Pieaugušo izglītība un tālākizglītība tāpat kā jebkura cita ekonomikas nozare un izglītības joma ir atkarīga no jaunām attīstības tendencēm, kas ir svarīgas situācijas analīzei. Vai izglītības jomas organizācija, programmas, tehnoloģijas, darbinieku un izglītotāju zināšanas ir pietiekami augstā līmenī? Piedāvāju ieskatu dažādās tendencēs, uz kurām norāda izglītotāji, un kas varētu “ienest gaismu tumsā”.

Šis pārskats balstīts uz “Inovatīvās pedagoģijas” 2020. gada janvāra ziņojumu Reports Nr. 8 „Innovating Pedagogy“ (EN). Šajā ziņojumā izceltās 10 tendences attiecas ne tikai uz pieaugušo izglītību, bet uz visām pedagoģijas jomām. Pārsvarā tiek pievērsta uzmanība izmaiņām, kuras izraisa vai pastiprina digitalizācijas attīstība.

Foto: pexels.com

Svarīgākās tendences ir šādas:

1. Arvien būtiskāka loma turpmāk būs mākslīgajam intelektam. Datorizēts atbalsts, automātiska novērtēšana, piemērota mācību vide un uz izpēti balstītas mācības būtiski mainīs izglītotāju lomu apmācību procesā. 
2. Pateicoties posthumānisma domāšanai, pārbīdīsies vai pazudīs robežas starp cilvēku un mašīnu. Ja roboti simulē mācību sarunas vai, ja cilvēkiem tiek implantētas viņu funkcijas atbalstošas mikroshēmas, kas tad ir cilvēks un kas - mašīna? Vai cilvēks var izveidot saikni ar mašīnu? Vai mācību platformu konsultanti ir cilvēki vai roboti, kuri tikai izpilda cilvēkus raksturojošas darbības? Šie jautājumi jau tagad dod daudz vielas pārdomām.
3. Mācības, izmantojot atvērtos datus (“Open Data“), tiek organizētas, piedāvājot lielu daudzumu autentisku datu, kurus var iesaistīt mācību procesā. Reāli dati apmācāmajiem var radīt lielāku motivāciju. Piemēram, ienākumu vai īpašuma vērtības izmaiņu analīze, izmantojot reālus datus, apmācāmajiem ir nozīmīgāka un izraisa interesi. Šādu iespēju nodrošina datu pieejamība tiešsaistē un jauni, vienkārši lietojami rīki liela datu apjoma apstrādei. 
4. Jau pirms jaunās ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā, lielāku nozīmi ir ieguvis jautājums par datu apstrādes ētiku.  Kādas ir datu izmantošanas robežas, ja jau universitāšu studentiem tiek ierīkoti tiešsaistes profili? Kam ir pieeja datiem, un kas var pieeju ierobežot? Izpratnes veidošana par šo tēmu ir svarīgs mācību saturs un vienlaikus arī aicinājums izglītības iestādēm apzināties savu atbildību par datu izmantošanu. 
5. Saistībā ar aktuālām pārmaiņām sabiedrībā, vēlreiz jāuzdod jautājums, kas šeit ir zaudētāji vai uzvarētāji: sociālā taisnīguma izglītība ir jauns un vērā ņemams spēks. Tajā ietilpst gan izglītība personām ar īpašām vajadzībām, gan zināšanas par (ekoloģisko) ilgtspējību un citi jautājumi.
6. E-sports vai e-spēles ir vēl viena svarīga tendence, kurai būs arvien lielāka nozīme gan brīvā laika organizēšanā, gan mācībās. Kustību secību vai komandas stratēģijas apgūšanu var uzlabot ar e-spēļu palīdzību, piedevām e-spēles var būt motivējošs faktors arī rakstpratības veicināšanā. Kopā ar virtuālo realitāti šai tehnoloģijai ir plašas izmantošanas iespējas. 
7. Mācīšanās, izmantojot animāciju, var palīdzēt labāk izprast procesus, kas cilvēka skatam ir apslēpti, piemēram, ķermenī notiekošos procesus, nanotehnoloģijas un citas lietas. Izmantojot atkal un atkal reproducējamas animācijas, var izvēlēties arī individuāli piemērotu mācīšanās tempu.  
8. Ne tikai digitālo rīku dēļ liela uzmanība tiek pievērsta multisensoriskām mācību metodēm un to priekšrocībām: cilvēkam ir piecas maņas, tomēr mācību procesā pārsvarā tiek izmantotas tikai divas- redze un dzirde. Daudzās jomās multisensorika jau tiek izmantota, piemēram, veselības aizsardzībā un “piedzīvojumu” izjūtas radīšanā tūrisma jomā. Tomēr arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām šī metode varētu sniegt jaunas mācību iespējas.  
9. Bezsaistes tīkli: Mācīšanās, izmantojot tīklus, iegūst arvien lielāku nozīmību. Piemēram, Tviterī ir arvien vairāk cilvēku, kuri saka: lietojot Tviteri, es mācos. Tomēr šādu pieredzi var iegūt arī bezsaistē: domu, ideju un materiālu apmaiņa var paplašināt cilvēka redzesloku un mainīt viņa viedokli.  Šai tendencei rodas arvien jaunas izpausmes: šobrīd arvien biežāk tiek rīkotas atklātās konferences (Barcamp) un notiek plaša apjoma tiešsaistes kursi (MOOC).
10. Virtuālās laboratorijas var palīdzēt iegūt pieredzi dabaszinātņu jomā, kas attāluma, apdraudējuma vai izmaksu dēļ citādi nav iegūstama. Kas notiek ar vielām, kas pakļautas jūras ūdens iedarbībai? Kā noris ķīmiskas reakcijas, ja telpā esošā temperatūra stipri mainās? Ne uz visiem šiem jautājumiem ir atrodamas atbildes, nepakļaujot sevi briesmām, taču šādā gadījumā var palīdzēt virtuālās laboratorijas.

Tiktāl par 10 jaunajām attīstības tendencēm, kuras aprakstītas sākumā minētajā ziņojumā. Varbūt Jums ir vēl kādas idejas?

Par autori: Heike Kelne Priznere (Heike Kölln-Prisner) kopš 1986. gada strādā pieaugušo izglītībā, viņas specializācija ir pamatizglītība, projektu vadība un izglītības iespējas personām ar īpašām vajadzībām. Bez tam viņa ir arī EPALE vēstniece (DE).