Dubultpāreja 

Pārejas ir izmaiņas no viena stāvokļa uz citu, ko raksturo atšķirīgas pamatiezīmes. Ekoloģiskām un sociālām sistēmām pāreja uz jaunu stāvokli nozīmē reorganizāciju un pārveidi, tādējādi radot jaunas sistēmiskas struktūras un arhitektūras. Tādi jēdzieni kā enerģētikas, sociālās, pārvaldības, pilsētu un ekonomikas pārejas ir iekļāvušies politikas vārdnīcās un kļuvuši par zinātnieku un pētnieku interešu epicentru visā pasaulē.

Termins "dubultā pāreja" attiecas uz vienlaicīgu pāreju uz zaļāku un digitalizētāku valsti (Rehman et al., 2023). Tādējādi dubultā pāreja ietver ilgtspēju un digitālo pāreju. Divkāršās pārejās digitālie rīki ļauj un paātrina ar ilgtspēju saistītu mērķu sasniegšanu un virzību uz bezoglekļa un klimatneitrālu nākotni. Vienlaikus ilgtspējīga domāšana regulē digitalizācijas procesu, nodrošinot digitālo rīku izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali starp iedzīvotāju segmentiem un digitālo artefaktu izmantošanu, lai garantētu sabiedrības labklājību. Abu pārejas procesu sadraudzība var vairot ieguvumus, kas sagaidāmi no katra no tiem, piemēram, samazināt piesārņojumu, mazināt klimata pārmaiņas, palielināt pārtikas nodrošinājumu un nodrošināt, ka digitalizācija uzlabo cilvēku dzīvi. 

Eiropas Savienība, īstenojot virkni pasākumu un iniciatīvu, kas īpaši vērstas uz tādām nozarēm, kuras ir grūti pārveidot, piemēram, lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, transportu, būvniecību un enerģijas ražošanu, ir virzītājspēks ceļā uz dubultu pāreju. Vienlaikus Eiropas Savienība pievērš lielu uzmanību tam, lai pieaugušajiem nodrošinātu būtiskas prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai atbalstītu, efektīvi virzītos un veicinātu pāreju uz dubulto pāreju. Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs savā ziņojumā "Ceļā uz zaļo un digitālo nākotni" (Muench et al., 2022) uzsver, ka darbaspēkam un visiem iedzīvotājiem ir jāpiedāvā kvalifikācijas celšanas iespējas, lai atbalstītu un paātrinātu divkāršās pārejas, kā arī palīdzētu viņiem pielāgoties tehnoloģiskajiem un sociālekonomiskajiem apstākļiem, ko šīs pārejas veido. Turklāt Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (Eiropas Komisija, 2020) kā viena no pamatprioritātēm ir izvirzīta prasmju veidošana un pilnveidošana, kas nepieciešamas pieaugušajiem, lai uzsāktu un sekmīgi pārvarētu dubultās pārejas. 

Dubultās pārejas kompetences 

Pārejas ir procesi, kas prasa lielu kompetenci. Tie iepazīstina cilvēkus ar jauniem darba, dzīves un eksistences veidiem pasaulē. Tās prasa, lai cilvēki mainītu ieradumus, domāšanas veidu un dzīvesveidu, atteiktos no vecās rutīnas, pieņemtu jaunu darba kultūru, paredzētu, kā viņu rīcība ietekmēs nākotni, un saprastu savu eksistenci digitalizētākā un ilgtspējīgākā sabiedrībā. Pārejas posmu vēsture mums ir iemācījusi, ka cilvēka labklājība, kad sociālās un tehnoloģiskās sistēmas iziet pārejas ceļu, ir atkarīga no viņa adaptācijas spējas, kas savukārt ir atkarīga no viņa prasmēm un kompetencēm. 

Dubultai pārejai kā unikālai un dinamiskai parādībai ir nepieciešama kompetences mozaīka, lai spētu sekot līdzi pārmaiņām un uzplaukt personīgajā un profesionālajā dzīvē. Šī mozaīka ietver ar ilgtspēju un digitālajām prasmēm saistītas kompetences. Pirmā kategorija ietver kompetences, kas ļauj pieaugušajiem izprast ilgtspējas nozīmi, novērtēt tās nozīmīgumu, strādāt un rīkoties ilgtspējības vārdā. Otrā attiecas uz zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas ļauj indivīdiem droši rīkoties ar esošajām un jaunajām digitālajām tehnoloģijām, izmantot to potenciālu un aizsargāt sevi un sabiedrību no iespējamiem apdraudējumiem, kas saistīti ar to izmantošanu. 

Eiropas Savienība ir izstrādājusi divas sistēmas, lai apkopotu šīs divas kompetenču grupas. 

GreenComp (Bianchi et al., 2022) identificē un segmentē galvenās ilgtspējības kompetences, kas var pārveidot jebkura vecuma un izglītības līmeņa cilvēkus par kritiski domājošiem, sistēmiski domājošiem cilvēkiem, kuri rūpējas par mūsu dabas un sociālās vides pašreizējo un nākotnes ilgtspējību. GreenComp ietver četras savstarpēji saistītu kompetenču jomas, no kurām katra sastāv no trim kompetencēm. Šīs jomas ietver ilgtspējības vērtību izkopšanu, ilgtspējības procesa sarežģītības apzināšanos, nākotnes ilgtspējības scenāriju paredzēšanu un individuālu un kolektīvo rīcību, lai radītu ilgtspējīgu nākotni. 

DigComp (Vuorikari et al., 2022) apraksta piecus kompetenču kopumus, kas ļauj cilvēkiem droši, kritiski un atbildīgi strādāt ar digitālajiem rīkiem un izmantot šos produktus darbam, mācībām un līdzdalībai sabiedrībā. DigComp identificētās jomas attiecas uz informācijas un datu pamatprasmēm, spēju sazināties un sadarboties digitālajā pasaulē, spēju radīt digitālo saturu, lietotāju kompetenci nodrošināt savu ierīču un satura drošību, vienlaikus izprotot un risinot digitālo tehnoloģiju iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību un vidi, kā arī spēju risināt problēmas digitālajā telpā.

Kā nodrošināt pieaugušos ar dubultajām pārejas prasmēm? Nodrošināt pieaugušos ar GreenComp un DigComp iekļautajām prasmēm nebūt nav vienkārši.

Abas sistēmas ir vērtīgi priekšnoteikumi, uz kuriem var balstīt centienus paaugstināt un pārkvalificēt pieaugušo prasmes. Tomēr to pielāgošana konkrētiem sociokultūras un ar darbu saistītiem apstākļiem joprojām ir izaicinājums pieaugušo izglītības iespēju izstrādes un nodrošināšanas dalībniekiem. Šajā nolūkā ir nepieciešams izstrādāt un apstiprināt inovatīvus divējādus ar pāreju saistītus kompetenču veidošanas modeļus. Apvienojot pieredzes un sociālās mācīšanās pieejas, šie modeļi var veicināt uz izglītojamo orientētu kompetenču pilnveides procesus autentiskā vidē, tādējādi paverot iespējas ar ilgtspējību saistītu un digitālo prasmju pilnveidošanai, kamēr notiek pāreja no vienas jomas uz citu.

Augstāk redzamās ilustrācijas ir pieejamas 3D Bay (https://3dbay.io/) ar CC licencēm.

Turklāt, ņemot vērā to, ka atšķirīgas izglītojamo grupas uzsāk savu kompetenču pilnveides ceļu no dažādiem sākuma punktiem, tām ir atšķirīgi zināšanu līmeņi un atšķirīgi viedokļi, ar daudzfaktoru pieeju var viegli apvienot iepriekšējo zināšanu līmeņus ar kompetencēm, kas tiek apgūtas, izmantojot GreenComp un DigComp. Apvienības, kurās iesaistīti uzņēmumi, mācību un profesionālās izglītības sniedzēji, nevalstiskās organizācijas, dubultās pārejas starpnieki, universitātes un pilsoniskās organizācijas, var kalpot kā vieta, kur izmantot neviendabīgu dalībnieku sociālās mijiedarbības dinamiku un hibridizēt kompetences no dažādām jomām. 

Atsauces 

Bianchi, G., Pisiotis, U., and Cabrera, M. (2022). GreenComp: The European Sustainability Competence Framework. Publications Office of the European Union, Luxembourg. Available at: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC128040/JRC128040_001.pdf 

European Commission. (2020). European skills agenda for sustainable competitiveness, social fairness and resilience. Available at: https://migrant-integration.ec.europa.eu/sites/default/files/2020-07/SkillsAgenda.pdf  

Muench, S., Stoermer, E., Jensen, K., Asikainen, T., Salvi, M. and Scapolo, F. (2022). Towards a Green and Digital Future, Publications Office of the European Union, Luxembourg, doi:10.2760/977331, JRC129319. 

Rehman, S. U., Giordino, D., Zhang, Q., & Alam, G. M. (2023). Twin transitions & industry 4.0: Unpacking the relationship between digital and green factors to determine green competitive advantage. Technology in Society, 73, 102227. https://doi.org/10.1016/j.techsoc.2023.102227  

Vuorikari, R., Kluzer, S., and Punie, Y. (2022). DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens. Publications Office of the European Union, Luxembourg. Available at: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC128415/JRC128415_01.pdf  

Par autori Chrysanthi Charatsari 

Chrysanthi ir ieguvusi doktora grādu lauksaimniecības izglītībā un paplašināšanā Saloniku Aristoteļa universitātē. Viņa ir pabeigusi četras pēcdoktorantūras stipendijas lauksaimniecības paplašināšanas, lauku socioloģijas un pieaugušo izglītības jomā. Viņa kā zinātniskā atbildīgā vai zinātniskā līdzstrādniece piedalās daudzos Eiropas Savienības un/vai valsts fondu finansētos projektos. Līdztekus citiem pētījumiem viņa ir izstrādājusi Grieķijas lauksaimniekiem pielāgotu lauksaimnieku lauka skolu modeli. 

Šobrīd viņa ir vieslektore Grieķijas Atvērtajā universitātē un pēcdoktorantūras pētniece Saloniku Aristoteļa universitātē. Viņa ir publicējusi vairāk kā 90 publikācijas recenzētos žurnālos, kolektīvo darbu krājumos, kā arī starptautisko un nacionālo konferenču materiālos. Viņas pētniecības interešu lokā ir lauksaimniecības paplašināšana/izglītība, inovācijas lauksaimniecībā, digitalizācija, pāreja uz ilgtspēju un inovatīvas mācību metodes.