Profesore Iveta Ķestere: skolotājs ir jāizglīto par līderi
Pēdējā laikā izglītības politikas veidotāju sarunās, kā arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izskan jautājums par pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanu. Lai gan par profesijas prestižu pārsvarā tiek runāts tieši atalgojuma kontekstā, tas ir tikai viens no kritērijiem, uzsver izglītības vēsturniece, Latvijas Universitātes profesore Iveta Ķestere.
Viņa skaidro, ka prestižu veido profesijas priekšvēsture, izglītība, kontroles pakāpe, sociālās drošības izjūta un, protams, arī atalgojums. Lūk, profesores Ķesteres skatījums par skolotāja prestižu!
Ir iemesls lepoties
"Runājot par pedagoga profesijas prestižu, es vēlētos sākt ar šīs profesijas priekšvēsturi vai profesionālās identitātes veidošanos. Pedagogiem patiesi ir, ar ko lepoties! Simtgades kontekstā pedagogi kā profesionāla grupa būtu pelnījuši pienācīgu pateicību, jo tieši skolotāji bija tie, kuri auklēja mūsu valsts brīvības ideju kopš 19. gadsimta vidus. Pedagogs izsenis ir bijis pats ietekmīgākais medijs – kuru nevar izvēlēties nelasīt vai neklausīties, samazināt skaņu vai ignorēt. Tieši tāpēc pedagogu paustās idejas un viņu vērtību sistēma iegūst visplašāko auditoriju. Latviešu skolotāji ideju par brīvu valsti iesēja skolēnos un viņu vecākos, tādejādi to izplatot sabiedrībā.
Jāņem vērā, ka skolotājs tolaik bija viena no cienījamākajām profesijām, viņš bija viedokļu līderis, morāles aģents – savā apkārtnē bieži vien vislabāk izglītotais cilvēks, kurā ieklausījās. Tieši no pedagogu vidus nāca pirmie latviešu profesionālie literāti, publicisti, latviešu literārās valodas kopēji, tulkotāji, kultūras un izglītības biedrību vadītāji, bibliotēku veidotāji un Dziesmu svētku rīkotāji. Pedagogam joprojām ir pa spēkam ar savu darbu paveikt daudz vairāk, nekā pirmajā brīdī šķiet. Viņš ir atslēgas figūra valsts un sabiedrības komunikācijā ar saviem nākotnes pilsoņiem. Tāpēc mēs visi esam ieinteresēti, lai pedagogi Latvijā justos labi.
Motivēt iegūt aizvien augstāku izglītību
Vēl viens būtisks aspekts, kas veido profesijas prestižu, ir izglītība, respektīvi, mācīšanās ilgums un kvalitāte. Mūsdienās skolotāja profesija ir nokļuvusi pat sliktākā pozīcijā kā tas bija 19. gadsimtā. Kādreiz vācu muižniecība nevēlējās, lai latviešu skolotāji kļūtu pārāk izglītoti, jo tas varētu radīt viņos neapmierinātību ar pastāvošo kārtību. Šodien mūsu pašu valstī veidojas asociācija, ka arī mēs nevēlamies pārāk gudrus skolotājus – netiek sekmēta augstākas izglītības pakāpes ieguve. Un tas ir ļoti aplami. Ir virkne profesiju, kuros tiek motivēta izglītības līmeņa paaugstināšana, piemēram, iegūstot maģistra grādu, cilvēks var straujāk kāpt pa karjeras kāpnēm, iegūt lielākas pilnvaras, vadošāku amatu, atalgojumu u.tml. Taču skolā veidojas situācija, ka skolotājs ar bakalaura grādu māca tādu vecāku bērnus, kuriem ir maģistra grāds, un arī tas var ietekmēt vecāku, kā arī bērnu attieksmi pret pedagogu.
Skolotājs ir jāizglīto par līderi
Intelektuāls un uz zināšanu pilnveidi orientēts skolotājs nodos šīs īpašības arī bērniem. Skolotāja profesijā personības īpašības ir neatdalāmas no profesionālās kompetences. Tāpēc svarīgs ir jautājums par skolotāju izglītības saturu. Pedagogs, kas apguvis tikai mācīšanas metodiku, būtībā ir izglītots par amatnieku. Jā, viņš pratīs organizēt mācību procesu, sniegt zināšanas, līdz ar pieredzi papildināsies arī viņa profesionālās prasmes. Var iztikt, bet tas ir pieticīgi. Ja gribam, lai skolotājs ir arī līderis, kas attīsta pedagoģisko domu, savu profesiju un izglītību Latvijā, viņam ir vajadzīgs plašs redzesloks, ko sniedz sistemātisks intelektuāls darbs jeb akadēmiskas studijas. Šobrīd Latvijā esam izvēlējušies skolotājus sagatavot arī universitātēs. Ja esam izdarījuši šādu cienījamu izvēli, tad jāatgādina, ka universitātes negatavo amatniekus – universitātes izglītība nozīmē arī teorētisko sagatavotību, kultūras apgūšanu, pētniecības prasmes, līdz ar to – savas pieredzes analīzi un izprašanu plašā laika un telpas kontekstā. Tādēļ topošo skolotāju studiju programmās ir vērts cīnīties par katru izglītības filozofijas, kultūras un izglītības vēstures stundu.
Visiem pazīstama profesija
Kā jau tika minēts, profesijas prestižu veido arī kontroles pakāpe, un pedagoga arods noteikti ir viens no tiem, kurā ir ļoti daudz kontrolētāju – papildus oficiālajai ir arī neoficiālā kontrole jeb sabiedrības viedoklis. Salīdzinājumā ar ārstu, advokātu vai mācītāju, pār kuru zināšanām gulstas zināms noslēpumainības plīvurs, pedagoga profesija ir pilnībā izlikta sabiedriskai apskatei. Lielai daļai no mums šķiet, ka mēs zinām, kādam ir jābūt labam skolotājam, jo ikviens no mums taču ir gājis skolā. Mēs šīs profesijas pārstāvjus kritizējam vairāk, nekā cenšamies saprast, novērtēt un atbalstīt.
Atalgojums nav vienīgais prestiža kritērijs
Runājot par sociālo drošību, kas arī veido ikvienas profesijas prestižu, jāpiezīmē, ka šis, atšķirībā no iepriekš minētājiem, ir aspekts, kuru var atrisināt valdība, nevis sabiedrība, jo tieši no politiķu lēmumiem ir atkarīgs tas, cik drošs par savu darbu un nākotni var būt skolotājs.
Visbeidzot nonākam arī pie atalgojuma jautājuma – ja mēs vērtētu tikai to, tad prestižākās profesijas būtu saistītas, piemēram, ar atkritumu apsaimniekošanu, tāpēc ir būtiski saprast, ka atalgojums neizšķir visu. Protams, par atalgojumu ir jārunā, bet nav pareizi publiskajā telpā identificēt skolotāja profesiju tikai ar cīniņu par algas paaugstinājumu. Kultivējot viedokli par to, ka pedagogiem nekad nepietiek naudas, ka atalgojuma palielināšanai paredzētā nauda tiek iztērēta citur, ka neviens nezina, kur ņemt līdzekļus u.tml., mēs pedagogus pozicionējam kā upurus. Un upurus žēlo, nevis ciena.
Es aicinātu arī nedalīt – jauns vai ne tik jauns skolotājs. Manuprāt, ikviens pedagogs, kurš ir gatavs iet uz priekšu, ir jauns. Un patiesībā bērniem ir vienalga, vai viņus māca jauns vai pieredzējis skolotājs, vīrietis vai sieviete. Katrā no šīm grupām pētījumos tiek atrastas pozitīvas īpašības. Taču pats būtiskākais, lai pedagogs būtu spilgta personība, profesionālis ar plašu redzesloku un atvērts jaunām vispusīgām zināšanām. Lai viņš citu profesiju vidū varētu konkurēt ar savu inteliģences līmeni. Laiki, kad no skolotājiem sagaidīja pieticību, tai skaitā – intelektuālu, ir jāatstāj pagātnē."
Avots: www.delfi.lv
Comments
Skolotāja profesijas prestižs
Pilnīgi piekritu paustam viedoklim, ka skolotāja profesijas prestižs mūsdienās ir kritīs. Diemžēl, ne darba alga, ne sabiedrības uztvere nepalīdz to prestižu celt. Skolēnu vecāki un viņu draugi, kuriem tiek "spilgti" izstāstīts, cik nepareizi strādā skolotājs, pārsvarā necenšas runāt ar pedagogiem, trūkst komunikācijas. Tieši tādēļ, visi sabiedrībā "zina, ka skolotājiem ir jāstrādā, un vecāki vienmēr labāk pārzin, kā ir jākomunicē ar viņu bērniem!" Rezultātā, skolotājiem rodas papildus stress un sajūta, ka viņiem nav nekādas aizsardzības pret skolēnu vecāku agresiju.
Ļoti svarīgs ir darba atalgojums. Pat, ja tiek runāts par to, ka skolotājiem ir jābūt entuziastiem, jābūt sava darba mīļotajiem, neviens skolotājs nevarēs strādāt līdz pensijai, papildinot spēkus tikai no pašu rastas vēlmes pasniegt jaunās zināšanas un neatteiksies no algas paaugstināšanas.
Kaut arī skolotāja profesija 21. gadsimta sabiedrībā nav tik prestiža, cilvēki vienmēr apzinās skolotāja ieguldīta darba apjomu viņos un atgriežas pie "Paldies!" saviem skolotājiem!
Login (0)
Cienu skolotāju profesijas
Cienu skolotāju profesijas pārstāvjus par to ka tieši viņi bija tie, kas iesēja skolēnos un viņu vecākos ideju par brīvu valsti. Lepojos, ka tieši no pedagogu vidus nāca pirmie latviešu valodas kopēji, tulkotāji, literāti u.c.
Mūsdienās, manuprāt, diemžēl skolotāja profesija vairs nav tik augsti cienīta kā agrāk, kad skolotājs bija viedokļu līderis un cilvēks, kurā ieklausījās.
Piekrītu tam, ka intelektuāls un uz zināšanu pilnveidi orientēts skolotājs nodos šīs īpašības arī bērniem, taču nevaru piekrist tam, ka ja skolotājs, kurš ieguvis bakalaura grādu un māca tādu vecāku bērnus, kuriem ir maģistra grāds, var ietekmēt vecāku un bērnu attieksmi pret pedagogu. Tas varētu attiekties uz kādām ļoti prestižām privātskolām, nevis Valsts iestādēm. Bērnus, īpaši jaunus, manuprāt, neizteresē un neuztrauc viņu skolotāju izglītība, viņi par tādām lietām vispār neaizdomājas.
Pedagoga profesija tiešām ir pilnībā izlikta sabiedriskai apskatei, kur ir ļoti daudz cilvēku, kas novēro, komentē un vispārīgi mēģina kontrolēt.
Uzskatu, ka mūsu valstī vajadzētu izrādīt vairāk atbalsta skolotājiem un protams, palielināt algas, ar to parādot, ka valdība tiešām šo profesiju novērtē un motivēt jaunus cilvēkus ieņemt skolotāja amatu.
Login (0)
Skolotājs - līderis!
Skolotājs 21.gadsimtā nepelnīti tiek nolīdzināts līdz ar zemi - skolēni, vecāki, pat darba kolēģi ir gatavi "noknābāt" jebkuru, kurš uzdrīkstēsies izpaust savas idejas, pamēģināt ko jaunu vai nedaudz atšķirīgu no iepriekš darītā. Uzskatu, ka par skolotāju - līderi nevar kļūt! Līderības prasmes, protams, var uzlabot un pilnveidot, taču, ja darbs ar bērniem, darbs nemitīgā kustībā un ideju virpulī nesagādā prieku, tad nevienas mācības un neviena grāmata nepadarīs skolotāju par interesantu un saistošu skolēniem. Tam jābūt cilvēka aicinājumam, tāpat varētu teikt, ka nepieciešamas īpašas spējas, lai izlauztos no pelēkās masas, iekarotu skolēnu un vecāku uzticību, kā arī kolēģu cieņu. Lasot šo rakstu, jūtos ļoti pateicīga, ka esmu saskārusies ar skolotājiem, kuros mājo neizsīkstošs dzīvesprieks un vēlme aktīvi darboties. Paldies Jums par to!
Login (0)
Skolotāja prestižs
Līderis ir galvenais virzītājspēks, cilvēks kas ies pa priekšu un motivēs komandu doties līdzi.
Laikiem mainoties skolotāja profesijai ir jātiecas uz līdera lomu, samazinot informācijas nodošanas funkciju, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību, fakti un informācija ir pieejama jebkurā laikā un vietā, bet prasme ar to apieties un izmantot vajadzīgo nenāk pati no sevis.
Uzskatu, ka ,domājot par skolotāju kā līderi, svarīgi neaizmirst, cik subjektīvs ir vispārīgais skatījums uz skolotāju, jo šajā profesijā cilvēkfaktors ir milzīgs. Algas pacelšana nebūt nav garantija, ka skolotāja darba kvalitāte pieaugs. Taču skolotājiem viennozīmīgi ir pārāk liela slodze, lai kvalitatīvi sagatavotos stundām un paši būtu informēti par jaunākajām aktualitātēm, ar ko tālāk varētu ieinteresēt skolēnus.
Domājot par skolotāja profesijas prestižu, viss ir atkarīgs tikai no pašiem skolotājiem. Gribu ticēt, ka līdz ar izmaiņām Latvijas izglītības sistēmā, skolotāji būs tie, kas "iedos makšķeri, nevis noķers zivi skolēnu vietā", lai arī tā ir ērtāk, nekā izkāpt no savas ierastās komforta zonas un mācīt skolēniem izmantot savu potenciālu un attīstīt radoši loģisko domāšanu jau no agra vecuma.
Login (0)
Skolotājs - līderis!
Paldies, Ieva Sproge!
Atzīšu, ka jau labu laiku domāju par skolotāja profesijas prestižu un ar to saistītajām iezīmēm. Protams, ka profesijas prestižs nav saistīts tikai ar atalgojumu. Bet visā šīs tēmas kontekstā nozīme ir. Manuprāt, lielākā kļūda un netaisnība ir faktā, ka ikviens var kļūt par skolotāju, ka ikvienam ir iespēja bez iestājpārbaudijumiem uzsākt studijas šīs profesijas apguvē, arī universitātē, vēl jo vairāk, ja students pats finansē studijas. Piekrītu, ka ne ikviens ir dzimis, lai strādātu skolotāja profesijā. Jā, studēt, protams, ikviens var un iegūt zināšanas un prasmes, kas saistītas ar profesiju. Bet iegūt bakalaura grādu skolotāja profesijā, bet nestrādāt tajā - arī neizklausās loģiski! Ar to vēlos pateikt, ka skolotāja profesija ir tik unikāla, ka nepietiek vien ar zināšanā, prasmēm un augstākās izglītības grādiem, bet vajag vēl to pievienot vērtību, kura mīt tikai skolotājiem, kuriem sava profesija ir sirdsdarbs/hobijs/sūtība.
Skolotājam IR JĀBŪT LĪDERIM! Un atsaucoties uz iepriekš sevis pausto viedokli par pievienoto vērtību, uzskatu, ka par līderi būt nevar iemācīties augstskolā, profesionālās pilnveides kursos vai citur. Līderība ir personības īpašība apvienojot ar zināšanām un prasmēm.
Login (0)
Skolotājs - līderis mūsdienās
Skolotājs - līderis mūsdienās sastopams reti. Un ne jau tāpēc, ka tie tādi nebūtu, tas ir tādēļ, ka sabiedrības un valdības uzstādījums ir tāds. Nereti skolotāji tiek noniecināti, bieži vien nenovērtēti un izdeguši. Varētu piekrist iepriekš paustajam viedoklim, ka katrs skolotājs skolēna acīs ir kā līderis, bet tas ir ar noteikumu, ka tā uzskata arī vecāki, jo bieži tiek novērotas situācijas, kurās vecāki ar savām darbībām, izteikumiem grauj skolotāja autoritāti bērna priekšā. Pozitīva savstarpējā mijiedarbība būtu atslēga uz kopīgiem panākumiem.
Login (0)
Skolotājs līderis
Kļūstot par līderi, neapšaubāmi, uzskatu, ka ļoti svarīga ir formālā izglītība. Tomēr tikai diploms vēl nenozīmē, ka pedagogam ir neapšaubāma autoritāte. Pedagogam ir jāsaprot sava misija , jābūt gatavam cīnīties un uzņemties atbildību. Jāņem vērā, ka sarežģītos ekonomiskos apstākļos progresē uzticības zudums pedagogiem. Neuzticas ne izglītības attīstības iespējām, ne pedagogiem, ne vadīšanas stilam. Valda uzskats, ka daudzi strādā, cenšoties tikai nopelnīt.
Jāņem vērā arī, ja pedagogam maza slodze un daudz brīvā laika, viņš īpaši necentīsies sevi apliecināt, ja pedagogam ir pārāk liela slodze, viņam nebūs laika attīstībai un tas savukārt, radīs bažas, nedrošību par savu vietu un lomu iestādē. Normāla slodze vienmēr motivēs attīstībai un stimulēs izaugsmi.
Login (0)
Pilnībā piekrītu rakstam. Par
Pilnībā piekrītu rakstam. Par pedagogu nevar kļūt ikkatrs - personai ir jāpiemīt īpašām dotībām. Runas par to, ka skolotāja profesija ir viegla, ir pilnīgā aplamas, jo skolas posms ir viena no pirmajām socializācijas pieredzēm līdz ar to skolotājam ir dots ļoti svarīgs uzdevums bērna dzīvē. Kopš pirmajiem skolas soļiem bērns redz skolotāju kā gan kā paraugu, jo skolotājs ir viena no galvenajām autoritātēm bērna dzīvē ārpus ģimenes, gan kā personu, kurai var prasīt padomu, kā arī skolotājs ir viens no galvenajiem bērna vērtību pasaules veidotājiem.
Login (0)
Piekrītu, ka šobrīd skolotājs
Piekrītu, ka šobrīd skolotājs tiek pozicionēts kā tāds cietējs, kurš visu laiku čīkst par atalgojumu. Šādi cieņa pret skolotāju neviedojas pilnīgi noteikti un arī jauniešu vidū tā netiek veidota par prestižu profesiju. Skolotājam, manuprāt, tāpat kā vecākam ir vairākas profesijas vienā. Vai kāds par to vispār aizdomājas, cik daudz emociju skolotājs ikdienā redz un izjūt. Lielākai daļai ir uzskats - viņa ir skolotāja, viņai tas ir jādara. Vai tiešām? Ja bērns iet pa ielu un raud, cik cilvēku viņam pieies klāt - neviens, bet skolotājs mierina, aprunājas, noskaidro, risina. Visiem tas šķiet pats par sevi saprotams, bet tā tam nevajadzētu būt.
Uzskatu, ka skolotājs ir ļoti prestiža profesija, kurā katrs pedagogs ir līderis. Bērni mācās ne tikai obligāto mācību saturu, bet kopējās dzīves prasmes, tieši no skolotāja. Es lepojos ar to, ka esmu skolotāja un daļa no manu 30 bērnu dzīves.
Sabiedrībai ir jāsaprot, ka bērns ir skolā ļoti lielu savas dzīves daļu un skolotājs ir tas, kas audzina bērnu, jo mūsdienu digitālajā laikmetā vecāki ir tikai fons starplaikos. Skumji, bet mana pieredze to rāda tieši šādi!
Login (0)
Mums ir ļoti nopietna
Mums ir ļoti nopietna profesija. Izglītības galvenā funkcija mūsdienās ir atklāt katra bērna individualitāti, radīt apstākļus to attīstībai, nodrošināt domāšanas būtiskumu izglītības procesā, patstāvību un iniciatīvu. Par Pedagogu nevar kļūt jebkurš, skolotājai ir jābūt iekšējai tieksmei un vēlmei mācīt bērnus, lai viņi apgūtu ne tikai kādu mācību priekšmetu, bet arī dzīvesprasmes.Manuprāt vecumam nav nekādas nozīmes, jo skolotājs kā līderis ir tas, kurš var virzīt uz pārmaiņām, uzlabojot gan savu, gan kolēģu un skolēnu darba vidi, gan veidojot veiksmīgu sadarbību ar skolēnu vecākiem, stiprinot un paaugstinot skolas pozitīvo tēlu. Protams visi runā par mazajam algām, jo daudzi uzskata, ka šī profesija nepieprasa nekādas pūles un apmaksas. Nav par ko maksāt, it īpaši PII skolotājām, bet tā nav taisnība. Mes skolotāji kļūstam par bērna draugu, kas spēj skolēnus aizraut, kļūt par padomdevēju un morālo vērtību veidotāju.
Login (0)
Ļoti precīzi pateikts gan par
Ļoti precīzi pateikts gan par atalgojumu, gan to, ka pedagogs ir kā uz paplātes, vecākiem šķiet, ka tie var koiģēt un zina visu, zūd cieņa pret skolotāju kā tādu un tas ir skumji, tomēr, skolotājs pats ir tas, kurš runā, pauž savu viedokli un parāda sevi un savu intelektu ar katru vārdu un žestu. Šis raksts man lika aizdomāties par to, cik cildenu darbu daru un pašai pozicionēt kā profesionāli ar plašām zināšanām un augstu intelektu. Un, ja skolotājs sevi tā uztver un ar darbiem apstiprina, tad arī vecākos un bērnos būs cieņa un skolotājam motivācija darīt aizvien vairāk un labāk.
Login (0)
Varu piekrist, ka, lai
Varu piekrist, ka, lai skolotājs spētu būt līderis, jābūt zinošam ne tikai savā specialitātē, bet arī ārpus tās. Skolotājs ir ne tikai zināšanu devējs, bet arī vērtību pamatlicējs uzreiz aiz ģimenes. Skolotāja profesija ir īpaša, un ne katrs var būt skolotājs.
Jau izsenis skolotāja profesija bijusi prestiža, tomēr mūsdienās rodas jautājumi, kāpēc tā vairs nav tik novērtēta? Skolotāji ir tie, kam liela loma sabiedrības domas veidošanā. Tiek veidotas nākamās paaudzes.
Login (0)
Skolotāja darbs ir māksla.
Faktiski skolotāja profesija ir ļoti delikāta un prasa daudz pūļu un izturības profesiju. Šī profesija ir bijusi jau vairākus tūkstošus gadu, un tā ir radījusi lielu skaitu inteliģentu, cēlu, simpātisku un izglītotu cilvēku.
Līdz mūsdienām skolotāja profesija tika uzskatīta par vienu no prestižākajiem un cienītākajiem. Tas nav noslēpums nevienam, ka agrāk skolotājs bija līderis, mentors, viņš tika novērtēts un respektēts, un tajā pašā laikā viņš bija studenta draugs.
Rakstā norādīts, ka skolotājam ir jābūt sociālajai drošībai un labai algai. Diemžēl šobrīd skolotāja profesija nav visprasīgākā un samaksātākā, tāpēc daudzi studenti neierodas pedagoģiskajā universitātē vai pēc tam nestrādā savā specialitātē. Tā ir problēma, ka zemo algu un nepietiekama valsts atbalsta dēļ valstī ir liels skolotāju trūkums.
Arī tagad skolotāja profesija nav autoritatīva ar sabiedrību. Daudzi uzskata, ka tas ir darbs, kas neprasa nekādas pūles un izmaksas. Ko es esmu jautājis mītam. Patiesībā, būdams skolotājs, vienmēr ir bijis un būs liels darbs. Lai gan skolotājs ir persona, kas kontrolē procesu, viņš arī ir valsts kontrolē ar daudzām pārbaudēm.
Tātad, noslēdzot, mēs varam teikt, ka, lai kļūtu par skolotāju, jums jāzina, ka jūs uzņematies riskus, un tāpēc jums ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī raksturs, izturība un, protams, naidīgs talants un spēja justies citiem cilvēkiem un dzīvot tos ne manā labā. Tā kā skolotājs ir populāra profesija. Skolotājs vienmēr vispirms domā par savu studentu un beidzot visu par sevi.
Login (0)
Patiešām uzksatu, ka ar
Patiešām uzksatu, ka ar pedagogiem ir jālepojas un diemžēl uzskatu, ka par pedagogu nevar kļūt jebkurš, jo mūsdienās ļoti daudz var redzēt pedagogus, kuri nav apmierināti ar savu darbu, nav degsmes acīs un tikai čīkst par situāciju valstī, protams, tas viss ir skumji, jo spiediens no sabedrības ir liels un atalgojums nav no tiem labākajiem. Taču pa vidu šiem pedagogiem esmu sastapusi gan jaunus, gan pedagogus jau gados, kas nepārtraukti turpina sevi izglītot, lepojas ar to ko dara, acīs ir redzams prieks un pats galvenais bērnu un vecāku novērtējums ir viņiem jūtams, esmu lepna par šadiem pedagogiem, kuri ir īstajā vietā un dara savu sirdsdarbu, lai audzinātu veiksmīgu un patstāvīgu, laimīgu jauno paaudzi, šie pedagogi ir līderi, jo spēj iedvesmot, iemācīt un vienmēr paliks atmiņā kā lieliskas personības.
Login (0)
Raksts lika aizdomāties, vai
Raksts lika aizdomāties, vai mēs kā skolotāji esam līderi. Vai bērni uz mums skatās ar mirdzošām acīm? Ja pedagogs ir radošs, spēj ieinteresēt skolēnus, tad viss ir kārtībā. Galvenais kā mūs pedagogus novērtē citi. Jo mēs būsim zinošāki, jo vairāk sevi pilnveidosim, jo pozitīvāk uz mums skatīsies apkārtējie. Vecāki mūs novērtēs, ja saskatīs savu bērnu acīs dzirksteli.
Login (0)
Manuprāt, skolēna acīs katrs
Manuprāt, skolēna acīs katrs skolotājs ir kā līderis vai kā vadonis - vienam skolēnam dēļ tā, ka skolotājs zin vairāk, nekā pārējie, otram - par to, ka skolotājs spēj noteikt stundas saturu vai kontroldarba vērtējumu. Katram skolotājam ir savi dotumi, spējas un motivācija - pieaugušo acīs varbūt nav, bet skolēna acīs,manuprāt, skolotājs vienmēr būs līderis!
Login (0)
Profesore Iveta Ķestere: skolotājs ir jāizglīto par līderi
Ne visiem cilvēkiem ir lidera dotības, taču tos var mēģināt attīstīt. Jautājums, vai tiešam skolotājam tas ir tik svarīgi?? Manuprāt, vispirms pedagpgam jāmīl sava profesija un bērni. Es pilnīgi piekritu, ka "skolēni daudz vairāk ciena un ieklausās cilvēkā, kas ir pēc iespējas vienkaršāks, klusāks,un ienes klasē miera sajūtu (I.Zača) "
Login (0)
Līderis!
Es domāju, ka ikvienam joprojām ir iespēja ar savu darbu paveikt daudz vairāk, nekā šobrīd šķiet. Pedagogi viennozīmīgi ir līderi, jo bērni viņos saskata paraugu, viņos ieklausās un viņus respektē. Skolotāji audzina, izglīto jauno paaudzi un turpina cilvēces attīstību, tāpēc apgalvojums par līderību ir tieši vietā!
Login (0)
Lepnuma sajūta skolotāju starpā ir jāvairo!
Mani uzreiz uzrunāja atziņa par to, ka pedagogiem patiešām ir, ar ko lepoties! Manuprāt, skolas ikdienā skolotāji ātri aizmirst, cik tiešām svarīgu, iedvesmojošu un sirsnīgu profesiju mēs pārstāvam. Maz sanāk runāt ar skolēniem, kuri izraugās skolotāja profesiju, kā savu nākotnes aicinājumu. Nezinu, vai pie tā vainīgs prestižs, vai vairāk skolotāju attieksme pret sevi un darbu, ko skolēni jūt skolā. Ja skolotājs jūtas mazvērtīgs un tā, it kā strādātu zema prestiža profesiju, skolēni to pamanīs un nez vai nākotnē gribēs paši kļūt par skolotājiem. Laikos, kad skolotāju trūkst un pieprasījums pēc labiem profesionāļiem aug, ir svarīgi celt skolotāju lepnumu par sevi, savu profesiju un visvairāk - savu misiju skolā un skolēnu dzīvēs!
Login (0)
Piekrītu, profesores
Piekrītu profesores viedoklim, ka skolotājam(un ne tikai) ir jābūt intelektuāli un uz zināšanu pilnveidi orientētam, jāinteresējas par mūsdienu aktualitātēm, lai spētu sniegt skolniekiem jaunāko informāciju un, manuprāt, nav nozīmes kādā vecumā ir skolotājs. Žēl, ka sabiedrībā valdošais viedoklis par skolotāja profesiju nav īpaši pozitīvs. Medijos tiek rādīti, lielākoties, skolotāju piketi, protesti u.c., kas bojā skolotāja tēlu. Šo tēlu uzlabot, manuprāt, vajadzētu sākt jau ģimenē, jo bērna attieksmi vistiešākajā nozīmē, ietekmē vecāku attieksme.
Login (0)
Tēma, protams, aktuāla.
Tēma, protams, aktuāla. Nepiekrītu, ka skolotājam ar bakalaura izglītību zūd vērtība un viņa ieguldījums bērna izglītībā tiek apšaubīts, ja bērna vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību ar maģistra grādu. Arī man ir maģistra grāds, bet vienmēr esmu cieņpilni un ar interesi iesaistījusies sava bērna audzinātāju aktivitātēs. Ja veidojas šāda situācija, tad tas nav jautājums par skolotāja prestižu vai viņa spējām izglītot bērnu, bet par augstprātīgu attieksmi no vecāku puses, kas lielā mērā var būtiski ietekmēt bērna attieksmi pret skolotāju un līdz ar to arī visu tālāko mācīšanās procesu.
Login (0)
Pilnībā piekrītu šim
Pilnībā piekrītu šim viedoklim, jo, bērna attieksmi pret cilvēkiem ieaudzina viņa vecāki, ja vecāki ir augstprātīgi un kritizē citu profesiju pārstāvjus, tad viņu bērni visnotaļ darīs tieši tāpat. Kā arī, pat ja skolotājs ir ar maģistra grādu, tad tāpat atradīsies kāds indivīds, kurš piekasīsies pat pie vismazākā sīkuma. Un tāpēc, skolotājs par līderi var būt tad, kad no skolēnu/vecāku puses ir cieņa.
Login (0)
Latvija & Vācija
Ņemot vērā, ka šobrīd studēju par skolotāju Latvijā, bet esmu no Vācijas un mani ģimenes locekļi šo profeciju apgūst tur, bieži nākas salīdzināt pedagoģijas studijas abās šajās valstīs. Vācijā noteikti šīs studijas prasa daudz augstākas iestāšanās prasības, tās ir daudz laikietilpīgākas, apjomīgākas saturiski un arī prasību ziņā. Bet es nedomāju, ka tas viss maina attieksmi pret skolotāju. Iespējams skolotājs ir pašpārliecinātāks par sevi, vairāk pieredzējis un zinošāks, bet tik un tā nākas saskarties ar tām pašām problēmām, kuras redzu šeit Latvijā.
Login (0)
Skolotājiem ir jābūt arī lieliskiem komunikatoriem
Es pilnībā piekrītu šim rakstam, bet es domāju, ka skolotājiem ir jābūt arī lieliskiem komunikatoriem. Viņiem jāzin vislabākie veidi, kā mijiedarboties ar studentiem, vecākiem, mācībspēkiem un kolēģiem. Lai sasniegtu šo komunikāciju, skolotājiem ir jāietver pārmaiņas un jāmeklē iespējus attistīt savas prasmes.
Manuprāt, vissvarīgākais skolotāja uzdevums ir ticēt saviem studentiem un izglītības spēkam. Ir ļoti svarīgi ticēt tam, ko jūsu skola cenšas paveikt katru dienu, un nodot savu entuziasmu par pārmaiņām, savu motivāciju darīt lietas labākas, un jūsu uzticību tiem, kas atrodas jums apkārt.
Login (0)
Nevis līderim, bet pavadonim..
Atļaušos nepiekrist apgalvojumam par līderi un pedagogu kā spilgtu personību.
Pēc novērojumiem, kas notiek skolā un personīgās pieredzes, skolēni daudz vairāk ciena un ieklausās cilvēkā, kas ir pēc iespējas vienkāršāks, klusāks un ienes klasē miera sajūtu. Viņam nav jāiet pa priekšu klabošiem papēžiem un skaļi jāsludina, bet gan cieši līdzās saviem mācekļiem (skolēniem) - kā pavadonim, palīgam, tikai norādot virzienu un atbalstot mācīšanās ceļā. Pedagogam jābūt mērķtiecīgam, atbalstošam un iekļaujošam. Viennozīmīgi - erudītam, taču ne iedomīgam! Svarīgas kompetences, kas nav minētas šai rakstā, ir arī prast ielikt mācību stundās ētiskās vērtības un sirdsgudrību, ar ko vitāli nepieciešams "pabarot" bērnus 21.gadsimta skolās, kurās nereti valda cietsirdība..
Galu galā jābūt patiesi stiprai personībai, kas visas šīs kvalitātes var iznest un nodot tālāk jaunajai paaudzei.
Veiksmi mums, mīļie skolotāji!
Login (0)
Manuprāt, pedagogam ir
Manuprāt, pedagogam ir nepārtraukti jāseko līdzi izmaiņām sabiedrībā un jācenšas tām pielāgoties, lai veiksmīgi spētu komunicēt ar skolēniem, neatkarīgi no tā, vai tas ir vidusskolas, pamatskolas, sākumskolas vai pirmsskolas posms. Līdz ar to, pedagogam savā pedagoģiskajā darbībā ir jāizvēlas tādas mācību metodes, kas skolēniem rada interesi un veicina pozitīvu attieksmju veidošanos pret konkrēto mācību priekšmetu, sekmējot un stimulējot visu skolēnu veiksmīgu attīstību.
Uzskatu, ka pedagoga profesija netiek pietiekami novērtēta, jo ļoti daudzi pedagogi, neatkarīgi no vecuma vai pieredzes, savā pedagoģiskajā darbībā neievieš jaunas metodes, kas noved pie tā, ka skolēni nav apmierināti ar to, kā un kādas zināšanas viņiem tiek pasniegtas. Šis ir būtisks aspekts, kādēļ pedagogs netiek pietiekami novērtēts. Ir jāsaprot, ka mainās sabiedrības prasības un intereses, līdz ar to mācīšanas un mācīšanās procesā ir jāievieš būtiskas izmaiņas, kas sekmētu pedagoga profesijas novērtējumu.
Login (0)
Skolotājam ir jābūt līderim!
Pilnībā piekrītu šim rakstam! Arī šobrīd studiju laikā, kas ietver arī praksi skolā, izjūtu, cik nozīmīgas ir līdera dotības. Līderim ir spēja iemācīt un likt klausīties visiem, skolēni uzticēsies un vēlēsies griezties pie pedagogiem, kuri ir pārliecināti pasniedz savu mācību stundu, nevis nepārliecinoši.
Login (0)
Ļoti uzrunāja šis raksts,
Ļoti uzrunāja šis raksts, savā ziņā motivēja tiekties pēc vēl vairāk zināšanām. Savā starpā ar kolēģiem bieži diskutējam, ka skolotājs nav tikai cilvēks, kurš pasniedz attiecīgo mācību priekšmetu, viņš ir daudz kas vairāk, bet to diemžēl daudzi neizprot. Skolotājs līderis-šo vārdu salikumu tieši nesen lasīju, rakstot darbu par skolēnu disciplinēšanu, tāpēc uzskatu, ka ir vienalga skolotājs jauns vai vecs, skolēnam ir jāredz, jājūt, ka skolotājs ir līderis, viņš zina labāk, viņš dara, tikai, lai būtu labāk, viņš ir prasmīgs savā jomā, kurš apzinās, kas viņš ir un kāpēc atrodas tieši šeit.
Login (0)
skolotājs ir jāizglīto par līderi
Skolotāja profesija ir dižens arods, tikai nenovērtēts...kaut gan autore uzskata, ka runājot par atalgojumu tā ir pazemošānās un necieņa pret profesiju, bet strādājam jau tā iemesla dēļ, lai nopelnītu. Protams skolotāja profesija ir aicinājums un tajā pašā laikā izaicinājums...mēs katrs vēlamies būt novērtēts
Login (0)
Skolotājs ir jāizglīto par līderi
Interesants un daudzpusīgs autores viedoklis par skolotāja prestižu.
Sadaļā par skolotāja mācībām un to, ka skolotājs, kurš ir apguvis tikai mācīšanās metodiku, ir būtībā izglītots par amatnieku, gan īsti nepiekrītu. Protams, svarīga ir arī kultūras apgūšana, pētniecības prasmes, taču, studējot pedagoģiju, rodas iespaids, ka tas ir galvenais un ka mācīšanās metodika ir tikai iestarpināta un netiek apgūta tik pamatīgi kā, manuprāt, būtu nepieciešams. Amatniekam ir jāzina savas pamata prasmes teicami, tāpat arī skolotājam - teorija un metodika. Pēc tam var papildināt ar izglītības filozofijas, kultūras un vēstures lekcijām.
Login (0)
Vecuma iezīmes pedagoģijā
Gribētu piekrist šim komentāram. Bērni īsti neatdala - jauns vai vecs, bet gan jūt attieksmi, nostāju un rīcibu konkrētās situācijās. Viss sarežģijas tajā, ka liela daļa "veco skolotāju" nespēj - negrib tikt līdzi jaunajām metodēm un viņiem šķiet nepieņemami, ka bērnam ir savs viedoklis. Neko nevar pārmēst, jo viņi ir mācīti citādāk. Viņi ir auguši citādāk. Tā vienkārši ir. Tomēr tajā pašā laikā, neviens, kurš kaut ko ir gribējis iemācīties nav palicis "aiz borta"
Iespējas atkarīgas no mums pašiem.
Login (0)
Ko paši pedagogi domā par savu profesiju?
Vēl sliktāks par sabiedrības nosodījumu ir pašu pedagogu nosodījums par savu darbu. Kad divpadsmitās klases beigās daudzi man pazīstami skolotāji uzzināja, ka vēlos mācīties pedagoģiju, uzslavu vietā saņēmu nicinošus izteikumus un nebeidzamos briesmu stāstus, cik šī profesija ir šausmīga, tai vairs nav nekāda prestiža utt. Tad gribējās šiem skolotājiem pajautāt, ko tad jūs visi tik ilgi darāt tajā skolā, kāpēc vēl strādājat, ja šī profesija ir tik briesmīga?!
Protams, nesaku, ka šāda attieksme nāca no visiem pedagogiem, jo bija arī tādi, kas apgalvoja, ka nenožēlo nevienu dienu, ko pavada savā darbā. Šādi vārdi iepriecina un iedvesmo.
Login (0)
Runājot par vecākiem, kuriem
Runājot par vecākiem, kuriem ir maģistra grāds, un viņu bērnu skolotāju, kuram ir tikai bakalaura grāds. Jā, varbūt kādam šķiet skolotājs tāpēc "zemāks", taču es uzskatu, ka tie vecāki, kuri nenovērtē skolotāju darbu, vienkārši nav ieskatījušies dziļāk šīs profesijas būtībā. Skolotāja profesijā ietilpst vēl dažādas citas profesijas, lai gan katram no mums ir dotas tikai 24 stundas diennaktī, nemaz nerunājot par atalgojumu vai darba apjomu. Un, ja vecāks neaptver to, ka ne tikai skolotājs izglīto skolēnu, bet arī vecāks pats savā brīvajā laikā, tad tur nevar izveidoties pozitīva komunikācija. Vecāks nesaprot skolotāju, skolotājs nav tiesīgs norādīt uz vecāku kļūdām.
Login (0)
Skolotājs- amatnieks
Piekrītu, ka skolotāju izglītības līmeni ir svarīgi celt un redzes loku paplašināt. Tomēr paralēli akadēmiskām zināšanām, šī brīža izglītības sistēmā augstskolā pietrūkst arī praktisko prasmju attīstīšana atbilstoši mūsdienu prasībām. Ir svarīgi, ka skolotājs savas zināšanas papildina gan turpinot studijas augstskolā, gan ārpus tās citās sfērās, piemēram, neformālajā izglītībā, pieredžu apmaiņas braucienos ārzemēs, kā arī veltot laiku savas personības izaugsmei, kam šī brīža izglītības sistēmā lielās pārslodzes dēļ skolotājiem grūti atrast laiku.
Login (0)
Pedagogs un prestižs
Šis ir viens no mūžīgajiem un allaž aktuālajiem jautājumiem, ko uzjunda un patiesībā ko arī ir nepieciešams uzjundīt. Manuprāt, par pedagoga prestižu viedokļus var iedalīt divās lielās grupās:
viedoklis par to, cik pedagoga profesija ir prestiža pašu pedagogu vērtējumā, un otra grupa - viedoklis par to, cik pedagoga profesija ir prestiža citu sabiedrības locekļu, kas nav pedagogi, vērtējumā. Piekrītu, ka allaž ir jāatceras rakstā minētās autores izvirzītā aksioma, proti, ka pedagogs ir "atslēgas figūra valsts un sabiedrības komunikācijā ar saviem nākotnes pilsoņiem", tāpēc ideoloģiski pedagogi par savu profesiju var būt droši, ka tā ir ļoti prestiža. Ja vien pedagogs piekrīt un jūt, ka viņa darbs ir sirds aicinājums un tiek pildīts iespējami kvalitatīvāk, tad pedagogs neuzskaitīs atalgojumu un sociālās garantijas kā priekšnosacījumu tam, vai viņa amats ir prestižs.
No otras puses, ir otra sabiedrības daļa, kas nav pedagogi, bet ir tieši vai pastarpināti saistīti ar pedagogu darba vērtēšanu. Un atkal varu piekrist raksta autorei, kas saka, ka: "Mēs šīs profesijas pārstāvjus kritizējam vairāk, nekā cenšamies saprast, novērtēt un atbalstīt." Ja vēl pieņemam, ka cilvēks savā rakstura būtībā ir vājš, bieži vien viegli ietekmējams un latviešiem kā nācijai īpaši izteikti raksturīgi citus kritizējošs, tad mēs nevaram gaidīt, ka sabiedrība viegli, ātri un atklāti skaļi postulēs, ka pedagoga darbs ir prestižs.
Tāpēc mana pārliecība ir tāda, ka labs pedagogs allaž tieksies uz kvalitatīvāko darba izpildi, pašizaugsmi, nākotnes pilsoņu izglītošanu iespējami vispusīgāk, sevi redzot darām misijas darbu, jo nedrīkst gaidīt, kad un vai vispār ne-pedagogi apliecinās pedagoga darba prestiža esību vai neesību.
Pedagogam ir jāizglītojas mūža garumā, jāizglīto nākamās paaudzes, savukārt sabiedrībai kopumā ir jāstrādā pie tā, lai mācītos saskatīt, novērtēt, atzīt pedagoga darba nozīmīgumu.
Login (0)
Profesore Iveta Ķestere: skolotājs ir jāizglīto par līderi
Manuprāt, pedagogiem joprojām ir pa spēkam ar savu darbu paveikt daudz vairāk, nekā pirmajā brīdī šķiet. Pedagogi ir līderi, jo viņos ieklausās bērni, kas ienāk skolas sākumizglītības vidē. Bērniem pedagogi jau ir līderi, kas sniedz savas zināšanas komunicējot ar saviem nākotnes pilsoņiem.
Login (0)
Atalgojums
Neviens jau nešaubās, ka starp visiem skolotājiem mirdz zvaigznes. Gadiem ieguldīts darbs, prāts un presonība, izaugzme un izglītība, inteliģence, atmiņa. Skolotāji audzina un izglīto nākotni. Bet ir jāpiekrīt, ka skolotāji ir noguruši no nebeidzmās pārpūles, skriešanas pēc lielās izaugsmes. Skolotājs sabiedrības priekšā jau labu laiku vairs nav nekāds līderis. Un jāatzīst, ka atalgojums būtu tas viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc skolotājiem pazūd entuziasms vispār sevi ieguldīt šajā misijā - skolot. Nu runāsim nopietni - skolotāji saņem 600 - 700 eur (400-500) lati, tā jau tuvu pielīdzināma strādnieku algām. Nedrīkst to neakcentēt, nedrīkst par to nerunāt, par to ir jābļauj, un diemžēl mēs gribot negribot paliekam par upuriem. Skolotāji - nenovērtēti un izmirstoši, šobrīd!Žēl.
Login (0)
Personība
Es uzskatu, ka mūsdienās ir ļoti svarīgs skolotāja vecums. skolēni un jaunieši vēlas klases priekšā redzēt jaunus, izglītotus skolotājus, jo jaunie skolotāji vairāk izprot jauniešus, spēj labāk ar tiem komunicēt. Bērniem un jauniešiem tas ir svarīgi. Protams, ka svarīgi ir, ja skolotājs klases priekšā ir līderis, prot vadīt klasi.
Login (0)
Skolotājs - amatnieks
Pirmo reizi dzirdu, ka šo seno un cienījamo profesiju var salīdzināt ar amatniecību. Taču mierina doma, ka amatniecībā, arī ir ļoti labi meistari, izcili un ir viduvējības. Kā jau visās profesijās.
Ne jau algas lielums parādīs, cik labs skolotājs Tu esi. Taču zināma atpalicība mums ir. No 1.01.2019. Igaunijā pedagogu alga vispārizglītojošā skolā ir 1500€/mēn., kas ceļ profesijas prestižu jebkurā gadījumā. Par Vācijas skolotāju algām nemaz nerunājot. Domāju, ka mums netrūktu skolotāju pie šadām algām.
Skumji, ka par sevi jācīnās cienījamiem pedagogiem!
Login (0)
Neuzskatu, ka skolotāja prestižs ir zems
Neuzskatu, ka skolotāja prestižs kopumā ir zems, socioloģiski dati (Latvijas Fakti, 2018) rāda, ka sabiedrībā lielākā uzticība ir tieši skolām, lielāka nekā armijai, baznīcai, jebkuram mediju veidam un citiem sabiedrības institūtiem. Cita lieta, ka skolotāja profesiju, visticamāk, kā savu pirmo nākotnes izvēli nosauks tikai retais no talantīgākajiem skolēniem. Mans pieņēmums, ko apliecina arī sarunas ar talantīgiem skolēniem mācību nometnē Alfa pirms pusotra gada, - liela daļa atbildes tomēr ir atalgojumā. Līdz ar izglītības sistēmas - skolu tīkla un izglītības satura - reformu nākotnes skolas un nākotnes skolotāja jautājums ir sabiedrībā spēcīgi aktualizēts, un tā ir iespēja nonākt pie cienījama atalgojuma (kā skolēni saka - "lai es varu uzturēt savu ģimeni"), vienlaikus sabiedrībā radot uzticēšanos tam, ka skolotāji emocionāli un intelektuāli būs gatavi mācīt jauno saturu un laikmetīgi sagatavot bērnus dzīvei.
Login (0)
"Es aicinātu arī nedalīt –
"Es aicinātu arī nedalīt – jauns vai ne tik jauns skolotājs. Manuprāt, ikviens pedagogs, kurš ir gatavs iet uz priekšu, ir jauns. Un patiesībā bērniem ir vienalga, vai viņus māca jauns vai pieredzējis skolotājs, vīrietis vai sieviete." - Es piekrītu tam ,ka bērniem nav nozīmes tam kāda vecuma vai dzimuma pārstāvis viņus māca , taču cik daudz sabiedrībā par to runā ? Ja neskaita to ,ka visi jau pēc atalgojuma atsakās uzzināt ko vairāk. Daži pedagogi ,kas jau "nostrādājuši" savu laiku pārstāj motivēt vai teikt kaut ko par labu šai attīstībai.
Login (0)
Visiem pazīstama profesija
Es piekrītu, ka mūsdienās skolotāja profesija ir nokļuvusi sliktajā pozicijā. Šobrīd vairāk ir negatīvā pedagogu darba novērtējuma. Neskatoties uz atalgojuma kontekstu, kontroles pakāpi un sabiedrības viedokli pedagoga darbs nav iedomājams bez ētikas principu ievērošanas. Skolotājs kļūvis ne tikai par atdarināšanas paraugu, bet partneri un ceļvedi zināšanu atlasē un apguvē, sekmējot pozitīvi virzīta cilvēka personības attīstība. Pedagogs ir tas, kas mācās arī pats. Domāju, ka lieki ir uzsvert to, ka sekmīgi pedagoģisko darbību var veikt, tikai balstoties uz dažādu zinātņu nozaru sasniegumiem. Ceru, ka pedagoģija, kā zinātne vienmēr attīstīsies sava laikmeta sociāli ekonomisko apstākļu ietvaros un atbilstoši tiem risinās savas kompetences uzdevumus.
Login (0)
skolotājs ir jāizglīto par līderi
Patiešam izskatās, ka skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā mūsdienās ir zēmāks nekā jebkurā citā vestures posmā. Skolotāja tēls sabiedrības plašos slāņos ir neveiksminieka tēls. Populārs ir teikums: "Kurš pats neko nemāk, tas iet mācīt citus". Diemžēl jāatzist, ka tam ir arī pamati - pēdējos gadu desmitos izglītībās sistēmā iekļuvuši daudzi "nejauši" cilvēki. Cita lieta, ka sabiedrībai piemit tendence pārspīlēt negatīvo un neievērot pozitīvo, tādēļ nemakulīga neveiksminieka skolotāja tēls ir iesākņojies arī nepilngadīgo vidū. Citiem vārdiem, ja agrākos laikmetos skolēna attieksme pret skolotāju pēc noklusējuma bija cienošā un pozitīvā, un tikai ļoti slikts skolotājs varēja to sabojāt, tad mūsdienās skolēna attieksme pret skolotāju pēc noklusējuma ir noraidošā un negatīvā. Tas savukārt rādā uzvedības problēmas, utt. Mūsdienu skolotāja uzdevums ir mainīt šo pēc noklusējuma negatīvo attieksmi, pieradīt, ka viņš neesot "kamielis". Jāpiebilst, ka skolotāja rīcībā esošo līdzekļu loks ir sašaurināts līdz minimumam, līdz ar to viņam vajadzīga ne tikai kvalifikācija, erudīcija, plašs redzes loks, bet arī īpašs talants, kā vadīt pa lielai daļai neapzinīgo cilvēku (nepilngadīgo) auditoriju ar apriori noraidošo attieksmi. Talantu nevar iemacīt, tas vai nu ir vai nav, bet to var attīstīt.
Manuprāt, mūsdienu pedagoģiskai izglītībai ir divi pamatuzdevumi:
1. Diagnosticēt, vai cilvēkam vispār ir pedagoģiskam darbam pirmērotās dotības; ja tādu nav, tad savlaicīgi tikt no tādiem vaļā, jo tieši tādi bija tie, kuri noveda skolotāja tēlu līdz tik bēdīgam stāvokļim.
2. Mērķtiecīgi palīdzēt profesionāli derīgajiem attīstīt savas dotības atbilstoši zinātniski pamatotām metodikam, ja tādas ir, un to lietderīgums ir pieradīts praksē.
Login (0)
Skolotāja darba prestižs
Piekrītu rakstā paustajai domai, par to, ka skolotāja profesijā personības īpašības ir neatdalāmas no profesionālās kompetences. Skolotāja profesija ir īpaša ar to, ka tā ir pilnībā izlikta sabiedriskai apskatei. Savā ziņā skolotājam ir jābūt paraugam.
Manuprāt ir ļoti grūti mainīt jau gadu gaitā sabiedrībā izveidojušos priekšstatus par skolotāja tēlu un profesiju. Radīt jaunu priekšstatu par skolotaju kā izglītotu, vispusējām zināšanām bagātu, modernu līderi ir grūts uzdevums lielā skolotāja skaita dēļ. Starp spilgtiem, ar līderisma prasmēm apveltītiem skolotājiem, diemžēl ir arī ļoti daudz viduvēju skolotāju, kas ir skaidrojams ar zemāku izglītību kā arī ar zemu profesijas prestižu sabiedrībā, kā dēļ jauni izglītoti cilvēki izvēlas labāk apmaksātas profesijas.
Lai arī alga nav vienīgais faktors skolotāju profesijas prestiža celšanai, tomēr atalgojums ir būtisks resurss, ko izmantot profesionālajai un personīgajai izaugsmei. Bez šī resursa ir naivi cerēt uz attieksmes maiņu sabiedrībā attiecība uz skolotāja profesiju.
Ja mēs patiešām vēlamies, lai skolotājs ir cilvēks ar plašu interešu lauku, mums ir jārada apstākļi kuros skolotāji var veltīt laiku un resursus jaunu zināšanu ieguvei nevis cīnītos ar pārslodzi un izdegšanu.