Iepriekšējā bloga ierakstā mēs runājām par iekļaujošu prasmju iespējām un apgalvojām, ka iekļaujošu mācību iespēju nodrošināšana daudziem cilvēkiem, ideālā gadījumā visiem, kam trūkst pamatprasmju, ir politikas prioritāte un sociālā taisnīguma jautājums. Ņemot vērā lielo skaitu eiropiešu, kuri uzrāda tikai zemas rakstpratības, rēķināšanas un digitālās prasmes, Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu. Tā arī mudināja dalībvalstis veltīt daudz vairāk pūļu iespējām un iniciatīvām, kas saistītas ar prasmju uzlabošanu un digitālajām prasmēm.

Mēs arī aktualizējām jautājumu: kas liek jauniešiem pamest skolu vai traucē viņiem apgūt lasīt, rakstīt, rēķināt un izmantot IKT tehnoloģijas? Vai sliktas prasmes ir personīga neveiksme vai individuāla izvēle? Ja tā, tad kā izskaidrot to, ka vairāk cilvēku ar sliktām prasmēm un priekšlaicīgu skolas pamešanu ir neaizsargātā situācijā (piemēram, romi, ārvalstīs dzimušie migranti) vai tā sauktajos atpalikušajos Eiropas reģionos, proti, reģionos, kuros laika gaitā vērojama ārkārtīgi zema izaugsme, piemēram, Grieķijā, Spānijā, Portugālē vai Itālijā?

Programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā CLEAR kopā ar partneriem no astoņām ES valstīm pētām faktorus, kas ietekmē individuālos mācību rezultātus un prasmju apguvi Eiropas reģionos. Izmantojot datus no ESAO PIAAC un ES darbaspēka apsekojuma, mēs veicām daudzlīmeņu analīzi un sniedzām kvantitatīvu un salīdzinošu novērtējumu par jauniešu (nepietiekamiem) izglītības (ne)sasniegumiem Eiropā (vecumā no 18 līdz 34 gadiem).

Mēs izmantojām priekšlaicīgi skolu pametušos skolēnus (priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu) kā rādītāju, kas liecina par nepietiekamiem mācību sasniegumiem un sliktiem mācību rezultātiem. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir viens no galvenajiem rādītājiem ES Komisijas uzraudzības sistēmā, kas ir daļa no mēģinājuma kvantitatīvi noteikt ES iedzīvotāju nepietiekamo kvalifikācijas līmeni un nepietiekamos mācību sasniegumus.

Bet kāpēc tas attiecas uz pieaugušo izglītību? Jo saikne starp dalību sākotnējā un tālākizglītībā ir diezgan vienkārša. Daudzos pētījumos ir uzsvērts, ka nevienlīdzība sākotnējās izglītības jomā nostiprinās cilvēka dzīves laikā, izraisot kumulatīvu nelabvēlīgu situāciju.

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: cēloņi

Ko mēs noskaidrojām?

Skolas priekšlaicīgi pametušo skolēnu vidū biežāk ir ārvalstīs dzimušie, un viņu vecākiem bieži vien ir zemāka izglītība. Seši no desmit ir jauni vīrieši.

Iespējams, nav pārsteidzoši, ka šīm personām parasti ir arī sliktākas lasīt un rakstītprasmes, rēķināšanas prasmes un digitālās prasmes salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi nav pametuši mācības. Turklāt viņi retāk iesaistās neformālajā pieaugušo izglītībā un apmācībā (attiecīgi 24 % salīdzinājumā ar 43 % no tiem, kas priekšlaicīgi nav pametuši skolu), un parasti viņiem ir mazāka darba pieredze. Tas liek domāt, ka nepietiekamas izglītības un apmācības trūkums attiecas arī uz darba dzīvi, tādējādi radot ievērojamas atšķirības attiecībā uz pieaugušo kompetencēm un darba izredzēm.

Kopš Padomes 2011. gada ieteikuma samazināt priekšlaicīgu mācību un apmācības pārtraukšanu Eiropas un valstu politika, kas vērsta uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu, ir konsekventa visās valstīs. Vai tām ir bijusi ietekme? Tiek uzskatīts, ka tām bija pozitīva ietekme, jo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs Eiropā vidēji samazinājās no 13,4 % 2011. gadā līdz 9,6 % 2022. gadā. ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt to personu īpatsvaru, kas priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), līdz mazāk nekā 9 %.

Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp valstīm un demogrāfiskajām grupām; migrantu izcelsmes cilvēki, jauni vīrieši un lauku apvidos dzīvojošie biežāk pamet izglītību pirms obligātā skolas beigšanas vecuma. Tas nozīmē, ka galvenā problēma un tās cēloņi saglabājas, lai gan tagad tie ir mazāk izteikti.

Viens no iemesliem ir sarežģītie un kumulatīvie veidi, kā dažādi diskriminācijas veidi (piemēram, klasiskā, seksisma un rasisma diskriminācija) pārklājas un krustojas izglītības un sociālās nevienlīdzības reproducēšanā. Šīs savstarpēji pastiprinošās diskriminācijas formas ietekmē individuālus lēmumus un rīcību attiecībā uz izglītības iegūšanu. Vēl viens cēlonis ir tas, ka sociāli telpiskie konteksti var gan negatīvi, gan pozitīvi ietekmēt indivīdus un grupas attiecībā uz izglītības iegūšanu un prasmju apguvi, radot netaisnīgu iespēju sadalījumu, nevienlīdzīgu piekļuvi vispārējām tiesībām un sliktu sabiedrisko preču un pakalpojumu, piemēram, izglītības un apmācības, sadali.

Priekšlaicīga skolas pamešana: ietekme

Kopumā pēdējo 15 gadu laikā visā ES ir ievērojami samazinājies priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaits un kopumā samazinājušās reģionālās atšķirības attiecībā uz priekšlaicīgu skolas pamešanu dažādās ES teritorijās. Šis samazinājums laika gaitā ir izteiktāks tādās valstīs kā Portugāle, Spānija vai Grieķija, kurās pirmsskolas izglītības priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaits bija augsts. Portugālē vairumā reģionu 2007. gadā to īpatsvars pārsniedza 30 %, bet tagad ir 5-6 %. Piemēram, Lisabonas lielpilsētas teritorijā skolas priekšlaicīgas pamešanas īpatsvars krasi samazinājās no 31,7 % līdz 4,8 %.

Tomēr citi reģioni, šķiet, joprojām atpaliek: Azoru salu autonomie reģioni no 49,5 % līdz 26,5 % no ESL 2022. gadā, kas joprojām ir ļoti liela daļa. Spānijā Katalonija samazināja skolas priekšlaicīgas pamešanas īpatsvaru no 31,2 % 2007. gadā līdz 16,9 % 2022. gadā, Madride - no 25,8 % līdz 13,2 % un Andalūzija - no 37,1 % līdz 15,3 %. Grieķijā reģionālās atšķirības ir bijušas diezgan noturīgas - ļoti zems skolas priekšlaicīgas pamešanas īpatsvars ir Atikā (tur tas samazinājies no 10,3 % līdz 3,9 %), kas ir spēcīgs kontrasts tādiem reģioniem kā Sterea Ellada, kur skolas priekšlaicīgas pamešanas īpatsvars joprojām ir augsts (no 25,3 % līdz 16,9 %).

Citās valstīs, piemēram, Vācijā, Somijā vai Austrijā, zems priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvars ir saistīts ar arvien mazākām atšķirībām valstu iekšienē. 2022. gadā visos Somijas reģionos skolas priekšlaicīgas pamešanas īpatsvars bija no 8 līdz 9 %. Vācijā uzlabojums ir mazāk izteikts, bet vairumā reģionu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvars ir starp 10 un 15 %, līdzīgi kā 2007. gadā.

Ievērojamā sadrumstalotība starp atsevišķām valstīm un atsevišķās valstīs ir palīdzējusi uzsvērt, cik svarīgi ir saistīt sliktus mācību rezultātus gan ar individuālām, gan ar konkrētām valstīm raksturīgām iezīmēm.

No iepriekš veiktajiem pētījumiem mēs zinām, ka valsts konteksts ietekmē individuālo izglītības līmeni un darba tirgus rezultātus. Izglītības sasniegumi un ienākumi no izglītības darba tirgū ir ļoti atkarīgi no izglītības sistēmas struktūras un tās integrācijas un saiknes ar ražošanas un labklājības sistēmām.

Tātad, ko valstu konteksts mums stāsta par risku priekšlaicīgi pamest skolu?

Ir daudz literatūras par vecāku izglītības ietekmi uz jauniešu izglītības līmeni. Tas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, lai novērtētu paaudžu mobilitāti, izglītības sistēmas taisnīgumu un sociālās nevienlīdzības reproducēšanu ar izglītības palīdzību.

Tātad, ko individuālās iezīmes liecina par risku kļūt par priekšlaicīgi skolu pametušo personu?

Izmantojot ES darbaspēka apsekojuma mikrodatus, programmā CLEAR mēs turpinājām pētīt a) vecāku izglītības ietekmi uz jauniešu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem) izglītības līmeni un b) to, cik lielā mērā šī ietekme ir atkarīga no valsts konteksta, kurā jaunieši dzīvo.

Izrādījās, ka zemas vecāku izglītības ietekme uz jauniešu izglītības līmeni ir negatīvi saistīta un ļoti nozīmīga visās valstīs. Vecākiem ar zemu izglītību bieži vien ir zemi ienākumi un sociālais kapitāls, līdz ar to arī mazāk resursu (piemēram, papildu mācību iespējām vai stimulējošai mācību videi), kas savukārt samazina bērnu iespējas. Neizdevīga izglītība bērnībā un jaunībā var saglabāties visu cilvēka mūžu. Vai valsts var kompensēt šādus trūkumus, ieguldot pieaugušo izglītībā un apmācībā, kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā?

Individuālā līmenī vecāku izglītība ir noteicošais faktors, kas nosaka jauniešu risku priekšlaicīgi pamest skolu. Vidēji par vairāk nekā 13 % palielinās varbūtība, ka jaunieši, kuru vecāki ieguvuši zemu izglītības līmeni, priekšlaicīgi pamet skolu.

Tomēr, pētot, cik lielā mērā individuālais risks kļūt par skolas priekšlaicīgas pamešanas upuri ir atkarīgs no sociālās izcelsmes, starp valstīm pastāv skaidras atšķirības. Šķiet, ka Austrumeiropas valstīs saikne starp vecāku izglītību un viņu bērnu izglītības iespējām ir īpaši cieša. Bulgārijā varbūtība kļūt par priekšlaicīgi skolu pametušo palielinās par 63 %, ja vecākiem ir tikai zems izglītības līmenis. Slovākijā šī varbūtība palielinās par 58 %. Turpretī Horvātijā risks, ka jaunieši priekšlaicīgi pametīs skolu, palielinās tikai par 3,3 %, ja vecākiem ir tikai zems izglītības līmenis.

Tādējādi, ja jūsu vecākiem ir zems izglītības līmenis, jums ir lielāks risks pamest izglītību un apmācību, nepabeidzot vidējo izglītību. Dažās valstīs šis risks ir daudz lielāks nekā citās. Acīmredzot šīs atšķirības var būt saistītas ar konkrētai valstij specifisku izglītības un sociālo politiku, lai kompensētu šādu nelabvēlīgu izcelsmes ietekmi, veicot mērķtiecīgu iejaukšanos.

PIAAC dati liecina, ka nepietiekamus sasniegumus raksturo starpnozaru perspektīva. Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušajiem jauniešiem ir zema kompetence, kas saistīta arī ar vecāku zemu izglītības līmeni, migrācijas izcelsmi, ierobežotu dalību tālākizglītībā un apmācībā, kā arī darba izredžu skaita un vērtības samazināšanos, tādējādi parādot nelabvēlīgu apstākļu kumulatīvu savstarpēju mijiedarbību. Teritoriālās atšķirības nepietiekamu sasniegumu ziņā var būt saistītas arī ar īpašiem reģionālajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem: piemēram, dzīve lauku apvidū, kur ir ierobežots izglītības un apmācības piedāvājums, maz inovatīva ražošanas nozare vai apvidū ar zemu IKP un augstu nabadzības un sociālās atstumtības risku, arī var ietekmēt personas dzīves izredzes.

Noslēgumā jāsecina, ka, lai gan vispārējā tendence liecina par ievērojamiem uzlabojumiem un nepietiekamu sasniegumu samazināšanos kā kopīgu iezīmi ES valstīs, tomēr ir vērojama arī specifiska tendence, kas norāda uz vairākiem savstarpēji mijiedarbojošiem riska faktoriem. Izglītības iespēju teritoriālais sadalījums ir nevienmērīgs.

Slikti mācību rezultāti var uzkrāties visa cilvēka mūža garumā, nopietni negatīvi ietekmējot turpmākās dzīves izredzes un darba karjeru. Tādējādi uzsvars uz to, ka indivīds pats ir atbildīgs par to, ka nav sasniedzis noteiktu kompetenču līmeni vai nav izmantojis mācību iespējas pieaugušā vecumā, ir diezgan maldinošs. Šajā kontekstā drīzāk varētu rasties kārdinājums pajautāt, ko šajā ziņā varētu darīt viņu vecāki un valsts!