Šajā AIR (atvērtās izglītības resurss) ir ievietots raksts (kuru varat izlasīt elektroniskajā platformā pieaugušo izglītībai Eiropā EPALE vai lejupielādēt kā pdf formāta dokumentu), infografika (kuru varat lejupielādēt šeit) un viktorīna, lai novērtētu savas kompetences.

 

1. nodaļa. Pārskats par globālo progresu pieaugušo mācībās, izglītībā un ilgtspējīgā attīstībā

Izglītība ir cilvēka pamattiesības, nenovērtējams sabiedriskais labums un neaizstājams instruments mierīgas, ilgtspējīgas un taisnīgākas sabiedrības veidošanā. Pieaugušo mācības un izglītība (ALE) ir mūžizglītības pamats, kas ietver visu veidu izglītību un mācības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai visi pieaugušie būtu iesaistīti sabiedrības norisēs un darba tirgū.

ALE ir ieguldījums labākā nākotnē, un viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai, jo tai ir būtiska nozīme Eiropas sabiedrības un ekonomikas dzīvotspējai.

Šodien, kad cilvēce pasaules dabas resursus izmanto 1,75 reizes ātrāk nekā mūsu planētas ekosistēmas var atjaunoties, tādējādi izraisot neatgriezeniskas vides pārmaiņas pasaules mērogā, mums neapšaubāmi steidzami ir jāpāriet uz videi ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku ar būtisku ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu. Visas šīs vides problēmas ir jāiekļauj mācību procesā ar programmas „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (ESD) starpniecību, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgas nākotnes radīšanai, pilsoņu rīcības veicināšanai un līdzdalībai, izpratnes veicināšanai un viedokļu veidošanai, kā arī lēmumu pieņēmēju ietekmēšanai.

Programmā „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (ESD) pieaugušo mācības var būt dažāda veida. Tas nozīmē, ka piedāvājuma klāstā ir jābūt pieaugušo izglītības programmām, kas nodrošina cilvēkiem prasmes, zināšanas un kompetences, kas ļauj atrast darbu videi draudzīgākos uzņēmumos. Šie uzņēmumi var veicināt izvēlēties videi nekaitīgu dzīvesveidu un mudināt sabiedrību ilgtspējīgi pārvaldīt savu apkārtējo vidi. Programmas mērķis ir palīdzēt izglītojamajiem labāk apzināties sabiedrību, kurā tie dzīvo, kā arī veicināt aktīvu pilsoniskumu, rūpes par veselību un personīgo labklājību. Ne mazāk svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem izdarīt ilgtspējīgu izvēli personīgajā un profesionālajā dzīvē.

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai šobrīd ir nozīmīga tēma starptautisko organizāciju (piemēram, Eiropas Savienības un ANO/UNESCO) politikā, kā arī katrā no valstīm. Ievērojot ESD programmas īstenotās politikas nostādnes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālās kustības pārstāvji īsteno projektus un pasākumus par ilgtspējīgu attīstību izglītībā (tostarp pieaugušo izglītībā), un tam ir būtiska nozīme sabiedrības izpratnes sekmēšanā un pārmaiņu veicināšanā iedzīvotāju uzvedībā un attieksmē.

Iepriekšējo gadu laikā ir izstrādāti spēcīgi un integrēti politikas instrumenti, kas veicinās pieaugušo mācības un izglītības attīstību līdz 2030. gadam. Šajā, šobrīd vēl nepilnīgajā, sarakstā īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunākajām politikas nostādnēm Eiropas un starptautiskā līmenī, liekot uzsvaru uz izglītības nozīmi kopumā, un pieaugušo mācību nozīmei ilgtspējības jomā.

• Eiropas Komisijas (EK) 2019. gada decembrī ierosinātais Eiropas zaļais kurss attiecas arī uz izglītības un apmācības veicināšanu, nodrošinot atbalsta materiālus, sekmējot labas prakses apmaiņu, un tā mērķis ir sagatavot „Eiropas kompetenču ietvaru, lai palīdzētu attīstīt un novērtēt sabiedrības zināšanas, prasmes un nostāju par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību”. Lai šī ekoloģiskā pāreja sniegtu pozitīvus rezultātus saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, ir nepieciešama proaktīva pārkvalifikācija un virzība uz zaļo nodarbinātību, kā arī zaļā izaugsmes kursa sekmēšana. Pārejai uz videi nekaitīgu ekonomiku ir nepieciešamas izmaiņas visās nozarēs un profesijās, un profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) un pieaugušo izglītībai šajā pārejas procesā ir būtiska loma. Politikas veidotājiem ir jāatzīst šīs lomas nozīme, plānojot finansējuma novirzīšanu ekonomikas atveseļošanai.
• Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2030. gadam visi izglītojamie apgūtu ilgtspējīgas attīstības veicināšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes. Tas cita starpā ietver padziļinātu vispārējo izglītību, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomas attīstību, kā arī veicinātu mieru, nevardarbību, globālo pilsoniskumu, kā arī kultūras daudzveidības novērtēšanu un kultūras devumu ilgtspējīgā attīstībā.
• Globālās rīcības programma Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2030: ESD 2030. gadam ceļvedī ir izklāstītas darbības piecās prioritārajās darbības jomās: politika, mācību vide, pedagogu spēju attīstība, jaunatne un valsts līmeņa rīcība, uzsverot šīs programmas vadošo lomu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā (IAM), kā arī nepieciešamību pēc indivīdu un sabiedrības vairākuma pārveidošanas rīcības, lai steidzami risinātu ilgtspējības problēmas. Minētie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi detalizētāk ir izklāstīti tālāk šajā rakstā.
• Eiropas Prasmju programma ir piecu gadu plāns, lai palīdzētu cilvēkiem un uzņēmumiem attīstīt un uzlabot prasmes. Tā kā vienā no dalībvalstīm ir ļoti augsts mazkvalificētu pieaugušo īpatsvars, tās valsts prasmju stratēģija ir izgaismojusi nepieciešamību veicināt pieaugušo izglītības kultūru, kā arī uzlabot sabiedrības līdzdalību un saskaņotību ilgtspējīgas izglītības attīstībā. Tāpēc ES ir nepieciešama prasmju paradigmas maiņa, lai stiprinātu ilgtspējīgu konkurētspēju, nodrošinātu sociālo taisnīgumu un stiprinātu sabiedrības noturību.
• Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido atveseļošanas un noturības mehānismu, mērķis ir mazināt koronavīrusa izraisītās pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu problēmu risināšanā, kā arī zaļās un digitālās pārejas iespēju izmantošanā. Mehānisms ietver pasākumus izglītības un apmācības iestāžu digitalizācijas atbalstam (ar ieguldījumiem IKT infrastruktūrā), tostarp attiecībā uz PIA un pieaugušo izglītību.
• UNESCO Ieteikums par pieaugušo mācībām un izglītību (RALE): visas trīs mācību jomas, kas noteiktas Ieteikumā par pieaugušo mācībām un izglītību (2015) – lasītprasme, tālākizglītība un profesionālā pilnveide, kā arī aktīvs pilsoniskums, – atspoguļo ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Sarakstā ir sniegts vairāku politiku pārskats, kas nodrošina pamatu pieaugušo izglītībai gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī:

• Stratēģiskās sistēmas „Izglītība un mācības 2020” darba grupu pieaugušo mācībām Eiropas Komisija izveidoja 2020. gadā, un tajā ir pārstāvēti valstu eksperti, Eiropas sociālo partneru pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības locekļi. Visa informācija par grupas darbu un rezultātiem ir pieejama Eiropas Pieaugušo izglītības elektroniskajā platformā EPALE. Platformā ir pieejama informācija arī par nacionālo koordinatoru tīklu, kas valstīs veicina pieaugušo izglītību, sniedz atbalstu un padomus politikas jomā, kā arī apkopo un izplata paraugpraksi.
• Digitālās izglītības rīcības plāns (2021.–2027. gadam) izklāsta Eiropas Komisijas redzējumu par kvalitatīvu, iekļaujošu un pieejamu digitālo izglītību Eiropā. Šis rīcības plāns atbalstīs Prasmju programmas mērķi, lai nodrošinātu, ka līdz 2025. gadam 70 % personu vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem būtu vismaz nepieciešamās digitālās pamatprasmes. Jaunais rīcības plāns atbalsta arī nesen pieņemtā Komisijas priekšlikuma mērķus Padomes Ieteikumam par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, kuros liela uzmanība ir pievērsta digitālajai pārveidošanai profesionālās izglītības un apmācības nozarē.
• Paziņojumā par vienotas Eiropas izglītības telpas sasniegšanu līdz 2025. gadam, kas publicēts 2020. gada 30. septembrī, ir izklāstīta vērienīga pieeja, kā līdz 2025. gadam īstenot Eiropas izglītības telpu. Tajā ir detalizēti aprakstītas darbības un starpposma mērķrādītāji, lai kopā ar ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām sasniegtu Eiropas izglītības telpas izvirzītos mērķus izglītības un apmācības jomā.
• Jaunajā ES stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam, ko Eiropadome pieņēma 2019. gada 20. jūnijā, ir uzsvērts, ka dalībvalstīm „jāpastiprina ieguldījumi cilvēku prasmju attīstībā un izglītībā, jādara vairāk, lai veicinātu uzņēmējdarbību un inovācijas, un jāpalielina pētniecība, jo īpaši novēršot pētniecības, attīstības un inovāciju sadrumstalotību Eiropā”.
• 2016. gadā pieņemtā Ieteikuma par prasmju pilnveides vadlīnijām mērķis ir palīdzēt pieaugušajiem apgūt minimālo rakstpratības un rēķināšanas, kā arī digitālo prasmju līmeni.
• 2011. gadā pieņemtajā Eiropadomes rezolūcijā par atjaunotās Eiropas Izglītības programmu pieaugušajiem tiek uzsvērta nepieciešamība ievērojami palielināt pieaugušo līdzdalību formālajā un neformālajā izglītībā, un ikdienējā mācīšanās, neatkarīgi no tā, vai viņi apgūst darbam nepieciešamās iemaņas un aktīvam pilsoniskumam, vai personiskajai izaugsmei un piepildījumam nepieciešamās prasmes.
• Belemas rīcības pamatplāns (BFA) ir ceļvedis pieaugušo lasītprasmes un pieaugušo izglītības pasaules mēroga attīstībai mūžizglītības perspektīvā.

Pieaugušo mācību un izglītības programma ir jāuztver kā daļa no holistiskas, starpnozaru, ilgtspējīgas attīstības programmas, kurai būs vairāki ieguvumi un ilgstoša ietekme. Tomēr šī programma pati par sevi nevar atrisināt tādus jautājumus kā diskriminācija darba tirgū un bruto ienākumu nevienlīdzība. Tas nozīmē, ka ieinteresētajām personām ir jāiedziļinās dažādu nozaru politikas mijiedarbības aspektos un jāizprot, kā tās vislabāk apvienot, lai panāktu ilgstošu ietekmi.

 

2. nodaļa. Pieaugušo mācības un izglītība Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam

Nesen rakstā par Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA) tīmekļa vietni tika norādīts, ka „pieaugušo izglītība ir ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks trīs dimensiju (ekonomiskās, sociālās un vides) savstarpējā mijiedarbībā, un tā var sekmēt ANO programmas 2030. gadam īstenošanu. Programma „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (ESD) ir noteikti vajadzīga, un jo īpaši liela ietekme ir neformālajai izglītībai.”

Pētījumā „Pieaugušo izglītības tendences 2020. gadā” (Adult Education trends in 2020), pamatojoties uz pēdējiem valstu ziņojumiem (CEDEFOP apsekojums 10.11.2020), tiek uzsvērts, ka IAM joprojām ir svarīga loma, jo tie arvien vairāk ir saistīti ar vietējās un valsts nacionālās politikas satvaru.

ESD dod cilvēkiem iespēju mainīt domāšanas veidu un strādāt ilgtspējīgas nākotnes virzienā. Globālās kopienas pieņemtie ilgtspējīgas attīstības mērķi nākamajiem 15 gadiem ietver arī programmas „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (ESD) īstenošanu. No 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem uz pieaugušo mācībām un izglītību visvairāk attiecas 4. mērķis „Kvalitatīva izglītība: kāpēc tā ir svarīga”. Tas aicina valstis visiem “nodrošināt iekļaujošu un vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītību”. 4. ilgtspējīgas attīstības mērķis ietver septiņus būtiskus uzdevumus, no kuriem katrs ir detalizēti aplūkots globālās rīcības programmā „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2030”.

Kā attēlots 1. attēlā, seši no desmit 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa uzdevumiem ir tieši saistīti ar Pieaugušo mācību un izglītību (4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.c), bet četri no tiem attiecas uz bērnu vajadzībām.

1. attēls

Pieaugušo izglītība veicina visu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veidojot pamatus pārmaiņām sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā, ekoloģiskajā un kultūras jomā. Piemēram, lai izveidotu ilgtspējīgāku lauksaimniecību, ņemot vērā izmantojamās lauksaimniecības metodes un patēriņa ieradumus (Ilgtspējīgas attīstības 2. mērķis), ir nepieciešami mērķtiecīgi izglītojoši pasākumi gan ražotājiem, gan arī patērētājiem, lai labāk izprastu ekosistēmas un to uzlabošanu un aizsardzību. Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI) iepazīstina lauksaimniecības risinājumu sniedzējus ar digitālajām tehnoloģijām, piemēram, augsnes kvalitātes attālinātai mērīšanai, labākai ūdens apsaimniekošanai, mājlopu un kultūraugu uzraudzībai, piedāvājot partneru tīmekļu vietnēs attiecīgo tehnoloģiju mācību instrumentus.

Labas veselības un labklājības nodrošināšanai (Ilgtspējīgas attīstības 3. mērķis) ir nepieciešamas arī lasītprasmes apguves programmas, jo īpaši attiecībā uz slimību profilakses aspektu. Nesen tika apstiprināts Eiropas Padomes Stratēģiskais rīcības plāns par cilvēktiesībām un tehnoloģijām biomedicīnā (2020.–2025. gadam), kura mērķis ir aizsargāt cilvēka cieņu, cilvēktiesības un personas brīvību saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu. Tāpat 2020. gadā tika publicēts pirmais progresa ziņojums par iniciatīvu Vispārējais rīcības plāns par veselīgu dzīvi un labklājību visiem.

Vēl viens IAM mērķis, kas attiecas uz Pieaugušo mācību un izglītības programmu (ALE), ir Ilgtspējīgas attīstības 10. mērķis „Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē”, kā īstenošanai ir nepieciešama efektīva sadarbība sabiedrības robežās, kas sniedz abpusēju labumu. Tāpēc pieaugušo izglītības programma, kas veidota, ņemot vērā sabiedrības vajadzības, var būt līdzeklis ar kura palīdzību migranti un vietējie iedzīvotāji var apvienoties atvērtā vidē, kura ir brīva no jebkāda veida aizspriedumiem un kurā nevalda hierarhija. Kā piemēru var minēt Barselonas La Verneda skolu pieaugušajiem, kas pēc savas būtības ir starpkultūru un egalitāra kopienu skola. Šī skola tagad ir kļuvusi par vietējo iedzīvotāju un migrantu kontaktiestādi, kas ir sadarbības telpa abām grupām, un kur abas grupas var mācīties viena no otras.

Ņemot vērā pieejamos datus par pēdējiem pieciem gadiem, ES ir guvusi panākumus gandrīz visu 17 IAM sasniegšanā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības 4. mērķi. Diemžēl pieaugušo dalība mācībās kā ilgtspējīgas attīstības 4. mērķa apakšrādītājs norāda uz nepietiekamu progresu ES mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar UNESCO ceturto globālo ziņojumu par pieaugušo mācībām un izglītību gandrīz trešdaļā valstu mazāk nekā 5 % pieaugušo, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un vairāk, piedalās izglītības un mācību programmās. Ir pārāk daudz gadījumi, kad sociāli atstumtās grupas nepiedalās Pieaugušo mācību un izglītības programmā. Lai arī sieviešu līdzdalība Pieaugušo mācību un izglītības programmā pieaug, viņas mēdz mazāk iesaistīties profesionālās pilnveides programmās. Tas rada bažas par šo sieviešu līdzdalību darba tirgū. Tāpēc dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai ir jādara vairāk, lai veicinātu pieaugušo līdzdalību, ieguldot vairāk resursus un izstrādājot efektīvu politiku, kurā ir apkopoti labākās prakses piemēri no visas pasaules, jo īpaši attiecībā uz vismazāk izglītoto personu sasniegšanu. Tāpēc 4.3. uzdevums (sk. 1. attēlu iepriekš) ir ļoti nozīmīgs, jo galvenais uzdevums, lai sasniegtu visus „IAM4 – Izglītība 2030” (SDG4-Education 2030) programmas mērķus, ir nodrošināt, lai pedagogi ar skolu vadītājiem, valsts iestāžu un kopienu atbalstu sniegtu būtisku ieguldījumu studentu mācību rezultātu uzlabošanā. Lai nodrošinātu vispārējo pamatizglītību, līdz 2030. gadam ir vajadzīgi vēl 3,2 miljoni skolotāju, bet, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, būs vajadzīgi papildus vēl 5,1 miljons skolotāju. Nepieciešamo skolotāju skaita pieaugums būs vērojams arī pieaugušo izglītības jomā.

Lai sekmīgi sasniegtu 17 IAM sociālo un vides jautājumu risināšanai, ir nepieciešama uz mūžizglītības modeli balstīta pieeja. Pieaugušo izglītības līmenī īpaša uzmanība ir pievērsta pamatprasmju uzlabošanai, ieguldījumiem valodu apguvē un digitālo un uzņēmējdarbības prasmju uzlabošanai, vienlaikus motivējot vairāk jauniešus iesaistīties ar zinātni saistītā karjerā (Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatprasmēm mūžizglītībā). Vairāki jautājumi var rasties saistībā ar to, cik svarīgi ir pievērst uzmanību tieši digitālajām prasmēm, lai sasniegtu IAM. Digitālo tehnoloģiju izmantošanai ir izšķiroša nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, jo tās ir galvenais virzītājspēks, lai pārietu uz zaļo ekonomiku, tostarp pārejai uz aprites ekonomiku un zemas oglekļa emisijas enerģētikas sistēmas izveidei, transporta, būvniecības, lauksaimniecības un visām citām nozarēm un jomām. Pašlaik saskaņā ar stratēģisko sistēmu „Izglītība un apmācība 2020” katram ceturtajam pieaugušajam Eiropā nav IKT pamatprasmes un digitālo prasmju mācību materiāls joprojām nav plaši pieejams daudzās valodās, kā arī ir nepieciešams uzlabot piekļuvi internetam un mobilajām ierīcēm, kā arī uzlabot digitālo mediju pieejamību izglītojamajiem pieaugušajiem. Turklāt ekonomikas atveseļošanai nākamajos gados pēc Covid-19 krīzes radītās ietekmes ir ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas darba ņēmējiem un darba meklētājiem digitālo prasmju, kā arī papildprasmju apguvi, kā piemēram, pielāgošanās spējas, komunikācijas un sadarbības prasmes, problēmu risināšana, kritiskā domāšana, radošums, uzņēmējdarbība un gatavība mācīties. Ir ļoti svarīgi, lai pieaugušo izglītības programmas koncentrētos uz šo prasmju apguvi. Tā kā Tehniskajai un profesionālajai izglītībai un apmācībai (TVET) ir būtiska nozīme mūžizglītībā, ir ļoti svarīgi ņemt vērā straujās pārmaiņas tehnoloģiju jomā gan darba vietās, gan ikdienas dzīvē. Tamdēļ TVET pedagogiem ir obligāti jāattīsta savas digitālās prasmes un regulāri tās jāpilnveido. Covid-19 izraisītā pandēmija ir mainījusi darba pasauli, kā arī mācību un izaugsmes vidi, radot daudz jaunus izaicinājumus indivīdiem, darba devējiem un darba ņēmējiem. Starptautiskās Darba organizācijas piedāvāto brīvo piekļuvi TVET resursiem, kas paredzēti vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem, var atrast šeit.

Eiropas līmenī veiktās darbības un iniciatīvas uzlabo mūsu izpratni par to, kā reaģēt uz izaicinājumiem pieaugušo izglītības jomā. Viņi var sniegt arī atbalstu iestādēm un indivīdiem, kā arī nodrošināt labāku zināšanu un pieredzes apmaiņu starp valstīm. Piemēri projektiem, kas atbalsta izmaiņas kompetences attīstības pieejās:

Iniciatīva PĀRKĀRTOŠANĀS uz Zaļiem risinājumiem (SWITCH to Green Facility) atbalsta ES starptautisko sadarbību, sniedzot tehnisko atbalstu tur, kur labo gribu un entuziasmu inovācijās ir iespējams papildināt ar praktiskajām zināšanām un citām spējām. Mehānisms nodrošina apmācību un mācību pasākumus, lai palīdzētu EK darbiniekiem (gan birojos, gan delegācijās) un starptautiskajiem partneriem, izveidojot īpašus rīkus, kas veicina zināšanu apmaiņu.

Projekts „Zini savu dzīvesveidu – ilgtspējīga patēriņa ieviešana” otrās iespējas izglītības projektā (Know your lifestyle – Introducing Sustainable Consumption in 2nd-chance education project) tiek finansēts ar EK atbalstu programmas EuropAid ietvaros. Projekta mērķis ir radīt novatorisku pedagoģisko pieeju, lai apspriestu ilgtspējīgu patēriņu un globalizāciju ar studentiem, kas iegūst otrās iespējas izglītību, un izveidot spēcīgu tematisko tīklu starp pieaugušo izglītības centriem un NVO par izglītību izaugsmes jomā.

Projektā „CIKLS – mūžizglītība par aprites ekonomiku” (CYCLE: lifelong learning on Circular Economy project), ko finansē EK no Erasmus+ programmas, ir izveidota virkne rīku, lai atbalstītu prasmju par aprites ekonomiku ieviešanu pieaugušo izglītībā, tādējādi veicinot profesionālo un personisko izaugsmi pašu skolotāju vidū.

Projekta „Zaļās kompetences – vienu soli tālāk ar zaļām prasmēm” (Greencomp: taking green skills one step further), ko izstrādājušas EfVET, EARLALL un EAEA, mērķis ir atbalstīt Eiropas zaļo kompetenču ietvara attīstību. Mēs vēlamies pateikties visiem dalībniekiem un runātājiem.

Fields projektā, ko finansē Erasmus+ programma, ir iesaistītas 29 partnerorganizācijas no vairākām ES valstīm, un tas ir saistīts ar pašreiz un turpmāk lauksaimniecībā nepieciešamajām prasmēm ilgtspējības, digitalizācijas un bioekonomikas jomā – Eiropas prasmju programma un stratēģija. Projektu datubāzē ir sniegta informācija par Eiropas projektu sasniegumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistītajās nozarēs (bioekonomika, digitalizācija, vispārīgās prasmes un ilgtspējība).

Projekta „MYSEA – Vidusjūras reģiona jauniešu, jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un sieviešu prasmju un nodarbinātības sekmēšana, kā arī izpratnes veicināšana par zilo un zaļo ekonomiku” mērķis ir palielināt jauniešu (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), sieviešu (visu vecumu) un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (vecumā līdz 30 gadiem) nodarbinātību lauksaimniecības un pārtikas un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, attīstot abām nozarēm paredzētas apmācības. Turklāt projekta mērķis ir stiprināt vietējo pārvaldību un nozaru prasmju apvienības starp ekonomikas dalībniekiem un TVET iestādēm, lai izglītības programmas pielāgotu nozares vajadzībām.

BILT projekts, ko īsteno UNESCO un UNEVOC, nodrošina TVET iestādēm platformu, lai tās varētu izpētīt un atbalstīt jaunu kvalifikāciju un kompetenču identificēšanas un ieviešanas procesu, izmantojot ekosistēmas pieeju. Projekts palīdz noteikt jaunas, uz nākotni orientētas, kvalifikācijas un kompetences attiecīgajām TVET profesijām, īpašu uzmanību pievēršot digitalizācijas, zaļināšanas (videi nekaitīgas darbības), uzņēmējdarbības un migrācijas tematiskajām jomām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības, kā arī ekonomiskās un sociālpolitiskās norises.

Projekts „Zaļajai ekonomikai nepieciešamās prasmes” (Skills for the green economy project) ir pētījums, kurā ir apkopota virkne valstu ziņojumu, un ko ir sagatavojis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP), lai izpētītu vides un klimata pārmaiņu politikas paredzamo ietekmi uz prasmju pieprasījumu nākotnē un starp nozarēm, kā arī sniegtu ieskatu efektīvai apmācības un izglītības politikai un iniciatīvām.

Projekts „Atvērto mācību pilsētiņa” (Open Learning Campus (OLC)), kuru ir izveidojusi World Bank Group kā izaugsmes un attīstības vietu, kur tiks attīstītas un veidotas visu izaugsmē ieinteresēto personu, praktiķu, lēmumu pieņēmēju, darbinieku un sabiedrības pārstāvju visā pasaulē līderības prasmes un tehniskās iespējas.

Projekts „Zaļajai ekonomikai nepieciešamo prasmju pilnveidošana II” (Skills development for a green economy II (SD4GE II)), ko īsteno Vācijas Federālā Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija (BMZ), un kura mērķis ir radīt ilgtspējīgu pamatu sadarbībai starp valsts un privātā sektora ieinteresētajām pusēm. Lai gan šī projekta darbība ir Dienvidāfrikā, tas var sniegt interesantu pieredzi un rīcības paraugpraksi, ko ir iespējams izmantot citviet.

UNESCO izstrādāja vēl vienu instrumentu kopumu ESD 2030. gada ceļveža papildināšanai izvērsta izvēlēto resursu kopuma nodrošināšanai un dalībvalstu atbalstam, kā arī lai sniegtu atbalstu reģionālā un globālā līmenī ieinteresētās puses pasākumu izveidē piecās prioritārajās darbības jomās: politikas attīstība, mācību vides pārveidošana, pedagogu spēju attīstība, jauniešu iedrošināšana un iesaistīšana, kā arī vietējā līmeņa darbību paātrināšana.

Turklāt, UNESCO ir izstrādājusi vadlīnijas, kas palīdzēs TVET vadītājiem un praktiķiem uzlabot savu izpratni un ESD īstenošanu, izmantojot visas iestādes pieeju, lai savas iestādes padarītu zaļākas.

 

3. nodaļa. Pieaugušo izglītība un mācības ir vērsta uz zaļo nodarbinātību un videi nekaitīgām profesijām: Ilgtspējības integrēšana Tehniskajā un profesionālajā izglītībā un apmācībās (TVET)

„Mēs arvien vairāk jautājam, vai tas, ko cilvēki iemācās, ir patiešām saistīts ar viņu dzīvi, vai tas, ko viņi apgūst, palīdz nodrošināt mūsu planētas izdzīvošanu. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai var sniegt zināšanas, izpratni un rīcību, kas iedrošina cilvēkus pārveidot sevi un pārveidot sabiedrību.”
(Stefānija Džanīni (Stefania Giannini), UNESCO ģenerāldirektora palīdze izglītības jomā).

Izglītības loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā ir uzsvērta rīcības plāna 21. gadsimtam „Agenda 21” vides un attīstības jomā 36. nodaļā: Izglītības, sabiedrības informētības un apmācību veicināšana. TVET šajā saistībā ir divi uzdevumi. Pirmkārt, apmācībām „jābūt konkrēti vērstām uz darbam nepieciešamajām prasmēm, lai novērstu zināšanu un prasmju trūkumu, un palīdzētu cilvēkiem atrast darbu”. Otrs uzdevums ir veicināt ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamās kompetences. Tas skaidri norāda, ka ilgtspējības integrēšanu TVET nevar attiecināt tikai uz atsevišķiem profesionālajiem mācību priekšmetiem vai profesijām. Apmācība ilgtspējības jautājumos ir personas profesionālās sadarbības prasmju pamatā, un šo prasmju attīstīšana ir profesionālās izglītības mērķis.

Ekonomikas un sabiedrības pārveidošana saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju ir iespējama tikai tad, ja cilvēki pārņem šīs idejas raksturīgās vērtības un attieksmi, un ja viņiem ir nepieciešamās prasmes un viņi spēj tās izmantot praksē. Raugoties no šī viedokļa skatupunkta, nav pārsteigums, ka izglītībai kopumā un jo īpaši TVET ir piešķirta nozīmīga loma šajā pārveidošanas procesā. Tomēr šajās sarunās ir pamanāms, ka pieprasījums ir apsteidzis koncepcijas tādā mērā, ka savstarpēji saderīgu apmācību vai izglītības pasākumu ieviešana šķiet neiespējama. Tas varētu būt saistīts ar to, ka jēdzieni netiek izmantoti plašākā sabiedrībā, un ir gana izplūduši un nekonkrēti (piemēram, kas īsti ir „zaļās prasmes”?).

Eiropā, kurā ir reģistrēti 26 miljoni bezdarbnieki, „zaļā” nozare piedāvā milzīgas iespējas darba vietu radīšanai, un mums ir jāpārliecinās, ka Eiropa var pilnībā izmantot šīs priekšrocības. Izpratne par zaļo nodarbinātību jeb videi nekaitīgām darba vietām, dažādās valstīs ir atšķirīga. Valstīm vajadzētu izstrādāt savas definīcijas un noteikumus par to, ko var uzskatīt par „zaļu” vai „nezaļu” darbību. Jebkurā gadījumā zaļās ekonomikas jeb videi nekaitīgas ekonomikas, galvenā prioritāte ir cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradācijas apkarošana, kā arī novērst to negatīvo ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību. Pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku ir ļoti atkarīga no koordinējošām darbībām un politikas saskaņošanas.

Saskaņā ar „Pasaules ekonomikas un sociālās jomas apskata 2018” (World Employment and Social Outlook 2018) datiem izmaiņas ražošanā un resursu izmantošanā visā pasaulē var radīt aptuveni 18 miljonus darba vietu. Šīs izmaiņas ietver pāreju uz zaļo nodarbinātību, kuras pamatā ir atjaunojamie enerģijas avoti un lielāka efektivitāte, būvniecības un celtniecības pakalpojumi, vides preces un pakalpojumus, tostarp ūdens un atkritumu apsaimniekošana u.c.

Galvenās zaļās nodarbinātības profesiju grupas tika izklāstītas ziņojumā „Prasmes zaļākai nākotnei” (Skills for a greener future), ko publicējusi Starptautiskā Darba organizācija, un tās var aplūkot 2. attēlā.

2. attēls

Mūsu tagadnes un nākotnes dzīves zaļināšanas procesā izglītībai vajadzētu būt nozīmīgai lomai. Tāpēc mums jābūt drosmīgiem un ambicioziem, vairāk nekā jebkad agrāk apzinoties, cik svarīgi ir kompetenti un sagatavoti pieaugušie, kuriem ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un izpratne par vidi.

 

 4. nodaļa. Mācīšanās nākotnei – prasmes izglītībā ilgtspējīgai attīstībai

Lai pārietu uz ilgtspējīgu nākotni, mums ir jāpārdomā, ko, kur un kā mēs iemācāmies attīstīt savas zināšanas, prasmes, vērtības un attieksmi, kas mums visiem ļauj pieņemt apzinātus lēmumus, un individuāli un kolektīvi rīkoties vietējās, nacionālās un globālās steidzamības apstākļos. Gan pieaugušajiem, gan jauniešiem ir nepieciešams šodienas vajadzībām atbilstošs prasmju un kompetenču kopums, lai saglabātu pašreizējo dzīves līmeni, atbalstītu augstu nodarbinātības līmeni un veicinātu rītdienas sabiedrības un darba pasaules sociālo kohēziju. Kompetenču attīstības veicināšana ir viens no Eiropas izglītības telpas mērķiem, kas spētu „pilnībā izmantot izglītības un kultūras potenciālu kā nozīmīgu virzītājspēku darbavietu izveidē, sociālā taisnīguma un aktīva pilsoniskuma veicināšanā, kā arī būtu līdzeklis Eiropas identitātes apgūšanai visā tās daudzveidībā” (Eiropas Komisijas paziņojums „Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”). Eiropas Padomes 2018. gadā pieņemtajā Ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā pamatprasmes ir definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kur:

a) zināšanas ir faktu un skaitļu, jēdzienu, ideju un teoriju kopums, kas jau ir izveidots, un kas palīdz izprast noteiktu jomu vai priekšmetu;

b) prasmes ir definētas kā spēja un dotības īstenot procesu norises un izmantot esošās zināšanas rezultātu sasniegšanai;

c) attieksme raksturo nostāju un domāšanas veidu, lai rīkotos vai reaģētu uz idejām, personām vai situācijām.

Tajā arī teikts, ka „pamatprasmju, kas noteiktas šajā atsauces satvarā, mērķis ir likt pamatu vienlīdzīgākas un demokrātiskākas sabiedrības izveidei. Viņi reaģē uz iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes, sociālās kohēzijas un demokrātiskās kultūras turpmākas attīstības nepieciešamību.” Pieaugušo izglītības sniedzējiem uzsākot darbu pie savu kursu izstrādes mūžizglītības kontekstā, ir jāņem vērā visi šie faktori, kā arī pilnībā jāizprot Ieteikumā minētās astoņas pamatprasmes:

• Lasītprasme – spēja identificēt, saprast, izteikt, radīt un interpretēt jēdzienus, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot vizuālos, skaņas / audio un digitālos materiālus dažādās disciplīnās un kontekstos.
• Vairāku valodu prasme – spēja saprast, izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski (klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana) atbilstošā sabiedrības un kultūras kontekstā saskaņā ar cilvēka vēlmēm un vajadzībām.
• Matemātiskās prasmes un prasmes dabaszinībās, tehnoloģijās un inženierzinātnēs – spēja attīstīt un lietot matemātisko domāšanu un skatījumu, lai ikdienas situācijās risinātu virkni problēmu.
• Digitālā prasme – spēja atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas mācībām, darbam un līdzdalībai sabiedrības dzīvē. Indivīdiem vajadzētu saprast, kā digitālās tehnoloģijas var atbalstīt komunikāciju, radošumu un inovācijas, un tiem ir jāapzinās savas iespējas, ierobežojumi, sekas un riski.
• Personiskā, sociālā un mācīšanās mācīties prasme – spēja izvērtēt sevi, efektīvi pārvaldīt laiku un informāciju, konstruktīvi sadarboties ar citiem, saglabāt noturību un organizēt pašam savu mācīšanos un karjeru.
• Pilsoniskā prasme – spēja rīkoties kā atbildīgiem pilsoņiem un pilnībā piedalīties pilsoniskās dzīves jomās un sociālajā dzīvē, ņemot vērā izpratni par sociālajām, ekonomiskajām, juridiskajām un politiskajām koncepcijām un struktūrām, kā arī globālajām norisēm un ilgtspējību.
• Uzņēmējdarbības prasme – spēja un dotības rīkoties, ņemot vērā iespējas un idejas, kā arī pārveidot iespējas un idejas par vērtībām citiem, kā arī spēja efektīvi komunicēt un risināt sarunas ar citiem un tikt galā ar nenoteiktību, neskaidrību un risku, pieņemot pamatotus lēmumus.
• Kultūras izpratnes un izteiksmes prasme – spēja saprast un cienīt to, kā idejas un nozīme tiek radoši izteikta un atspoguļota dažādās kultūrās, izmantojot dažādus mākslas veidus un citas kultūras izpausmes.

Bez šīm prasmēm pieaugušie nevarēs izmantot pieejamās tehnoloģijas un resursus, lai sasniegtu gaidītos ieguvumus vides jomā un ekonomisko atdevi. Tāpēc pedagogu prasmju pilnveidošana ir Programmas 2030. gadam (Agenda 2030) viens no galvenajiem mērķiem, lai pedagogi varētu iesaistīties ESD un palīdzētu pārveidot sistēmas, kurās viņi strādā. Galvenās pedagogu prasmes ESD ir izklāstītas ziņojumā „Mācīšanās nākotnei – prasmes izglītībā ilgtspējīgai attīstībai”, ko sniegusi Starptautiskā komisija par izglītību UNESCO, un tās var aplūkot 3. attēlā.

3. attēls

• MĀCĪŠANĀS ZINĀT ir izpratne par problēmām, ar kurām saskaras sabiedrība gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, kā arī par pedagogu un izglītojamo potenciālo lomu (pedagogs saprot...). Piemēram, ilgtspējīga attīstība ir viens no tematiem, kas aplūkots Learn Europe platformā no lietotāja orientēta dizaina skatījuma, kas nodrošina pieeju vairāku ierīču instrumentiem gan formālās, gan neformālās mācīšanās veicināšanai.
• MĀCĪŠANĀS DZĪVOT KOPĀ veicina partnerattiecību attīstību un savstarpējās atkarības novērtēšanu, plurālisma, savstarpējas sapratnes un miera novērtēšanu (pedagogs tādā veidā sadarbojas ar citiem....). Kā piemēru var minēt tiešsaistes platformu, kura drīz tiks izveidota –  Klimatizglītības koalīcija (Education for Climate Coalition), kas mobilizē darbam par izglītību un apmācībām atbildīgo sabiedrības daļu, lai panāktu klimatneitrālu un ilgtspējīgu ES. Tiešsaistes platforma veicinās zināšanu un pieredzes apmaiņu, savienos izglītības jomā ieinteresētās personas un veicinās inovāciju attīstību. Laikā no 2020. gada 10. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim Eiropas Komisija aicināja izglītības jomā strādājošos visā ES aizpildīt aptauju, lai paustu interesi atbalstīt Koalīcijas darbu klimatneitrālas un ilgtspējīgas ES veidošanā.
• MĀCĪŠANĀS DARĪT attiecas uz praktisko iemaņu un darbību prasmju attīstīšanu saistībā ar ESD (pedagogs spēj...). Piemēram, problēmu risināšana lielākajai daļai no mums ir ikdienas darbība neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai nē. Mācīšanās un izpratne par problēmu risināšanas procesu, kā arī modeļu atpazīšana problēmu situācijās, un izpratne par cilvēka uzvedības, rīcības vai uzvedības veida sistemātisku atkārtošanos, ir prasme, kas ir nepieciešama un izmantojama visā dzīves laikā, gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Tā ir viena no svarīgākajām prasmēm 21. gadsimtā, kas ir jāapgūst ikvienam. EK ir identificējusi problēmu risināšanu un spēju risināt problēmas un strādāt kopīgi kā pamatrādītāju transversālajām prasmēm, kas jāapgūst ar pamatprasmēm. Projektā „Problēmu risināšanas mentalitātes atbalsts mūžizglītībā pasniedzējiem” ir apkopoti daudzi interesanti rīki un metodes, kā arī vērtīga pamatinformācija un scenāriji par problēmu risināšanu.
• MĀCĪŠANĀS BŪT risina personisko īpašību attīstību un spēju rīkoties ar lielāku autonomiju, kā arī spriestspējas un personīgās atbildības attīstību attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību (pedagogs ir tas, kurš...). Piemēram, TVET darbiniekiem nepieciešama sākotnējā sagatavošanās, kā arī nepārtraukta apmācība un profesionālā pilnveide. Tāpēc pedagogi joprojām ir galvenie dalībnieki, lai atvieglotu izglītojamo pāreju uz ilgtspējīgu dzīvesveidu. Rokasgrāmata „Videi nekaitīga tehniskā un profesionālā izglītība un apmācība” (Greening Technical and Vocational, Education and Training) var palīdzēt TVET vadītājiem un praktiķiem uzlabot viņu izpratni un ESD ieviešanu, izmantojot visu iestāžu pieeju, lai padarītu videi nekaitīgu savu iestādi.

Nav šaubu, ka, ņemot vērā pasaules mērogā notiekošās neatgriezeniskās vides pārmaiņas, ir nepieciešams steidzami pāriet uz videi ilgtspējīgu, aprites un klimatneitrālu ekonomiku ar būtisku ietekmi uz nodarbinātību un sabiedrību. Šīs pārmaiņas būs iespējams īstenot tikai ar Pieaugušo mācību un izglītības programmu (ALE), kas ir kā virzītājspēks trīs ilgtspējīgas attīstības dimensiju (ekonomiskās, sociālās un vides) savstarpējā mijiedarbībā. Pieaugušo mācības un izglītības programmai ir izšķiroša loma, nodrošinot cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm, kas ļaus viņiem nepārtraukti attīstīties un saglabāt konkurētspēju videi nekaitīgā un ilgtspējīgā darba tirgū.

 

Izmantotie avoti

• A new strategic Agenda for the EU for 2019 -2024 - https://www.consilium.europa.eu/media/39914/a-new-strategic-agenda-2019-2024.pdf
• Greening with jobs - https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---dcomm/---publ/documents/publication/wcms_628654.pdf
• Skills for a greener future - https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_emp/---ifp_skills/documents/publication/wcms_709121.pdf
• Recommendation on Adult Learning and Education, 2015 -- https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/‌pf0000245179
• Council Resolution on a renewed European agenda for Adult Learning - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32011G1220(01)&from=EN
• COUNCIL RECOMMENDATION of 19 December 2016 on Upskilling Pathways: New Opportunities for Adults - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016H1224(01)&from=EN
• Achieving the European Education Area by 2025 – Communication - https://ec.europa.eu/education/resources-and-tools/document-library/eea-communication-sept2020_en
• Education 2030: Incheon Declaration and Framework for Action for the implementation of Sustainable Development Goal 4 - http://uis.unesco.org/sites/default/files/documents/education-2030-incheon-framework-for-action-implementation-of-sdg4-2016-en_2.pdf
• Learning for the future. Competences in Education for Sustainable Development - https://unece.org/fileadmin/DAM/env/esd/ESD_Publications/Competences_Publication.pdf
• The Digital Education Action Plan (2021-2027) - https://ec.europa.eu/‌education‌/sites/‌default/files/document-library-docs/deap-factsheet-sept2020_en.pdf
• Rethinking Education. Towards a global common good? - https://unevoc.unesco.org/e-forum/RethinkingEducation.pdf
• Greening Technical and VET. A practical guide for institutions - https://unevoc.unesco.org/up/gtg.pdf
• EAEA background paper Adult Education and Sustainability - https://eaea.org/wp-content/uploads/2018/09/AE-and-sustainability_paper_final_9_2018.pdf
• Education and Training 2020. Improving Policy and Provision for Adult Learning in Europe - https://epale.ec.europa.eu/sites/default/files/wg_al_2015_final_report_final_.pdf
• National Action Plan for Agenda 21 -Chap. 36 - https://www.env.go.jp/en/earth/iec/agenda/agenda36.html

 

Par autoru

Aurēlija Bahnaru (Aurelia Bahnaru) ir ieguvusi doktora grādu ekonomikā un viņai ir vairāk nekā astoņu gadu pieredze, izglītojot un apmācot atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas jomā. Būdama Atkritumu reģenerācijas asociācijas (Association for Waste Recovery) prezidente, viņa ir veiksmīgi izveidojusi un koordinējusi projektus atkritumu apsaimniekošanas un iedzīvotāju iesaistīšanas jomā. Aurēlija ir arī izstrādājusi reprezentatīvus pētījumus valsts līmenī par vietējām / iestāžu stratēģijām atkritumu apsaimniekošanā, atkritumu apsaimniekošanas programmām, atkritumu selektīvās savākšanas sistēmu apmācībām, un videi draudzīgāku Tehnisko un profesionālo izglītību un apmācībām (TVET). Viņa ir projekta e-Circular.org autore un žurnāla par atkritumu apsaimniekošanu Moldovā (Moldovan Journal of Waste Management) redaktore.