Augstskolu iesaiste pieaugušo izglītībā un ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču pielīdzināšanā
Dr.oec., asoc.profesore Ingūna Jurgelāne savā rakstā iezīmē Latvijas augstskolu pienesumu pieaugušo izglītības sistēmā un problēmas, ar kurām nākas saskarties.
Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par formālo un neformālo izglītību – kas tām kopīgs, kā tās labāk realizēt, vai, kam un par ko ir jāmaksā, kuras iestādes var izglītot kvalitatīvāk utt.
Par formālo izglītību (tās iegūšanu, kvalitāti un maksu) vairāk vai mazāk visiem ir skaidrs. Tā ir pamatizglītība, vidējā un augstākā izglītība, ko piedāvā valsts vai privātās iestādes un kuru beidzot, tiek izniegts valsts atzīts dokuments par konkrētās izglītības un/vai kvalifikācijas iegūšanu. Visa pārējā izglītība, ko cilvēks iegūst, apmeklējot kursus, seminārus, lekcijas utt. ir pieskaitāma pie neformālās izglītības. Latvijā tās realizēšanu veic dažādas institūcijas – gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās. Neformālās izglītības īstenošanā iesaistījušās arī Latvijas augstskolas. Gandrīz ikvienā augstskolā ir izveidota struktūrvienība, kura nodarbojas ar mūžizglītības jeb pieaugušo izglītības pasākumu koordinēšanu. Neskatoties uz to, ka struktūru nosaukumos iekļauti dažādi termini (piemēram, tālākizglītības nodaļa, mūžizglītības centrs u.tml.), tām visām ir kopējs mērķis – augstskolās piedāvāt tāda veida izglītību, kas palīdzētu cilvēkam apgūt vai nostiprināt prasmes, paaugstināt esošo vai iegūt jaunu kvalifikāciju, tādējādi palielinot konkurētspēju darba tirgū un paplašinot savu redzes loku. Kursu piedāvājums atkarīgs no konkrētās augstskolas izglītības sfēras. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte piedāvā kursus lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas tehnoloģijas un citās jomās, kur augstskola specializējusies. Latvijas Universitāte, Liepājas universitāte, Daugavpils universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija piedāvā kursus pedagogiem. Rīgas Stradiņa universitāte – dažādus kursus medicīnas speciālistiem, bet Rīgas Tehniskā universitāte – kursus loģistikas, būvniecības, elektronikas un citās inženiertehniskās jomās. Uzņēmējdarbības, projektu vadības, grāmatvedības un valodu kursus piedāvā gandrīz ikviena augstskola.
2011.gadā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi Nr.146 “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” nosaka kārtību, kādā tiek novērtēta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtā profesionālā kompetence (tā var būt iegūta neformālās izglītības vai darba pieredzes ceļā). Pēc novērtēšanas to iespējams pielīdzināt attiecīgajam profesionālās kompetences (to iegūst tikai formālās izglītības ceļā) kvalifikācijas līmenim. Šajā procesā, kas tiek dēvēts arī par validāciju, iesaistījušās arī augstskolas. Pagaidām iesniegumus par neformālās izglītības atzīšanu un pielīdzināšanu formālajai izglītībai visvairāk ir saņēmusi Rīgas Tehniskā universitāte, tomēr, kopumā šis process ir lēns un validācijas pieredze augstskolām ir neliela.
Iespējams, tas ir tāpēc, ka pārāk maz cilvēku ir informēti par šādu iespēju. Tomēr aktualizējas arī problēma - trūkst vienota, visām augstskolām kopēja skatījuma un metodikas šī procesa praktiskajā realizēšanā. Tas ir viens no jautājumiem, kura risināšanā aktīvi iesaistījusies arī Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija (LAKMA), kuras dalībnieces ir 11 Latvijas valsts augstskolas – Daugavpils universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmija, Latvijas universitāte, Liepājas universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola. Arī Latvijas Rektoru padome uzsver, ka augstskolām ir būtiska loma mūžizglītības procesu realizēšanā. Augstskolām ir liels potenciāls pieaugušo izglītības (t.sk. neformālās izglītības) realizēšanā – laba infrastruktūra, kvalificēti, profesionāli mācībspēki, plašas bibliotēkas un citi resursi. Līdz ar to, ikreiz, kad runājam par pieaugušo izglītību, būtu jāakcentē, ka augstskolu iesaiste neformālās izglītības iegūšanā ir loģisks solis mūžizglītības procesu realizēšanā Latvijā.
Komentārs
Gūto zināšanu atzīšana
Gūtās zināšanas augstskolas var atzīt tikai tad,ja pieaugušajam ir dokumenti par kursu apguvi un kuros norādīts stundu un piešķiramo ECTs skaits.
Ilze Ivanova
Augstskolu loma pieaugušo izglītībā
Manuprāt, ja augstskolas aktivāk iesaistīsies neformālā izglītībā un pierdzē gūto zināšanu atzīšanā, tad augstskolu loma arī neformālajā pieaugšo izglītībā strauji augs. Atsevišķu moduļu apgūšana kombinācijā ar iepriekš gūto pieredzi var veidot pamatu lielākai pieaugušo iesaistīšanai augstskolu studijās.
Domāju, ka Latvijā neformālā
Domāju, ka Latvijā neformālā izglītība netiek pienācīgi novērtēta un bieži vien cilvēkiem ir pārāk maz informācijas. Vēlētos uzsvērt neformālās izglītības nozīmīgumu. Tieši apmeklējot dažādus kursus, seminārus, pasākumus cilvēkiem ir iespēja papildināt savas zināšanas un prasmes. Tas vienmēr ir noderīgi sava darba kvalitātes celšanai. Uzskatu, ka noteikti būtu jāpopularizē un jāsniedz vairāk informācijas par šāda veida izglītošanās iespējām. Iestādes vadītājiem vajadzētu nodrošināt saviem darbiniekiem (pedagogiem) šo informāciju, jo darbiniekiem tas būtu ļoti svarīgi – iegūt jaunas zināšanas, paplašināt savu redzesloku. Tā kā augstskolu piedāvājums neformālās izglītības jomā aug, nozīmē, ka pieaug arī ieinteresēto skaits.
Pilnīgi piekrītu tam, ka
Pilnīgi piekrītu tam, ka augstskolas tiešām ir tā isntitūcijas, kuras pilnvērtīgi var nodrošināt pieaugušo izglītības apguvi. Tādēļ priecē tas, ka arī daudzas no Latvijas augstskolām ir iesaistījušās, lai to nodrošinātu- katra augstskola piedāvā to, kas viņus raksturo, kas viņiem padodas, tur, kur viņi ir speciālisti un profesionāļi- katrs savā jomā. Jo arī cilvēkiem šīs vajadzības un vēlmes ir atšķirīgas.
Augstskolās būtu nepieciešams ieviest studiju programmu- pieaugušo izglītotājs, kurā students varētu kurā students varētu apgūt metodes, paņēmienus, darba specifiku, kā strādāt ar pieaugušajiem, kā arī to, kā veiksmīgi attīstīt un pārvaldīt institūcijas, centrus, kuros var tikt nodrošināta pieaugušo izglītība. Taču šādos gadījumos, protams, ir jādomā par to, kā, pēc izglītības iegūšanas, šīm personām piesaistīt praktiķi attiecīgajā jomā, kurā nepieciešams. Lai teorija apvienotos ar praksi un tiktu iegūts pēc iespējas pilnvērtīgāks izglītības ieguves veids.
Augstskolas ir gatavas dot savu ieguldījumu mūžizglītībā
""Augstskolām ir liels potenciāls pieaugušo izglītības (t.sk. neformālās izglītības) realizēšanā – laba infrastruktūra, kvalificēti, profesionāli mācībspēki, plašas bibliotēkas un citi resursi. Līdz ar to, ikreiz, kad runājam par pieaugušo izglītību, būtu jāakcentē, ka augstskolu iesaiste neformālās izglītības iegūšanā ir loģisks solis mūžizglītības procesu realizēšanā Latvijā."" Pilnībā atbalstu profesores Jurgelānes viedokli.
Pieaugušo izglītotājiem –atbilstošu izglītību-šis ir ļoti būtisks darbības virziens pieaugušo izglītībā.
Pieaugušo izglītības programmas īsteno pieaugušo izglītotāji un ir saprotams, ka no viņu darba kvalitātes ir atkarīga pieaugušo izglītošanās kvalitāte, tādēļ pozitīvi vērtējams, ka pēdējā laikā parādās arvien lielāka diskusija par vienotām prasībām, darba kvalitātes kritērijiem pieaugušo izglītotājiem. Tas apliecina nepieciešamību pabeigt izstrādāt pieaugušo izglītotāja standartu. Tas dotu iespēju augstskolu studiju programmu ietvaros izstrādāt jaunu piedāvājumu interesentiem, kuri vēlas strādāt ar pieaugušajiem. Tā būtu arī iespēja pašreizējā momentā strādājošajiem pieaugušo izglītībā papildināt zināšanas un pilnveidot kompetenci.
Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana