Trešdien, 2023. gada 13. decembrī, EPALE rīkoja dinamisku tiešsaistes diskusiju par pamatprasmēm Prasmju pakta iniciatīvas ietvaros. Šajā saistošajā pasākumā piedalījās pedagogi, politikas veidotāji, apmācību sniedzēji un pieaugušo izglītības eksperti, lai padziļināti apspriestu pamatprasmju integrāciju šajā visaptverošajā sistēmā.

Iniciatīva "Prasmju pakts" ir Eiropas Komisijas iniciēta programma, kas izstrādāta, lai uzlabotu Eiropas darbaspēka prasmju kopumu, koncentrējoties uz nodarbinātības iespēju, elastīguma un pielāgošanās spēju palielināšanu, lai apmierinātu mainīgā darba tirgus prasības. Tie ir kopīgi centieni, kuros iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, tostarp uzņēmumi, izglītības sniedzēji, valsts iestādes, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, lai novērstu prasmju trūkumu un veicinātu nepārtrauktu mācīšanos.

"Prasmju pakts" ir svarīga iniciatīva pamatprasmju izglītībai no diviem aspektiem:

• Tas atbalsta un veicina sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm, tostarp izglītības iestādēm, NVO, uzņēmumiem un politikas veidotājiem jebkurā ekonomikas nozarē; prasmju pakts palīdz noteikt konkrētas pamatprasmes, kas nepieciešamas dažādās darba vietās un nozarēs. Šī informācija palīdzēs izstrādāt un pielāgot pamatprasmju programmas, lai tās atbilstu reālajām prasībām. Tas veicinās pamatprasmju apmācības integrēšanu nepārtrauktās izglītības programmās, nodrošinot, ka cilvēkiem ir iespējas pilnveidot pamatprasmes visas karjeras laikā.

• Piedāvājot mērķtiecīgus resursus, profesionālās pilnveides iespējas, nosakot standartus, veicinot sadarbību un aizstāvot nozari, Prasmju pakts var būtiski veicināt pieaugušo izglītības kā neatkarīgas ekonomikas nozares izaugsmi un profesionalizāciju, jo īpaši attiecībā uz tiem, kas pievēršas pamatprasmēm.

Galvenie dalībnieki un perspektīvas

Sesija sākās ar 40 minūšu ilgu tiešraidi, kuru vadīja Daiana Huber, CPIP galvenā darbības vadītāja un EBSN izpildkomitejas locekle. Ar nenovērtējamām atziņām dalījās cienījami runātāji, tostarp Eiropas Komisijas Pakta par prasmju politiku amatpersona Migels Fernandess Dīss (Miguel Fernandez Diez), Bādenes-Virtembergas Pieaugušo pamatizglītības un rakstpratības speciālistu centra Štutgartes biroja vadītājs Knuts Bekers (Knut Becker) un Bukovinas institūta asociācijas prezidents Petru Vasile Gafjuks (Petru Vasile Gafiuc).

Migels Rodrigess uzsver prasmju pakta panākumus un piedāvājumus. Ar vairāk nekā 1500 ieinteresēto personu no visām nozarēm un dalībvalstīm pakts ir nodrošinājis kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējas diviem miljoniem cilvēku un izstrādājis vai atjauninājis vairāk nekā 15 000 mācību programmu. Pakts ne tikai palīdz ieinteresētajām personām veidot partnerības, bet arī nodrošina atbalstu multimediju mācībām, tīklu veidošanas iespējas un vietu savstarpējai mācīšanai. Iniciatīva ir starpnozaru iniciatīva, kas vērsta uz konkrētām mērķgrupām un veicina pamatprasmes kā pamatu jebkurai profesionālajai apmācībai vai attīstībai. Migels stāsta par iniciatīvu "Pact for Skills", kuras mērķis ir apvienot ieinteresētās personas, lai attīstītu prasmes, jo īpaši mācekļu un stažieru prakses jomā. Viņš norāda, ka pakts var ietvert elastīgas programmas, piemēram, apmācību darbavietā, un ka tiek stiprinātas saiknes ar citām iniciatīvām, piemēram, Eiropas Māceklības aliansi, lai maksimāli palielinātu sinerģiju. Attiecībā uz finansējumu viņš norāda, ka pakts nav finansēšanas instruments, bet var palīdzēt ieinteresētajām personām piekļūt dažādām finansējuma iespējām, piemēram, Erasmus Plus vai Eiropas Sociālajam fondam (ESF), kas ir vērsts uz prasmju attīstību un sociālo iekļaušanu. Migels uzsver, ka Prasmju pakta dalībnieku kopiena ir ideāla vieta, kur organizācijas var atrast uzticamus partnerus sadarbības projektiem un piekļūt pieejamajam finansējumam, un uzsver, ka visi dalībnieki neatkarīgi no to finansējuma avotiem ir vienlīdz vērtīgi Prasmju pakta kopienai. 

Pēc iepazīstināšanas ar Prasmju pakta principiem un darbības veidu, koncentrējoties uz atbalstu, kas tiek sniegts pieaugušo izglītībai un pamatprasmju izglītībai, mēs izmantojām Knuta Bekera un Vasile Gafiuca sniegtos piemērus: abi viņi iepazīstināja ar divām uz projektiem balstītām iniciatīvām, kuras līdzfinansē no dažādiem avotiem, bet kuras ir vērstas uz pamatprasmju izglītību, un abi ir pakta parakstītāji.

Knuts dalījās ar informāciju par ESF finansēto iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, lai tie varētu kalibrēt savu darbinieku apmācību, pamatojoties uz transversālo un pamatprasmju analīzi, koncentrējoties uz mācīšanās darba vidē komponentu. Viņu iniciatīva atbalstīja pārstrādes nozari, lai uzlabotu darbinieku kvalifikāciju komunikācijā, veselības un drošības procedūrās un samazinātu kritisko incidentu skaitu pārstrādes vietās, sākot ar darbinieku pamatprasmju vajadzībām. Knuta detalizēti izklāstītais projekts attiecas uz reciklēšanas uzņēmumu, kas piedzīvo biežus ugunsgrēkus, galvenokārt bateriju īssavienojumu dēļ, dalās pieredzē. Problēma rodas tad, kad ierodas avārijas dienesti, un darbinieki nespēj ar tiem efektīvi sazināties, kā rezultātā notiek pašizdegšanās un rodas papildu izmaksas. Tā kā darbinieki ir no 16 dažādām valstīm, spēja sazināties vācu valodā kļuva ļoti svarīga. Tāpēc tika izveidotas uz darba vietu orientētas mācības, ko daļēji finansēja federālā valdība un uzņēmums, lai visi darbinieki varētu efektīvi sazināties ar jebkuru, tostarp ar neatliekamās palīdzības dienestiem. Šīs mācības bija vērstas uz valodas kursiem, ko piedāvāja darba laikā, un valodu zināšanas tika atzītas par galveno kvalifikāciju tehniskās kompetences, rēķināšanas un saziņas jomā. Tādējādi mūsu lekcija klausītājiem sniedza praktisku piemēru tam, kā ieguldījumi darbinieku apmācībā, īpaši darba drošības un veselības aizsardzības jomā, var ietaupīt ievērojamus uzņēmuma līdzekļus. Ugunsdzēsēju brigādes rēķins, kas tiek lēsts 8000 līdz 10 000 eiro mēnesī, parāda potenciālos ietaupījumus. Knuts pievēršas arī mūsu sarunas laikā platformas lietotāju uzdotajiem jautājumiem par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumu izskatīšanu kā daļu no pamatprasmēm un pamatprasmju definīciju. Mēs visi esam diskutējuši par to, ka pamatprasmes būtu jāaplūko visaptveroši, kā kompetences, kas padara cilvēkus par kompetentiem pilsoņiem un darba ņēmējiem, un viens no svarīgākajiem aspektiem ir drošība un veselība. Diskusijā aicinām dalībniekus dalīties ar saviem pētījumiem un eksperimentiem par izpratni par pamatprasmēm un to, kā tās paplašināt, lai tās varētu izmantot aktīviem pilsoņiem Eiropas Savienībā, un šis aicinājums attiecas arī uz EPALE publikācijām un iesaistīšanos EBSN.

Visi diskusijas dalībnieki atzīst un atbalsta to, cik svarīga ir individualizēta pieeja uzņēmumiem, lai risinātu to unikālās prasmju apmācības vajadzības. Šādu individualizētu risinājumu nodrošināšanas augstās izmaksas ir saistītas ar priekšnoteikumu nolīgt vietējos apmācību sniedzējus, kas labi pārzina sabiedrību un tās specifiskās problēmas. Izšķiroša nozīme ir arī pasniedzēju profesionalitātei, jo uzņēmumi iegulda līdzekļus risinājumos, nevis pasniedzējos, un sagaida taustāmus rezultātus. Sarunā uzsvērta nepieciešamība pēc skaidras un tiešas saziņas starp ieinteresētajām personām un veicināta sadarbība darba tirgus vajadzību risināšanā.

Vasile, raugoties no tās pašas darba vidē balstītu mācību perspektīvas, iepazīstināja ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītu projektu, kas šoreiz nav vērsts uz konkrētu nozari (kā Knuta prezentētais projekts), bet gan uz konkrētu saņēmēju kopumu un atbalstu, lai viņi varētu iegūt darbu dažādās nozarēs, uzlabojot viņu pamatprasmes. Atbalsta saņēmēji ir jaunieši, kas nav ieguvuši izglītību vai darbu. Pārstāvot Rumānijā, Spānijā, Polijā un Grieķijā veikto darbu, Vasile apsprieda sadarbību, lai atbalstītu neaizsargātās grupas, tostarp personas ar invaliditāti un bijušos ieslodzītos, īstenojot mācību modeli, kas apliecina viņu kompetences un ļauj atrast darbu. Viņš uzsver vietējo resursu nozīmi un dalās pieredzē par piecu gadu laikā gūtajiem panākumiem, atbalstot vairāk nekā 600 jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, lai viņi varētu iegūt darba pieredzi un atzīt savas prasmes. Viņš arī uzsver šo personu reģistrāciju un profilēšanu valsts platformā, kā arī 464 jauniešu iekārtošanu darbā, izmantojot dažādus līgumus, lai izpildītu profesijas standartus. Grupai bija jāapmāca treneri, lai apstiprinātu savu darbu dažādos darba devēju sektoros, jo viņi strādāja gan ar valsts, gan privātām iestādēm. " Atgriežoties pie reģionālajām partnerībām, ko atbalsta Pact for Skills, vietējo modeli prezentē arī Vasile, uzsverot, cik svarīgi ir apkopot atsevišķu ekspertu, īpaši amatnieku, vajadzības un intereses, lai attīstītu prasmes un atbalstītu nodarbinātību. Mēs uzsveram sociālās uzņēmējdarbības nozīmi viņu kompetencē un to, cik vērtīgi ir veidot kontaktus ar ieinteresētajām personām Eiropas līmenī, lai apstiprinātu savu modeli. Iepriekšējās izglītības atzīšana un apstiprināšana tiek uzsvērta kā svarīgi aspekti Eiropas Komisijas prasmju politikas satvarā, šo koncepciju veicinot arī Prasmju paktā. Migels apspriež Eiropas Komisijas atbalstu atzīšanai un piedāvā praktiskus piemērus, piemēram, mikrokreditēšanu, ko ar lieliem panākumiem izmēģina EBSN tīkls.  Eiropas Profesionālo kompetenču apstiprināšanas novērošanas centra (EBSN dalībnieks) un tā sadarbības ar Eiropas mācību modeli, ko iniciēja Nodarbinātības ģenerāldirektorāts un kas ir saistīts ar Prasmju gadu, mērķis ir izveidot ticami pārbaudāmu sistēmu sertifikācijas digitālajā vidē, papildinot mikrokreditēšanas sistēmu ar struktūru un atbalstu.

Spilgtākie ieskati un komentāri

Interaktīvā rakstiskā diskusija, kas sekoja tiešraidei, deva iespēju dalībniekiem padziļināt savu izpratni un apmainīties viedokļiem. Izskanēja galvenie komentāri, kuros izcelti būtiski aspekti:

Sadarbība prasmju attīstībā: Atzīstot nepieciešamību pēc sadarbības starp dažādām organizācijām, lai visaptveroši risinātu problēmas, ar kurām saskaras pieaugušie ar zemām pamatprasmēm.

Uzticības veicināšana: Atzīstot, ka prasmju attīstīšana ir cieši saistīta ar indivīda pārliecības palielināšanu par labāku dzīvi, ko bieži kavē sociāli, veselības vai psiholoģiski šķēršļi.

Uzsvars uz sadarbību: Uzsākot turpmākās diskusijas, kurās galvenā uzmanība tiks pievērsta sadarbības uzlabošanai, ideju apmaiņai un labākās prakses apmaiņai.

Dalībnieki padziļināti diskutēja par pamatprasmju mainīgo raksturu, apsverot to, kā definīcijas pastāvīgi mainās, jo īpaši strauji mainīgajās tehnoloģiskajās situācijās. Uzsverot proaktīvu novērtēšanu un pielāgošanos, viņi uzsvēra nepieciešamību veikt pastāvīgu novērtēšanu, lai sekotu līdzi nozares un tehnoloģiju attīstībai.

Secinājumi un aicinājums rīkoties

Kopīgajos tiešsaistes komentāros tika uzsvērta sadarbības nepieciešamība, darba instruktoru profesionalitātes būtiskā loma, darba drošības un veselības aizsardzības prasmju integrācija, kā arī dažādu prasmju atzīšanas nozīme elastīgāka darbaspēka veidošanā.