Paldies raksta autorei par sniegto sasistematizēto informāciju spēļu izmantošanas iespējās izglītības jomā. Ļoti noderīgs ir atgādinājums par elementiem, kam ir  jābūt labi veidotā spēlē skolēniem, lai tos aizrautu un motivētu pilnvērtīgi iesaistīties. Manā pieredzē mācību iestādē visbiežāk tiek izmantots Kahoot un Quizizz (abus arī pati lietoju stundās), taču veidotais spēles formāts atkārtojas, ir vienveidīgs, balstās uz izaicinājumu, sacensību un tikai daļai skolēnu uz  zināšanu izmantošanu (5.klases). Rezultātā daļai spēlētāju tas pārvēršas sacensību loterijā, paļaujoties uz ātrumu un nejauši trāpītu pareizu atbildi. Ļoti vēlētos atrast un pielietot to spēļu formātu, kur ir iekļauti arī mistērija, stratēģijas veidošana un akcents uz iespēju sasniegt eksperta līmeni, lai skolēns sevi pilnveidotu.

Ļoti vērtīgi bija lasīt citu komentētāju dalīšanos pieredzē par dažām jaunām platformām, kurās, piemēram, var veidot pats savu viktorīnu.

Domāju, ka ļoti svarīgi ir mainīt spēļu formātus, neizmantot visu laiku vienu un to pašu pazīstamo lai attīstītu skolēniem jaunas prasmes.

Spēle kā darbība mācību procesā, kurā ir jāsasniedz konkrēts mērķis, ietverot noteikumus un izklaidējošus faktorus, noteikti ir mūsdienu inovāciju ieguvums, jo netieši parāda, ka mācīšanās process var būt jautrs un aizraujošs.

Paldies raksta autorei par sniegto ieskatu spēļu izmantošanas iespējās izglītības jomā, tas palīdzēja pašai sasistematizēt informāciju par spēļu veidiem un to nozīmi, savukārt ļoti noderīgi bija lasīt par dažām jaunām platformām, kurās, piemēram, var veidot pats savu viktorīnu, par ko iepriekš nebiju dzirdējusi.

Lai mācību procesu padarītu atraktīvāku un atvieglotu darbu skolotājiem, būtu lietderīgi, ja Izglītības un zinātnes ministrija izstrādātu arvien jaunas spēļu veidnes un sagataves, ko skolotājs varētu izmantot un piemērot savām vajadzībām atbilstoši konkrētam skolēnu vecumposmam, jo nereti skolotājam pašam nav pietiekami daudz laika un iespēju, lai  saprastu sarežģītos spēles izstrādes mehānismus un pielāgotu tos jaunas spēles izveidei. Šķiet, šobrīd katrs skolotājs patstāvīgi meklē un apgūst dažādus digitālos spēļu rīkus, tā  mēģinot eksperimentē ar tiem un atrast vispiemērotāko saviem skolēniem, taču, lai skolotāji pilnvērtīgi prastu izmantot visas iespējas, ko sniedz digitalizācija, vēl tāls ceļš ejams... Tāpat svarīgi ir atrast īsto spēli, lai veiksmīgi to izmantotu stundā, tāpēc vispirms skolotājiem būtu jāapgūst teorētiskās zināšanas par dažādām spēlēm un to izmantošanu mācību procesā.

No savas pieredzes varu droši apgalvot, ka spēļu izmantošana mācību procesu vienmēr ietekmēs pozitīvi, turklāt, skolēnam nemanot, tiks apgūtas konkrētas zināšanas, uzlabojot arī klases mikroklimatu, jo spēlē tiek iesaistīti visi klases skolēni.  

Labdien! Paldies par šo apkopojošo rakstu, kas noteikti noderēs katram mūsdienu pedagogam! Tā kā ikdienā strādāju ar sākumskolēniem, vadot pagarinātās dienas grupu, dažādas spēles un rotaļas ir mana ikdiena. Saprotu, ka kolēģiem nav pārāk daudz laika, lai iekļautu spēles ikdienas mācību procesā, tāpēc cenšos attīstīt viņu prasmes un radošumu vismaz dienas otrajā pusē. Esmu pārliecināta, ka atsevišķu spēļu elementi noteikti attīstīs viņu domāšanu, radošumu un spēju izteikties arī ikdienā - piemēram, story telling cubes, par ko mazie ir sajūsmā, vecais labais "Alias" u. c. "Dixit" arī ir brīnišķīga iztēli rosinoša spēle, kas noteikti palīdz domrakstu un citu ar fantāziju saistītu darbu rakstīšanā. Noteikti izmantošu ieteiktās lietotnes, kad uzsākšu darbu ar pamatskolas un vidusskolas vecuma bērniem! 

Paldies par interesantu rakstu!

Tagad no vienas puses attīstās tehnoloģijas, bet no otras puses - pandēmija var apgrūtināt mācības procesu skolā. Tādos laikos ir jāatrod dažādus veidus, kā ieinteresēt bērnus mācīties un neapmaldīties Interneta džungļos. Rakstā tika minēta lietotņu izmantošana mācību procesā: GeoGuessr, PhET, Go-Lab un citi rīki. Tiem es varu pievienot arī:

a) Quizlet - tur var ne tikai mācīties vārdus svešvalodā, bet arī jēdzienus un nozīmes dzimtajā valodā;
b) liveworksheets - te ir neskaitāmi daudz darba lapu uz dažādām tēmām: svešvalodas, matemātika, mūzika, u.t.t.;
c) gynsy.com - labs rīks, lai iemācītu bērniem pareizrakstību. Lietotnē robotam ir dažas dzīves. Ja bērns raksta vārdu nepareizi, robots zaudē vienu dzīvi. 

Mācību procesā var arī izmantot viktorīnas un dziesmas YouTube.

Paldies par interesanto rakstu. Nodarbību forma, kurā tiek iekļautas spēles, nodrošina aktīvu iesaisti nodarbībās. Līdz ar to, skolēniem attīstās spriestspējas, kritiskā domāšana, radošums un komunikācijas prasmes, jo spēles, nozīmē socializēties.

Spēļu iesaiste mācību procesā, padara aizraujošāku mācību procesu un vairāk ieinteresē pašus skolniekus, līdz ar to spēles saistot ar mācību vielu, vieglāk paliek atmiņā un liek pašama skolniekam vairāk interesēties par šo tēmu, jo spēle pavērusi citādāku redzējumu uz attiecīgo situāciju, vielu, pieredzi ...

Ceru, ka pasniedzēji ar vien vairāk iesaistīts dažādas spēles mācību procesos, padarot interesantāku mācību procesu skolniekiem, jo jaunākās tehnoloģijas mums to atļauj darīt. Kā arī manuprāt vajadzētu vairāk publicēt rakstus par jaunākajām metodēm, lietotnēm aplikācjām, kuras var iekļaut mācību procesos, lai pedagogi ātrāk iegūtu jaunāko informāciju un varētu to iekļaut mācību procesā.

Šobrīd ir ļoti nepastāvīgs  laiks, kad stundas var mainīties vai  nenotikt vispār . Svarīgi izdomāt, ar ko aizvietot bērniem brīvo laiku, kas radies kādam skolotājam  nokļūstot karantīnā.   Viktorīnas ir viens no variantiem, kas var palīdzēt . Bloga rakstā piesaistīja uzmanību viktorīnu platformas  Kahoot vai Quizizz , kurās var  veidot pats savu viktorīnu, kā arī glābājas citu lietotāju sagatavotās un kopīgotās viktorīnu sagataves. Skolēni  viktorīnu var atrisināt, izmantojot viedtālruņus, planšetdatorus, portatīvos datorus, un nepārtraukti sekot rezultātiem. Parasti skolēni izmanto telefonus, lai spēlētu datorspēles,  bet šīs ir labs veids kā apgūt zināšanas jautrā veidā. Agrāk nebiju saskarusies ar  Mentimeter mājaslapu. Jāsaka paldies apgūtām zināšanām , kā pārvērst stundas ar interaktīviem spēles elementiem  , kas vairāk piesaista skolēnu interesi mācību vielas apguvei.  

Paldies par ļoti interesantu rakstu par spēļu izmantošanu izglītībā! Rakstā runāts par pašu spēles koncepciju, spēles nozīmi, veicot dažāda veida aktivitātes. Ir interesanti piemēri. Šī nodarbību forma nodrošina katra skolēna aktīvu līdzdalību stundā, kā arī paaugstina zināšanu līmeni.

Tas stāsta par dažāda veida spēlēm un noteiktu prasmju attīstību spēles laikā. Šo rakstu vēlētos papildināt ar to, kā mācīšanās caur spēli veicina ne tikai kognitīvo, sociālo prasmju attīstību, bet arī veicina skolēnu loģiskas domāšanas attīstību, viņi mācās vispārināt, klasificēt, spriest.

Spēle ir kā mācību līdzeklis. Mācīšanās un spēles nav ienaidnieki - tie ir draugi, kurus pati daba ir norādijusi iet vienu un to pašu ceļu un savstarpēji atbalstīt viens otru.

Jauno tehnoloģiju izmantošana spēļu apguvē man šķita ļoti interesanta. Runa iet par web vietnēm un lietotnem, kas ir ļoti aktuāli mūsu laikā. Izdarot secinājumus, var teikt, ka:

- spēle ir efektīvs līdzeklis kognitīvo procesu mācīšanai; spēle trenē atmiņu, palīdz skolēniem attīstīt runas prasmes; spēle ir viens no veidiem, kā pārvarēt skolēnu pasivitāti. To, ko bērns ir iegaumējis - viņš pēc dažām dienām var aizmirst, to,ko viņš ir apguvis spēlē - viņš atcerēsies visu mūžu.

Manai meitai (6. gadi) ļoti patīk spēlēt spēli "Gudrinieki un gudrinieces". Spēlē viņa attīsta prātu, paplašina redzesloku un apgūst latviešu valodu. Viņai ļoti patīk, ka spēlei ir jautājumu kartītes. Pastāvīgas atkārtošanās dēļ viņa ātrāk apgūst informāciju.

Ir svarīgi, lai skolēni pierastu pie komunikacijas, aizrautos un kopā ar skolotāju kļūtu par šī procesa dalībniekiem.

Paldies par interesanto un noderīgo rakstu!

Situācija pasaulē skolēnus ir piespiedusi mācīties attālināti un tas ir grūti ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Ir ļoti viegli novērst uzmanību ar apkārtējiem traucēkļiem, ja mācību stunda ir garlaicīga. Manuprāt, izmantojot dažādas vietnes, ar kuru palīdzību ir iespējams iekļaut spēles stundas darbā, attālināto mācību procesu var padarīt aizraujošāku, tādējādi skolēniem, iespējams, rastos motivācija apgūt doto tematu dziļāk, jo mācību saturs tiek dažādots. 

Es noteikti ņemšu vērā dotos padomus par spēļu izmantošanu izglītības procesā, taču aizdomājos, ka ir skolotāji, kuriem tehnoloģijas sagādā zināmas grūtības, līdz ar to, ir sarežģīti attālināto mācību procesu padarīt interesantāku ar spēlēm. Cerams, arī skolotāji nezaudēs motivāciju tālāk izglītoties, lai spētu šo saspringto laiku padarīt vieglāku. 

Liels paldies par detalīzeto rakstu un visiem piemēriem!

Pats universitātē rakstīju bakalaura darbu par jaunāko tehnoloģiju izmantošanas iespējām klasē un rezultāti patiešām pieradīja ka spēļu un jaunāko tehnoloģiju (mobilo lietotņu, utt.) izmantošana uzlabo skolēnu prasmes. Ņemot vērā ka vienīgais ko mēs pagaidām varām darīt ir mācīties attālināti, es pilnīgi piekrītu ka pedagogiem vajadzētu biežāk izmantot vairākus rīkus un spēles stundas laikā, bet es domāju ka būs vēl kādu laiku jāuzgaida kamēr ikviens pedagogs spēs apgūt šīs jaunākās tehnoloģijas.

Tomer domāju ka izprast priekšmetus un tēmas ir vieglāk pozitīvā, nevis stresu pilnā, atmosfera, un jaunākās tehnoloģijas un spēles ar to palīdzēs. Cerēsim kā visiem izdosies izglītoties un apgūt visus rīkus, lai mēs varētu efektīvi mācīties attālināti!

Paldies par lielisko informāciju! Tiešām lieliska spēļu klasifikācija un piemēri.

Ņemot vērā, ka šobrīd saskaramies ar attālināto mācīšanos, kas liek pedagogiem kļūt arvien radošākiem un meklēt veidus kā noturēt skolēnu uzmanību, ieinteresēt sekot līdzi stundai un iesaistīties, spēļu izmantošana ir lielisks risinājums, kuru var pielietot jebkurā mācību jomā.

Tomēr tik pat svarīgi ir izmantot pareizus spēļu veidus atbilstoši skolēnu vecuma grupai un apgūstamajam priekšmetam.

Manuprāt, spēļu izmantošana izglītībā var pilnīgi noteikti palīdzēt skolēnam labāk saprast, izprast un nostiprināt kādas zināšanas, tomēr tam nevajadzēt kļūt par izglītošanās pamatveidu. Jo kā jebkurā spēlē, svarīgi ir neaizspēlēties!

Tieši šī iemesla dēļ, attiecībā uz digitālajiem rīkiem, svarīgi būtu pedagogus izglītot šajos jautājumos, savlaicīgi informējot par dažādu rīku iespējām, ieguvumiem no to izmantošanas, kā arī brīdināt par to trūkumiem. Pagaidām katrs pedagogs patstāvīgi meklē un apgūst dažādus šos rīkus, tādā veidā mēģinot "piekļūt" tuvāk skolēnam, un eksperimentē ar tiem. Manā skatījumā lietderīgi būtu, ja šādu rīku testēšanu, rezultātu monitoringu un publicēšanu sāktu veidot visas izglītības sistēmas līmenī. Tas ļautu ātrāk atrast efektīvākos un mūsu skolēniem piemērotākos rīkus, kā arī pamazām tiktu veidota vienota izglītības iestāžu digitālo rīku datu bāze.

Lielisks ieskats spēļu dažādībā un spēles, kā mācību un izziņas rīka, lietderībā.

Šķiet pieaugot, mums aizmirstas spēļu nozīmīgums un jāatzīst, ka dažkārt ikdienas skrējienā pat ir grūti saņemties pievienoties saviem bērniem uz kādu spēli. Taču, cik daudz dažādu iespaidu un citu pozitīvu ieguvumu ir iespējams atklāt, kad ļaujies spēlei! Ja kāds ierosina kopīgu spēli kā aktivitāti, vai tā būtu izglītības iestāde, darba kolektīvs vai draugu ballīte, organizēta spēle var pārvērst pasākuma atmosfēru un ievirzīt turpmākos notikumus pavisam citā līmenī. 

Savā pieredzē esmu novērojusi, ka darba kolektīvu apmācībās vai citās pieaugušo grupās ierosinot lomu spēli, visbiežāk tā tiek sagaidīta ar ne visai pozitīvām dalībnieku grimasēm. Tomēr mācību noslēgumā aptaujājot dalībniekus, gandrīz vienmēr lomu spēle gūst atzinīgu vertējumu un dalībnieki priecājas par saņemtajiem ieguvumiem. Dalībniekus visbiežāk biedē izkāpšana no komforta zonas, bet sevis izaicināšana un piespiešanās iesaistīties var nest vērtīgas atziņas un būtiski papildināt līdzšinējo pieredzi. Manuprāt, ne vienmēr tiek novērtēts tas, cik nozīmīgi spēle var ietekmēt grupas sadarbību un atmosfēru, un pārdomāti organizēta, tā var komandai nest uzrāvienu motivācijā un izaugsmē.

Organizējot spēles bērniem, fascinējoši ir vērot, kā rotaļīgā un aizraujošā veidā tiek apgūtas ļoti svarīgas prasmes. Caur spēli ir iespējams iemācīties pieņemt riskantus lēmumus, atzīt stratēģiskas kļūdas un pieņemt zaudējumus. Ar dažādām spēlēm var apgūt un nostiprināt vērīgumu, novērošanu, domāšanu ārpus rāmjiem, spēju sekot instrukcijām un vēl tik daudz būtiskas iemaņas, ko šķiet, ne vienmēr novērtējam. Domāju tieši tāpat tas darbojas arī attiecībā uz pieaugušo mācīšanos, tikai jāpiemeklē mērķim atbilstošas metodes - šajā gadījumā - spēles.

Paldies ieraksta autorei un apmācību dalībniekiem par atgādinājumu par spēli kā nozīmīgu rīku, kuru iespējams pielietot gan personīgajā dzīvē, gan profesionālajā jomā.

Paldies par lielisko rakstu, tas uzrakstīts ļoti strukturēti un saprotami. Ļoti noderīga ir spēļu klasifikācija un rīku uzskaitījums. Pati tēma ir visnotaļ piesaistoša, tai vajadzētu būt aktuālai visiem skolotājiem.

Šis laikmets un paaudze pieprasa mums būt zinātkāriem un mūsdienīgiem, sekot līdzi aktuālajam, mācīties visu jauno. Domāju, visi skolotāji zināšanas vēlas nodot aizrautīgi un šķietami viegli. Mēs zinām, kā mūsdienās bērni spēj aizrauties ar spēlēm un jaunajām tehnoloģijām, un es, topošā skolotāja, vēlos šo aizrautību arī redzēt savās stundās.
Spēļu metode ir brīnišķīgs veids, lai skolēni spētu attīstīt daudzas prasmes, kas jau uzskaitītas rakstā.

Manuprāt, ar spēļu palīdzību mēs, pirmkārt, varam pietuvoties pašam skolēnam. Parādīt, ka mēs zinām, kas viņu aizrauj un interesē, un tas mums ļautu nodibināt tuvākas attiecības ar skolēniem, bet skolēniem ļautu justies emocionāli drošāk.
Otrkārt, varam nodot zināšanas saprotami un jēgpilni, un ar prieku. Šeit, protams, jāatceras, ka, nevis rīks, bet mērķis vai ceļš uz mērķi ir svarīgākais.
Treškārt, ļautu mācīties pašiem, jo spēļu metode ir aktīva un tajā nevar neiesaistīties. Vēl lielāku ieinteresētību un vēlmi mācīties caur spēlēm varam panākt, ja mudināsim skolēnus pašus tās veidot.

Es domāju, ka mums, skolotājiem, nav jābaidās, ka spēles vai spēļu elementi var būt par daudz. Mēs vēlamies, lai skolēns mācību vielu apgūst ar prieku, un spēles ir veids, kā to izdarīt.

Jāpiebilst, ka esmu galda spēļu fans no bērnības! Tas, kas mani visvairāk saista – tās rada spēcīgas kopīgas atmiņas. To arī vēlos panākt no savām stundām! :)

Paldies par strukturētu, viegli uztveramu un resursiem bagātu rakstu!

Man vienmēr patikušas spēles: gan agrā, gan vēlākā bērnībā, patīk arī šobrīd kopā ar savu meitu un plašāku ģimenes un draugu loku. Spēlējoties viegli nonākam bērnības mistēriju pasaulē... Pat pilnīgi sveši, nupat sastapti cilvēki, kopā spēlējot, nemanot top draugi. Aizrautība motivē paša izaugsmi un sadarbību. 

Savā turpmākajā profesionālajā darbībā - skolotājas ikdienā ļoti vēlētos iesaistīt spēles: galda un lomu, iedomu un, protams, digitālās spēles. Raksta ietekmē izmēģināju piedāvātās interaktīvās matemātikas simulācijas un domāju, ka tās ir lielisks rīks, lai jauniešus ieinteresētu un motivētu mācībām, attīstītu rakstā minētās kognitīvās, sociālās un citas prasmes. Brīnišķīgi, ka ir tādi spēļu apmācības kursi, labprāt piedalītos!

Personīgā pieredze ar spēlēm ir diez gan plaša sākot ar galda spēlēm, beidzot ar komandas spēlēm dažādos izglītojošos kursos. Pieredze rāda, ka šāda pieeja noteikti iekustina un palīdz atvērties kautrīgākiem cilvēkiem, piemēram jau minētajos izglītības kursos vai nometnēs, kā arī saliedē jau zināmu cilvēku komandas, piemēram rīkojot darbā kolektīvus pasākumus.

Kā topošajai skolotājai vēl nav pieredzes ar spēļu izmantošanu mācību procesā, bet raksts iedvesmoja padomāt plašāk un spēles izmantot ne tikai skolēnu atraisīšanai vai padarot daudzveidīgāku skolas dzīvi. Spēles noteikti var izmantot arī kā pamatu vielas apgūšanai. Mācību priekšmets kuru pasniegšu ir tendēts uz to, ka skolēnam pašam ir jāmeklē, jāanalizē un jāpamato savas izvēles un gala produkts. Rakstā minētās lomu spēles un citas noteikti šīs prasmes tikai attīstītu, radošākā un jauniešiem patīkamākā veidā. Atceros cik ļoti nepatika doties klases priekša prezentēt kādu savu darbu, taču, ja pirms tam šī pieredze būtu gūta klasē, piemēram grupu darbos, kur esmu izveidojusi savu atbalstu komandu, prezentējusi savas idejas klases biedru vidū jau iepriekš, tad nostāties klases priekšā būtu jau daudz drošāk un pārliecinošāk. 

Lieliski, ka tiek jau rīkoti dažādi projekti un kursi, kur šīs metodes tiek mācītas, jo piekrītu tam, ka spēles noteikti ir jāizmanto ne tikai izlaidei vai saliedēšanās pasākumiem, bet arī mācību procesā. Tas, manuprāt padara vieglāku ne tikai mācību satura apguvi, bet attīsta arī dažādas komunikācijas prasmes. Rakstā atrodami arī daudz digitāli rīki par kuriem līdz šim nebiju dzirdējusi un, kas var būt palīgs attālinātā mācību procesā, vairāk iesaistot skolēnus un parādot, ka digitālo pasauli var izmantot sevi attīstībā un pilnveidošanā. 

Šis kodolīgais un interesantais raksts par spēļu iespējām mācību metodēs, liek aizdomāties un aizrautīgi māt ar galvu, sakot skaļu "Jā!".

Lai gan esmu vēl tikai topošā skolotāja un pieredze darbā ar skolēniem ir maza, šis raksts man atgādina par manu mazo puiku un viņa rotaļīgumu, kā ar spēlēm mēs varam iemācīt bērnam lasīt, rakstīt un izprast pasaules kārtību. Tas arī liek aizdomāties par iespējamām metodēm, ko savā darbā es varētu pielietot. 

Es piekrītu raksta autorei, ka spēles ir lielisks instruments skolas saspringtajā vidē, lai ne tikai gūtu zināšanas un attīstītu visas minētās prasmes, bet arī, lai atbrīvotos un radītu nepiespiestu, radošu un rotaļīgu atmosfēru. Spēle ir lielisks veids, kā saliedēt cilvēku grupu. Tā liek paļauties un uzticēties komandas dalībniekiem. Spēles var nodot citu cilvēku pieredzi un skatījumu, jo noteiktu cilvēku grupā ar vienotiem noteikumiem, spēles rezultāts vai spēles gaita būs citādāka. Katrs no spēlētājiem ar savu domāšanas veidu, dzīves pieredzi vai skatījumu uz lietām, spēj piedāvāt savu unikālo un oriģinālo risinājumu, lai sasniegtu mērķi. Tāpēc, manuprāt, spēlēm ir jābūt neatņemamām sastāvdaļām no skolēnu ikdienas. Tās iemāca, ka viedokļi var būt dažādi. Komandai ir jāspēj atrast kompromiss un risinājums, lai nonāktu pie mērķa vai uzvaras. 

Paldies par strukturēto izklāstu un digitālajām vietnēm, ko noteikti ir vērts pielikt sarakstā ar iespējām, kā mācību procesu padarīt interesantāku, pieejamāku un mūsdienīgāku. 

Paldies par tēmas aktualizāciju un dalīšanos piedzīvotajā! 

Šķita ļoti noderīgi, jo rakstā vienuviet apkopoti spēļu tipu un funkciju uzskaitījums, attīstāmās prasmes un attieksmes, elementi pašradītas spēles izveidei, kā arī digitālo rīku ieteikumi.

Manuprāt, spēles ir lielisks veids, kā mācīšanās procesu veidot interesantu un aizraujošu skolēnam, kā arī pirmskolā un sākumskolā palīdzēt skolēniem apgūt sarežģītāko mācību saturu tiem ierastā un pieņemamā veidā. Spēļu tipu dažādība ļauj izmantot tās visās mācību jomās un pielāgot ikviena vecumposma skolēnam. Spēļu izmantošana mācību stundās, ļauj stiprināt arī caurviju prasmes: kritisko domāšanu, problēmrisināšanu, sadarbību, jaunradi, digitālo pratību, kā arī citas. Svarīgi tikai pareizi izraudzīt, cik daudz laika spēlēm atvēlēt konkrētā mācību procesā.

Arī mana personiskā "mammas" pieredze liecina, ka spēles ir fantastisks veids, kā palīdzēt bērniem apgūt mācību saturu brīžos, kad tas nevedas viegli. Esmu veidojusi spēles saviem sākumskolas skolēniem gan vārdiņu apguvei angļu valodā, gan reizrēķina apguvei matemātikā un zinu, ka tās palīdz sasniegt rezultātus.

Paldies par vērtīgu resursu krātuvi!

Spēles nudien mūsdienu izglītībā kļuvušas par neatņemamu zināšanu apguves elementu, lai prasmes ne vien iegūtu teorētiskā līmenī, bet trenētu arī spējas tās pielietot dažādās dzīves situācijās.

Turklāt spēļu pieejas izmantošana ikdienas mācību procesā parada vielas apguvi krietni vieglāku un interesantāku. Īpaši mūsdienu jauniešiem, kuriem arvien grūtāk kļūst rātni nosēdēt skolas solā. Arī pedagogiem ir jāiet līdzi laikam un izglītības procesā jāizmanto gan digitālie rīki, gan mācību metožu dažādība, gan radoša pieeja mācību procesam.

Jēgpilni pielietojot spēļu metodes apmācību procesā skola var kļūt skolēniem draudzīgāka un mūsdienīgāka. Vienlaikus ieguvums ir arī prasmes tvert dzīvi vieglāk treniņš, ko ir vērts apgūt jau skolā caur patīkamu un vieglu mācību procesu.

Paldies par šīs tēmas aktualizēšanu un digitālo rīku ieteikumiem!

Ar spēļošanu jeb spēļu metožu pielietošanu citā kontekstā esmu saskārusies vairākkārt - savos uzņēmējdarbības studiju laikos, kur biznesa simulācijas spēle bija viens no pēdējā kursa gala pārbaudījumiem, gan arī vēlāk, strādājot, kad uzņēmumā spēļošanas metodes tika izmantotas kā personālvadības instruments, lai saliedētu komandu un uzlabotu darba procesus.

Manuprāt, spēļošana ir fantastiska metode, ko pielietot izglītībā, jo tā paver iespēju skolēnam ne tikai iegūt informāciju, apgūt jaunas zināšanas, bet arī trenēt praktiskās iemaņas - izmēģināt dažādas pieejas, rast radošus risinājumus. Turklāt spēle ļauj saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti, skolēns var koriģēt savu rīcību, lēmumus, uzreiz redzot kā no tā mainās rezultāts.

Spēles elementu ieviešana mācību stundās palīdz nojaukt (sapludināt) robežu starp mācīšanos un izklaidēšanos, palielinot skolēnu ieinteresētību un atsaucību. Ar šo metodi iespējams panākt arī citkārt ne tik aktīvo/atvērto skolēnu iesaistīšanos.Turklāt, pielāgojot, to iespējams izmantot arī pārbaudes darbiem un zināšanu apguves novērtēšanai.

Taču, manuprāt, svarīgi saglabāt mērenību un balansu, lai nesanāk tā, ka skolēni katru mācību stundu gaida "izklaidi". Turklāt, visdrīzāk ne visas spēles, ne visi spēļu elementi būs universāli un piemēroti ikvienai klasei.

Paldies par detalizēto rakstu!

Prieks redzēt, ka gamification metodēm tiek pievērsta uzmanība. Paldies arī par dažādu lietderīgu rīku ieteikšanu - bieži vien, pat vēloties sākt pielietot šīs metodes mācību darbā, sanāk atdurties pret problēmām, kas saistās ar tehnisko satura ieviešanu.

Vēlējos arī piezīmēt, ka, lai veiksmīgi un ar vēlamo rezultātu diversificētu apguves procesu ar spēlēm, ir ļoti svarīgi saprast mērķauditoriju. Izglītojamos, it īpaši skolēnus, nav viegli iesaistīt nestandarta aktivitātēs, kuras viņiem nav saistošas - vidusskolēniem ir pretenzijas pret pārlieku 'bērnišķīgām' aktivitātēm, ne visiem var interesēt noteikts formāts un citi potenciāli izaicinājumi. Manuprāt, lai nodrošinātu metodes funkcionalitāti, ir ļoti svarīgi veidot dialogu ar izglītojamajiem par viņu interesēm un vēlmēm, izvēloties elementus un ietvarus, kas ir saistoši (piem., ne visiem varētu interesēt fantāzijas žanrā formētas aktivitātes). Ir idejas, ko var smelties no mācībspēkiem, kas izglītošanu veic nestandarta formātā videospēļu tiešraides platformā Twitch (kas, starp citām iespējām un priekšrocībām, ļauj stundu saglabāt tiešsaistē pieejai vēlāk).

Paldies par rakstu

Es esmu pārliecināta, ka spēlēm ir svarīga loma mācību ziņā. Spēlējot, bērns labāk apgūst materiālu un atceras jaunu informāciju. Strādājot ar bērniem, es bieži izmantoju spēles, lai praktizētu iemācītos vārdus, sacerētu teikumus, iegaumēt jaunu materiālu un praktizētu runas prasmes. Priekš manīm spēles ir neatņemama mācīšanās sastāvdaļa.

Liels paldies par sniegtajām tiešsaistes mācību platformām, es noteikti integrēšu šīs platformas darbplūsmā.

Man ir liels prieks, ka arī izglītībā arvien vairāk ienāk " spēļošanās". Man, kā speciālajam pedagogam, patīk Montesori pedagoģiskā pieeja, proti, ļaut bērnam patstāvīgi paveikt darbiņu, viņu vērojot no malas. Tāpēc ar līdzīgu metodes pieeju, es bērniem attīstu interesi par lasītprasmi. Lasīšanas spēles var būt interesants veids, kā veidot bērnos lasītprasmi un vienlīdz arī dalīties kopīgā lasīšanā. 

Atsaucoties uz autores rakstu, ir ļoti svarīgi skaidri nodefinēt, ko mēs gribam panākt ar konkrēto spēli. Piemēram, man skolēni stundās ir prasījuši, skolotāj, kāpēc mēs šodien būvējām Lego? Un tad mēs kopīgi veidojam stāstu, liekot kopā Lego burtus, vienlaicīgi atbildot uz pašu skolēnu jautājumu, ko mums ir devusi šī spēlē, ko mēs esam jaunu uzzinājuši?

Manuprāt, mūsdienu izglītībā ir svarīgi izmantot interaktīvās spēles, izmantojot planšetdatorus un telefonus. Skolēni darbojas pa vienam vai pārī, analizē, novērtē, tādējādi veicinām skolēnos radošo domāšanu, sadarbību, attīstām iztēli un rosinām lasīt. Tomēr ar "spēļošanos" ir jābūt uzmanīgiem, manuprāt, radot interesi par procesiem, par kuriem nebija intereses, var rasties lielāka koncentrēšanās uz spēles elementiem, tādējādi pazaudējot iesaisti, tā kļūst virspusēja vai mazāk efektīva.

Paldies autorei par digitālo rīku pārskatu, kurus var ērti izmantot mācību vidē.

Paldies par rakstu!

Tas lika man atcerēties Maģistrantūras studiju laikus "Projektu vadībā". Mēs spēlējam operāciju spēli "Faraoni", kuras mērķis bija uzcelt Eģiptiešu valdniekam piramīdu. 

Vēl tad es aizdomājos, kāpēc šāda tipa spēles neizmanto skolās. Tas būtu lielisks veids pavadīt projekta nedēļu. Lai parādītu skolēniem, kas ir ĪSTS projekts, nevis konspektu pārrakstīšana no vikipēdijas. 

Šai spēlē katram dalībniekam bija sava loma (grāmatvedis, loģistikas specialists u.c.) un mērķis bija ne tikai uzcelt šo piramīdu laikā, bet izdarīt to kvalitatīvi un labāk par pretinieku komandu.

Es redzu, kā skolēni mainās un pieeja izglītībai skolās arī. Šobrīd papildus formālai izglītībai ir tikpat svarīgi attīstīt "soft skills" un šada tipa spēles ir lielisks veids to izdarīt. Kad tu, ka skolotājs tikai vēro un monitore spēles gaitu, bet skolēnam pašam ir jāvada projekts līdz galām. Jāklausa komandas biedrus, jāpierāda savs viedoklis, jākomunicē utt.

Un atgriežoties pie Jūsu raksta, atsevišķs paldies par struktūru. Nu ļoti man patīk, kad vis ir lakoniski un pa punktiem :)  

Paldies par rakstu!

Piekrītu, ka spēles ir ļoti vērtīga mācīšanās procesa sastāvdaļa kā bērniem, tā jauniešiem un pieaugušajiem. Izejot cauri dažādām iedomātām situācijām varam piedzīvot un izdzīvot ne tikai vienu - reālo dzīvi, bet izspēlēt dažādus scenārijus "kā būtu, ja būtu", tādā veidā attīstot radošo un kritisko domāšanu un ļoti daudzas prasmes, tajā skaitā problēmu risināšanu.

Liels paldies par ieteiktajiem resursiem un platformām "Jaunās tehnoloģijas" sadaļā - vairākas nedzirdētas un šķiet ļoti noderīgas, īpaši Kognito. Būs jāpapēta vairāk. :) 

Paldies par rakstu! 

Spēles uzskatu par ļoti veiksmīgu mācību procesa sastāvdaļu. Šobrīd strādāju speciālajā izglītības iestādē, mācot latviešu valodu un literatūru 7.klases skolēniem ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem. Gan latviešu valodās, gan literatūras stundās izmantoju pēc citu spēļu parauga pašas radītas spēles par dažādām spēlēm, kā arī interaktīvās viktorīnas (piemēram, Kahoot!). Tieši spēļu izmantošana un sacensību gars veicina aktīvāku skolēnu iesaistīšanos mācību procesā, sekmē skolēnu mācību vielas apguvi. Veidojot spēles, iespējams pielāgot tajā veicamos uzdevumus katra spējām un attīstības līmenim, lai sekmētu visu skolēnu iesaistīšanos un radītu skolēnos gandarījumu par iespēju uzvarēt. 

Paldies autoram par izveidoto rakstu!

Manuprāt, šis raksts labi noder pedgogiem, kuri sāk iepazīties ar spēļu pasauli izglītībā. Arī es pati nezināju spēļu uzbūves struktūru, kas tagad liekas ļoti secīga, strukturēta un nepieciešama. tāpat esmu patīkami pārsteigta, ka šajā rakstā nav tikai aprakstītas visiem zināmās lomu spēles, bet gan piedāvāti dažādi mūsdienīgi risinājumi spēlēm.

Arī es savā ikdienā izmantoju vairākus no šiem piedāvātajiem spēļu rīkiem, piemēram, Mentimeter. Pieredze rāda, ka izmantojot šādus spēļu elementus, skolēni vēlas vairāk iesaistīties aktivitātes, ir vieglāk noturēt uzmanību, tajā pašā laikā skolēni nezuadē fokusu uz apgūstamo tēmu, tieši pretēji. 

Manuprāt, galvenais risks spēļu izmantošanā ir tas, cik kvalitatīvi šī spēle tiek sagatavota. Vai tiešām pedagogs to dara, lai palielinātu iespēju sasniegt rezultātu, vai arī skolotājs to dara vienkārši tāpat, prieka pēc. Tas ļoti būtiski ietekmē spēles gaitu un jēgu. Manuprāt, spēlei ir jābūt ar skaidru mērķi, lai skolēni saprastu, ka tā ir mācību procesa sastāvdaļa, ar kuras palīdzību ir iespējams apgūt zināšanas. 

Paldies, labs raksts, kas lika aizdomāties par spēļu lietderību mācību precesa īstenošanā. 

Šobrī ir pieejamas ļoti daudz un dažādas spēles. Taču cik no tām tiešām ir lietderīgas un bērna attīstību ietekmējošas?
Manuprāt ir ļoti svarīgi saprast, ko tieši mēs kā pedagogi, vēlamies bērnam sniegt piedāvājot šādu vai citādu spēli. Protams, ka spēle bērnam būs daudz interesantāka un saistošāka par klasisku zināšanu apguvi. Skolotājam ir jābūt pietiekami gudram un zinošam, lai bērnam piedāvātu vecumam atbilstošu spēlī, kas tajā pašā laijkā, veicina bērna izglītošanos. Skolotājam jāsaprot, ko bērns iegūst spēlējot konkrēto spēli. Kā arī, skolotājam ir jāsaprot ar kādu mērķi bērnam spēle tiek piedāvāta. 
 

Liels paldies par rakstu! Jautājumu par spēļu izmantošanu izglītībā uzskatu par ļoti aktuālu, jo no 2020. gada stājās spēkā jaunā izglītības sistēma, kura mudina skolotājus izmantot līdzīgas mācību metodes. Galvenais jautājums ir vai tiešām tas būs efektīvi? Vai skolēni neaizmirsīs par mācīšanās procesu? Šis ir atkarīgs no skolotāja uzstādījumiem, spēles izveides, skaidrojuma un skolotāja spēju novadīt stundu  tā lai skolēni iesaistās, ieinteresējas un ir motivēti apgūt mācību vielu tiem interesantajā mācību foruma. 

Protams, ka ir jāņem vērā sabalansētība un izmantoto mācību spēļu piemērotība gan konkrētā temata apguvei, gan dalībnieku vecumam, tomēr attālināto mācību apstākļos, kad izmantojamo mācību metožu klāsts ir būtiski ierobežots, piemērotu spēļu izmantošana varētu būt vērā ņemama alternatīva citām, daudz pierastākām apmācības metodēm. Iespējams, ka spēles ir līdz galam neizmantots resurss, jo, kā atzīmējuši vairāki pedagoģijas jomas eksperti, tās ne tikai palielina skolēnu motivāciju piedalīties un apgūt kaut ko jaunu, bet arī palielina skolēnu konkurētspēju, darbojas kā stratēģijas simulators, kā arī veicina sadarbību skolēnu starpā un rada pozitīvu gaisotni.

Raksts aktualizē un uzskatāmi klasificē iespējamos spēļu iedalījuma veidus, tas skaidri izklāsta pamatnosacījumus veiksmīgai spēļu pielietošanai un to ieguvumiem. Autors norāda uz priekšnosacījumiem kas ir būtiski un kas jāņem vērā integrējot spēles mācību procesā, minot, ka svarīgi ir ņemt vērā mērķauditorijas vecumu un konkretizēt mērķi.

Ikviena aktīva, integrējoša metode apvienojumā ar citām metodēm, manuprāt ir veiksmīga rezultāta veicinoša. Uzskatu ka mācību vielas apguve kombinēti, ļauj izglītojamam būt produktīvākam, tādējādi attīstot vairākas prasmes vienlaicīgi.

Runājot par jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, manuprāt ir jābūt piesardzīgiem nosakot izpildes laiku, iespējamo anonimitāti, jo šo aspektu nepareiza izvēle var veicināt pretējo efektu- spiedienu, kā rezultātā stresu un nepatiku pret šādu mācīšanas metodi.

Raksts ļoti uzskatāmi parāda spēļu priekšrocības mācību stundās. Taču nedrīkst aizmirst arī ēnas puses. Bieži krāsainās un interaktīvās aktivitātes mēdz novirzīt skolēnu uzmanību no mācību satura, kas ietverta spēlē, bet vairāk fokusēties uz to krāsainību, iespēju "paspaidīt pogas". Ja ir vajadzība izmantot mācību stundā spēles, to dizainam jābūt maksimāli askētiskam, lai skolēni vairāk domātu spēles gaitā par saturu, skolotājam labi jāpārredz klasē notiekošais, lai spēle nekļūst primāri par tikai izklaidi, bet spētu arī dot kādas jaunas zināšanas, prasmes.