Daudziem cilvēkiem, kuri darbojas izglītības jomā, ir ievērojama pieredze Eiropas projektos. Citiem starptautiskie projekti salīdzinājumā ar viņu ikdienas darbu vēl ir jauna un eksotiska pieredze, un pirmie soļi bieži vien ir saistīti ar nedrošību, šaubām un pat bailēm. Tomēr vēlākais pēc trešā projekta dzīvē un Eiropas projektu ciklos iestājas zināma rutīna. Partneru attiecības starp organizācijām un tīkliem kļūst ciešākas, un rodas drosme strādāt ar kvantitatīvi un kvalitatīvi apjomīgākiem un inovatīvākiem izglītības projektiem. Tomēr kā lai apraksta Eiropas starptautisko izglītības jomas projektu dažādos līmeņus? Piedāvājam iepazīties ar vienu no šiem mēģinājumiem, kuru, izmantojot „Starptautiskā darba modeli“ attīstījis Nikolass Valterss (Nicholas Walters (Inteval Ltd, Lielbritānija), balstoties uz ilggadējiem novērojumiem un domu apmaiņu ar pieredzējušiem projektu dalībniekiem, bet kuru nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā empīriski pierādāmu tēzi.

1. Pirmie soļi starptautiskās pieredzes gūšanā

Sākumā projekta dalībniekiem bieži vien ir prieks par kaut ko gaidāmu, ko pavada zināmas bailes. Dalībai starptautiskās konferencēs tāpat kā atvaļinājuma ceļojumam uz nepazīstamu zemi piemīt eksotiska pievilcība. Cilvēkiem, kuri pirmo reizi uzsāk dalību Eiropas projektos, iecerēto prieku vājina nedrošības sajūtas, sākot no ceļojuma stresa un uztraukumiem par piemērotu uzturēšanās vietu un ēdināšanu līdz tipiskām bailēm par nepietiekamu svešvalodu prasmi (kas pāriet, kad dalībnieks secina, ka arī citu dalībnieku, izņemot tos, kuriem projekta valoda ir dzimtā valoda, valodu prasmes ir ierobežotas un ka projekta valodas pārvaldīšana ne vienmēr garantē atbilstošu saturisku kompetenci). Ja pozitīvās izjūtas un pozitīvā uztvere gūst pārsvaru, dalībnieku interese par turpmāk sagaidāmo starptautisko izglītības pieredzi aug.

2. Darbs delegācijās

Nākošo līmeni varētu nosaukt par delegāciju līmeni. Šeit dalībnieki ir savu organizāciju vai valstu deleģētie pārstāvji. Viņi koncentrējas uz savas organizācijas pieredzes un novērojumu attēlojumu, uz darba apstākļiem un sevis pārstāvēto valsti. Projekta tikšanās laikā liela nozīme tiek piešķirta prezentācijām, un tajās demonstrētie partneru projekti un aktivitātes apliecina arī pārējo dalībnieku panākumu nozīmi. Domu apmaiņa starp dalībniekiem bieži vien tiek reducēta uz konkrētās prezentācijas kritisku izvērtēšanu. Pie tam šeit pastāv risks, ka pastiprinās aizspriedumi, piemēram, ja dažādi darba stili tiek izskaidroti ar iepriekš izveidotiem stereotipiem („labi organizētie vācieši“). Ar laiku, gribot un spējot debatēt un pārdomāt gūto informāciju, nākošajā līmenī situācija mainās.

3. Kopīgo iezīmju identifikācija

Tālākajai attīstībai vissvarīgākais ir trešais līmenis. Tas sākas brīdī, kad tiek identificētas un nosauktas dalībnieku organizāciju un valstu dažādo pieeju būtiskākās kopīgās iezīmes. Tas parasti notiek, balstoties uz praktisku personisko pieredzi, kas iegūta, piemēram, studijubraucienos, ēnu dienās un praktiskās nodarbībās. Gūtā pieredze rosina saturiski vērtīgas diskusijas, kurās kritikas vietā tiek veikta salīdzinoša analīze, un labas prakses piemēri tiek izvēlēti, balstoties ne tikai uz prezentācijām un dokumentiem. Šajā līmenī pieaug ne tikai kopīgo iezīmju apjoms, bet arī atšķirības tiek uztvertas savādākā veidā nekā iepriekš. Mazāk tiek runāts par atšķirībām, kas atkarīgas, piemēram, no nacionāliem politiskiem ierobežojumiem vai sociālā konteksta, tai vietā pieaug izpratne par saturiskām un konceptuālām atšķirībām. Šajā brīdī partneru attiecības nonāk ceļu krustpunktā. Dziļāka saturisko atšķirību izpratne var palīdzēt turpmākajā kopīgajā darbā, turpretī nespēja pareizi uztvert un respektēt atšķirīgo var veicināt pārpratumus, kavēt efektīva izglītības darba veikšanu un būt par šķērsli partneru attiecību veidošanai.

4. Darbs sadarbībā

Ja partneri nenokļūst uz iepriekš aprakstītā maldu ceļa, tad ceturtajā līmenī var nonākt līdz ražīgai sadarbībai izglītības jomas attīstīšanā. Partneru sadarbības ietvaros iespējams īstenot tematiskus, metodiskus vai praktiskus projektus. Panākumu atslēga šajā līmenī ir lomu sadalījums, veicot kopīgu darbu. Lomas tiek sadalītas, balstoties uz iesaistīto partneru specifiskajām profesionālajām zināšanām, un katrs partneris uzņemas atbildību par kādu no projekta daļām. Viss projekts ir šo atsevišķo daļu kopsumma, un sasniegtā rezultāta kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai šīs daļas ir viena ar otru saskaņotas un vai neviena no tām nav izpildīta pavirši. Pat visizcilākajiem sasniegumiem ir zema vērtība, ja par rezultātu izplatīšanu atbildīgais partneris neattaisno uz sevi liktās cerības.

5. Kreatīva, līdzdalību veicinoša partnerība

Piektais līmenis kvalitatīvi krasi atšķiras no iepriekš aprakstītajiem darba veidiem. Šeit iepriekš identificētās saturiski konceptuālās atšķirības palīdz formulēt kopīgus uzdevumus, un partneri ir vienojušies, ka tie tiks veikti kopīgi, tomēr, ievērojot savstarpēji akceptētās atšķirības. Šajā gadījumā starptautiskuma princips iegūst vislielāko pievienoto vērtību, jo tas sniedz iespēju kreatīvi strādāt jaunā vidē, veicinot līdzdalību. Šajā brīdī pašu organizācijas kultūrai, tās statusam, definētajai zināšanu bāzei un nostājai ir pakārtota nozīme. Šādas starptautiskās partnerības konteksts ir brīvāks, un tas palīdz rast problēmu risinājumus, kādi ierastajā organizācijas vidē vai kādā no iepriekš aprakstītajiem līmeņiem nebūtu iespējami. Tam ir nozīmīga ietekme arī uz pašiem dalībniekiem, jo tiek pārskatīti iepriekš izveidotie uzskati, un kultūras un konceptuālo principu nozīmība samazinās. Šis ir līmenis, kurā visvairāk ir sagaidāma sinerģija un paliekoša iedarbība. Līdz ar to Eiropas sadarbība izglītības jomā transformējas, kļūst dinamiskāka un iegūst identitāti.

Jebkura ilglaicīga starptautiska partnerība šādā vai līdzīgā veidā iziet vienu vai vairākus aprakstītos līmeņus. Partnerības un atsevišķi to dalībnieki var “iesprūst” jau pirmajā līmenī. Ne katra sadarbība spēj un vēlas attīstīties līdz piektajam līmenim, tomēr daudzām organizācijām, partnerībām un tīkliem var būt lietderīgi regulāri pārbaudīt un pārdomāt savu Eiropas izglītības darba attīstību.

Arī tas Jūs varētu interesēt:

“Piliens pēc piliena vai Sīzifa darbs” ("Steter Tropfen oder Sisyphos?") (Zuzannas Latkes (Susanne Lattke) blogs)

Erasmus+ projekti rakstpratības/ sākumizglītības jomā (Erasmus+ Projekte im Bereich Alphabetisierung/Grundbildung) (Simonas Kaufholdes (Simone Kaufhold) blogs)