European Commission logo
Log ind Opret en bruger
Kan vælge flere ord ved at indsætte komma

EPALE - den Elektroniske Platform for Voksenlæring i Europa

Blog

9 research findings that show why education needs sport

For many people, sport and education stand in stark opposition to each other. One is trivial, the other serious. Here, Richard Bailey of the International Council of Sport Science and Physical Education tells us why there’s more to sport than just play
Profile picture for user nhalacru.
Rumen HALACHEV

Education and sports.

Richard Bailey of the International Council of Sport Science and Physical Education tells us why there’s more to sport than just play

 

For many people, sport and education stand in stark opposition to each other. One is trivial, the other serious. One is about play, the other about work. This divide, which has its roots in Europe’s historical and philosophical past, can be seen clearly in education, where sport (and its educational representative, Physical Education) are frequently given low status, limited curriculum time and inadequate resources. For many parents, sport and other organised forms of physical activity ought to take a more and more marginal position within education as their children get older in order to let them focus on the ‘real business’ of school, which is to help them go on vocational training, higher education, or to work.

Over time, these attitudes have started to change, although change has sometimes been painfully slow. The emergence of the so-called ‘physical inactivity pandemic’ has clearly played a role in sport’s changing fortunes. As activity levels continue to drop, rates of non-communicable diseases go up. Sport, as the most popular, palatable form of physical activity for many people, has moved towards the centre of public health policy and practice, as cheap medicine. At the same time, there has been an acknowledgement of the significant financial contribution that sport, in its different forms, makes. Sport is a large and rapidly growing sector within the European economy, accounting for about 3% of Europe’s total GDP and about 3.5% of employment in the EU. Adult education has responded to this situation with the development of more and increasingly specialised pathways, from teachers and coaches, to the sport goods industry, to sports media and broadcasting.

There is another aspect of the relationship between sport and education, too, and developments in scientific research have only recently highlighted it fully. Evidence from educational research, psychology, the neurosciences and other disciplines is starting to show that the traditional opposition between education and sport is simply mistaken, and that - far from interfering with the business of education - sport can actually make a valuable contribution to it.

To explain this bold claim, I offer nine findings from research into the effects of sport and physical activity that show that activity - in addition to its well-known virtues of keeping bodies fit and healthy, adds enormous value to education.

 

1. Improve brain wiring

Sport and physical activity 'nourish' the brain, helping it work grow and operate effectively.  It has been shown that physical activity leads to profound and long-lasting changes in brain wiring, and these developments directly enhance intellectual work.

 

2. Boost memory

Sport and physical activity can improve learning and memory. Learners with a good memory and the ability to learn quickly have a considerable advantage which will influence almost every aspect of their experiences of adult education and beyond.

 

3. Better concentration and focus

Even short bouts of a few minutes of sport and physical activity can lead to improved concentration and attention, which directly effects how people learn and retain information.

 

4. Help with numeracy and literacy

Numeracy and literacy performance especially improve as a result of increasing levels of physical activity among younger students.

 

5. Improve mental wellbeing

Regular exercise can alleviate depression and anxiety, which can be particular cause for concern during adult education.

 

6. Foster inclusion

Institution-based sports and other physical activities are particularly valuable at creating a sense of belonging and commitment, and can help potentially marginalised students feel included and accepted.

 

7. Boost academic performance

Physically active people perform better academically then their inactive peers, and those who are most active benefit the most.

 

8. Strengthen motivation

Physically active students tend to have more qualifications, engage in further study, have an improved chances of securing a good job, and even tend to get promoted more quickly.

 

9. Improve employability

Physically active individuals are seen by employers as healthier, more efficient, and more reliable. So active people are more employable.

 

Not all sporting experiences are positive, of course, and bad sports teaching and coaching can sometimes be worse than nothing at all. So it is worthwhile students investing some time in finding the best type of sport or activity for them and the demands of their lives. But appropriately presented activities that take place in a positive and supportive environment can be inspiration.

So perhaps it is time for educational institutions and their students to think again about their presumptions about the role of sport and physical activity? Far from being fun trivialities, or distractions from the main business of education, the evidence suggests that sport and physical activity can make valuable, distinctive contributions.

Richard Bailey.

Richard Bailey is a former teacher in Primary and Secondary Schools, teacher trainer, coach and coach educator. In addition to his position as Writer in Residence at the ICSSPE (International Council of Sport Science and Physical Education) Executive Office he is an author and blogger. He has worked with UNESCO as Expert Adviser for Physical Education, the World Health Organization, the European Union, and many similar agencies. He was a contributing consultant for both Nike-led Designed to Move and Active Kids Do Better initiatives, and has directed numerous scientific reviews.

Login (8)
Mærker

Kommentar

TreeImage.
Elīna Ezera - Lūka
søn, 11/19/2023 - 12:10

Šis raksts ļoti veiksmīgi atklāj diskusiju par sporta un izglītības savstarpējo saistību, izceļot tos daudzveidīgos veidus, kādos sports var ietekmēt cilvēka attīstību gan fiziski, gan intelektuāli. Tas akcentē to, ka tradicionālais skatījums uz sportu kā tikai izklaides vai atpūtas veidu būtu jāmaina.

Manuprāt, norādījums par sporta ietekmi uz smadzeņu darbību un intelektuālo attīstību atspoguļo zinātniski pierādītus faktus, kas liecina par to, ka sports nav tikai fiziska aktivitāte, bet arī ietekmē cilvēka prāta spējas. Un secinājumi par sporta pozitīvo ietekmi uz izglītību un darbaspēku ir ļoti spēcīgi argumentēti, izmantojot pētījumu rezultātus. Tas var iedrošināt sabiedrību un izglītības iestādes vairāk iekļaut sportu izglītības procesā kā nozīmīgu komponenti, ne tikai fiziskās veselības, bet arī intelektuālās attīstības labā.

Sports var būt daudz vairāk nekā tikai fiziska aktivitāte, būtisks elements cilvēka attīstībā, atbalstot gan fizisko veselību, gan intelektuālo izaugsmi.

Login (1)

Paldies raksta autoram par šī jautājuma aktualizēšanu!

Nodalījums sports un izglītība, manā skatījumā, jau sen ir zaudējis savu līdzšinējo nodalījumu. Mūsdienās jebkuram skaidri domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka sports ir nozīmīga izglītības daļa, un tāpat, izglītība ir nepieciešama sportiskajiem sasniegumiem.

Savā ģimenē esmu redzējusi, kā uz bērniem "iedarbojas" dalība Latvijas Olimpiskās komitejas projektā "Sporto visa klase". Manuprāt, šim projektam ir lielisks mērķis, kas vienlaicīgi liek bērniem cīnīties par rezultātiem sporta spēlēs, bet tajā pašā laikā, viņi saprot, ka nevienai uzvarai nav būtiskas nozīmes, ja klases vidējās sekmes nav atbilstošā līmenī. Tas jau no mazām dienām iemāca bērniem, cīņas sparu, apņēmību, sadarbības prasmes un mērķtiecību.

Caur sportu mēs bērniem mācām domāt, analizēt un plānot, un šīs apgūtās prasmes viņi pratīs pielietot arī citās mācību un dzīves jomās.

Tikai kombinācija izglītība + sports palīdz veidot aktīvu, uzņēmīgu un izglītotu jauno paaudzi.

Login (1)

Mūsdienu sabiedrībā valda uzskats, ka sports un veselīgs dzīvesveids ir neatņemama sastāvdaļa, lai kļūtu par pilnvērtīgu un labi attīstītu pilsoni. Taču tajā pašā laikā sportu skolās vēlas izveidot par izvēles priekšmetu, kura apmeklējums nebūs obligāts? Manuprāt, cilvēka domāšana un dzīves uzskati veidojas tieši skolas laikā. Un tieši skolā būtu jārada vismaz priekšstats par sportu kā rūpēšanos par savu labsajūtu un veselību. Skola ir vieta attīstībai, vieta, kur skolēni ierodas mācīties un pilnveidot sevi. Skolēniem jāapzina savas spējas pēc iespējas dažādākos virzienos, tajā skaitā, arī sportā. Tādēļ, sporta stundām noteikti jābūt skolu izglītības sistēmā.Un tam jāvelta tikpat mācību stundu kā matemātikai, valodām vai dabas zinībām. 
Login (1)

Niby sport w pewien sposób przeżywa renesans w dzisiejszych czasach, a to za sprawą przede wszystkim "bumu" na bycie fit i trenerów personalnych, jednak w edukacji jest go mało - przynajmniej z mojego punktu widzenia. Na studiach licencjackich miałam tzw. WF tylko przez jeden semestr, na studiach mgr nie ma go w ogóle. Dlaczego? Przecież sport usprawnia nasze myślenie, wpływa dobroczynnie na procesy uczenia się, co idealnie opisane jest w powyższym artykule. I tu pojawia się pytanie, dlaczego tak ważna dziedzina życia, jaką niewątpliwie jest sport, jest usuwana z edukacji? Jasne, przecież każdy z nas może na własną rękę biegać, chodzić na siłownię, czy też być członkiem jakiegoś amatorskiego klubu i tam realizować tę dziedzinę życia. Jednak moim zdaniem taka możliwość nie powinna skreślać tego, by w instytucjach takich jak szkoła czy uniwersytet, sport był w pewien sposób "wykreślany". Faktem jest, że coś co jest narzucone z góry (np. zajęcia WFu w szkole) nie zawsze przynosi radość i też oczekiwane efekty, jednak w wielu przypadkach lepsza jest taka forma "ruchu" (przymusowa) niż żadna. I warto też podkreślić, że często z tego szkolnego "przymusu" rodzą się pasje wielu osób, tak jak było to u mnie z piłką ręczną.
Login (1)
TreeImage.
Mārīte Peipiņa
fre, 05/31/2019 - 15:26

Fiziskās aktivitātes bērniem veicina smadzeņu attīstību. Visos vecumos tas ir kā veids emocionālās labsajūtas uzlabošanai un socializācijai. Fiziskās spējas un fiziskā labsajūta ir cieši saistīta arī ar garīgajām darbspējām, piemēram, vāji muguras un vēdera muskuļi neļauj ilgstoši sēdēt vai izraisa sāpes, kas liedz koncentrēties, un darbs tiek veikts lēnāk.  
Login (1)

Powyższy tekst przypomniał mi o idei walk and talk polegającej na organizowaniu spotkań biznesowych podczas spacerów. Moda na chodzone spotkania biznesowe, mocno rozprzestrzeniająca się za przyczyną takich propagatorów jak menedżerowie z Doliny Krzemowej (m.in. Steve Jobs, Mark Zuckerberg, Jack Dorsey) czy prezydent Barack Obama, jest coraz bardziej popularna również w Polsce. Tym bardziej, że - obok takich zalet formuły jak łatwiejsze przełamanie lodów, możliwość zrelaksowania się i zachowania koleżeńskich stosunków między członkami zespołu i przede wszystkim zwiększona kreatywność - stawia się ją w opozycji wobec tzw. palenia naszych czasów, czyli siedzenia. W zakresie weryfikacji wspomnianego pobudzania kreatywności poprzez chodzenie odsyłam do badań Marily Oppezzo i Daniela L. Schwartza z University of Stanford, Give Your Ideas Some Legs: The Positive Effect of Walking on Creative Thinking i... zachęcam do ćwiczeń praktycznych.

Login (1)

Piekrītu, ka šī ir ļoti apspriesta tēma jau gadu gadiem, un cik cilvēku, tik viedokļu. Arī no savas pieredzes varu teikt, ka daļai skolēnu sports bija mīļākais mācību priekšmets, bet daudzi skolēni nāca uz sporta stundām ar ārsta zīmēm un sēdēja malā.

Es tomēr piekritīšu tam, ka sporta aktivitātes mums ir nepieciešamas un jo vairāk, jo labāk. Raksta autore ir precīzi uzsvērusi svarīgus secinājumus, par sporta pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu un darba spējām. Mūsdienās mēs ļoti daudz laika pavadam pie datora vai mobilā telefona, daudz pārvietojamies ar automašīnām u.t.t. Tāpēc mūsu organismi dažreiz pat “prasās” pēc fiziskajām aktivitātēm. Nevajag ignorēt šos signālus, jo bieži vien tas var novest pie nopietnām veselības problēmām. Nav noslēpums, ka arī mūsdienu jaunatnei ir lielākas problēmas ar lieko svaru, jo ir mazkustīgs dzīvesveids. Apkopojot šos visus faktus, uzskatu, ka fiziskās aktivitātes skolās būtu tikai jāpalielina, taču varētu padomāt par vērtēšanu, jo bieži vien tas ir iemesls, kāpēc skolēni izvēlas neiet uz sporta stundu- nevēlas saņemt sliktu atzīmi. 

Login (1)

Zgadzam się, że być może wiele osób nie docenia tzw. sportu rekreacyjnego, jednakże każdy kto ma do czynienia z edukacją dorosłych i andragogiką wie, że do normalnego rozwoju uprawianie aktywności fizycznej jest niezbędne w każdym wieku. Widać to po zmieniającym się stylu życia. Odnoszę wrażenie, że określone w artykule "tradycyjne" przeciwstawienie sportu i edukacji odchodzi coraz bardziej w przeszłość. Dobrze, że autor wspomina o badaniach naukowych- generalnie ostatnio prowadzone badania właśnie wskazują na związki między umiarkowaną aktywnością fizyczną a wydajnością mózgu. 

Moim zdaniem największe niebezpieczeństwo dla sportu rekreacyjnego stanowi eksploatacja organizmu w pracy. Praca w XX wieku staje się coraz bardziej przeintelektualizowana i absorbująca. Łatwo się zatracić w obowiązkach zapominając o kulturze fizycznej. Przykurcze, skoliozy, nerwobóle (jak rwa kulszowa) biorą się właśnie z takiej wielogodzinnej pracy "przy biurku". Edukacja w miejscu pracy powinna moim zdaniem zawsze brać pod uwagę problem ergonomiczności, który ściśle wiąże poniekąd się z propagowaniem sportu rekreacyjnego, jako przeciwdziałającego wymienionym wcześniej dysfunkcjom organizmu. Przy rozsądnym podejściu nie będzie miejsca na omawiany w artykule dysonanas.

Login (1)
Profile picture for user riina.kuett.
Riina Kütt
man, 01/23/2017 - 09:57

Väga hea sisuga ja natuke kesisevõitu tõlkega artikkel.

Mind huvitab see teema väga ja seda nii üldisest kui isiklikust vaatenurgast. Hea on teada, kuias saab toetada inimese õppimist muuhulgas ka füüsilise tegevuse kaudu.

 

Login (1)

Ir daudz dzirdētu komentāru no skolēniem, tieši vidusskolas vecuma posmā - cik būs labi, ka, mācoties augstskolā, vai arī kādā profesionālajā mācību iestādē, vairs nebūs sporta stundu. Un tik pat daudz komentāru no augstskolu studentiem - cik ļoti pietrūkst sporta stundu. Arī es tagad, būdama studente, patiesi novērtēju sporta stundas vidusskolā, un pilnībā piekrītu, ka fiziskas aktivitātes uzlabo mācību darbu un palīdz atbrīvoties no negatīvajām emocijām un stresa. Lai gan ir daudz iespēju - doties gan uz augstskolas piedāvātajām sporta nodarbībām, gan uz dažādiem fitnesa klubiem, vai arī sportot mājas apstākļos, tas tomēr nav tas, kas obligātas sporta stundas, jo, kā jau visi lieliski zinām - tas, kas nav obligāts, ir daudz grūtāk īstenojams, rodas dažādu attaisnojumu - iešu rīt, šodien nav laika, daudz darba utt. 
Pēc garas dienas lekcijās un praktiskajos darbos - fiziskās aktivitātes ir vislabākā atpūta, pirms patstāvīgā darba mājās. Tai nav obligāti jābūt skriešanai, pat pastaiga ir labs veids kā "izvēdināt galvu" - uzlabot koncentrēšanās spējas un atbrīvoties no uzkrātā stresa, negatīvajām emocijām. Un tad jau esi gatavs turpināt darbu  - ar jaunu enerģiju un jaunām idejām.
Login (1)

Users have already commented on this article

Log ind eller Registrer dig for at skrive kommentarer.