Mākslīgais intelekts (MI) tagad ir plaši izplatīta parādība. Gandrīz visas paaudzes ikdienā, mācībās, darbā un brīvajā laikā izmanto daudzus ar mākslīgo intelektu darbināmus rīkus; tādējādi tiek sagaidīts, ka tās “sadarbosies un sadarbosies” ar MI dažādos kontekstos (Laupichler et al., 2022, 2. lpp.). Tikmēr publiskā un privātā sektora organizācijas īsteno vai eksperimentē ar dažādiem MI darbināmu rīku lietojumiem, lai atbalstītu darba procesus, pakalpojumu sniegšanu un darbinieku tālākizglītību. Šajā ziņā publiskie un privātie izglītības pakalpojumu sniedzēji nav izņēmums, ņemot vērā, ka ar MI darbināmi rīki, piemēram, intelektiskās apmācības sistēmas vai valodu apguves lietotnes, var atbalstīt programmu izstrādi un mācīšanas un mācīšanās praksi. 

Ar MI darbināmi rīki pieaugušo izglītības un mācīšanās atbalstam

Pieaugušoizglītībā un mācībās izglītības iestādēs, darbā un pašmācības pasākumos var izmantot dažādus ar MI darbināmus rīkus. Starp šādiem rīkiem tagad ir izplatīti sarunvalodas aģenti. Pazīstams arī kā čatboti, tie ir programmatūra , kas var atdarināt cilvēku sarunas, izmantojot teksta vai balss mijiedarbību. Chatbots parasti balstās uz mašīnmācīšanos vai algoritmiem, ko izmanto ievades datiem, kas padara digitālās ierīces mācīties un uzlabot par konkrētu uzdevumu, pateicoties identificējot modeļus un prognozes. Progresīvāki tērzēšanas roboti, piemēram, ChatGPT (ģeneratīvs iepriekš apmācīts transformators), DeepSeek vai līdzīgi, kas pazīstami arī kā ģeneratīvs mākslīgais intelekts, var apstrādāt lielus ievades datu apjomus, mācīties no tiem, izmantojot algoritmiskos modeļus, un visbeidzot ģenerēt jaunus datus vai iznākumus teksta, attēlu vai mūzikas veidā (Labadze et al., 2023). 

Gan pedagogi, gan izglītojamie var izmantot sarunbotus un neticami ģeneratīvus MI darbinātus rīkus, lai meklētu un sintezētu informāciju, izstrādātu mācību materiālus (pedagogi) vai mācību sintēzi (izglītojamie) un radītu jaunus tekstus, attēlus vai mūziku. Šādas darbības var daudzējādā ziņā palīdzēt pedagogiem un izglītojamajiem, tomēr dažas no tām ir ētiski jutīgākas nekā citas. 

Instrumentālāks lietojums, piemēram, teksta kopsavilkums, ir mazāk problemātisks (tomēr lietotājam būtu jāapzinās, ka ar MI darbināmu rīku sagatavotie kopsavilkumi ne vienmēr atspoguļo teksta būtību tā, kā viņš to būtu darījis). Tomēr svarīgāki lietojumi, piemēram, piekļuve informācijai vai jauna teksta vai attēla radīšana, ir ētiski izdevīgāki. Lai iesaistītos sarunā ar tērzēšanas robotu, lietotājam ir jāspēj ievadīt pareizās norādes, lai iegūtu apmierinošus rezultātus. Tas var stimulēt lietotāja kritisko domāšanu vai problēmu risināšanas prasmes. Tomēr šādas sarunas prasa arī lietotāja spēju kritiski novērtēt izgūtās informācijas derīgumu un šādas informācijas avotu, kas lietotājam ne vienmēr ir zināms. Turklāt tam ir nepieciešams intelektuāls godīgums, lai izvairītos no tā, ka lietotājs apgalvo, ka ar MI darbināma rīka radītais iznākums ir viņa sākotnējais darbs. 

Pētnieki ir apzinājuši dažādas lomas ar MI darbināmiem rīkiem pedagogu un/vai mācīšanās procesu atbalstam (Chiu et al., 2023), kas arī rada ētiskus riskus vai problēmas, lai radītu būtisku mācīšanos (sk. 1. tabulu).

Neatkarīgi no filozofiskajām, psiholoģiskajām vai morālajām bažām, kas organizācijām un cilvēkiem var rasties ar MI darbināmu rīku izmantošanā, pastāv nenovēršamas ētiskās dimensijas, kas izglītības sniedzējiem būtu jāņem vērā, izstrādājot to nodrošināšanu. Tikpat svarīgi ir, lai pedagogi un izglītojamie apzinātos ar MI darbināmu rīku izmantošanas ētiskos aspektus, iesaistoties mācīšanas un mācīšanās praksē (Mouta et al., 2023).

Mākslīgā intelekta akts: Cilvēks centrā 

Ētiski apsvērumi irpamatā Mākslīgā intelektaaktam  — Eiropas tiesiskajam regulējumam,ko apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome, lai reglamentētu mākslīgā intelekta efektīvu un drošu izmantošanu. Pieņemot antropocentrisku pieeju, Mākslīgā intelekta akts paredz, ka mākslīgā intelekta iznākumi vienmēr ir cilvēka kontrolē un uzraudzībā un ka tehnoloģijas neietekmē pamattiesības (sk.Eiropas Savienības Pamattiesību hartu). Attiecīgi MI aktā ir noteiktas tās MI sistēmas, kas rada būtisku kaitējuma risku cilvēku veselībai, drošībai vai pamattiesībām. Izglītības jomā augsta riska MI sistēmas ietver tās, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi izglītības iestādēm vai uzņemšanu tajās, novērtētu mācīšanās rezultātus un vadītu mācīšanās procesu, kā arī novērtētu sasniegto akadēmisko līmeni vai to, ka cilvēki var tam piekļūt (MI akta III pielikums). Šā iemesla dēļ Mākslīgā intelekta akts paredz, ka

MI pratībai būtu jānodrošina sagādātāji, ieviesēji un skartās personas ar nepieciešamajiem jēdzieniem, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus par MI sistēmām. (Mākslīgā intelekta likuma 20. punkts)

MI pratība vai MI spējas?

Mākslīgā intelekta pratība var nozīmēt nedaudz atšķirīgas lietas. Viena no iespējamām definīcijām attiecas uz 

kompetenču kopums, kas ļauj indivīdiem kritiski novērtēt MI tehnoloģijas, efektīvi sazināties un sadarboties ar MI un izmantot MI kā rīku tiešsaistē, mājās un darbavietā (Long & Magerko, 2020, 2. lpp.).

Šādisaprotot, MI pratība ietver īpašas zināšanas un spēju izprast, izmantot, piemērot un novērtēt ētisko dimensiju jaunu zināšanu apguvē un radīšanā, izmantojot ar MI darbināmus rīkus, kas neaprobežojas tikai ar speciālajām zināšanām, kuras ir tieši saistītas ar MI darbināmiem rīkiem. Tādējādi, runājot par MI spējām, nevis MI pratību, būtu piemērotāk nodrošināt ar MI darbināmu rīku ētisku izmantošanu dažādos kontekstos, tostarp izglītības vidē un darbavietā (Cetindamar et al., 2022) (sk. 2. tabulu).

MI spējas un rīcības kodeksi

Lai veicinātu savu antropocentrisko pieeju un nodrošinātu, ka tehnoloģijas neietekmē cilvēku pamattiesības, Mākslīgā intelekta aktā ir paredzēta arī Eiropas Komisijas un dalībvalstu aktīva iesaistīšanās, lai nodrošinātu, ka sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām tiek izstrādāti brīvprātīgi rīcības kodeksi.

Lai gan gadu gaitā ir izstrādātas dažādas rokasgrāmatas vai pamatnostādnes par tādu ar MI darbināmu rīku izmantošanu, kas paredzēti pedagogiem un izglītojamajiem, piemēram, Generative AI in Student-Directed Projects: Konsultācijas un iedvesma (aprakstīta šeit) d Rīcības kodeksu izstrāde ir būtiska izglītības sniedzējiem, lai atbalstītu ētiski pareizu praksi ar MI darbināmu rīku izmantošanā, ko veic pedagogi, un mācībās, vienlaikus uzlabojot savas MI spējas. 

Atsauces

Cera, R. (2024), Intelligenza artificiale ed educazione continua democratica degli adulti: personalizzazione, pluralismo e inclusione [Mākslīgais intelekts un demokrātiska pieaugušo tālākizglītība: personalizācija, plurālisms un iekļaušana], Mūžizglītība, 22(45), 117-129 https://doi.org/10.19241/lll.v22i45.894

Chiu, T., Xia, Q., Zhou, X., Chai, C. S., & Cheng, M. (2023). Sistemātisks literatūras apskats par mākslīgā intelekta iespējām, izaicinājumiem un nākotnes pētniecības ieteikumiem izglītībā. Datori un izglītība: Mākslīgais intelekts, 4, 100118. 

Labadze, L., Grigolia, M., & Machaidze, L. (2023). MI sarunbotu loma izglītībā: Sistemātisks literatūras apskats. Starptautiskais augstākās izglītības tehnoloģiju žurnāls , 20, 56. 

Laupichler, M. C., Aster, A., Schirch, J., & Raupach, T. (2022). Mākslīgā intelekta lietotprasme augstākajā un pieaugušo izglītībā: Darbības jomas literatūras apskats. Datori un izglītība: Mākslīgais intelekts, 3, 100101. https://doi.org/ 10.1016/j.caeai.2022.100101.

Long, D., & Magerko, B. (2020). Kas ir MI pratība? Kompetences un dizaina apsvērumi. 2020. gada CHI konferences par cilvēka faktoriem datošanas sistēmās procesā (CHI ‘20)Ņujorkā, NY, ASV (1.–16. lpp.). Skaitļošanas tehnikas asociācija. 

Mouta, A., Pinto-Llorente, A. M., & Torrecilla-Sánchez, E. M. (2023). Neredzamo zonu atklāšana izglītības ētikā: Ieskats sistemātiskā literatūras apskatā par mākslīgo intelektu izglītībā. Starptautiskais žurnāls “Mākslīgais intelekts izglītībā”,1–40.lpp.

Bio 

Marcella Milana ir Veronas Universitātes asociētā profesore un Notingemas Universitātes pieaugušo izglītības goda profesore. Viņa specializējas pieaugušo izglītībā un ir plaši izpētījusi un rakstījusi par pieaugušo izglītības pārvaldību, politiku un praksi. Viņa ir arī Eiropas Pieaugušo izglītības biedrības (ESREA) priekšsēdētāja vietniece, Starptautiskā mūžizglītības žurnāla galvenā redaktore un EPALE pieaugušo izglītības eksperte.