9 fakti, kas apliecina, kāpēc izglītībā ir vajadzīgs sports
Daudziem cilvēkiem sports un izglītība ir absolūti pretējas lietas. Viena ir nenozīmīga, bet otra - nopietna. Viena attiecas uz spēli, bet otra - uz darbu. Šis sadalījums, kura pirmsākumi ir meklējami Eiropas vēsturiskajā un filozofiskajā pagātnē, ir skaidri redzams izglītībā, kur sportam (un tā pārstāvei izglītības sistēmā - fiziskajai audzināšanai) bieži vien tiek piešķirts zems statuss, ierobežots stundu skaits mācību programmā un nepietiekami resursi. Daudzi vecāki uzskata, ka sportam un citām organizētajām fiziskās aktivitātes formām vajadzētu ieņemt arvien nenozīmīgāku vietu izglītībā, lai bērni, kļūstot vecāki, varētu koncentrēties uz „īsto” mācīšanos, kas palīdzētu viņiem apgūt profesiju, augstāko izglītību vai iegūt darbu.
Laika gaitā šī attieksme ir sākusi mainīties, lai gan izmaiņas dažreiz ir bijušas sāpīgi lēnas. Tā sauktās „fiziskās pasivitātes pandēmijas” parādīšanās ir nepārprotami nākusi par labu sporta statusam. Turpinot kristies fizisko aktivitāšu līmenim, arvien vairāk cilvēku slimo ar slimībām, kas saistītas ar mazkustīgu dzīves veidu. Sports kā vispopulārākā un patīkamākā fiziskās aktivitātes forma un vienlaicīgi – lēts ārstniecības līdzeklis -- ir nostājies sabiedrības veselības politikas centrā. Vienlaikus sports tā dažādajās formās sniedzarī būtisku finansiālu ieguvumu. Sports ir liels un strauji augošs sektors Eiropas ekonomikā, veidojot apmēram 3% no Eiropas kopējā IKP un apmēram 3,5% no nodarbinātības Eiropas Savienībā. Pieaugušo izglītība ir reaģējusi uz šo situāciju, izstrādājot un piedāvājot arvien vairāk specializētuprogrammu, kas aptver plašu lietotāju un jomu spektru, sākot no skolotājiem un treneriem līdz pat sporta preču industrijai, plašsaziņas līdzekļiem un sporta norišu translācijām.
Ir arī cits sporta un izglītības attiecību aspekts, ko zinātniskā pētniecība tikai nesen ir akcentējusi. Pētījumi izglītībā, psiholoģijā, neiroloģijā un citās disciplīnās liecina, ka tradicionālaisizglītības un sporta pretnostatījums ir vienkārši kļūda un ka sports nebūt netraucē izglītības procesu, gluži otrādi, tas var dot vērtīgu ieguldījumu izglītībā.
Lai paskaidrotu šo drosmīgo apgalvojumu, es piedāvāju deviņus secinājumus, kas iegūti pētījumos par sporta un fizisko aktivitāšu ietekmi un kas pierāda, ka fiziskā aktivitāte - papildustās labi zināmajām pozitīvajām spējām uzturēt ķermeni sportisku un veselu, dod vērtīgu ieguldījumu izglītībā.
- Sports un fiziskās aktivitātes „baro” smadzenes, palīdzot tām efektīvi strādāt, augt un darboties. Ir pierādīts, ka fiziskā aktivitāte izraisa dziļas un ilgstošas izmaiņas neironu savienojumu veidošanās procesā, un šie procesi tieši sekmē intelektuālo darbu.
- Sports un fiziskās aktivitātes var uzlabot mācīšanās kvalitāti un atmiņu. Skolēniem ar labu atmiņu un spējām ātri mācīties ir ievērojamas priekšrocības, un tas ietekmē gandrīz katru pieredzes aspektu attiecībā uz pieaugušo izglītību un ne tikai.
- Pat īsas, dažu minūšu ilgas sporta un fiziskās aktivitātes var uzlabot koncentrācijas spēju un uzmanību, kas tieši ietekmē spēju mācīties un uztvert informāciju.
- Jaunāko skolēnu rēķināšanas prasme un lasītprasme paaugstinātu fizisko aktivitāšu rezultātā ievērojami uzlabojas.
- Regulāri vingrinājumi var mazināt depresiju un nemieru, ar ko varētu nākties saskarties saistībā ar pieaugušo izglītību.
- Sporta un citas fiziskās aktivitātes, ir īpaši nozīmīgas, lai radītu piederības sajūtu un stiprinātu apņēmību, tās var arī palīdzēt potenciāli atstumtajiem skolēniem justies piederīgiem un pieņemtiem.
- Fiziski aktīviem cilvēkiem ir labāki akadēmiskie sasniegumi nekā viņu neaktīvajiem vienaudžiem, un tie, kuri ir visaktīvākie, ir vislielākie ieguvēji.
- Fiziski aktīvi cilvēki mēdz iegūt vairākas kvalifikācijas, viņi biežāk iesaistās tālākās studijās, viņiem mēdz būt labākas izredzes iegūt kāroto darbu, un starp viņiem pat ir novērota tendence ātrāk saņemt paaugstinājumu darbā.
- Fiziski aktīvus indivīdus darba devēji uztver kā veselīgākus, efektīvākus un uzticamākus. Tātad, aktīvi cilvēki ir ar lielākām nodarbinātības iespējam.
Protams, ne visa ar sportu saistītā pieredze ir pozitīva, un negatīva pieredze, ko rada slikts sporta skolotājs vai treneris, dažkārt mēdz būt sliktāka nekā vispār nekāda. Tāpēc skolēniem ir vērts veltīt laiku, lai atrastu sev vispiemērotāko sporta veidu vai citu fizisku aktivitāti. Pienācīgi organizētas fiziskas aktivitātes pozitīvā gaisotnē un atbalstošā vidē, var būt ļoti iedvesmojošas.
Tāpēc varbūt tiešām ir pienācis laiks gan mācību iestādēm, gan to audzēkņiem pārvērtēt savus pieņēmumus attiecībā uz sporta un fizisko aktivitāšu lomu mācību procesā! Fakti liecina, ka sports un fiziskās aktivitātes nebūt nav nenozīmīgas izpriecas vai traucēklis “īstajām” mācībām, bet tieši otrādi – veicina tās.
| Ričards Beilijs (Richard Bailey) Ričards Beilijs ir kādreizējais pamatskolas un vidusskolas skolotājs, pedagogu tālākizglītotājs, mentors un mentoru audzinātājs. Paralēli ieņemamajam amatam Starptautiskās Sporta zinātnes un fiziskās izglītības padomes (ICSSPE) valdē, R.Beilijs darbojas kā rakstnieks un blogeris. R.Beilijs strādājis kā UNESCO eksperts un konsultants fiziskās audzināšanas jomā, Pasaules veselības organizācijā u.c. Viņš konsultējis Nike ierosinātās iniciatīvas Designated to Move un Active Kids Do Better, kā arī bijis daudzu zinātnisku pārskatu vadības grupās. |
Komentārs
Sports+izglītība = nākotne
Paldies raksta autoram par šī jautājuma aktualizēšanu!
Nodalījums sports un izglītība, manā skatījumā, jau sen ir zaudējis savu līdzšinējo nodalījumu. Mūsdienās jebkuram skaidri domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka sports ir nozīmīga izglītības daļa, un tāpat, izglītība ir nepieciešama sportiskajiem sasniegumiem.
Savā ģimenē esmu redzējusi, kā uz bērniem "iedarbojas" dalība Latvijas Olimpiskās komitejas projektā "Sporto visa klase". Manuprāt, šim projektam ir lielisks mērķis, kas vienlaicīgi liek bērniem cīnīties par rezultātiem sporta spēlēs, bet tajā pašā laikā, viņi saprot, ka nevienai uzvarai nav būtiskas nozīmes, ja klases vidējās sekmes nav atbilstošā līmenī. Tas jau no mazām dienām iemāca bērniem, cīņas sparu, apņēmību, sadarbības prasmes un mērķtiecību.
Caur sportu mēs bērniem mācām domāt, analizēt un plānot, un šīs apgūtās prasmes viņi pratīs pielietot arī citās mācību un dzīves jomās.
Tikai kombinācija izglītība + sports palīdz veidot aktīvu, uzņēmīgu un izglītotu jauno paaudzi.
Izglītība nav iespējama bez sporta
Niby sport w pewien sposób
Fizisko aktivitātāšu nozīmīgums
Walk and Talk
Powyższy tekst przypomniał mi o idei walk and talk polegającej na organizowaniu spotkań biznesowych podczas spacerów. Moda na chodzone spotkania biznesowe, mocno rozprzestrzeniająca się za przyczyną takich propagatorów jak menedżerowie z Doliny Krzemowej (m.in. Steve Jobs, Mark Zuckerberg, Jack Dorsey) czy prezydent Barack Obama, jest coraz bardziej popularna również w Polsce. Tym bardziej, że - obok takich zalet formuły jak łatwiejsze przełamanie lodów, możliwość zrelaksowania się i zachowania koleżeńskich stosunków między członkami zespołu i przede wszystkim zwiększona kreatywność - stawia się ją w opozycji wobec tzw. palenia naszych czasów, czyli siedzenia. W zakresie weryfikacji wspomnianego pobudzania kreatywności poprzez chodzenie odsyłam do badań Marily Oppezzo i Daniela L. Schwartza z University of Stanford, Give Your Ideas Some Legs: The Positive Effect of Walking on Creative Thinking i... zachęcam do ćwiczeń praktycznych.
Piekrītu, ka šī ir ļoti
Piekrītu, ka šī ir ļoti apspriesta tēma jau gadu gadiem, un cik cilvēku, tik
viedokļu. Arī no savas pieredzes varu teikt, ka daļai skolēnu sports bija
mīļākais mācību priekšmets, bet daudzi skolēni nāca uz sporta stundām ar ārsta
zīmēm un sēdēja malā.
Es tomēr piekritīšu tam, ka sporta aktivitātes mums ir nepieciešamas un jo
vairāk, jo labāk. Raksta autore ir precīzi uzsvērusi svarīgus secinājumus, par sporta
pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu un darba spējām. Mūsdienās mēs ļoti daudz
laika pavadam pie datora vai mobilā telefona, daudz pārvietojamies ar
automašīnām u.t.t. Tāpēc mūsu organismi dažreiz pat “prasās” pēc fiziskajām
aktivitātēm. Nevajag ignorēt šos signālus, jo bieži vien tas var novest pie
nopietnām veselības problēmām. Nav noslēpums, ka arī mūsdienu jaunatnei ir
lielākas problēmas ar lieko svaru, jo ir mazkustīgs dzīvesveids. Apkopojot šos
visus faktus, uzskatu, ka fiziskās aktivitātes skolās būtu tikai jāpalielina,
taču varētu padomāt par vērtēšanu, jo bieži vien tas ir iemesls, kāpēc skolēni
izvēlas neiet uz sporta stundu- nevēlas saņemt sliktu atzīmi.
Zgadzam się, że być może
Zgadzam się, że być może wiele osób nie docenia tzw. sportu rekreacyjnego, jednakże każdy kto ma do czynienia z edukacją dorosłych i andragogiką wie, że do normalnego rozwoju uprawianie aktywności fizycznej jest niezbędne w każdym wieku. Widać to po zmieniającym się stylu życia. Odnoszę wrażenie, że określone w artykule "tradycyjne" przeciwstawienie sportu i edukacji odchodzi coraz bardziej w przeszłość. Dobrze, że autor wspomina o badaniach naukowych- generalnie ostatnio prowadzone badania właśnie wskazują na związki między umiarkowaną aktywnością fizyczną a wydajnością mózgu.
Moim zdaniem największe niebezpieczeństwo dla sportu rekreacyjnego stanowi eksploatacja organizmu w pracy. Praca w XX wieku staje się coraz bardziej przeintelektualizowana i absorbująca. Łatwo się zatracić w obowiązkach zapominając o kulturze fizycznej. Przykurcze, skoliozy, nerwobóle (jak rwa kulszowa) biorą się właśnie z takiej wielogodzinnej pracy "przy biurku". Edukacja w miejscu pracy powinna moim zdaniem zawsze brać pod uwagę problem ergonomiczności, który ściśle wiąże poniekąd się z propagowaniem sportu rekreacyjnego, jako przeciwdziałającego wymienionym wcześniej dysfunkcjom organizmu. Przy rozsądnym podejściu nie będzie miejsca na omawiany w artykule dysonanas.
tõlge ja sisu
Väga hea sisuga ja natuke kesisevõitu tõlkega artikkel.
Mind huvitab see teema väga ja seda nii üldisest kui isiklikust vaatenurgast. Hea on teada, kuias saab toetada inimese õppimist muuhulgas ka füüsilise tegevuse kaudu.
Ir daudz dzirdētu komentāru
Täname, Riina, et
Täname, Riina, et tõlkevigadele tähelepanu pöörasid. Vaatame teksti üle ning teeme vajalikud parandused.
Sports un izglītība.
Šis raksts ļoti veiksmīgi atklāj diskusiju par sporta un izglītības savstarpējo saistību, izceļot tos daudzveidīgos veidus, kādos sports var ietekmēt cilvēka attīstību gan fiziski, gan intelektuāli. Tas akcentē to, ka tradicionālais skatījums uz sportu kā tikai izklaides vai atpūtas veidu būtu jāmaina.
Manuprāt, norādījums par sporta ietekmi uz smadzeņu darbību un intelektuālo attīstību atspoguļo zinātniski pierādītus faktus, kas liecina par to, ka sports nav tikai fiziska aktivitāte, bet arī ietekmē cilvēka prāta spējas. Un secinājumi par sporta pozitīvo ietekmi uz izglītību un darbaspēku ir ļoti spēcīgi argumentēti, izmantojot pētījumu rezultātus. Tas var iedrošināt sabiedrību un izglītības iestādes vairāk iekļaut sportu izglītības procesā kā nozīmīgu komponenti, ne tikai fiziskās veselības, bet arī intelektuālās attīstības labā.
Sports var būt daudz vairāk nekā tikai fiziska aktivitāte, būtisks elements cilvēka attīstībā, atbalstot gan fizisko veselību, gan intelektuālo izaugsmi.