem moduļiem un sniedz labu priekšstatu par mācību materiāla apjomu un tematiku: “Žurnālistiskā ziņu vērtība”, “Būtiskas informācijas ieguve”, “Rakstīšana kā konstruktīvs process – starp realitāti, stereotipiem un publicitāti”, “Tiešsaistes mediji: izmantošana un rakstu veidošana”, “Pieaugušo izglītības redzamības palielināšana medijos” un “Labu publicitātes tekstu veidošana”. 

Apgūstot minētos moduļus, dalībnieki iemācījās, piemēram, kā rakstīt īsas un efektīvas preses relīzes, kas sākas ar lasītāja interesi piesaistošu teikumu, kurā ir visa nepieciešamā informācija. Viņi arī apguva prasmi atrast labu stāstu šķietami vienmuļajā pamatprasmju apmācības jomā. Auditorijas uzmanību palīdz piesaistīt gan ilustratīva piemēra izmantošana, gan arī īpašu notikumu radīšana.

Mediju prasmju komplekts vispārējai lietošanai!

Visus mācību moduļus novērtēja septiņās partnervalstīs (Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Beļģijā, Vācijā, Austrijā), izmantojot Berlīnes Brīvajā universitātē izstrādātu vērtēšanas metodiku. Vērtēšanas rezultāti tika izmantoti, lai turpinātu konkrētu moduļu uzlabošanu. Īpaša šīs mācību programmas  pazīme ir eksperimentāla spēle, kurā tiek simulēta reģionālas kampaņas izveide, kurā paredzēts atbalstīt pamatprasmju apguvi. Šī metode ir īpaši noderīga, lai ņemtu vērā reģionālos apstākļus, kas raksturīgi konkrētās Eiropas daļās no Rumānijas līdz Norvēģijai.

Projekta rezultātā tika arī ierakstīti vebināri kopā ar rokasgrāmatu, kas sastādīta Norvēģijas Pieaugušo izglītības tīklā, kā arī brošūru, kurā apkopoti svarīgākie žurnālistikas principi pieaugušo izglītības speciālistu zināšanai, kuru sastādījusi Dānijas Pieaugušo izglītības asociācija.

Jau no paša sākuma projekta mērķis bija labāk sagatavot pieaugušo izglītības speciālistus rakstīšanai Eiropas Pieaugušo izglītības medijos un portālos, tādos kā EPALE. LEK projektā ir izveidots izdales materiāls ar praktiskeim padomiem, kā šīs mācību programmas ietvaros izmantot EPALE.

Projektu noslēdza Eiropas Pamatprasmju tīkla konferencē Berlīnē 2018. gada jūnijā. Tālāk norādītajā mājaslapā kā atvērtu izglītības resursu (OER) var dažādās valodās izlasīt un lejupielādēt pakāpeniski veidotus Projekta materiālus.

www.let-europe-know.eu

Dr. Mihaels Zommers no mācību centra “Akademie Klausenhof” ir žurnālists, laikraksta “Zeitschrift Erwachsenenbildung” redaktors un LEK projekta koordinators.