Dear Xenia,

Thank you for sharing video!

Pagājušajā semestrī darbā ar skolēniem novēroju, ka ar izslēgtu kameru man (kamēr rādu prezentāciju) vai viņiem iesaiste bija zemāka, tāpēc vienojāmies, ka kamerām jābūt ieslēgtām visu laiku, ja vien nav kādi īpaši apsvērumi (vairākas tiešsaistes no viena rūtera vai tml.).

Kā jau video tika minēts - tas ļauj redzēt ne vien man skolēnu sejas, bet arī viņiem vienam otru. Tas ļauj emocionālāk reaģēt uz stundā notiekošo un labāk atcerēties runāto, kā arī disciplinē un ļauj noturēt uzmanību vidē, kas bieži ne tuvu neveicina fokusēšanos darbam.

Jāpiekrīt, ka tiešsaistes stundas, kur visiem dalībniekiem ir ieslēgtas kameras, ir daudz efektīvākas, jo, redzot vienam otru (kaut arī ekrānā), tiek iesaistīta vēl viena maņa (redze), kas ļauj cilvēkiem justies tuvāk (angl.- connection). Komunikācija ar cilvēkiem, kurus var redzēt, ļauj vairāk sajusties piederīgam, atbalstītam un arī skaidrāk apjaust, kāpēc mēs visi konkrētajā brīdī esam sanākuši kopā.

Papildus jau nosauktajiem ieguvumiem e-mācībām ar ieslēgtu kameru man šķiet svarīgi vēl trīs- atbildība, ieinteresētība un cieņa. Atbildība, jo esmu pietiekami drosmīgs parādīt(-ies), kāds esmu (pat, ja man nav, ko teikt). Ieinteresētība, jo, esot redzams, es rādu, ka man rūp tas, kas notiek. Cieņa- es parādu savu attieksmi pārējiem (ja vadītājs/skolotājs ir redzams, arī es daru tāpat). 

Laba doma noteikti ir izrunāt "tiešsaistes etiķeti" pirms tam. Manuprāt, jebkurš ir ieguvējs, kad ir atklāts un izsaka lūgumu, pamatojot to ar savu personisko redzējumu un sajūtām par lietu efektīvāku norisi. Iedrošināt un paskaidrot, ko un kāpēc kāpēc mēs visi iegūstam, kad esam redzami. Un- ka tas tiešām var būt jautri (paldies Kitijai U. par zemāk ielikto saiti uz I. Pāvulas rakstu)! Piederība, dalīšanās un pieredzes gūšana- vai tad tie nav galvenie iemesli, kāpēc mēs vispār sazināmies?

Piedalījos attālinātajā mācību stundā, kur visas kameras izņemt pašas skolotājas bija izslēgtas. Bet tā kā šī mācību stunda bija pirmā un daudzi skolēni vēl nebija īsti pamodušies un saposušies, skolotāja gada sākumā atrunāja vadlīnijas stundu vadīšanai un kopīgi vienojās par to, kurš un kurā brīdī ieslēdz kameru.

Stundas laikā tika apgūta jauna viela, kas piesaistīja skolēnu uzmanību un tika izmatota komunikācija caur (quizizz.com), kas ļāva saņemt atgriezenisko saiti un saņemt atbildes no klases. Ja iespēju noturēt klases uzmanību var panākt arī ar izslēgtu kameru un tas dod iespēju skolēnam koncentrēties uz vielu, uzskatu, ka ir labi piedāvāt skolēniem iespēju izvēlēties, iepriekš vienojoties par stundas formātu, kur kamera ir ieslēgta vai izslēgta. 

Pagājušo mācību gadu strādāju par pedagogu palīgu darbā ar bērniem, ar mācīšanās grūtībām 1. - 3. klašu grupās. Mani skolēni bija citādāki, dažiem bija grūtāk koncentrēties, citiem bija nepieciešama interaktīva vide labākai vielas apguvei, savukārt bija skolēni, kuriem labākā mācību vide ir klusums un miers, lai uztvertu informāciju. Strādājot ar šiem skolēniem klātienē, man bija svarīgi, lai klasē katrs bērns apzinās, ka ir redzams un sadzirdēts. Tāpēc katra konsultācija atšķīrās gan ar saturu, gan veidu, kā es to organizēju. Pārejot strādāt attālināti, mans lielākais izaicinājums bija noturēt šo klātesamības sajūtu bērnos un interesi būt pie ekrāna. Tāpēc jau pirmajā konsultācijā mēs kopīgi vienojāmies par tiešsaistes stundu noteikumiem, lai mums visiem būtu interesanti un produktīvi strādāt. Pirmais jautājums no skolēniem bija, vai mums ir jāslēdz kamera? Atbildot uz šo jautājumu, mēs kopīgi uz baltās tāfeles (www.whiteboard.fi) uzzīmējām sajūtu apli, lai katrā stundā ātri un ērti skolēns var čatā ierakstīt savas dienas sajūtas, emocijas vai noskaņojumu un pie attiecīgās īpašības bija iespēja slēgt vai neslēgt kameru. Atzīšos, ka sākumā skolēniem patika šī spēle, jo daļa to izmantoja kā iespēju neslēgt kameru, bet ar laiku visi sāka slēgt kameras un atzina, ka viņiem patīk redzēt skolotāju un klases biedrus. Mūsu stundās bija reizes, kad gandrīz 40 minūtes mēs runājām par to, ko darām, kas patīk, rādījām savus četrkājainos draugus, smējāmies. Uzskatu, ka vienojoties par kopīgiem noteikumiem, bija viegli un produktīvi strādāt ne tikai man, pedagogam, bet arī skolēnam, jo tie nes līdzi arī atbildību par savu darbu.

Man ļoti palīdzēja skola2030.lv Ingas Pāvulas raksts "Kā būt tuvu, esot tālumā" https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/ka-but-tuvu-esot-taluma , ka savstarpējā komunikācija un attiecības turpinās arī tiešsaistē, ka nevajag koncentrēties uz ierobežojumiem, bet kā šo attālināto mācīšanu padarīt vieglāku. 

Great tips Xenia, thank you for sharing! I would suggest a follow-up video with interactive tools for online learning.

Looking forward to hearing more from you!