Rockstrom un citi (Rockstrom, 2009, 472. lpp.) ierosināja izmantot planētas robežas kā metriku, lai novērtētu un, kas ir vēl svarīgāk, mazinātu cilvēku nodarīto kaitējumu planētai. Viņi iepazīstināja ar jaunu pieeju (2009. gadam) cilvēku attīstības priekšnosacījumu definēšanai, uzsverot biofizikālo robežu ievērošanas nozīmi. Autori apgalvo, ka trīs no deviņām planētas robežvērtībām jau ir pārkāptas.

Ir svarīgi atzīt, ka pirms Antropocēna vides pārmaiņas notika dabiski, lai gan cilvēka ietekme uz vidi ir pastāvējusi vienmēr. Mūsdienās cilvēka darbība, jo īpaši fosilā kurināmā izmantošana un industrializēta lauksaimniecība, ir galvenie globālo vides pārmaiņu virzītājspēki. Rockstrom (2009) ierosinātās pieejas (izmantojot robežas) mērķis ir noteikt "drošu darbības telpu cilvēcei attiecībā uz Zemes sistēmu, un tā ir saistīta ar planētas biofizikālajām apakšsistēmām vai procesiem" (472. lpp.). Procesi, kuriem nepieciešamas noteiktas planētas robežas, ietver klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un citus procesus, kas bieži balstās uz kritiskām vērtībām, piemēram, oglekļa dioksīda koncentrāciju (472. lpp.).

2015. gadā tā pati pētnieku grupa (Steffen, 2015) turpināja attīstīt planētas robežu koncepciju. Lai gan pamatideja saglabāta diezgan stingri, atjauninātajā sistēmā uzsvars likts uz klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ko tagad dēvē par biosfēras integritāti, kā centrāliem procesiem visā Zemes sistēmā. Šiem procesiem, kas savstarpēji saistīti ar citiem, ir visbūtiskākā ietekme uz Zemes sistēmu, izraisot neatgriezeniskas pārmaiņas. Ja citu robežu pārkāpšana neizbēgami radītu nopietnas sekas, tad klimata pārmaiņas un biosfēras integritāte ir kā pīlāri, kas uztur visu dzīvību uz Zemes un ir saistīti ar neatgriezeniskām pārmaiņām.

Rockstrom (2009, 475. lpp.) ir norādīts, ka pētījumā ir provizoriski kvantificētas septiņas (no deviņām) robežas, taču joprojām pastāv informācijas nepilnības, tāpēc pārējie aspekti lielākoties ir "zinātniski minējumi". Jaunas atziņas, kā norāda Steffen un kolēģi (2015, 736. lpp.), ir novērsušas dažas no šīm nepilnībām, taču Zemes sistēmas sarežģītības dēļ ir grūti sniegt "pilnu ainu". Viņi arī uzsver, ka ir nepieciešami papildu dati. Piemēram, "pašlaik atmosfēras piesārņojuma slodzei var noteikt tikai vienu reģionālo robežu (Dienvidāzijas musonu, 736.lpp.). Tādējādi tiek uzskatīts, ka ir nepieciešami papildu dati, piemēram, reģionālo robežu noteikšana atmosfēras gaisa piesārņojuma aerosola slodzei. Pārsniegtās robežas ietver klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un slāpekļa ciklu, un to pierādījumi ir balstīti uz novērotajām globālās temperatūras izmaiņām, sugu izmiršanas ātrumu un slāpekļa līmeni vidē. Šo pārsniegumu pierādījumi var ietvert novērotās izmaiņas globālajā temperatūrā, sugu izmiršanas rādītājos un slāpekļa līmenī vidē. Piemēram, klimata pārmaiņu mērījums varētu būt oglekļa dioksīda daļas uz miljonu (ppm) (droša robeža - 350, pašreizējā - aptuveni 400). Nesenie atklājumi, Persson un kolēģu pētījums (2022), vēl vairāk uzsver robežas pārsniegšanu, īpaši attiecībā uz piesārņojošām vielām.
 

Pārsteidzoši, ka Rockstrom (2009) un Steffen (2015) pārsvarā mēra ietekmi no cilvēku labklājības perspektīvas, koncentrējoties tikai uz cilvēku drošību un drošu vidi tiem (šķiet, ka - galvenokārt). Rockstrom un citi (2009, 472. lpp.) (Steffen, 2015, 7. lpp. to iekļauj pie jaunām vienībām), neraugoties uz to, ka ir noteikta ķīmiskā piesārņojuma robeža, viņi izslēdz citus piesārņojuma veidus, piemēram, troksni, gaismu vai siltuma piesārņojumu. Zīmīgi, ka nevienā no pētījumiem nav minēta planētas robeža attiecībā uz cilvēku populāciju (t. i., pārapdzīvotību), kas, iespējams, atspoguļo antropocentrisku fokusu. Šādu robežu trūkums varētu saasināt kopējo cilvēka radīto ietekmi uz vidi pat tad, ja tiktu uzlaboti citi ilgtspējības pasākumi, ņemot vērā Zemes sistēmu savstarpējo saistību. Piemēram, mēs varam uzturēt neilgtspējīgu resursu izmantošanu zemā līmenī, bet kā mēs šīs pārmaiņas pielāgosim joprojām augošajam cilvēku skaitam un to vajadzībām? Vai esam gatavi vēl lielākam iedzīvotāju skaitam, izmantojot pieejamos resursus un nepārsniedzot robežas?

Izpētot piedāvātās planētas robežas gan sākotnējā, gan atjauninātajā versijā, no pedagoģiskā viedokļa atklājas priekšrocības un trūkumi. No vienas puses, robežas piedāvā vienkāršu veidu, kā parādīt, ka cilvēka ietekme nevar būt neierobežota, tāpēc ir jāievieš īpaši ierobežojumi. Tās nosaka skaidras robežas un izskaidro iespējamās sekas. No otras puses, planētas robežu sistēma var šķist pārāk vienkāršota, tādējādi sarežģītus jautājumus padarot šķietami vienkāršus un viegli risināmus, neņemot vērā atgriezeniskās saiknes. Turklāt tas var likt domāt, ka neilgtspējīga resursu izmantošana un prakse ir pieņemama, kamēr nav sasniegtas robežas. Ievērojams trūkums ir sistēmas redukcionistiskais raksturs, jo tajā nav skaidras saiknes starp robežām un dimensijām, tādējādi radot pārmērīga vienkāršošanas risku.
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, planētas robežu kā ietvara iekļaušana izglītības programmā prasa skaidrus noteikumus, lai izvairītos no pārāk liela vienkāršojuma. Citējot Steffen un citus (2015): "PB ietvars nediktē, kā sabiedrībai būtu jāattīstās. Tie ir politiski lēmumi, kuros jāņem vērā cilvēciskās dimensijas, tostarp taisnīgums, kas nav iekļauts PB ietvarā" (736. lpp.). Apmācāmajiem ir jāsaprot, ka robežas mēra cilvēka ietekmes virzienu un ilgtspēju, bet tās nav visaptverošs instruments politikas izmaiņām vai Zemes procesu skaidrojumam. Šo novērojumu precizitāte ir sarežģīta, un robežas jāuzskata par ietekmes rādītājiem, nevis absolūtām vadlīnijām.
 

Atsauces:
Persson, L., Carney Almroth, B., M., Collins, C., D., Cornell, S., De Wit, C., A., Diamond, M., L., Fantke, P., Hassellöv, M., MacLeod, M., Ryberg, M., W., Søgaard Jørgensen, P., Villarrubia-Gómez, P., Wang, Z., Zwicky Hauschild, M. (2022). Outside the Safe Operating Space of the Planetary Boundary for Novel Entities. Environmental Science & Technology, 56 (3), 1510-1521. DOI: 10.1021/acs.est.1c04158

Rockström, J., Steffen, W., Noone, K., Persson, Å., Chapin III, F. S., Lambin, E. F., Lenton, T. M., Scheffer, M., Folke, C., Schellnhuber, H. J., Nykvist, B., de Wit, C. A., Hughes, T., van der Leeuw, S., Rodhe, H., Sörlin, S., Snyder, P. K., Costanza, R., Svedin, U., Falkenmark, M., Karlberg, L., Corell, R. W., Fabry, V. J., Hansen, J., Walker, B., Liverman, D., Richardson, K., Crutzen, P., Foley, J. A. (2009). A safe operating space for humanity. Nature 461, 472–475. Available at https://doi-org.ezproxy.ub.gu.se/10.1038/461472a

Steffen, W., Richardson, K., Rockström, J., Cornell, S. E., Fetzer, I., Bennett, E. M., Biggs, R., Carpenter, S. R., de Vries, W., de Wit, C. A., Folke, C., Gerten, D., Heinke, J., Mace, G. M., Persson, L. M., Ramanathan, V., Reyers, B., Sörlin, S. (2015). Planetary boundaries: Guiding human development on a changing planet. Science 347, 1259855. DOI: 10.1126/science.1259855