Mūsdienās daudziem ir vispārēja izpratne par to, kas ir drāma, un ieguvumiem, ko tā sniedz valodu apguvējiem. Tāpēc esmu iecerējusi atgādināt sev un citiem interesantiem, cik lielā mērā šo metodi var piemērot, sākot mācīt latviešu valodu kā svešvalodu izglītojamajiem bez priekšzināšanām.

Strādājot ar dažādu tautību latviešu valodas apguvējiem, kuriem ir atšķirīgs izglītības līmenis un mācīšanās pieredze, bieži izmantoju drāmas metodi kā valodas apguves  sastāvdaļu, jo īpaši, strādājot ar cilvēkiem bez priekšzināšanām. Drāmas elementu izmantošanas iespējas valodas mācīšanā un pilnveidē ir daudzveidīgas, tos veiksmīgi var izmantot, strādājot ar  tiem, kam ir atšķirīga dzimtās valodas izruna un skaņas (īpaši valodas apguvējiem no Vjetnamas, Ķīnas, arī Indijas). Tas palīdz koriģēt valodas apguvēju fonemātisko uztveri, kas nodrošina skaņu saklausīšanu un atšķiršanu no citām akustiski līdzīgām un atšķirīgām skaņām, salīdzinot ar citu pasaules tautu valodām. Savukārt tas ir pamatnosacījums lasīt un rakstīt prasmju apguvei.

Neliels piemērs no valodas nodarbības: katru jauno vārdu iesaistīt nelielā izrādē, piemēram, viņa ir laba, viņai ir lapa, es esmu laba, man ir lapa. Variants: tas, kurš runā, var arī to darīt kustībā – griežoties, lecot u.tml. Paraugi fonemātiskās uztveres aktivizēšanai: http://ejuz.lv/paraugu.

Kāpēc drāmas metode?

Vārds drāma nāk no sengrieķu valodas un nozīmē “darbība”, “darīt” vai “rīkoties”. Filmās, televīzijas raidījumos un teātrī aktieri mēģina attēlot un atspoguļot cilvēka stāvokli, darbību. Viņu galvenais mērķis ir radīt reālus varoņus, lai skatītājs sajustu līdzību ar tiem un varētu iesaistīties stāstā. Lai latviešu valodas apguve būtu jēgpilnāka un neaizmirstamāka, ir vērtīgi mācīties, darbojoties un sajūtot vidi sev apkārt ar visām maņām (redzi, dzirdi, tausti), iesaistot valodas apguvējus gan fiziski, gan emocionāli.

Drāma kā komunikatīvās valodas mācīšanas līdzeklis ietver sevī runu. Tā  ir instruments savu nolūku paušanai ar valodas, žestu, kustību un sejas izteiksmes palīdzību, izmantojot  izrunu, intonāciju, skaļumu, tempu, balss toni. Drāmas metode ietver sevī ne tikai izrādi auditorijas priekšā, tās var būt arī aktivitātes vārdu iegaumēšanai, teikumu veidošanai, kā arī dažādi skaņu vingrinājumi. Viena no drāmas elementu izmantošanas iespējām: nodarbībā kopā izspēlēt lugu, katru teikumu atkārtojot vairākas reizes. Piemēram, akivitāte Vecrīgā, – iespējamās frāzes varētu būt: “Kur atrodas Audēju iela?”, “Audēju iela ir pa labi.” Izmantojot drāmas metodi, jebkuru skaņu, vārdu, frāzi, teikumu, jautājumu var izspēlēt, parādīt un izdziedāt. 

Vēl viens piemērs, kā izmantot drāmas metodi valodas mācīšanā, ir aktivitāte  Ko Jūs darāt? Šī aktivitāte ir ne tikai jautra, bet tas ir arī labs veids, kā izpētīt to, kas ir apkārt. Tā palīdz apgūt tādus te matus kā Vaļasprieks, Nodarbošanās vai Ikdienas darbi. Darbojoties tiek nostiprināts arī vārdu krājumu. 

Iespējamā darbība: visi nostājas aplī. Pirmais aktivitātes dalībnieks sāk rādīt kādu darbību. Valodas apguvējs, kurš atrodas pa labi, jautā: “Ko Jūs darāt?”. Tas, kurš atdarina darbību, nosauc to un vienlaikus pasaka kādu citu darbību, piemēram: “Jūs spēlējat bumbu.” Tam, kurš jautāja, jārāda nosauktā darbība. Nākamais jautā: “Ko Jūs darāt?” utt. Nevajadzētu atkārtot un veikt līdzīgas darbības. 

Kāpēc izmantot drāmas metodi?  

Mācot latviešu valodu kā svešvalodu, lai mācīšanās procesu padarītu saturīgāku, vieglāku un neaizmirstamu, valodas apguvējus jāiesaista arī fiziski un emocionāli. Drāmas metode palīdz nodarbībās veidot kopības sajūtu, uzticēšanos, paļaušanos vienam uz otru, tādējādi arī mazinot stresu un veidojot pārliecību par savām zināšanām. Rezultātā paaugstinās valodas apguvēju sasniegumi un motivācija.

Drāmas metode  ir jautra, netradicionāla, aizraujoša un bieži palīdz arī fiziski izlādēties. Tā rada smieklus un draudzīgu atmosfēru, veicinot ideālu mācību vidi. Valodas apguvēji lieto valodu konkrētajās situācijās, aktīvi darbojoties. Un pēc katras aktivitātes visi aplaudē!

Daži ieteikumi

• Sākot mācīt valodu, kad izglītojamie vēl nerunā, piedāvājiet viņiem vienkārši attēlot dzirdēto.
• Vienmēr nosakiet iesildīšanās laiku: attēli, frāzes, runas/skaņu vingrinājumi, uzticības vingrinājumi (pantomīma), jautājumi, iepriekšējā pieredze.
• Ja tā ir lomu spēle, ļaujiet valodas apguvējiem pārdomāt ainu, personāžus.
• Māciet eksperimentēt ar skaļumu, tempu, toni, žestiem un sejas izteiksmi, tas palīdz labāk atcerēties frāzes/vārdus.
• Ja nepieciešams, izmantojiet valodas apguvēju iepriekšējo dzīves pieredzi.

Drāmas metode padara valodas mācīšanu un mācīšanos radošāku, interesantāku, atvērtāku un pozitīvāku. Ieskatam var noskatīties metodisko materiālu Drāmas elementu izmantošana latviešu valodas nodarbībās: http://ejuz.lv/dramasvideo. Piedāvātajā video sižetā var iepazīties ar pedagogu pieredzi, izmantojot drāmas metodi valodas mācīšanā, sniegti dažādi piemēri, kā arī reālas nodarbības fragmenti. Veiksmi, mācot valodu!

Dr.paed. Ērika Pičukāne

Dr. Paed. Ērika Pičukāne ir Latviešu valodas aģentūras (LVA) Izglītības daļas metodiķe. Viņas darba un zinātnisko interešu lokā ir integrācijas jautājumi, iecietība, skolotāju tālākizglītība, starpkultūru izglītība, bilingvālā izglītība, iekļaujošā izglītība. Pirms darba LVA Ērika strādājusi mazākumtautību izglītības programmas īstenošanā Rīgas 53. vidusskolā. 2014. gadā LU iegūts doktora grāds pedagoģijā. Savu akadēmisko darbību Ērika sākusi ar baltu filoloģijas studijām.