Pasar al contenido principal
Blog
Blog

Augstskolu iesaiste pieaugušo izglītībā un ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču pielīdzināšanā

Dr.oec., asoc.profesore Ingūna Jurgelāne savā rakstā iezīmē Latvijas augstskolu pienesumu pieaugušo izglītības sistēmā un problēmas, ar kurām nākas saskarties.

Learning environments

Dr.oec., asoc.profesore Ingūna Jurgelāne savā rakstā iezīmē Latvijas augstskolu pienesumu pieaugušo izglītības sistēmā un problēmas, ar kurām nākas saskarties.

Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par formālo un neformālo izglītību – kas tām kopīgs, kā tās labāk realizēt, vai, kam un par ko ir jāmaksā, kuras iestādes var izglītot kvalitatīvāk utt.

Par formālo izglītību (tās iegūšanu, kvalitāti un maksu) vairāk vai mazāk visiem ir skaidrs. Tā ir pamatizglītība, vidējā un augstākā izglītība, ko piedāvā valsts vai privātās iestādes un kuru beidzot, tiek izniegts valsts atzīts dokuments par konkrētās izglītības un/vai kvalifikācijas iegūšanu. Visa pārējā izglītība, ko cilvēks iegūst, apmeklējot kursus, seminārus, lekcijas utt. ir pieskaitāma pie neformālās izglītības. Latvijā tās realizēšanu veic dažādas institūcijas – gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās. Neformālās izglītības īstenošanā iesaistījušās arī Latvijas augstskolas. Gandrīz ikvienā augstskolā ir izveidota struktūrvienība, kura nodarbojas ar mūžizglītības jeb pieaugušo izglītības pasākumu koordinēšanu. Neskatoties uz to, ka struktūru nosaukumos iekļauti dažādi termini (piemēram, tālākizglītības nodaļa, mūžizglītības centrs u.tml.), tām visām ir kopējs mērķis – augstskolās piedāvāt tāda veida izglītību, kas palīdzētu cilvēkam apgūt vai nostiprināt prasmes, paaugstināt esošo vai iegūt jaunu kvalifikāciju, tādējādi palielinot konkurētspēju darba tirgū un paplašinot savu redzes loku. Kursu piedāvājums atkarīgs no konkrētās augstskolas izglītības sfēras. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte piedāvā kursus lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas tehnoloģijas un citās jomās, kur augstskola specializējusies. Latvijas Universitāte, Liepājas universitāte, Daugavpils universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija piedāvā kursus pedagogiem. Rīgas Stradiņa universitāte – dažādus kursus medicīnas speciālistiem, bet Rīgas Tehniskā universitāte – kursus loģistikas, būvniecības, elektronikas un citās inženiertehniskās jomās. Uzņēmējdarbības, projektu vadības, grāmatvedības un valodu kursus piedāvā gandrīz ikviena augstskola.

2011.gadā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi Nr.146 “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” nosaka kārtību, kādā tiek novērtēta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtā profesionālā kompetence (tā var būt iegūta neformālās izglītības vai darba pieredzes ceļā). Pēc novērtēšanas to iespējams pielīdzināt attiecīgajam profesionālās kompetences (to iegūst tikai formālās izglītības ceļā) kvalifikācijas līmenim. Šajā procesā, kas tiek dēvēts arī par validāciju, iesaistījušās arī augstskolas. Pagaidām iesniegumus par neformālās izglītības atzīšanu un pielīdzināšanu formālajai izglītībai  visvairāk ir saņēmusi Rīgas Tehniskā universitāte, tomēr, kopumā šis process ir lēns un validācijas pieredze augstskolām ir neliela.

Iespējams, tas ir tāpēc, ka pārāk maz cilvēku ir informēti par šādu iespēju. Tomēr aktualizējas arī problēma - trūkst vienota, visām augstskolām kopēja skatījuma un metodikas šī procesa praktiskajā realizēšanā. Tas ir viens no jautājumiem, kura risināšanā aktīvi iesaistījusies arī Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija (LAKMA), kuras dalībnieces ir 11 Latvijas valsts augstskolas – Daugavpils universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmija, Latvijas universitāte, Liepājas universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola. Arī Latvijas Rektoru padome uzsver, ka augstskolām ir būtiska loma mūžizglītības procesu realizēšanā. Augstskolām ir liels potenciāls pieaugušo izglītības (t.sk. neformālās izglītības) realizēšanā – laba infrastruktūra, kvalificēti, profesionāli mācībspēki, plašas bibliotēkas un citi resursi. Līdz ar to, ikreiz, kad runājam par pieaugušo izglītību, būtu jāakcentē, ka augstskolu iesaiste neformālās izglītības iegūšanā ir loģisks solis mūžizglītības procesu realizēšanā Latvijā.

Login (2)

Users have already commented on this article

Inicia sesión o Regístrate para publicar comentarios.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Últimos debates

Enfoques temáticos de la EPALE 2021. ¡Empecemos!

Os invitamos a enriquecer con vuestras aportaciones y conocimientos lo que va a ser un año intenso. Empecemos por participar en este debate en línea. El debate en línea tendrá lugar el martes 9 de marzo de 2021 de 10 a 16 horas CET. La discusión escrita será introducida por un directo con una introducción a los focos temáticos de 2021, y será presentada por Gina Ebner y Aleksandra Kozyra de la AEEA en nombre del Consejo Editorial del EPALE.

Más

Discusión de EPALE: Aprendizaje mixto en la educación de adultos

En este contexto, el jueves 26 de noviembre de 2020, a partir de las 10.00 horas hasta las 16.00 horas CET, EPALE acogerá un debate en línea sobre el aprendizaje mixto en la educación de adultos. El debate tendrá un nuevo formato, comenzando a las 10 con una transmisión en vivo de 30 minutos, acompañado y seguido por el debate sobre los comentarios de la plataforma.

Más

Debate en EPALE: inclusión social de la población envejecida y aprendizaje intergeneracional

El miércoles 28 de octubre, a partir de las 10 a.m. CEST, EPALE acogerá un debate en línea sobre la inclusión social de la población envejecida y el aprendizaje intergeneracional. Los comentarios estarán abiertos el 19 de octubre para que los participantes puedan presentarse y enviar sus comentarios con antelación. ¡Únete a nuestro debate en línea!

Más