Lasīšanas ilgums - apmēram 4 minūtes - lasiet, spiediet "patīk", komentējiet.

Koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatība Eiropas tautām un visai pasaulei rada lielus izaicinājumus. Skolas un bērnudārzi tiek slēgti, pasākumi atcelti, daudziem reģioniem noteikta karantīna. Uzņēmumi nodrošina saviem darbiniekiem iespēju veikt darbu attālināti; sabiedriskā dzīve daudzviet ir gandrīz apstājusies, tiek ieteikts neapmeklēt kafejnīcas un atteikties no sociāliem kontaktiem. Ja sociālā izolācija kā veselības saglabāšanas pasākums ilgs vairākas nedēļas, vai tās nebūs pieaugušo izglītības un tālākizglītības beigas? 

Pieaugušo izglītības beigas?

Pirmajā brīdī uz to varētu atbildēt apstiprinoši: kamēr es rakstu šīs rindas, Minhenes Tautas augstskola savā mājas lapā paziņojusi, ka visi kursi tiek atlikti līdz 19. aprīlim. Bonnas Tautas augstskolā mācības vēl notiek, tomēr tā ievēros noteikumus, kurus federālā zeme pieņems attiecībā uz skolām. Bādenes Virtembergas politiskās izglītības iestāde jau ir atcēlusi visus pasākumus līdz 3. maijam. No šiem dažiem piemēriem redzams, ka situācijas dinamiskā attīstība izglītības iestādēm liek būt elastīgām. Īpaši dramatiska šī situācija ir tiem izglītotājiem, kuru finansiālā pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no kursu dalībnieku iemaksām. Jau aizvakar Vācijas izglītības iestāžu apvienība aicināja valdību palīdzēt jauniešu un izglītības iestādēm pārvarēt Sars-CoV-2 izraisītās sekas.

Fakts, ka organizētās tālākizglītības pasākumi tiek atlikti, nenozīmē, ka tālākizglītība vairs nenotiks, tieši otrādi.

1. Nepieciešamība iegūt pamatotu informāciju pašlaik ir lielāka nekā jebkad agrāk. Masu mediji un informācijas izplatītāji tīmekļa vietnē radoši piedāvā matemātiski un zinātniski pierādītas zināšanas. Pieaugušie uzskatāmi mācās, kāpēc dezinfekcijas līdzekļi neaizsargā no vīrusiem un ka mazi skaitļi eksponenciāla pieauguma gadījumā strauji palielinās.  
2. Politiķi un iestādes ir gatavi mācīties, uzklausa ekspertu un zinātnieku padomus un viedokļus. Abas puses saprot, ka zināšanas nepārtraukti mainās. Tas sabiedrībā izraisa nedrošību, taču vienlaikus liecina arī par to, ka mēs esam sasnieguši noteiktu brieduma pakāpi attiecībā uz zinātnes atziņu pielietošanu.
3. Attieksme un izturēšanās veids ir pakļauti milzīgām pārmaiņām, tas pats attiecas arī uz mācīšanos un pašizglītību. COVID-19 izraisītie un draudošie masveida priekšlaicīgās miršanas gadījumi atsevišķās sabiedrības daļās liek atzīt un ievērot piesardzības pasākumus, pievērst lielāku uzmanību dažādu paaudžu solidaritātei un mudina bez ierunām un žēlošanās atteikties no futbola spēļu un pasākumu apmeklēšanas.  Kādi konflikti radīsies, ja šādi ierobežojumi būs jāievēro ilglaicīgi, rādīs nākotne.
4. Tas, ko mēs vēl neredzam, bet, iespējams, drīzumā piedzīvosim, būs nepieciešamība mācīties sadzīvot ar dzīves ritma palēninājumu. Kad vairs nebūs ik dienas jābrauc uz darbu un atpakaļ, nodokļu deklarācija būs aizpildīta un iesniegta un attālināti veicamais darbs būs padarīts, radīsies jauns un nepieredzēts brīvā laika vakuums. Pēc neskaitāmiem saspringta darba gadiem šis daudziem no mums būs jauns izaicinājums un mācību uzdevums, kas jāapgūst.

Iespējas digitālajai izglītībai

Koronavīruss rada īpašas iespējas digitālajai izglītībai, un līdz ar to es atkal atgriežos pie izglītības iestādēm. Ja pēdējos gados mācību procesa digitalizācija bija grūts uzdevums, tad tagad ir nepieciešama ātra rīcība, izmantojot piedāvātos risinājumus. Skolām īsā laikā jāatrod ceļi, kādā veidā skolotāji un skolnieki var pildīt uzdevumus, neatrodoties vienā telpā. Bieži vien procesam būs jānotiek bez digitalizētiem mācību materiāliem, izmēģinātas apmācību sistēmas un bez pieredzes ar to visu apieties. Tas pats attiecas uz tālākizglītības piedāvātājiem.

Šī iemesla dēļ e-apmācību jomā pašlaik valda zelta meklētāju noskaņojums. Pēdējās dienās varēju vērot, kā, izsakot draudzīgu piedāvājumu “izpalīdzēt grūtos laikos” par sevi atgādina e-apmācību sistēmu piedāvātāji. Daži no viņiem savus maksas pakalpojumus pašlaik piedāvā pilnīgi bez maksas. Tā var būt gan solidaritātes izpausme, gan arī klientu iegūšanas veids.

Lai kā mēs nenovērtētu šīs blakus parādības, galvenais ir fakts, ka koronavīrusa krīzes laikā digitālo iespēju izmantošana izglītības procesā ir pienākums, kam nav alternatīvas. Šobrīd šī iespēja nekonkurē ar mācīšanos klātienē, tas ir veids, kā organizēt mācību procesu izņēmuma apstākļos. Varbūt pēc dažiem gadiem mēs atcerēsimies 2020. gada krīzi kā galveno mācību procesa digitalizācijas veicinātāju.

Lasiet arī:

Keine Bildung, nirgends (DE)

© DIE/Rothbrust

Par autoru: Dr. Pēteris Brands (Peter Brandt) ir Vācijas pieaugušo izglītības iestādes - Leibnica Mūžizglītības centra Bonnā departamenta vadītājs.