Katru gadu aprīlī tiek atzīmēta bibliotēku nedēļa. Mūžizglītības konceptā bibliotēka līdz ar teātri, baznīcu, un muzeju ir viena no vietām, kur notiek mācīšanās. Kāda īsti ir bibliotēkas vieta lielajā mūžizglītības puzlē un kāda ir mācīšanās savdabība bibliotēkā?

Bibliotēka no arhīva līdz mūžizglītībai

Senākās Šumēru tempļu bibliotēkas līdzinājās arhīvam, kur glabājās komerciāli aprēķini, zinātniski apcerējumi, himnas, lūgšanas, buramvārdi, vēsturiski apraksti un likumi. Laikam ritot, bibliotēkas no arhīva pārtapa par zināšanu izplatītājām – sākotnēji bagātajiem un izglītotajiem, pēc tam plašākai publikai. Kalpot ne vien zinātnei, bet arī izglītībai uzsāka universitāšu bibliotēkas. Savukārt par publisko bibliotēku misiju kļuva - padarīt informāciju brīvi pieejamu visiem lietotājiem.

2000.gadā tika publicēts Mūžizglītības memorands, kurā mūžizglītība ir noteikta par vadošo izglītības principu, kurš tiek īstenots visā cilvēka dzīves garumā un plašumā. Līdz ar formālo izglītību, kuru sniedz izglītības iestādes, mūžizglītību veido arī neformālā un informālā izglītība, kas pieejama dažādās vidēs un ikdienas dzīves norisēs. Ar šo dokumentu iezīmējas publisko bibliotēku kā mūžizglītības principa īstenotāju loma. Šī loma precīzāk tika noteikta 2011.gadā pieņemtajā Eiropas Padomes Rezolūcijā par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem. Tajā tiek ieteikts vairot kultūras organizāciju (bibliotēku, muzeju u.c.) nozīmīgumu, lai veidotu radošu un novatorisku vidi neformālai un ikdienas pieaugušo izglītībai.

Kā īsti bibliotēkas iekļaujas mūžizglītības īstenošanā? Latvijas Nacionālā bibliotēka ir definējusi Latvijas bibliotēku funkcijas mūžizglītības kontekstā. Tās ir:

• bibliotēka kā informācijas krājums izglītībai mūža garumā,
• bibliotēka kā vieta pašizglītībai un informālajai izglītībai,
• bibliotēka kā mūžizglītības informācijas kanāls.

Šo funkciju īstenošana notiek gan ikdienas darbā, gan projektu veidā.

Bibliotēkas un datorprasmes

Vērienīgs publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls” tika īstenots laikā no 2007. – 2013. gadam. Projekta primārais mērķis bija nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – datortehniku un internetu, kā arī saņemt konsultācijas to lietošanā – jebkurā pašvaldību publiskajā bibliotēkā. Projekta rezultātā 874 Latvijas bibliotēkās instalēti 4000 ar jaunāko programmatūru aprīkoti jauni datori, un visas bibliotēkas saņēma multifunkcionālās iekārtas kopēšanai, skenēšanai un drukāšanai. Tika izveidoti 10 reģionālie mācību centri, kas aprīkoti ar datoriem un citu nepieciešamo tehniku apmācību organizēšanai. Papildus tika izveidotas 10 pārvietojamas mācību klases. 2010.gadā projektā tika izstrādātas IT pamatiemaņu apmācību programmas sociālā riska grupām un metodiskie materiāli bibliotekāriem darbam ar šīm mērķauditorijām.

Projekta rezultātā ir radīta iespēja iedzīvotājiem ik dienas saņemt publiskajās bibliotēkās konsultācijas datora lietošanā. Bibliotēkās regulāri tiek veidotas mācību grupas, kas apgūst datorprasmes, Interneta lietošanu un valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanu.

Šī gada 18. aprīlī tika atklāta valsts vienotā komunikācijas un mācību aktivitāšu programma “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kas triju gadu laikā informēs un izglītos sabiedrību par daudzveidīgajiem valsts un pašvaldību e-risinājumiem. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības un 6000 digitālo aģentu – zinošu bibliotekāru, skolotāju, valsts un pašvaldību darbinieku, tīkla izveide Latvijā. Programmas pirmie vēstneši ir mūziķe un māmiņa Māra Upmane-Holšteine, leģendārais aktieris Mārtiņš Vilsons, kā arī ceļotājs un TV raidījumu vadītājs Gustavs Terzens.

Ikdienā nepieciešamie e-pakalpojumi sabiedrībai ir pieejami 85% gadījumu, tomēr e-pārvaldes pakalpojumu lietošanas rādītāji ir zemāki – patlaban tos izmanto 38 % sabiedrības. Programmas mērķis ir trīs gadu laikā būtiski palielināt valsts e-risinājumu lietošanu sabiedrībā. “Programmas ietvaros mācīsim bibliotekārus, skolotājus, valsts un pašvaldību darbiniekus, kuri sniegs konsultācijas un iedrošinās līdzcilvēkus saziņā ar valsti izmantot e-pakalpojumus, tādejādi ietaupot gan laiku, gan naudu, gan saudzējot dabu,” skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis.

Bibliotēkas – mācību centrs senioriem

Projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros veikto pētījumu dati liecina, ka publiskajām bibliotēkām, kas daudzviet Latvijas reģionos ir vienīgā vieta, kur iedzīvotāji var saņemt kultūras, informācijas, sociālos un tālākizglītības pakalpojumus, ir ievērojama sociāla un ekonomiska ietekme uz iedzīvotāju labklājību un sabiedrības attīstību.

Kopš publisko bibliotēku projekta „Trešais tēva dēls” uzsākšanas gandrīz 3 reizes pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri izmanto bezmaksas publiskās pieejas internetu publiskajās bibliotēkās. Katram piektajam bibliotēkas bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotājam publiskā bibliotēka ir vienīgā vieta, kur iespējams piekļūt/izmantot internetu. 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bibliotēka ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs. Šo apgalvojumu vairāk atbalsta vecāka gada gājuma cilvēki un lauku iedzīvotāji.

Seniori ir viena no programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” mērķgrupām. Šo mērķgrupu uzrunā kampaņas vēstnesis - aktieris Mārtiņš Vilsons: - “Tehnoloģijas nojauc vecuma un paaudžu robežas - dzīvojam laikā, kad katrs pats var izlemt, cik jauns un moderns vēlas būt! Vienīgais, ko gadi dod, – sapratni kā tehnoloģijas lietot nevis, lai īsinātu, bet gan ietaupītu laiku. Latvijā dzīvo vairāk nekā 550 tūkstoši pensionāru. Aktīvi izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas, varam pierādīt, ka vecums ir tikai skaitlis pasē, ko jau drīz pilnībā ikdienā aizstās eID karte!”.

Vecākās paaudzes mācību iespēju paplašināšanai bija veltīts 2014. – 2015.gadā īstenotais projekts “Senioru mācības – atklājot ceļus savstarpējai partnerībai” Nordplus programmas ietvaros. Projekta mērķi bija: pilnveidot projekta dalībnieku potenciālu senioru mācībās veicināt sadarbību starp iestādēm, kas nodarbojas ar senioru mācībām gan vietējā mērogā, gan starptautiskā līmenī uzsvērt publisko bibliotēku nozīmi senioru mācību īstenošanā. Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) bija viena no projekta partneriem un dalījās savā pieredzē.

Bibliotēkas piedāvātās izglītojošās programmas senioriem ir datorprasmju apguves programma 50+ un valodu un šaha klubi senioriem. Daudzveidīgas aktivitātes RCB īsteno sadarbībā ar senioru klubiem. Bibliotēka klubu dalībniekiem ir tikšanās, diskusiju un radošo darbu veidošanas un eksponēšanas vieta. Iecienīti ir jauno grāmatu apskati. Notiek tematiski pasākumi tādām interešu grupām kā rokdarbnieki, ceļotāji, mākslas cienītāji, dzejas mīļotāji. Seniori tiek aicināti tikties ar populāriem cilvēkiem – aktieriem, politiķiem, kā arī piedalīties atraktīvos pasākumos – «Cepuru balle», «Kreļļu balle», «Naktskreklu balle», u.c.

Viens no virzieniem darbā ar senioriem ir novadpētniecība. Kopīgi ar senioru klubiem tiek organizēta apkaimē dzīvojošu slavenu personu apzināšana, materiālu atlase, piemiņas plākšņu izvietošana. Literāro un novadpētniecisko pastaigu gaitā seniori tiekas ar novadniekiem: rakstniekiem, ārstiem, skolotājiem, utt.

Cits RCB sadarbības partneris ir dienas centri. Centru apmeklētājiem tiek veikta grāmatu piegāde – izdevumu izsniegšana un saņemšana, kā arī grāmatu dāvinājumi lasīšanai. Bibliotēkas darbinieki īsteno arī skaļo lasīšanu, jaunāko grāmatu vai tematiskos apskatus, rīko dienas centru apmeklētāju radošo darbu izstādes. Līdzīga sadarbība notiek arī ar sociālajiem centriem.

Projekta rezultātā secināts, ka bibliotēku piedāvājums senioriem ir tas pats, kas citām grupām, taču atbilstoši viņu iespējām un interesēm: vēsture, novadpētniecība, kultūra, rokdarbi.

Stāstu bibliotēka – mācīšanās saglabāt kultūras mantojumu

Mācīšanās nav vienādojama ar mācību grāmatu studēšanu, tā ir arī mācīšanās vienam no otra, radot pieredzes stāstus. Ar šādu domu UNESCO LNK 2013. gadā uzsāka projektu „Stāstu bibliotēkas”. Stāstus un stāstniecību UNESCO izceļ gan kā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi, gan kā nozīmīgu sociālu prasmi un metodi, kas palīdz stiprināt starppaaudžu dialogu, sekmē izpratni un cieņu pret citām kultūrām un veicina sinerģiju starp dažādiem mantojuma veidiem. Stāstniecība arī mūžizglītības ietvarā sniedz iespēju ikvienam sevi realizēt visos vecuma posmos, nemitīgi uzlabojot dzīves kvalitāti, sociālo un kultūras vidi.

Stāstnieku festivāls

„Stāstu bibliotēkas” darbojas kā tīkls, kurā iesaistījušās 37 bibliotēkas. Tās regulāri rīko dažādus stāstniecībai veltītus pasākumus, no kuriem centrālais ir Latvijas vēsturisko novadu stāstnieku festivāli. Viens no tīkla uzdevumiem ir veicināt neformālo izglītību kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Tīkla dalībniekiem tiek sniegta iespēja pilnveidot personīgās un profesionālās prasmes jo īpaši darbā ar kopienas iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, stāstniecības tradīciju aktualizēšanā un Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma radošā iedzīvināšanā

Bibliotēkas kā mācību vide

Tradicionālais priekšstats par mācīšanos bibliotēkā ir lasītava, kurā apmeklētāji lasa un konspektē grāmatas vai sērfo internetā. Kādas ir iespējas pilnveidot bibliotēku kā mācību vidi?

Bibliotēkas, kuras ir mācību iestāžu struktūrvienības, dažādi risina šo jautājumu. Zemgales reģionālais kompetenču attīstības centrs, kas ir lielākais pieaugušo izglītības centrs Baltijā, veidojot bibliotēkas fondu, ir noteicis centra mērķgrupas un strukturējis fondu atbilstoši to vajadzībām: kursu pasniedzējiem/lektoriem, kursu apmeklētājiem, senioriem, pedagogiem, vecākiem, pašvaldības iestādēm un organizācijām.

2018.gada martā notikušajā Latvijas Universitātes 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar vairākiem ziņojumiem piedalījās Latvijas universitātes Bibliotēkas darbinieces. Aldona Volkova ziņojumā “LU Bibliotēkas pieredze informācijpratības veicināšanā” uzsvēra, ka viens no Bibliotēkas pienākumiem ir veicināt lietotāju informācijpratības attīstību. To iespējams panākt gan nodrošinot LU Bibliotēkas speciālistu konsultācijas un apmācības atbilstoši mērķauditorijas vajadzībām, gan arī paaugstinot LU Bibliotēkas darbinieku pedagoģisko kompetenci. Atbilstoši statistikas datiem 2017. gadā vairāk nekā 3,5 tūkstoši lietotāju ir apmeklējuši 253 LU Bibliotēkas vadītās informācijpratības nodarbības.

Ilona Vēliņa- Švilpe iepazīstināja ar LU Bibliotēkas rīkotās fokusgrupu diskusijas "LU Bibliotēkas atbalsts studiju informacionālajā nodrošinājumā” rezultātiem. Diskusijas dalībnieki meklēja optimālākos risinājumus dažādiem ar studiju programmu nodrošināšanu saistītiem jautājumiem, t.sk. kā panākt, lai studiju kursos tiktu izmantota jaunākā, aktuālākā mācību literatūra un tā būtu pieejama LU Bibliotēkas krājumā

Savukārt Asnāte Pūcēna, raksturojot LU Bibliotēkas lietotāju paradumus Dabaszinātņu bibliotēkā laikā no plkst. 18.00 līdz 8.00, uzsvēra, ka minēto bibliotēku studenti izmanto kā studiju vietu, izmantojot iepriekš Bibliotēkā izņemtas grāmatas un savus materiālus. Vienlaikus lietotāji ir pateicīgi par iespēju izmantot bibliotēku 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Mācību vide neaprobežojas vienīgi ar fizisko vidi un mācībām piemērotu grāmatu fondu. Arvien lielāku ietekmi gūst sociālās vides faktors. Erasmus + programmas ietvaros Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) sadarbībā ar četriem starptautiskiem partneriem uzsācis īstenot projektu “Izglītotāji un inovatori bibliotēkās”. Projekta mērķis ir izveidot bibliotēku un citu kultūras iestāžu pieaugušo izglītību atbalstošu ekosistēmu, kur pieaugušie var mācīties iesaistīties, sadarboties, attīstīt spēju būt inovatīviem un līdzāspastāvēt dialogā. Projekta aktivitātes aptver pieredzes apkopošanu no partnervalstīm, jaunas mācību programmas radīšanu, mācību scenāriju izstrādi un multikulturāla, inovatīva un radoša pieaugušo izglītības modeļa izstrādi.

Projekta rezultātā bibliotekāri un citi vietējo kultūras iestāžu izglītotāji saņems mācību materiālu komplektu, kas veicinās motivāciju paaugstināt kvalifikāciju un īstenot dažādas apmācību aktivitātes pieaugušajiem. Bibliotēku un vietējo kultūras iestāžu lietotāji ar inovatīvā mācību piedāvājuma palīdzību varēs attīstīt jaunas, radošas un uz uzņēmējdarbību orientētas prasmes un multikulturālas un sociālas kompetences. 12. aprīlī Kultūras informācijas sistēmu centrā norisinājās projekta nacionālais seminārs, kurā piedalījās publisko bibliotēku bibliotekāri. Ar projekta rezultātiem KISC sola iepazīstināt to tapšanas gaitā.

Bibliotekāri mācās, lai mācītu citus

No mūžizglītības viedokļa aktuāls uzdevums ir pašu bibliotekāru tālākizglītība, lai viņi spētu sniegt atbalstu apmeklētājiem mūžmācīšanās procesā. Šo uzdevumu īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), sniedzot konsultatīvo atbalstu publisko bibliotēku bibliotekāriem, kā arī piedāvājot mācību iespējas Kompetenču attīstības centrā. Varam lepoties, ka 10. aprīlī Latvijas Nacionālā bibliotēka Londonas Grāmatu tirgū ieguvusi Starptautisko izcilības balvu nominācijā "Library of the Year Award 2018" ("Gada bibliotēka 2018"). [attēls 2] Šāda nominācija ir jaunums, tā Londonas Grāmatu tirgū pasniegta pirmoreiz. "Šis novērtējums ir visas bibliotēkas darbinieku ieguldījuma rezultāts! Tas ir par daudzveidīgo saturisko piedāvājumu, pakalpojumiem, pasākumiem un tehnoloģiskajām iespējām, lai nodrošinātu, ka bibliotēka būtu atvērta, noderīga un interesanta ikvienam. Esam gandarīti un aizkustināti, un grūti iedomāties kādu augstāku novērtējuma formu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, tās veselumam," uzskata LNB direktors Andris Vilks.

Latvijas Nacionālā bibliotēka – starptautiskās izcilības balvas “Gada bibliotēka 2018” ieguvēja. Foto: Baiba Braže

Bibliotekāru profesionālā izaugsme ir arī svarīgs Latvijas Bibliotekāru biedrības(LBB) darba virziens. Viens no veidiem, kā tas tiek īstenots, ir Latvijas Bibliotēku festivāls, kurš šogad notika 17.–18. aprīlī ar tēmu “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”. Festivāla pirmajā dienā notika Latvijas bibliotekāru 19. konference, kuras noslēgumā tika pasniegta LBB balva “Gada bibliotēka” un “Gada bibliotekārs, bet festivāla otrajā dienā kā atraktīvs un interaktīvs bibliotekāru pieredzes apmaiņas pasākums notika ideju tirgus.

Mācīšanās notiek ne vien šauri profesionālā vidē, bet arī sadarbojoties ar citām organizācijām. Rīgas Centrālās bibliotēkas piemērs ilustrē sadarbību, kas vērsta uz konkrētas mērķgrupas daudzveidīgo vajadzību apmierināšanu. Senioru izglītībai veltītajā sadarbības tīklā bibliotēka ir iesaistījusi senioru klubus, dienas centrus, sociālās mājas, kultūras institūcijas, izdevniecības, izstāžu centrus, nevalstiskās organizācijas un individuālos partnerus. Tas ļauj ne vien veidot pilnvērtīgāku izglītības piedāvājumu, bet arī paplašināt bibliotekāru redzesloku.

Izglītošana ir svarīgs bibliotēku darba virziens, taču nav pamatfunkcija. Līdzīgi tas ir vairākām citām iestādēm. Tādēļ tās bija apvienojušās kopīgā Mūžizglītības programmas atbalstītā projektā “Kā muzeji, galerijas, bibliotēkas un arhīvi veicina mūžizglītību”. 2011. – 2013. gadā īstenotajā projektā, kura koordinators bija Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka, iesaistījās partneri no 9 valstīm. Projekta mērķis bija noskaidrot muzeju, bibliotēku un arhīvu lomu mūžizglītībā. Partnerībā tika risināti jautājumi par ģimenes mācību prakses uzlabošanu, lasīšanas attīstības kustību, mūžizglītībai nozīmīgu arhīva materiālu digitalizācijas iespējām, elektronisko pakalpojumu attīstību u.c.

Projekts sākās no izpratnes, ka muzejiem, bibliotēkām un arhīviem ir būtiska nozīme, lai mudinātu ikvienu turpināt izglītību visa mūža garumā. Pēdējos gados muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir paplašinājuši līdzdalību izglītība, lai saliedētu kopienu un veicinātu ekonomisko, sociālo un personības attīstību. Muzeji, arhīvi un bibliotēkas atzīst, ka izglītošana ir viņu pakalpojumu pamatelements. Taču mazāk skaidrs ir, kā iesaistīt mācībās plašāku sabiedrību. Šai ziņā vēl daudz kas ir darāms.

Lai iesaistītu plašāku sabiedrību, nepieciešama radoša pieeja. Ar šādu mērķi 2017.gadā Nordplus programmā startēja projekts "Radošās komandas bibliotēkā". Projekta būtību raksturo atslēgvārdi: eksperimentālā kultūra bibliotēkā caur radošu darbību un sadarbību. Valmieras bibliotēka un citi bibliotēku un nevalstisko organizāciju pārstāvji no 12 partnerorganizācijām tiksies projekta ietvaros, lai identificētu, analizētu, izprastu un rastu risinājumus jaunām darba formām bibliotēkās. Tie būs izaugsmes, iedvesmas un pieredzes apmaiņas treniņi. Projekta partneru uzdevums ir izveidot labi funkcionējošu starptautisku tematisko tīklu, kas nodrošina partnerinstitūciju starptautisku sadarbību, balstoties uz eksperimentālu kultūru. Eksperimentālu metožu izmantošana pretēji ierastajai birokrātiskajai pieejai māca dalībniekus darboties viegli, strādāt brīvi. Dažādu resursu kombinēšana, brīvprātīgo un sadarbības partneru iesaistīšana bibliotēkas darbā kopumā dod bibliotēkas darbībai lielākus resursus, savukārt pakalpojuma gala saņēmējiem (bibliotēkas klientiem) sniedz papildus arī iespēju piedalīties bibliotēkas attīstībā un izveidē. Projektā tiks īstenoti eksperimentāli pārrobežu un starpnozaru pasākumi, kuros dalībnieki sadarbosies gan savā starpā, gan arī ar citiem pieaugušo neformālās izglītības dalībniekiem.

Bibliotēku turpmākie soļi mūžizglītībā

Nacionālās bibliotēkas skatījumā LNB kļūst par neformālās un ikdienas mācīšanās vietu, nostiprinoties kā līderis informācijas sabiedrības mūžizglītības aktivitātēs un attīstot un veicinot lasīšanas kompetences, mediju kompetences un informācijpratības apguvi. Tiesa gan, 2013.gadā veiktā starptautiskā pētījuma “Informācijas aprite mūžizglītībā” rezultātā secināts, ka:

• Bibliotēku un mūžizglītības institūciju starpā ir it kā plaisa – reti kura mūžizglītības institūcija ir iedomājusies par sadarbību ar bibliotēkām.
• Bibliotēkām nepieciešams vairāk un aktīvāk apzināties savu mūžizglītojošo raksturu un sevi kā aktīvus jomas “spēlētājus” - tad arī citas organizācijas pamanīs šo potenciālu.

Kas attiecas uz lasīšanas kompetencēm, tad 2017.gadā veiktā jaunākā “Baltic International Bank Latvijas barometra” aptauja liecina, ka grāmatas nelasa 41% Latvijas iedzīvotāju. Cik ļoti ir jāsatraucas par lielo iedzīvotāju skaitu, kas nelasa vispār? Culturelab pētījumā secināts, ka aktīvākie lasītāji ir salīdzinoši labi izglītoti un materiāli situēti, un esošie lasītāji lasa salīdzinoši daudz. Tāpēc jautājums ir – kā motivēt lasīt tās sabiedrības grupas, kas šobrīd nelasa vispār vai lasa maz?

Dr.phil. Sandra Cīrule ir pētījusi bibliotekāra darba īpatnības nelielā kopienā. Viņa secina, ka darbu nelielās apdzīvotās vietās ietekmē vietējie apstākļi. Cīrules veiktās nelielās aptaujas (aptaujātas četru novadu bibliotēkas) rezultāti liecina, ka bibliotekāra darbs kopienā ir ļoti personisks, kurā nav iespējams formāli veikt savus pienākumus, jo individuāli jāstrādā ar katru konkrētu cilvēku. Būtiskākie bibliotekāra darba atslēgvārdi - uzklausi, iedziļinies, izproti, iesaisties, sadarbojies, palīdzi.

Šie atslēgvārdi ir arī mūžmācīšanās atbalsta atslēgvārdi. Tos labi pārzina Kuldīgas novada Pelču bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Pateicoties viņai, Pelči 2015. gadā kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo Latvijas bibliotēku, kurai piešķirta prestižā starptautiskās bezpeļņas organizācijas EIFL (elektroniskā informācija bibliotēkām) Publisko bibliotēku inovāciju balva par projektu bērniem “Mazā novadpētniecības skola”, bet pērn Daina saņēmusi godpilno bibliotekāra – Gaismas nesēja titulu un Latvijas Bibliotēku biedrības titulu Gada bibliotekārs par izcilību mūžizglītības darbā. Pelču bibliotēkā ar lasītājiem strādā individuāli, uzkrājot viedokļus par grāmatām un iesakot tās citiem.

Individualizēta pieeja un standartizēti pakalpojumi, eksperimentālā kultūra, inovatori un vienotas prasības – bibliotēkas sava ceļa izvēlē atrodas pretrunu krustcelēs. Taču tieši pretrunas ir tās, kas virza attīstību. Jaunā IFLA prezidente Glòria Pérez-Salmerón savā pirmajā publiskajā uzrunā bibliotekārajai auditorijai teica: “Mūsu loma ir daudz vairāk nekā bibliotēku un informācijas centru ikdienas vadīšana, daudz vairāk nekā vienošanās un vienprātība par bibliotēku darba standartiem un vadlīnijām, mūsu galvenais uzdevums ir būt par dzinējspēku reālām un redzamām pārmaiņām, par mūsu sabiedrības attīstības virzītājiem”.

Ar šo domu 23.aprīlī tiks uzsāktas tradicionālās Bibliotēku nedēļas aktivitātes. Šī nedēļa ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Šī nedēļa ir laiks, kad arī pieaugušo izglītotāji var tuvāk iepazīties ar bibliotēkām, lai mazinātu sadarbības plaisu. LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone bibliotēkas mudina uz jauniem izaicinājumiem - “Reaģēšana uz pārmaiņām sabiedrībā ir noiets etaps, ir pienācis laiks bibliotēkām būt tām, kas maina sabiedrību!”.

Sagatavoja Ingrīda Muraškovska,
Izglītības un zinātnes ministrijas projekta "EPALE nacionālais atbalsts dienests" mājas lapas redaktore,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte