European Commission logo
Create an account
Can select multiple words with divider comma

EPALE - Electronic Platform for Adult Learning in Europe

Blog

Blog

Essential ingredients for achieving an inclusive adult learning

EPALE Thematic Coordinator, Andrew McCoshan, reviews content on EPALE to see what it can tell us about the essential ingredients we need to achieve inclusion in adult learning.
Profile picture for user ncoshaan.
Andrew MCCOSHAN

Ingredients inclusion adult learning.

 

EPALE Thematic Coordinator, Andrew McCoshan, reviews content on EPALE to see what it can tell us about the essential ingredients we need to achieve inclusion in adult learning.

 

A challenge in adult learning is how to move towards inclusiveness in a context where the hardest to reach learners need intensive and tailored interventions. It is difficult to generalise as to what might be the essential ingredients for these interventions. However, collectively the content on EPALE points us in a number of directions.

First of all, we need to reach out to those people with least access to adult learning. Our target groups may have negative perceptions of education that they acquired in school, and they might have current lifestyles that are chaotic. Such outreach needs to be assertive and go beyond simple publicity to engage with target communities.

We also need to focus on the skills people actually possess, and not just those they lack. We should not regard the ‘low skilled’ as having no skills; indeed, we should probably stop using the term altogether.  There needs to be a positive process to help people to identify their skill sets and where they need help to address deficiencies. The individual learner is the only person who knows what they can already do, but often they need help to bring skills to the surface and identify them.

Armed with knowledge of where learners need support, we can then design programmes appropriately and also choose the most suitable pedagogies, as well as identify the most appropriate times and places for learning.  We may also be able to start the process of involving learners in more formal modes of education and training through the recognition of prior learning, linking the skills they already have to learning outcomes in qualifications. The approaches to these are many and varied across Europe, often within national frameworks.

It is not just learning that we need to be concerned with. We also need to pay attention to the issues that might affect an individual's chances of effectively engaging in learning, such as their circumstances at home which might make it difficult for them to attend all learning sessions or underlying attitudes or pre-dispositions they may hold. Support for these ‘non-learning issues’ can be as vital for an inclusive adult learning as the design of the learning process itself.

Hopefully, such elements will help to improve the chances of positive results, the learners perhaps finding work or flowing into further learning. Whatever the situation, follow-up support can be vital, although often this is a missing piece of the jigsaw. It raises questions about who is responsible for providing such support – the adult learning community, or other organisations and authorities. As this month's podcast pointed out, it is important we break down the walls that might exist between organisations as part of the drive for inclusion.

Pulling these elements together, we might build the type of process model shown in the graphic. I’m sure there are other pieces we could add to this ‘jigsaw’.

Elements of successful intervention for inclusive adult learning.

It is clear from this that the solutions for inclusion do not, by any means, rest solely on the shoulders of adult educators: other public services and community groups will surely be needed for their expertise.  As another blog post this month pointed out, it is in their own classroom or learning environment that adult educators can have the most impact. Indeed, perhaps what adult learning practitioners need most are:

  1. freedom to be able to design appropriate content and pedagogy;
  2. the ability to access resources and organisations that will help them to run programmes at appropriate times and places;
  3. resources and expertise to provide learners with essential support;
  4. top-down support and frameworks in the form of flexible qualifications and approaches for the recognition of prior learning that will enable them to get on with the job.

I wonder how many of us feel these are already in place?


Andrew McCoshan has worked in education and training for over 30 years. For more than 15 years he has conducted studies and evaluations for the EU, and before that was a consultant in the UK. Andrew is currently an independent researcher and consultant, and Senior Research Associate at the Educational Disadvantage Centre at Dublin City University in Ireland.

Login (8)

Comments

Iekļaujošā izglītība jau kādu laiku ir kļuvusi nozīmīga problēma Latvijas izglītībā. Bērni, kuriem nepieciešama šāda veida palīdzība ir aizvien vairāk. Vecāku vēlme, lai bērns ir laimīgs un mācās vispārizglītojošā skolā un saņemt tādu pašu sabiedrības vērtējumu kā pārējā daļa. Esmu bijusi šādā skolā, kur skolēni ir iekļauti vidusskolā un no malas tas izskatījās ļoti mākslīgi. Protams, tā nav ne skolotāju/skolas vaina, viņi dara visu iespējamo no savas puses, tomēr tas neizskatās līdz galam pārdomāti, jo skolotāja palīgs nav pieejams visu laiku, papildus mācību līdzekļi visās klasēs nav pieejami. Lai iekļaujošā izglītība būtu sekmīgāka ir jāiesaistās pedagogiem, skolas vadībai, vecākiem, kā arī pašvaldībām. Tas ir ilgs process, kas nemitīgi attīstās, to nevar "pamest" un pievērsties citām izglītības problēmām. 
Login (0)

Manuprāt nedrīkst vērtēt visus iekļaujošās izglītības mērķgrupas indivīdus vienādi. Vienmēr būs cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas mērķtiecīgi izglītotsies, bet nevarēs atrast darbu vides nepieejamības dēļ. Vai viņus vajag tālāk izglītot? Nē. Zinu jaunu sievieti, kurai bija stipri vien jānopūlās lai iegūtu pedagoga izglītību, jo neviena augstskola viņu negribēja uzņemt, tikai tādēļ, ka viņa sēž ratiņkrēslā. Realitāte ir tāda, ka viņa tāpat nevarēs strādāt skolā, jo reti kurā skolā ir lifts.
Ir vesela grupa cilvēku ar garīgām un emocionālām problēmām, kas negrib, nemāk strādāt. Vai ir kāds līdzeklis, kas viņus motivētu strādāt pēc apgūtiem papildus kursiem specialitātē? Domājams, ka vairāk motivējoša ir NVA stipendija, ko var saņemt kursu laikā. Vai šie cilvēki vispār ir jāizglīto? Vai tā nav naudas izšķērdēšana? Ir pietiekami daudz brīvas darba vietas mazkvalificētiem darbiniekiem, kurās viņi varētu strādāt, ja vien vēlētos.
Nodoms ir labs, bet šī problēma ir jāskata daudz plašāk.
Login (0)

Jautājums kas ir atbildīgās instances, kas varētu noorganizēt to ka iekļaujošā izglītība tiek veidota pēc šādas shēmas. 
Raksts ļoti labs liek paraudzīties uz situāciju no citas perspektīvas!

Login (0)

Tas viss man asociējas ar ar augu, kuram saknes sapuva, mēslojuma procesu. It kā darām labas lietas, bet pēc būtības rezultāts ir nulle. Ir jāsāk no tām pašam saknēm – labot pirmkārt skolas sistēmu, lai skolēni ar grūtībām mācībās netika atstumti no sabiedrības. Protams, ja es kaut ko nesaprotu un neviens man to izdarīt nepalīdz, man vairs nav intereses pret zināšanu ieguvi un mācībām. Ļoti labi, ka tomēr valsts šo problēmu pamanīja un skolās ieviesa projektu PUMPURS, kura ietvaros tiek atbalstīti skolēni ar grūtībām mācības un mācību pārtraukšanas risku. 
Manuprāt, pieaugušus cilvēkus ir gandrīz neiespējami piespiest kaut ko darīt, it īpaši mācīties. Ar tādiem cilvēkiem ir jāstrādā milzīgai psihologu un sociālo darbinieku grupai, citādāk nekādas motivācijas neparadīsies un rezultāta “grūti gadījumi” tā pat paliks kaut kur maliņā – nevienam nevajadzīgi.
Login (0)

Šis lietas ir ļoti būtiskas, lai veidotu programmu priekš šiem cilvēkiem. Tiešām nevajag aizmirst par viņu grūtībām un domāt tik par izglītības programmām. Svarīgi arī risināt jautājumus, kas viņiem tieši tajā brīdī svarīgi ( emocionālie, mājas vides utt.) apstākļus. Bieži vien var būt,ka parastam cilvēkam ir grūti izglītoties, ja mājās nav tā kā vajadzētu būt. Taču šiem cilvēkiem divtik svarīgāk ir tas, kas noteik.
 Viņus vajag atbilstoši motivēt un tiešām atbalstīt. Protams viņus ir jāiepazīst, netikai to ko ne prot, bet arī to ko viņi spēj. Tas varētu būt pat kā viens no motivācijas veicinošiem faktoriem, lai šī persona turpinātu sevis pilnveides ceļu. Nevienam nepatīk, kad norāda uz viņa trūkumiem, bet gan tad kad viņu paslavē.
Būtisks faktors, arī ir tas ka politiskie spēki iesaistās šajā procesā. Skolotājs jau var visu izdarīt, tikai ja viņam tiek dots nepieciešamais atbalsts no politiskajiem spēkiem pašam un personai, kas cenšas mācīties. 
Nevajag aizmirst par šiem cilvēkiem. Kā arī nevajag domāt par to, ka pēc tam tie būs nepilnvērtīgi. Viņi ļoti zinoši un ļoti daudz spēj, tikai vajag mazliet palīdzības un atbalsta, lai kļūtu pilnvērtīgāki nekā tajā brīdī viņi ir.

Login (0)
TreeImage.
Liene Feodorova
Mon, 04/30/2018 - 19:47

Piekrītu viedoklim, kad  nepieciešams liels sabiedrības, pašvaldības un valsts institūciju atbalsts, lai šo visu realizētu. Pirmkārt ir jāapzina šos cilvēkus, kuriem nepieciešama ierosme tālākizglītoties. Sociālajiem darbiniekiem  un ģimenes locekļiem ir jārada motivācija cilvēkiem atkal noticēt sev, savām spējām un radīt vēlmi atkal mācīties un pilnveidoties. Iesākumā ar dažādiem kursies, semināriem, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz lietām. Galvenais, lai cilvēkam, kurš ir apņēmies tālākizglītoties būtu cilvēki blakus, kas atbalsta nevis nosoda.
Login (0)

Es domāju, ka šis ir ļoti plašaptverošs projekts, iekļaujošas darba vides īstenošanai ir nepieciešams faktiski visu organizāciju un sociālo grupu atbalsts. Gan finansiāli, gan arī, protams, publiski atbalstot. Vispārējā sabierības nostāja spēlē milzīgu lomu šajā, un, manuprāt, ir jāsāk tieši ar sabiedrības uzskatu virzīšanu pareizajā virzienā, un tikai tad jāievieš iekļaujoša darba vide
Login (0)

Ļoti svarīgi ar šiem īpašiem klientiem ir strādāt un atbalstīt , lai viņi justos sabiedrībai noderīgi.
Būtu jāveido sociālā uzņēmējdarbība ,jauniešu mājas  un dienas centrus ar rehabilitācijas iespējām.
Login (0)

Latvijā skolēni ar mācību grūtībam parasti tiek uzskatīti par nevajadzīgiem, jo pēc skolas skolēni taču nespēs strādāt vai mācīties tālāk, bet tā nav, šie skolēni daudzos gadījumos ir ļoti gudri kādā noteikta vai vairākās sfērās, bet Latvija tu neesi gudrs un nevari mācīties skolā, ja tu nepārzini visas nozares. Bet kādēļ šie skolēni nevarētu vairāk fokosēties uz to kas viņiem padodas, un pamata līmenī apgūt pārējās zināšanas, tad arī iestāšanās skolās pēc vidusskolas apguves būtu vienkāršāka, jo skolēni izvēlētos sev aktuālās programmas ar sev aktuālajiem priekšmetiem. Kamēr Latvijā šī problēma netiks apskatīta un no visiem tiks sagaidīts viens rezultāts nekas nemainīsies, un iekļaujošā izglītība paliks bērniem ne visai patīkama un pieejama.
Login (0)

Manuprāt, svarīgi ir ne tikai dot iespēju pieaugušiem izglītoties, bet lai zināšanas un prasmes, ko pieaugušie saņem mācoties, realizējas dzīvē - darbā. Zinu vairāki gadījumi, kad pieaugušie cilvēki izmanto tālākizglītības iespējas tikai lai saņemt stipendiju, pilnveidot sevi, lietderīgi aizņemt brīvo laiku, vai apmeklē mācības jo Valsts to piedāvā un cili varianti. Zināšanas un prasmes ko saņem šie cilvēki paliek bez rezultāta un ar laiku aizmirsās jo nav lietojamas. Var būt lietderīgāk ir dod cilvēkam darba iespējas un atkarīgi no darba dod cilvēkam zināšanas un prasmes, tādā gadījumā cilvēks ir motivēts un mērķtiecīgi mācas, jo zina, kā zināšanas viņam būs nepieciešamas reālā darbā. Protams, to realizēt ir grūti, jo tad Valsts ir cieši jāsadarbojas ar darba devējām un vēl jārisina daudzi citi aspekti.
Login (0)

Manuprāt, tālākizglītība vairāk tomēr ir katra paša izvēle un arī motivācijas rādītājs, jo tie, kas grib un meklē, arī atrod un mācās, un nav tā, ka tam noteikti nepieciešami papildus līdzekļi, ir ļoti daudz iespējas un piedāvājumi mācīties un iegūt izglītību vai kvalifikāciju bez maksas, pat vēl vairāk, ja sekmes ir labas, par to ir iespējams arī saņemt stipendiju vai mācīties par budžeta līdzekļiem.
Man vienmēr muļķīgi un smieklīgi ir likušies cilvēki, kas čīkst, ka nav darba un maz maksā. Jāsāk ir ar mazumiņu un tad jau var papildus izglītoties un attiecīgi izglītībai un pieredzei augt arī pa karjeras kāpnēm. To es spriežu pēc savas pieredzes, jo strādāju jau kopš 11.klases beigām, sāku ar pārdevējas amatu Maximā un citiem līdzīgiem darbiņiem, bet tagad esmu skolotāja, esmu ieguvusi vidējo izglītību, vienu bakalauru un nu jau apgūstu otru bakalauru par valsts budžeta līdzekļiem. 
Latviešiem jābeidz vienreiz čīkstēt un jāsāk darīt lietas!
Login (0)

Ir nepieciešams liels sabiedrības, pašvaldības un valsts institūciju atbalsts, lai ši visu realizētu. Pirmkārt ir jāapzina šos cilvēkus, kuriem nepieciešama ierosme tālākizglītoties. Sociālajiem darbiniekiem ir jārada motivācija cilvēkiem atkal noticēt sev, savām spējām un radīt vēlmi atkal mācīties un pilnveidoties. Un šis darbs būtu jāveic psihologiem, kuri diemžēl lielai sabiedrības daļai nav pieejams tieši materiālo apstākļu dēļ. 
 Otrkārt, lai nostiprinātu apgūtās zināšanas, tās ir jānostiprina praksē un darbā. Tas varētu dot papildus stimulu pilnveidot savas prasmes arī citiem.
Login (0)

I agree that those are key points to improving adult education. There are many things that must be done to create a good adult education environment. But what about training for adult education teachers? Just like with any other grade level, training for the teachers must be essential to improve the environments, and help implement some of the changes that were talked about above.
Login (0)
Profile picture for user Elopescosta.
Etelberto Lopes Costa
Fri, 03/23/2018 - 12:02

In reply to by EPALE member

I mean Communication (in and external) regarding AE is also a Key factor. Many of us , knowledge agents, desconsider this fact, nowadays mostly in social media environments. The message for/about AE must be cared and well supported.
Login (0)

Ļoti nopietna un nepieciešama tēma, jo šis jautājums tagad atrodas nestabilā situācijā. 
Lai šis modelis un plāns gūtu panākumus, ir nepieciešams atbalsts no valsts puses un izpildītāju liela izturība un neatlaidība.
Login (0)
Profile picture for user Elena Trepule.
Elena Trepule
Tue, 03/13/2018 - 14:52

I agree that this is by no means the task of only adult educators. On the operative level it needs to be a teamwork of adult educators, social workers, local authorities, community leaders and local community as well.
Login (0)

Piekrītu, ka šie punkti ir ļoti svarīgi, lai veicinātu pieaugušo iekļaušanu mācību vidē, bet tikpat neatņemama sastāvdaļa ir arī valdības un pašvaldību iesaiste šajā procesā. Lai pieaugušo iekļaušana būtu patiešām veiksmīga ir nepieciešams liels komandas darbs. Un svarīgi, ka visi komandas locekļi ir tendēti uz pēc iespējas labāku rezultātu.
Login (0)
Profile picture for user amurski.
Marta Kosińska
Wed, 03/28/2018 - 14:03

The whole model should be based on systematic diagnosis of local community - especially in the context of practice of cultural institutions and non-governmental organisations acting in the field of cultural education. The methods of such recognition and identification may be assumed as crucial for the debate of adult's education model. 

Login (0)

Login or Sign up to join the conversation.

Want another language?

This content may also be available in other languages. Please select one below
Switch Language

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so!
Click the link below and start posting a new article!

Latest Discussions

Profile picture for user n00f3w4o.
NIGDE HALK EĞİTİMİ MERKEZİ MÜDÜRLÜĞÜ
Community Hero (Gold Member).

Should course programs for individuals with disabilities be revised in adult education?

Profile picture for user ntatlhak.
Hakan TATLI
Community Hero (Gold Member).

What do adults want? (What are their expectations?)

Adult education principles recognize that adults learn in different ways. So are the expectations the same for all adults?

More
Profile picture for user n00f3w4o.
NIGDE HALK EĞİTİMİ MERKEZİ MÜDÜRLÜĞÜ
Community Hero (Gold Member).

Creative drama process can provide several benefits to individuals with disabilities and their families:

Creative drama process can provide several benefits to individuals with disabilities and their families:

More

Latest News

RIA-AE-Network.
Blog

The RIA-AE Network

Research-based Impact Analysis of Erasmus+ Adult Education Programmes:

TreeImage.
NA beim BIBB TCA
Placeholder
Resource

RAGT Report

Report on the State-of-play on the Waste Management in Croatia, Slovenia, and North Macedonia, and...

Profile picture for user njedudiv.
Ivica JEĐUD
Community Hero (Gold Member).

Upcoming Events