Saturs

1. Ievads
2. Mācīšanās ar MI
3. Mācīšanās par MI
4. Sagatavošanās darbam ar MI
5. Radītās ažiotāžas aizkulises
6. Tas viss izklausās mazliet negatīvi?
7. Jautājumi diskusijai
8. Licences un attiecinājumi
9. CC licencētais saturs, oriģināli
10. CC licencētais saturs, iepriekš publicēts
11. Visas tiesības rezervētas
12. Par autoru

Ievads

Kas Jums vispirms ienāk prātā, kad izdzirdat vārdu savienojumu “mākslīgais intelekts”?

Daudziem tas raisa priekšstatus par distopisku nākotni, kurā valda bezjūtīgas cilvēkveidīgas mašīnas. Tomēr realitāte ir tāda, ka mākslīgais intelekts (MI) jau tagad ir ienācis mūsu dzīvē. Iespējams, mēs to nepamanām, bet katru dienu katrs no mums arvien vairāk saskaras ar mākslīgo intelektu daudzās ikdienas dzīves situācijās – lietojot mobilos tālruņus, lasot rakstu avīzē, iepērkoties tiešsaistē, skatoties laika prognozi, spēlējot datorspēli, saņemot vakcīnu –, un šis saraksts ir bezgalīgs. Mākslīgais intelekts aizvien vairāk tiek iekļauts arī izglītības procesos, un pavisam drīz tā ietekme būs jo īpaši jūtama pieaugušo izglītībā.

Pavisam viegli ir pieejama informācija par daudziem entuziastiem (tostarp daudzām ar finansējumu labi nodrošinātām korporācijām), kas pastāstīs visu par to, kā mākslīgais intelekts radīs revolūciju izglītības nozarē, savukārt tikai daži pastāstīs, kā tas radikāli uzlabos pieaugušo izglītību. Es piekrītu, ka ir vairāki neparasti risinājumi, taču kā zinātnieks, kura pētījumu lauks ir izglītība un kurš mākslīgo intelektu un izglītību ir pētījis gandrīz desmit gadus, es uzskatu, ka mans uzdevums ir pievērst uzmanību šai tēmai no kritisko pētījumu perspektīvas puses, vēršot uzmanību uz ļoti daudziem izaicinājumiem šajā jomā, kā arī cenšoties izprast radītā pārspīlējuma iemeslus. Attiecīgi par arī būs šis raksts, kurā sniegšu ieskatu par izaicinājumiem un radīto pārspīlējumu saistībā ar izglītību un MI.

Vispirms ir jāpiemin, ka saikne starp mākslīgo intelektu un izglītību ir daudz sarežģītāka, nekā daudzi to spēj iedomāties, kā arī saistībā ar to ir daudz pārpratumu un pavisam maz veiktu nozīmīgu pētījumu (Miao and Holmes, 2021). Jāņem vērā, ka arī man nav zināms neviens pētījums, kas būtu veikts mākslīgā intelekta un izglītības jomā, neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts, ļoti iespējams, pavisam drīz ietekmēs pieaugušo izglītību. Tāpēc, lai būtu vieglāk orientēties šajā sarežģītajā situācijā, manuprāt, par mākslīgo intelektu un izglītību ir lietderīgi domāt trīs “kausu” kategorijās. Manā pirmajā kausā atrodas “Mācīšanās ar MI”, otrajā kausā ir “Mācīšanās par MI”, savukārt trešajā kausā atrodas “Sagatavošanās darbam ar MI”. Taču praksē jāatzīst, ka dalījums kategorijās ir diezgan nosacīts, jo tās daudzējādā ziņā pārklājas, tomēr es uzskatu šīs kategorijas par noderīgu sākumpunktu.

Mākslīgais intelekts un tā iespējamā nozīme pieaugušo izglītībā. Intervija ar Dr. Veinu Holmsu (Wayne Holmes).

Šī video tekstu lasāmā formātā varat lejupielādēt šeit.

Mācīšanās ar MI

Izmantojot mākslīgā intelekta rīkus atbalsta nodrošināšanai mācīšanas un mācīšanās procesā, kategorija “Mācīšanās ar mākslīgo intelektu” tālāk var tikt iedalīta šādās kategorijās: sistēmas ar MI elementiem, atbalsta sniegšana skolēniem un atbalsta sniegšana pedagogiem.

Kategorija Sistēmas ar MI risinājumiem ietver mākslīgā intelekta tehnoloģiskos risinājumus, kuri izstrādāti nolūkā palīdzēt ar skolēnu un studentu uzņemšanu, grafiku sastādīšanu, finansēm un visiem pārējiem nepatīkamajiem administratīvajiem uzdevumiem, kas jāveic visām izglītības iestādēm (skolām, universitātēm un pieaugušo izglītības iestādēm). Ir arī daži inovatīvāki risinājumi, piemēram, Somijas tehnoloģiju uzņēmuma HeadAI radīta programmatūra, kas izmanto mākslīgo intelektu ar mērķi noteikt esošās tendences attiecībā uz uzņēmumiem nepieciešamajām kompetencēm, lai universitātes un pieaugušo izglītības iestādes zinātu, kādus kursus tām vajadzētu piedāvāt.

Savukārt kategorija, kas attiecas uz MI sistēmu risinājumiem, kas sniedz atbalstu skolēniem mācīšanās laikā, ir tā, kurā visvairāk ir pieejams finansējums un valda azarts. Šī tēma ir pētīta vairāk nekā četrdesmit gadus; tagad tā ir “izkļuvusi” no laboratorijas un to piedāvā liels skaits visā pasaulē esošu korporāciju, kuru finansējums ir mērāms miljoniem dolāru vērtībā. Ir pieejami daudzi MI veidi, kas sniedz atbalstu skolēniem mācīšanās laikā, taču kā viens no plašāk izmantotajiem un zināmākajiem veidiem ir tā sauktās inteliģentās apmācības sistēmas (intelligent tutoring systems (ITS)). Ar to palīdzību skolēns izmanto tiešsaistes sistēmu, kas sniedz noteiktu informāciju, uzdevumus, tostarp tā nodrošina arī iespēju pārbaudīt savas zināšanas par konkrēto tēmu. Ņemot vērā skolēnu iesniegtās atbildes (kad viņi noklikšķina, lai apstiprinātu atbildi uz uzdoto jautājumu, kā arī ieraksta attiecīgo atbildi), sistēma nosaka, kādu tālāko informāciju skolēni saņems, kādu uzdevumu būs nepieciešams izpildīt, kā arī, kāds būs nākamais pārbaudes darbs. Tādā veidā katrs skolēns apgūst mācību vielu sev pielāgotā veidā. Piemēram, viena no nedaudzajām bez maksas izmantojamajām inteliģentās apmācības sistēmām ir programma matemātikas apguvei Assistments. Citi MI risinājumi, kas sniedz atbalstu skolēniem mācīšanās laikā, ietver apmācības sistēmas ar dialoga elementiem (mācīšanas un mācīšanās procesā sistēmas izmanto Sokratiskā dialoga pieeju, piemēram, pieaugušo izglītībā tā ir inteliģentā apmācības sistēma AutoTutor), automātiskās rakstīšanas novērtēšanas sistēmas (piemēram, e-Rater, kas tiek aizvien vairāk izmantota standartizētu novērtējumu veikšanai, jo īpaši ASV), un sarunboti (tie saprot dabisko valodu un apstrādā lietotāja vaicājumus, lai atbildētu skolēnam uz viņa jautājumu; šeit varat aplūkot video piemēru, kā strādā sarunbots jeb virtuālais asistents Ada).

Attiecīgi seko jautājums par to, kā tieši pieaugušo izglītībā varētu palīdzēt mākslīgā intelekta tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdz skolēniem mācīšanās procesā? Līdz šim gandrīz visi šie tehnoloģiskie risinājumi ir vērsti, lai sniegtu atbalstu skolas vecuma bērniem tādos mācību priekšmetos kā matemātika un citos ar interpretāciju nesaistītos mācību priekšmetos, piemēram, fizikā un informātikā. Ļoti maz ir tādu risinājumu, kas ir izstrādāti pieaugušo izglītības nozarei, neatkarīgi no tā, vai tā ir formāla, neformāla izglītība vai ikdienēja mācīšanās. Attiecībā uz neformālo izglītību ir pieejamas vairākas valodu apguves lietotnes (piemēram, Duolingo) un dažas lietotnes, kuru mērķis ir uzlabot rakstīšanas prasmes (piemēram, Ecree), savukārt tikai dažas ir paredzētas, lai apgūtu darba vietā nepieciešamās specifiskās kompetences darba pienākumu pildīšanai (piemēram, Area9).

Taču man nav zināms neviens mākslīgā intelekta rīks, kas būtu paredzēts praktisko profesionālo priekšmetu apguvei un kas atbalstītu uz problēmām balstītu vai uz sadarbību balstītu mācīšanos. Tomēr iepriekš minētie rīki varētu būt noderīgi pieaugušajiem, kuri apgūst lasītprasmes un matemātikas pamatprasmes, kā arī tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams apgūt ar darbu saistītas specifiskas kompetences. Lai arī teorētiski tiem pieaugušajiem izglītojamajiem, kuriem mācības ir jāiekļauj savā no darba pienākumu un aprūpes saistību izpildes brīvajā laikā, vai tiem pieaugušajiem, kuri ir iesaistīti neformālajā vai ikdienējā mācīšanās procesā, varētu būt ļoti noderīgs virtuālais mākslīgā intelekta pārvaldīts pasniedzējs (iespējams, lejupielādēts mobilajā tālrunī). Izņemot jau iepriekš minētos, pašlaik ir pieejami tikai daži šādi rīki. Tomēr es joprojām apšaubu esošo tā saukto inteliģento apmācības sistēmu izmantošanu formālajā mācību vidē. Manuprāt, ir ļoti dīvaini, ka no skolēniem tiek sagaidīts, ka viņi sociālajā mācību vidē izmantos mākslīgā intelekta sistēmas, kas liek viņiem mijiedarboties praktiski tikai ar savu individuālo datoru ekrāniem, pilnībā ignorējot blakus sēdošos vienaudžus un pedagogus.

Visbeidzot, ja neskaita vairākas valodu apguves lietotnes, tad pašlaik ir pieejams ļoti maz tādu MI rīku, kas ne tikai sniedz atbalstu skolēniem mācīšanās laikā, bet arī pieaugušajiem izglītojamajiem neatkarīgi no tā, vai tas ir paredzēts formālās, neformālās vai ikdienējās mācīšanās apguvei, savukārt veikto pētījumu skaits šajā jomā ir vēl mazāks.

MI risinājumi pedagogu atbalstam Kā tad ir ar trešo veidu “Mācīšanās ar MI”, kas ir vērsta uz atbalsta sniegšanu pedagogiem, izmantojot MI risinājumus – MI rīki, kas nevis aizstāj pedagoga funkcijas, bet tieši palīdz pedagogiem? Es zinu tikai vienu MI risinājuma veidu, kas sniedz atbalstu pedagogiem – automātisks resursu atlases rīks, kura darbības pamatā ir mākslīgais intelekts. Tas atlasa un identificē pedagogiem mācību procesam nepieciešamos kvalitatīvos resursus internetā, kad viņi ievada attiecīgos vaicājumus. Taču attiecībā uz man zināmajiem rīkiem (piemēram, X5GON) vēl ir ļoti daudz darāmā, lai tie būtu patiešām noderīgi. Tomēr tādiem rīkiem kā X5GON ir liels potenciāls, lai palīdzētu pieaugušajiem, kas apgūst neformālo izglītību vai piedalās ikdienējā mācīšanās procesā, atrast viņu specifiskajām mācību vajadzībām atbilstošus resursus.

Foto: Michael Dziedzic, Unsplash

Mācīšanās par MI

Mans otrs kauss “Mācīšanās par MI” ir saistīts ar mākslīgā intelekta izzināšanu un to, kā tas darbojas, kādas ir metodes un tehnoloģijas un kā to radīt. Jau gadiem ilgi universitātes visā Eiropā un citviet pasaulē piedāvā iegūt izglītību dažādos ar mākslīgo intelektu saistītos priekšmetos (tostarp datu analītika, mašīnmācīšanās, neironu tīkli u. c.). Šo programmu absolvēšana ļauj daudziem absolventiem strādāt ļoti labi apmaksātos darbos, piemēram, datu zinātnieka vai MI inženiera profesijā. Bet kā ir ar skolām un pieaugušo izglītību? Pēdējo mēnešu laikā UNESCO visā pasaulē ir veikusi skolu piedāvāto mācību programmu MI apguvei kartēšanu, un iegūtie rezultāti liecina, ka mākslīgā intelekta mācīšana skolās joprojām tiek īstenota salīdzinoši retos gadījumos (šis pētījums tiks publicēts 2021. gada decembrī).

Taču arī šajā jomā attiecībā uz pieaugušo izglītības iestādēm nav pārāk daudz iestrādņu. Internetā ir pieejami ļoti daudzi dažādi kursi par mākslīgo intelektu, kā arī apmācības, ko jebkurš pieaugušais var izvēlēties un apgūt, turklāt lielākoties bez maksas. Viens no populārākajiem kursiem, kas iepazīstina ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām un ir pieejams visiem izglītojamajiem, ir Helsinku Universitātes (University of Helsinki) piedāvātais kurss Elements of AI (Mākslīgā intelekta elementi). Vēl jāpiemin arī Francijā izveidotais kurss ClassCode, kura apguves laikā izglītojamais mācās apšaubīt, eksperimentēt un izprast, kas ir mākslīgais intelekts.

Sagatavošanās darbam ar MI

Ar trešo kausu “Sagatavošanās darbam ar MI” es domāju visu iedzīvotāju sagatavošanu par mākslīgā intelekta ietekmi uz visu mūsu dzīvi. Tas ietver palīdzības sniegšanu ikvienam, lai risinātu tādus jautājumus kā mākslīgā intelekta radītā ažiotāža, aizspriedumi par mākslīgo intelektu, viltus ziņas un tā ietekme uz privātumu un darbavietām. Lai gan šiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība akadēmiskajās aprindās (piemēram, ir atzīts, ka Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā izteiktie apgalvojumi par mākslīgo intelektu patiesībā netika īstenoti) un plašsaziņas līdzekļos (dažkārt pateicoties skandāliem, piemēram, tādiem, kuros ir iesaistītas lielie globālie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Facebook), tomēr tie reti tiek iekļauti ikvienā mācību programmā par mākslīgo intelektu – gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Gadījumos, kad šie jautājumi jau ir iekļauti mācību programmā, tad tie parasti tiek apvienoti un iekļauti īsā sadaļā, kas veltīta ētikas aspektiem, pēc tam, kad visinteresantākā daļa attiecībā par mākslīgo intelektu jau ir aplūkota (piemēram, skatiet iepriekš minēto kursu Elements of AI). Es uzskatu, ka šiem kritiski svarīgajiem jautājumiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no “Mācīšanās par mākslīgo intelektu”, pievēršot vienlīdz lielu uzmanību cilvēciskajiem aspektiem un cieši mijiedarbojoties ar tehniskajiem aspektiem. Es izmantoju šo trešo kausu tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka netiek aizmirsts par mākslīgā intelekta cilvēcisko aspektu, kas tomēr realitātē notiek pārāk bieži.

Taisnības labad sakot, “Sagatavošanās darbam ar MI” ne vienmēr tiek ignorēta. ES pašlaik izstrādā jaunāko satvaru pilsoņu digitālajai kompetencei DigComp Digital Competence Framework, kurā īpaša vērība ir pievērsta mākslīgā intelekta ietekmei uz cilvēkiem, kā arī nepieciešamajām kompetencēm, kurām ir jābūt ikvienam pilsonim, lai spētu risināt pieaugošās problēmas saistībā ar mākslīgo intelektu (satvars tiks publicēts 2022. gadā). Arī Eiropas Padome veic pētījumu par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā un tā radīto ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (arī šis pētījums tiks publicēts nākamgad). Turklāt ES ir izveidojusi ekspertu grupu, kuras mērķis ir piemērot ES izstrādātās Ētikas vadlīnijas uzticamam mākslīgajam intelektam izglītības un apmācību jomā (vadlīnijas attiecas uz tādiem jautājumiem kā cilvēka autonomijas ievērošana, ētiski apsvērumi, juridiskās prasības, kaitējuma novēršana, taisnīgums un izskaidrojamība).

Šīs Eiropas iniciatīvas ir svarīgas, taču tās vēl nav labi zināmas sabiedrībā. Tāpēc pilsoņi ir jāiepazīstina ar tām, sniedzot detalizētu to skaidrojumu. Ikvienam pilsonim ir jānodrošina iespēja apgūt pilsoņu digitālās kompetences satvarā DigComp 2.2. noteiktās zināšanas, prasmes un nostāju par mākslīgo intelektu, kā arī iepazīties ar ES izveidotās ekspertu grupas ieteikumos minētajiem jautājumiem. Manuprāt, viss iepriekš minētais ir pieaugušo izglītības iestāžu, universitāšu un skolu pārziņā, un tām ir jāsāk rīkoties pavisam drīz.

Foto: Ari He, Unsplash

Radītās ažiotāžas aizkulises

Ņemot vērā šo īso pārskatu par esošo saistību starp mākslīgo intelektu un pieaugušo izglītību, skolām, universitātēm, es vēlos atgriezties pie MI sistēmu risinājumiem, kas sniedz atbalstu skolēniem mācīšanās laikā un attiecīgi kas, iespējams, ir visa valdošā azarta un ažiotāžas centrā. Kādus apgalvojumus izsaka izglītības iestādes un uzņēmumi, kas izstrādā mākslīgā intelekta tehnoloģijas? Kā šie apgalvojumi tiek pamatoti?

Pirmkārt, daudzi mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādes uzņēmumi apgalvo, ka to mākslīgā intelekta izglītības rīki ir inteliģenti (jo pats vārds “inteliģents” (angļu valodā intelligent) jau ir ietverts mākslīgā intelekta nosaukumā (angļu valodā – Artificial Intelligence). Tomēr tie tādi nav. Patiesība ir tāda, ka šobrīd neviena mākslīgā intelekta sistēma ne tuvu nelīdzinās cilvēka intelektam: neviena mākslīgā intelekta tehnoloģija nespēj pilnībā saprast, kā arī neviens izglītības apguves rīks ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju ne tuvu nav tik inteliģents kā pedagogs-cilvēks. Kā jau redzējām, mākslīgā intelekta sistēmas izglītībā ir ļoti ierobežotas attiecībā uz to, ko tās spēj aptvert un sasniegt. Dažkārt tās var ŠĶIST inteliģentas, bet tas ir ļoti tālu no tā, lai BŪTU inteliģenti. Tas viss ir tik vien kā dūmi un spoguļi, un mēs nedrīkstam mārketingam ļaut sevi apmānīt. Tomēr, kā jau esmu apliecinājis, pieaugušajiem izglītojamiem daži no šiem mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīkiem varētu būt īpaši noderīgi konkrētos gadījumos (piemēram, pamatprasmju apguvei vai mācīšanās procesā, kad jaunās zināšanas ir iespējams apgūt jebkurā vietā un laikā un kad rīks personalizē mācīšanās pieeju bez pedagoga-cilvēka klātbūtnes).

Vēl viens apgalvojums ir tāds, ka šie rīki ietaupīs pedagogu laiku – solījums, kas attiecībā uz tehnoloģijām izglītības jomā tiek dots jau gandrīz simts gadus, bet tā arī nekad nav piepildījies (Watters, 2021). Protams, viņi mums saka, ka mākslīgais intelekts ir pavisam kas cits un ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīki beidzot ietaupīs pedagogiem laiku. Es zinu, ka lielākā daļa pedagogu – gan skolās, gan pieaugušo izglītības iestādēs – labprāt izmantotu rīku, kas palīdz viņiem vērtēšanas darbā, taču šajā aspektā netiek ņemts vērā fakts, ka neviena mākslīgā intelekta sistēma nespēj sniegt tik dziļu interpretāciju vai tik precīzu analīzi, kādu spēj veikt pedagogs-cilvēks. Tāpat netiek ņemts vērā tas, cik daudz pedagogs uzzina par skolēnu, izlasot skolēna rakstīto darbu. Šo informāciju nespēj sniegt neviens informācijas panelis. Varbūt mākslīgais intelekts ietaupīs pedagogiem laiku, lai gan tam ir maz pierādījumu. Taču kāda šajā gadījumā būs ietaupītā laika kvalitāte pretstatā mācīšanas un mācīšanās kvalitātei?

Trešais apgalvojums ir, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīki piedāvā “personalizētu” mācīšanās pieeju, kas ir labāka par to, ko spēj nodrošināt pedagogs-cilvēks (ja pedagogi nebūtu “labāki” par tehnoloģiju rīkiem, kāpēc tad mēs viņiem maksājam?). Par to mēs dzirdam visu laiku. Tā ir ambīcija, kas eksistē jau gandrīz 100 gadus un kuras ideja pavisam nesen atkal parādījās Silīcija ielejā – ja mēs varam personalizēti iepirkties Amazon un personalizēti skatīties Netflix, tad kāpēc mēs nevarētu personalizēti mācīties? Taču tādas pieejas rezultātā tiek pilnībā pazaudēta mācīšanās būtība. Tā dēvētās inteliģentās apmācības sistēmas var nodrošināt katram skolēnam individuālu mācību materiālu apguves plānu, taču tās joprojām nodrošina katram skolēnam tos pašus fiksētos mācību rezultātus kā visas pārējās mācību metodes. Manuprāt, lai gan tām ir dažas priekšrocības, tomēr kopumā ņemot šīs sistēmas un to nodrošināto personalizāciju, tā ir diezgan vāja izpratne par to, kas īsti ir individuāla mācību pieeja. Īstā personalizācija un individuālā mācību pieeja nav saistīta ar plāniem un mācību apguves veidiem, bet gan ar palīdzības sniegšanu katram skolēnam sasniegt viņa potenciālu, nodrošināt pašapliecināšanās iespējas, un tas ir kas tāds, ko nespēj paveikt neviens mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīks. Viss ir atkarīgs no tā, ko vēlaties sasniegt ar pieaugušo izglītību. Homogenizēti studenti ar lielu daudzumu sertifikātu, kas apliecina, ka ir nokārtoti eksāmeni? Vai patstāvīgi, radoši un kritiski domājoši cilvēki, kas spēj realizēt savu potenciālu un ambīcijas un spēj dot konstruktīvu ieguldījumu sabiedrībā?

Turklāt šie mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīki izmanto ārkārtīgi primitīvu biheivioristisko un audzinošo pieeju mācīšanai un mācīšanās procesam, kas ietver “informācijas iebarošanu ar karotīti”, vienlaikus izvairoties no iespējamām neveiksmēm un ignorējot vairāk nekā sešdesmit gadus ilgo pedagoģijas attīstības praksi. Tādā veidā rīki atņem pedagogiem pilnvaras, pārāk bieži padarot pedagogus tikai par tehnoloģiju palīglīdzekļu izmantotājiem. Arī šajā gadījumā netiek ņemta vērā mācīšanās būtība un tiek ignorētas pedagoga-cilvēka apbrīnojamās prasmes, kuras neviens mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīks nespēj aizstāt. Šie tehnoloģiju rīki mazina arī skolēna kā personības veidošanās iespējas. Skolēnam nav citas izvēles kā vien darīt to, ko pieprasa mākslīgais intelekts, un tas nozīmē, ka viņam nav iespējas attīstīt pašregulēšanās un pašapliecināšanās prasmes. Arī šajā gadījumā ir kādi ieguvumi, bet kopumā es uzskatu, ka tie nav ne tuvu tik būtiski, kā daudzi par tiem runā.

Visbeidzot, pat, ja jūs noraidāt manas bažas un uzskatāt, ka es saceļu troksni par neko, mēs joprojām nezinām, vai kāds no mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīkiem patiešām dara to, kas tiek apgalvots. Realitāte ir tāda, ka gandrīz nevienam mākslīgo intelektu un izglītības jomu pārstāvošo uzņēmumu izstrādātajam produktam nav veikts neatkarīgs novērtējums. Tas viss gandrīz ir tikai mārketings. Ja jau mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīki ir tik labi, tad – kur ir pierādījumi? Kur ir izvērsti, neatkarīgi, izvēles kārtībā veikti pētījumi? Tādu gandrīz nav.

Tas viss izklausās mazliet negatīvi?

Visticamāk, jūs domājat, ka esmu bijis nepamatoti negatīvi noskaņots pret mākslīgā intelekta potenciālu pieaugušo izglītībā. Tomēr ir skaidrs, ka dažu mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīku sasniegumi ir iespaidīgi, un pētnieki ir tikuši galā ar milzīgiem tehniskajiem izaicinājumiem. Tomēr šādu rīku nav daudz, un bieži vien tie ir ļoti apšaubāmi (Holmes et al., 2019). Tātad – kā varētu nodrošināt, ka mēs izmantojam mākslīgā intelekta priekšrocības pieaugušo izglītībā, lai patiesi uzlabotu mācīšanu un mācīšanos?

Pašlaik lielākā daļa mākslīgā intelekta tehnoloģiju un izglītības programmu izstrādātāju sāk ar mākslīgo intelektu un meklē, kādas problēmas varētu... atrisināt. Manuprāt, mums ir jārīkojas citādi. Mums jāsāk ar tām problēmām, kuras vislabāk pārzina pieaugušo izglītības pedagogi, un tad jāpieaicina mākslīgā intelekta inženieri izmantot savas nepārspējamās tehnoloģijas, lai palīdzētu atrisināt šīs konkrētās problēmas. Jebkurā gadījumā mākslīgā intelekta izstrādātājiem ir nevis jāautomatizē slikta pedagoģiskā prakse, bet gan jāizmanto mākslīgā intelekta apbrīnojamās spējas, lai ieviestu inovācijas mācīšanas un mācīšanās procesā, vienlaikus neapdraudot pedagoģiju un cilvēciskās vērtības un dodot iespēju skolēniem un pedagogiem pilnveidoties, kā arī atbalstot iekļaušanu un vienlīdzību. Piemēram, kā mēs varētu izmantot mākslīgo intelektu, lai novērtētu un nodrošinātu mācīšanās kvalitāti, vienlaikus dodot iespēju pedagogiem un uzlabojot skolēnu veiktspēju, nevis atvieglot eksāmenu kārtošanu ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbalstu, kā tiek uzsvērts saistībā ar eksāmenu norišu e-pārraudzības sistēmu.

Noslēgumā var secināt, ka, neskatoties uz mākslīgā intelekta lielo potenciālu un radīto ažiotāžu, mākslīgais intelekts vēl nav būtiski mainījis pieaugušo izglītību. Kā jau minēts iepriekš, ir pieejami daudzi rīki, kurus pieaugušo izglītības pedagogi var izmantot, lai attīstītu pamatprasmes un rēķināšanas prasmes, kā arī daži rīki, kas paredzēti specifisku darba prasmju apguvei. Tomēr lielākā daļa pieejamo mākslīgo tehnoloģiju rīku, kas piemēroti pamatprasmju attīstīšanai, ir paredzēti bērniem vai arī tie tikai automatizē sliktu pedagoģisko praksi (piemēram, e-uzraudzība eksāmenu kārtošanā), kā arī tie nepietiekami novērtē pedagoga prasmes (mākslīgais intelekts, kas sniedz atbalstu skolēnam mācīšanās laikā, visbiežāk aizstāj pedagogu), mazina skolēnu iesaistīšanos (piemēram, biheiviorisma pieeja) un risina problēmas, kuras pieaugušo izglītības pedagogs neatzītu par īpaši svarīgām. Jebkurā gadījumā, kā jau redzējām, ir maz, ja vispār ir, mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīku piemēru, kas izstrādāti īpaši pieaugušajiem izglītojamajiem.

Kas būtu jādara? Manuprāt, mums ir nepieciešams, lai pieaugušo izglītības pedagogi strādātu kopā ar mākslīgā intelekta izstrādātājiem. Jo īpaši mums ir jāpalīdz pedagogiem saprast, kā mākslīgais intelekts – ja tā tehnoloģijas ir pareizi izstrādātas – varētu mainīt pedagoģiju uz labo pusi, un mums ir jāpalīdz mākslīgā intelekta inženieriem izprast reālās izglītības problēmas, kuru risināšanai viņiem vajadzētu pievērsties. Tikai šādā veidā, un šīs diskusijas nevar būt īsas, mēs nodrošināsim, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas pieaugušo izglītībā atbilst reālajām vajadzībām un ka tās ir vērstas uz kopēja labuma nodrošināšanu.

Photo: Drew Dizzy Graham, Unsplash

Jautājumi diskusijai

Turpmāko jautājumu mērķis ir veicināt diskusiju par izaicinājumiem un iespējām, ko mākslīgais intelekts var piedāvāt gan pieaugušo izglītības iestādēm, gan pieaugušajiem izglītojamajiem. Jautājumus var izmantot, piemēram, tiekoties mērķa grupai vai komandas sanāksmes laikā.

1. Kas jums vispirms ienāca prātā pirms šī raksta izlasīšanas, kad izdzirdējāt vārdu savienojumu “mākslīgais intelekts”?

2. Vai tagad, pēc šī raksta izlasīšanas, varat nosaukt dažas MI lietojumprogrammas, ar kurām mēs regulāri sastopamies savā ikdienas dzīvē?

3. Vai varat paskaidrot, ko nozīmē “Mācīšanās ar MI”?

4. Ar kādiem piemēriem “Mācīšanās ar MI” aspektā esat saskāries?

5. Paskaidrojiet, ko nozīmē “sistēmas ar MI risinājumiem”, un sniedziet piemērus!

6. Paskaidrojiet, ko nozīmē “atbalsta sniegšana skolēniem, izmantojot MI tehnoloģiju risinājumus”, un sniedziet piemērus!

7. Paskaidrojiet, ko nozīmē “MI risinājumi pedagogu atbalstam”, un sniedziet piemērus (atcerieties, ka tam ir jābūt kam krietni vairāk nekā tikai informācijas paneļa iekļaušanai)!

8. Sniedziet dažus tehnoloģiju tēmu piemērus, ko varētu iekļaut kursā “Mācīšanās par MI”!

9. Sniedziet dažus piemērus tēmām, saistītām ar cilvēku, kuras būtu jāpievieno kursa “Sagatavošanās darbam ar MI” sarakstam, bet vienlaikus tām ir jābūt iekļautām jebkurā mācību kursā par mākslīgo intelektu!

10. Vispārīgi runājot, kas tiks iekļauts ES DigComp iniciatīvas jaunajā daļā, kas attiecas uz mākslīgo intelektu?

11. Vispārīgi runājot, kam būs pievērsta ES ekspertu grupas darbam ar mākslīgo intelektu un datiem izglītībā uzmanība?

12. Jūsuprāt, kāda nozīme pieaugušo izglītības iestādēm ir šajā aspektā – “Sagatavošanās darbam ar MI”?

13. Vai jūs domājat, ka mākslīgais intelekts ir inteliģents? Paskaidrojiet savu atbildi!

14. Vai mākslīgais intelekts var ietaupīt pedagogiem laiku? Paskaidrojiet savu atbildi!

15. Vai mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīki piedāvā personalizētu mācīšanās pieeju? Paskaidrojiet savu atbildi!

16. Kādā veidā mākslīgais intelekts atņem pedagogiem iespējas iesaistīties apmācību procesā un samazina skolēnu iesaistīšanos?

17. Kādi pierādījumi mums ir nepieciešami, lai palīdzētu izlemt, vai mākslīgā intelekta tehnoloģiju rīki pilda savu funkciju pieaugušo izglītībā?

18. Kas ir jādara, lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts patiesi atbalsta mācīšanu un mācīšanos, neatņemot pedagogiem iespējas un nesamazinot skolēnu iesaistīšanos?

Licences un attiecinājumi

CC LICENCĒTAIS SATURS, ORIĢINĀLI

Article Artificial Intelligence and Adult Education. Beyond the hype. Publicētājs: EPALE Autors: Wayne Holmes. Licence: CC-BY-4.0

VIDEO Artificial Intelligence and its possible role in adult education. An interview with Dr. Wyne Holmes. Publicētājs: EPALE Licence: CC-BY-4.0

CC LICENCĒTAIS SATURS, IEPRIEKŠ PUBLICĒTS

Photo Female software engineer with projected code. Autors: ThisisEngineering RAEng Atrodas: https://unsplash.com/photos/8hgmG03spF4 Licence: Unsplash License

Photo Motherboard, Reverse Detail. Autors: Michael Dziedzic Atrodas: https://unsplash.com/photos/aQYgUYwnCsM License: Unsplash License

Photo in Neon Lights. Autors: Ari He Atrodas: https://unsplash.com/photos/euQVngjZGSI Licence: Unsplash License

Photo @Vinnybalbo @Dizzy_d718 Autors: Drew Dizzy Graham Atrodas: https://unsplash.com/photos/s4dfrh7hdDU Licence: Unsplash License

AI and education: guidance for policy-makers. Publicētājs: UNESCO. Autori: Miao, Fengchun, Holmes, Wayne, Ronghuai Huang [author], Hui Zhang. Located at: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000376709  Licence: CC BY-SA 3.0 IGO

Class’ Code. Atrodas: https://pixees.fr/classcode-v2/iai/ Licence: CC-BY 2.0

The Digital Competence Framework 2.0.  Author EU Science Hub  Atrodas: https://ec.europa.eu/jrc/en/digcomp/digital-competence-framework Licence: CC-BY-4.0

Ethics guidelines for trustworthy AI. Autori: Directorate-General for Communications Networks, Content and Technology (European Commission), Grupa ekspertów wysokiego szczebla ds. sztucznej inteligencji. Atrodas: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d3988569-0434-11ea-8c1f-01aa75ed71a1 Licence: CC-BY-4.0

X5GON Atrodas: https://platform.x5gon.org/ Licence: CC-BY-SA 2.0

VISAS TIESĪBAS REZERVĒTAS

HEADAI – The future of business intelligence. Atrodas:  https://headai.com

Ada - Bolton College's AI Chatbot. Atrodas: https://www.youtube.com/watch?v=xXQ2bxQrKuQ Licence: Standard YouTube Licence

ETS. Atrodas: https://www.ets.org/research/topics/as_nlp/writing_quality Licencēšanas informācija: https://www.ets.org/legal/terms/

AREA9 Lyceum. Atrodas: https://area9lyceum.com

Elements of AI. Atrodas: https://www.elementsofai.com  Licence: https://www.elementsofai.com/faq/how-is-the-content-licensed

Artificial Intelligence in Education: Promises and Implications for Teaching and Learning. Provided by: the Center for Curriculum Redesign Autori: Maya Bialik, Charles Fadel, Wayne Holmes Atrodas: https://curriculumredesign.org/our-work/artificial-intelligence-in-education/

Teaching Machines: The History of Personalized Learning provided by MIT Press. Autors: Audry Watter Lietošanas noteikumi: https://mitpress.mit.edu/terms-use

ASSIGN ONLINE/AUTO TUTOR Atrodas: https://adulted.autotutor.org/course/view.php?id=2&section=1

A Systematic Review on AI-based Proctoring Systems: Past, Present and Future. Autori: Aditya Nigam, Rhitvik Pasricha, Tarishi Singh Prathamesh Churi Atrodas:  https://link.springer.com/article/10.1007/s10639-021-10597-x   

Par autoru

Veins Holmss (PhD, Oksfordas Universitāte (University of Oxford)) ir mācību zinātņu un inovāciju pētnieks, kurš pasniedz Londonas Universitātes koledžā (University College London), ir pētnieks-konsultants UNESCO organizācijā jautājumos saistībā ar mākslīgo intelektu (MI) un izglītību, kā arī viņš ir IRCAI (Starptautiskais Mākslīgā intelekta pētniecības centrs) Izglītības zinātniskās komitejas loceklis. Veins Holmss visu mūžu ir bijis iesaistīts ar izglītību saistītos procesos, kā arī daudzus gadus strādājis izglītības tehnoloģiju jomā. Pēdējā desmitgadē viņš ir pievērsies ar mākslīgo intelektu un izglītību saistītajiem jautājumiem, kritiski pētot mākslīgā intelekta izmantošanu nolūkā uzlabot un padziļināti izprast mācīšanos, kā arī kritiski izvērtējot ētiskās un sociālās sekas šādai darbībai. Viņa jaunākās publikācijas ir saistītas ar mākslīgo intelektu un tā izmantošanu izglītībā (Artificial Intelligence in Education). Promise and Implications for Teaching and Learning (2019),Ethics of AI in Education: Towards a Community-Wide Framework (2021) un UNESCO ietvaros veiktais pētījums AI and Education: Guidance for Policy-makers (2021). Veins Holmss ir aicināts uzstāties ar vieslekcijām par mākslīgo intelektu un izglītību auditorijām visā pasaulē, kā arī viņš piedalās DigComp 2.2 un Eiropas Padomes darbā par mākslīgo intelektu un izglītību.

 

Pielikumi

• Transcript of the video
• OER