Ilgtspējīgas nākotnes prasmju veidošana
Publikācijas autors: Chrysanthi Charatsari
Publikācijas oriģināls pieejams ŠEIT.
Kam nepieciešamas ar ilgtspēju saistītas prasmes?
Marks ir mākslīgā intelekta (MI) inženieris, kurš strādā augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumā. Anne ir sīkzemniece, kas apstrādā divus hektārus zemes. Lai gan šķiet, ka viņu darbam nav kopīgu iezīmju vai prasību, abi ietekmē cilvēka un dabas sistēmu ilgtspēju. Marka izstrādātās mākslīgā intelekta lietojumprogrammas var uzlabot bioloģisko daudzveidību vai optimizēt enerģijas patēriņu. No otras puses, tās var apdraudēt sociālo ilgtspēju, piemēram, aizstājot cilvēku darbaspēku (Usmonova, 2024). Līdzīgi arī Annes lauksaimniecības prakse (piemēram, agroķīmisko līdzekļu izmantošana, apūdeņošanas stratēģiju un audzēšanas metožu izvēle) var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt agroekosistēmas veselību, vienlaikus palielinot sociālo labklājību, jo tiek ražota augstas kvalitātes pārtika. Tas, cik lielā mērā Anne un Marks strādā ilgtspējīgu saimniekošanu veicinošā veidā, lielā mērā ir atkarīgs no viņu prasmēm, vērtībām un attieksmes. Tas pats attiecas uz jebkuru profesionāli. Lauksaimnieku, inženieru, skolotāju, uzņēmēju, pētnieku, celtnieku un transporta darbinieku, kā arī citu, ilgtspējības prasmju attīstīšana ir ļoti svarīga, lai atvieglotu pāreju uz ekonomiski dzīvotspējīgu, sociāli taisnīgu un videi nekaitīgu nākotni.
Kopš Bruntlandes ziņojuma (Pasaules Vides un attīstības komisija, 1987) publicēšanas ir atzīts, ka, lai veidotu mūsu kopīgo (ilgtspējīgu) nākotni, mums vispirms ir jāapgūst jaunas prasmes, jāmaina cilvēku vērtību sistēma un jāpalīdz viņiem veidot ilgtspējīgu attieksmi. Papildus pamata profesionālajām prasmēm, kurām politikas veidotāji un izglītības un mācību pakalpojumu sniedzēji pievērš vislielāko uzmanību, ir jāpaplašina pieaugušo izglītības piedāvājums, iekļaujot ar ilgtspējību saistītas prasmes, ja mēs vēlamies bruģēt ceļu ilgtspējīgākai videi, sabiedrībai un ekonomikai.
Labas prakses norādījumi, kā pieaugušajiem, kuri mācās, nodrošināt prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas nākotnes veidošanai
Kā politika var atbalstīt pieaugušos ar galvenajām ilgtspējības prasmēm? Ko pieaugušo izglītības un mācību speciālisti var darīt, lai efektīvi attīstītu izglītojamo pamatprasmes? Šeit ir ierosināts labas prakses apraksts politikas organizācijām, pētniecības institūtiem un pieaugušo izglītības sniedzējiem.
Ievērojiet uz nākotni vērstu perspektīvu. Prasmes, kas šodien tiek uzskatītas par būtiskām ilgtspējīgai nākotnei, pēc pieciem vai desmit gadiem var tikt uzskatītas par novecojušām vai pat nevajadzīgām. Tā kā cilvēku un dabas sistēmās rodas jauni riski un sākas sociālpolitiskas un ekonomiskas krīzes, būs nepieciešamas jaunas prasmes, kas jāapgūst.
Iespējamās ilgtspējīgās nākotnes prognozēšana. Sākuma punktu un potenciālo galamērķu, kā arī ceļu, kas var novest uz šo nākotni, identificēšana ir būtiska, lai noteiktu prasmes, kas nepieciešamas, lai tos sasniegtu.
Palīdzēt pieaugušajiem izprast savas prakses iespējamo negatīvo ietekmi uz vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Pat vislabākajiem nodomiem var būt negatīvas sekas. Prasmju izkopšana, lai paredzētu šo ietekmi - jeb nākotnes domāšanas prasmes, kā atzīmē Redman un Wiek (2021) - un mazinātu ar to saistītos riskus, var mazināt neskaidrības, kas saistītas ar pāreju uz ilgtspējību.
Nodrošināt pieaugušajiem iespējas attīstīt visaptverošu prasmi mācīties no jauna un vēlreiz mācīties no jauna. Vecās zināšanas bieži vien ir balstītas uz problemātiskiem pieņēmumiem. Lai veidotu ar ilgtspēju saistītas kompetences, ir ļoti svarīgi atsākt mācīšanos un sākt mācīšanās ceļu no jauna.
Uzsvars uz noturības kompetencēm. Šajā prasmju kategorijā ietilpst izglītojamo spējas pielāgoties pārmaiņām, pārvarēt nenoteiktību, atgūties no satricinājumiem un traucējumiem un pārvaldīt pāreju uz ilgtspējību. Šajā virzienā būtisku ieguldījumu var sniegt izturētspējas kompetenču sistēmas izstrāde.
Izveidot ilgtspējības kompetenču sistēmu, lai aprakstītu galvenās kompetences, kas nepieciešamas, lai pieaugušos pārveidotu par ilgtspējības domātājiem un īstenotājiem. Eiropas Savienības GreenComp (Bianchi et al., 2022) var kalpot par stabilu pamatu attiecīgo kompetenču jomu kartēšanai. Ar dažādām profesijām saistītu disciplīnu kompetenču pievienošana palīdzētu izveidot stabilāku sistēmu.
Nepārtraukti atjaunināt šajā sistēmā iekļauto kompetenču jomu sarakstu, lai pielāgotu to jauniem draudiem un iespējām.
Veidot apvienības starp akadēmiskajām aprindām, profesionālā izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējiem, praktizējošiem speciālistiem un rūpniecības nozari, lai veicinātu dialogu par ilgtspēju. Daudzveidīgs skatījums uz ilgtspēju ļauj labāk izprast, kā sasniegt ilgtspējīgu nākotni un kādas kompetences ir svarīgākās, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtspēju.
Pietuvināt, lai redzētu plašāku ainu. Izpratne par to, kas traucē pieaugušajiem izglītības un mācību procesā pilnībā izmantot savu potenciālu, ir pirmais būtiskais solis, lai palīdzētu pieaugušajiem attīstīt ilgtspējīgai nākotnei nepieciešamās kompetences.
Pietuvināšana, lai redzētu plašāku ainu. Lai nodrošinātu dalību izglītības un mācību programmās, kas vērstas uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu, vispirms ir jāsaprot, kas motivē izglītojamos uzlabot savas ar ilgtspējību saistītās kompetences.
Atsauces
Bianchi, G., Pisiotis, U., and Cabrera, M. (2022). GreenComp: The European Sustainability Competence Framework. Publications Office of the European Union, Luxembourg. Available at: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC128040/JRC128040_001.pdf
Redman, A., & Wiek, A. (2021). Competencies for advancing transformations towards sustainability. Frontiers in Education. 6, 785163, https://doi.org/10.3389/feduc.2021.785163
Usmonova, M. (2024). AI unveiled: Exploring its social impacts. Policy Brief. Institute for Advanced International Studies, The University of World Economy and Diplomacy. Available at: https://www.iais.uz/storage/files/1/Navigating_the_Social_Impact_of_Artificial_Intelligence_FINAL%203.pdf
World Commission on Environment and Development. (1987). Our Common Future. Report of the World Commission on Environment and Development. United Nations. Available at: https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/5987our-common-future.pdf
Par Chrysanthi Charatsari
Chrysanthi Charatsari ir ieguvusi doktora grādu lauksaimniecības izglītībā un paplašināšanā Thessaloniki Aristoteļa universitātē. Viņa ir pabeigusi četras pēcdoktorantūras stipendijas lauksaimniecības paplašināšanas, lauku socioloģijas un pieaugušo izglītības jomā. Viņa kā zinātniskā vadītāja vai zinātniskā līdzstrādniece piedalās daudzos Eiropas Savienības un/vai valsts fondu finansētos projektos. Cita starpā viņa ir izstrādājusi Grieķijas lauksaimniekiem pielāgotu lauksaimnieku lauka skolu versiju. Šobrīd viņa ir vieslektors Grieķijas Atvērtajā universitātē un pēcdoktorantūras pētnieks Thessaloniki Aristoteļa universitātē. Viņa ir publicējusi vairāk kā 90 publikācijas recenzētos žurnālos, rediģētās grāmatās un starptautisko un nacionālo konferenču materiālos. Viņas pētniecības interešu lokā ir lauksaimniecības paplašināšana/izglītība, inovācijas lauksaimniecībā, digitalizācija, pāreja uz ilgtspēju un inovatīvas mācību metodes.
