Lomu spēle kā interaktīva svešvalodu mācīšanas metode
Mācot valodu cilvēkiem no dažādām valstīm, balstos uz ideju, ka valodas apguves mērķis ir pārvarēt bailes un runāt, runāt, runāt. Strādājot attālināti ar lielu valodas apguvēju skaitu, pastāv risks, ka vairāk tiks attīstīta klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasme. Tādējādi plānojot savas nodarbības, sāku īpaši pievērst uzmanību spontānai runai.
Lai jau no pirmās nodarbības motivētu un rosinātu interesi par valodu, lai liktu saviem kursantiem runāt, kas ir diezgan sarežģīti, jo šobrīd redzu savus valodas apguvējus tikai ekrānā, bieži izmantoju Lomu spēli (skat., ko nozīmē spēle: Vardnica.pdf). Lomu spēlei ir ļoti svarīgs uzdevums, kas palīdz pārvarēt nedrošību, runājot citā valodā. Tā veicina domāšanu un radošumu, palīdz attīstīt un praktizēt visas četras valodas prasmes, varētu teikt, pat nemanot. Strādājot attālināti, Lomu spēle palīdz radīt motivāciju un iesaistīšanos, kas ir nepieciešama, lai mācīšanās noritētu veiksmīgi. Manuprāt, Lomu spēle ir visinteresantākais veids, kā parādīt, ko valodas apguvēji ir iemācījušies, cik viņi ir radoši.
Man kā pedagoģei, strādājot attālināti, likās svarīgi apkopot tās metodes, kas palīdz pieaugušajiem no dažādām valstīm un ar dažādu izglītības līmeni ne tikai veikt dažādus uzdevumus, bet arī mazināt samākslotību, radīt brīvu atmosfēru virtuālajā telpā, sniegt idejas sarunām un ļaut jēgpilni runāt ar citiem valodas grupas dalībniekiem.
Foto: pexels.com.
Lomu spēle kā diskurss
Sākot mācīt valodu, izmantoju stimulēšanas uzdevumus, kuriem ir kopīga iezīme – “iespēja brīvi izvēlēties, ko es teikšu, izmantojot minimālas valodas zināšanas”. Te būs viens no variantiem:
1. piemērs
“Grāmatu veikalā“
A. Es gribētu nopirkt grāmatu par ___________ .
B. Mums ir tikai grāmatas par _______________ .
A. Nē, par________________ es negribu.
B. Varbūt jūs gribat grāmatu par ___________?
A. Nē, mani tas neinteresē/Jā, tas mani interesē.
Šis dialogs piedāvā improvizācijas iespējas, runātājs var izdomāt neiespējamu atbildi, kaut ko jautru un neparastu. Ja ir iespēja brīvi izpausties, ir arī iespēja eksperimentēt, tas savukārt rada reālās dzīves ilūziju un palīdz nebaidīties runāt.
2. piemērs
Nākamais solis ir Kartīšu spēle, kur jau tiek piedāvātas lielākas improvizācijas iespējas. Lomu spēles kartītē ir skaidri norādīts, ka kursants ir, piemēram, datorspeciālists, kurš runā ar draugu, kolēģi, priekšnieku, picas piegādātāju u. tml. Lomu spēlē ir zināma sociālā situācija un valodas apguvēja statuss. Kursantiem tiek dota brīvība dialoga veidošanā, pārsteiguma momentu rada informācijas plaisa starp sarunas dalībniekiem (piem., datorspeciālists un draugs, kurš ir autovadītājs) un apmaiņas spontanitāte. Tālāk piedāvāju dažas iespējamās situācijas, atkarībā no valodas lietotāju zināšanām tiek piedāvāts saturs, teksta daudzums u.tml.
Visiem. Sasveicinieties!
Situācija A. Aizņemieties kaut ko no drauga!
Situācija B. Palūdziet priekšniekam kaut ko jums aizdot, norādiet iemeslu!
Situācija C. Pajautājiet picas piegādātājam par produktiem/recepti!
Visiem. Pabeidziet sarunu!
3. piemērs
Kad valodas apguvējiem jau ir neliels vārdu krājums un viņi ir pieraduši strādāt tiešsaistē, var piedāvāt Lomu spēli “Kad es...”. Var piedāvāt konkrētu situāciju vai tikai nosaukt tematu, piemēram, karjeras iespējas, jauni draugi, ekskursija. Visiem ir viens uzdevums veidot sarunu, atbildot uz jautājumu: “Ko jūs darīsiet, kad pabeigsiet valodas kursus?”.
Kamēr kursanti runā, latviešu valodas pedagogs var pierakstīt viņu dialogu čatā, tas palīdzēs tiem, kas vēl ļoti vāji prot valodu, kā arī novērsīs pārējo Lomu spēles dalībnieku kļūdas.
Mani secinājumi
Lomu spēle ir darbība, kas palīdz attīstīt kursantu runas spējas, jo tā attīsta spēju improvizēt, atveidot reālu, praktisku ikdienas dzīves runu.
Lomu spēle ir jautra, izglītojoša un izklaidējoša, un kursanti iemācās runāt.
Tā ir iespēja iejusties citas personas – viesmīļa, priekšnieka, bērna, pat marsieša – lomā.
Tā ir spēja praktizēt valodu un arī iepazīt citas valsts komunikācijas tradīcijas (piemēram, tu, jūs formas lietošana).
Strādājot attālināti, Lomu spēle padara valodas nodarbības dzīvākas un jautrākas.
Dr.paed. Ērika Pičukāne
Komentārs
lomu spēles svešvalodu apguvē
Paldies par idejām lomu spēlēm!
Esmu novērojusi, ka daļai skolēnu problēmas sagādā tieši runāšanā svešvalodā, jo pastāv dabiskā barjera - es taču varu kļūdīties izrunā vai neatcerēšos kādu vārdu un visi to dzirdēs. Taču, spēlējot lomu spēles un veidojot dialogus mazākās grupās, skolēni atraisās un labprāt iesaistās, tādējādi koncentrējoties sarunai un apgūstamajai tēmai un attīstot arī savas runas prasmes.
Lomu spēles
Paldies autorei par rakstu!
Mūsdienās lomu spēles tiek plaši pielietotas visdažādākajās jomās: darbinieku atlases intervijās, darbinieku apmācības procesā, pieaugušo izglītībā, psihologu praksēs, valodu apguves programmās, skolās. Šo sarakstu varētu papildināt vēl un vēl. Lomu spēļu plašais pielietojums skaidrojams ar plašo priekšrocību klāstu, ko sniedz lomu spēles. Tās būtu: iespēja simulēt visdažādākās situācijas, veidot teorijas un prakses sintēzi, nodrošināt starpdisciplinaritāti, kad tiek savienotas dažādu zināšanu jomas un prasmes, kritiskās domāšanas veicināšana, sociālo prasmju un valodu prasmju attīstīšana. Arī šis saraksts vēl nav galīgs.
Manuprāt, lomu spēle kā interaktīva svešvalodu mācīšanas metode ir ļoti pateicīgs rīks, kas stimulē skolēnu/studentu runas attīstību izvēlētajā svešvalodā, padarot svešvalodas apguves procesu vieglu, raitu, aizraujošu un visaptverošu, jo lomu spēļu ietvarā iespējams diskutēt par visdažādākajām jomām.
Lomu spēļu novērtējums
Paldies par rakstu!
Lomu spēļu lietojums svešvalodu apguvē nu jau kļūst par klasisku mācību darba sastāvdaļu, jo, kā jau rakstā minēts, ieguvumu ir daudz. Toties jāsaka, ka, paša pieredzē valodu apguvē un arī, vērojot citu darbu, var manīt, ka bieži vien, nespējot pateikt iecerēto, izglītojamie sāk negatīvi uztvert šo procesu, jo izjūt neapmierinātību par savu darbu. Domāju, ka ir ļoti svarīgi veidot lomu spēles formā, kas ļauj izvairīties no 'iesprūšanas' klusumā, piemēram, ar atslēgvārdu 'špikeru' sagatavošanu pirms aktivitātes. Svarīgi arī uzsvērt, ka kļūdas un misēkļi ir pilnīgi normāla daļa no sarunas procesa un iedrošināt izvairīšanos no sarunas apsīkšanas. Šeit noteikti var atsaukties uz ideju pierakstīt dialogu, ja darba organizēšanas veids to atļauj - lielisks veids, kā ļaut labāk sekot sarunai un saprast nepiefiksēto.
Lomu spēles
Interesants novērojums, tieši Lomu spēles efektīvi ietekmē runas valodas apguves daļu. Man šķiet, ka, izmantojot lomu spēles, jūs varat ne tikai iemācīties valodu, bet arī sagatavot bērnus pieauguša cilvēka vecumam, piemēram, ko darīt un teikt dažādās situācijās (dodoties pie ārsta, kafejnīcas, atrodot vietu kartē ). Šādas spēles ne tikai izstrādās aptvertās tēmas, lai palielinātu vārdu krājumu, bet arī veicinātu spēju sazināties ar dažādiem cilvēkiem dažādās vietās, jo bērni jau būs iepazinušies ar dažādām situācijām un veidiem, kā tās atrisināt.Galvenais uzdevums pirms jebkuras spēles ir izskaidrot, kāpēc mēs to darām, tad spēle tiks uztverta ne tikai kā "spēle priekš izklaidēm mācību stundas laikā"
lomu spēles, svešvaloda
lomu spēle kā valodas apgūšanas palīglīdzeklis
Svešvalodas apguve un runātprasme
Paldies par rakstu!
Kā jauna svešvalodas skolotāja, kas pirmo reizi māca skolēnus un it īpaši klātienē, man ir ļoti svarīgi attīstīt valodas spējas no visiem rakursiem. Savā līdzšinējā praksē esmu novērojusi ka skolēniem visspēcīgāk attīstītas ir rakstītpramses, lasītprasmes un klausīšanās prasmes, tomēr kad nonākam pie runāšanas prasmēm, tikai daļa no skolēniem to prot izdarīt vismaz attiecīgi viņu optimālajam līmenim.
Ļoti žēl ka neesat pieminējusi savus piemērus kā strādājat klātienē pirms attālinātā režīma. Viennozīmīgi ir noderīgi redzēt kā var strādāt attālināti un šo praktizēt, ja nu pašai praksē sanāks strādāt attālināti.
Lomu spēle pēc teorijas ir tā, kur skolēnam nevajadzētu lieki domāt vai stāstīt par sevi vai ko citu, bet var iejusties cita lomā, tomēr neatkarīgi no lomu spēles skolēniem tas neatvieglo uzdevumu praktizēt runātprasmi. Tas ir jāvelk ārā no katra, ar mieru, ar līdzjūtību ar motivāciju. Iespējams vidusskolas klasēs šis ir aktuālāk, bet manā gadījumā tās ir 5. un 7. klases.Katrs skolēns ir atšķirīgāks, tādēļ attieksme pret šo uzdevumu arī savādāka.
Kas nebija pieminēts šajā rakstā ir 2 iespējas: ko es pielietoju strādājot ar skolēniem.
1. Skolotājs vispirms parāda kā tad viņiem būtu jāstrādā ( kā monoizrāde), vai piemēru parāda izspēlējot mazu lomu spēli ar kādu skolēnu kuram šī runātprasme ir attīstīta augstākā līmenī. 2.Mazāk drošākiem skolēniem, skolotājs izkāpj no rāmjiem un piedāvā strādāt 1:1 ar skolotāju.
Paldies par šo rakstu un idejām lomu spēlēm, noteikti izmantošu!