No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Latvija pildīs Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošās valsts pienākumus. BJVP ir starpvaldību sadarbības formāts dalībvalstu politiskā dialoga un praktiskās sadarbības veicināšanai, stiprinot reģiona ilgtspēju, drošību un identitāti. BJVP dalībvalstis īsteno kopīgus projektus klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās, kultūrā, izglītībā, jauniešu sadarbības stiprināšanā; efektīvas resursu izmantošanas, inovāciju un darba tirgus jomās; kā arī apvieno spēkus cīņā pret cilvēku tirdzniecību un organizēto noziedzību, stiprina civilo drošību un robežu pārvaldību, cieši sadarbojas bērnu tiesību aizsardzības sfērā.

Latvija ir BJVP dalībvalsts kopš tās dibināšanas 1992. gadā, līdz šim padomē prezidējusi divas reizes: 2007.-2008. gadā un 1996.-1997. gadā. Latvija ir konstruktīvs un pamanāms BJVP dalībnieks, kas aktīvi iesaistās BJVP sadarbības projektos un nozaru darba grupās.

2018. – 2019.gada prezidentūra BJVP Latvijai dos iespēju uzņemties vadību pār starpvaldību sadarbības koordināciju Baltijas jūras reģionā, noteikt Baltijas jūras reģiona valstu praktiskās sadarbības virzienus, sekmēt kopēju interešu un mērķu īstenošanu, kā arī nākt klajā ar jaunām iniciatīvām. Katrai prezidentūrai, tostarp arī Latvijai, ir unikāla iespēja definēt savas īpašās prioritātes, kuras tiks īstenotas prezidentūras gada ietvaros.

Latvijas prezidentūras BJVP īstenošanā iesaistīsies vairums Latvijas ministriju un to padotības iestāžu, savukārt koordinējošo lomu uzņemsies Ārlietu ministrija, vadot BJVP vecāko amatpersonu komiteju (VAK) sēdes un rīkojot prezidentūras noslēguma pasākumu. Prezidentūras darbs tiks īstenots ciešā sadarbībā ar BJVP pastāvīgo sekretariātu Stokholmā, kas sniedz tehnisko un organizatorisko atbalstu BJVP VAK priekšsēdētājam, ekspertu darba grupām, koordinē un administrē BJVP aktivitātes un finanšu plūsmu.

Latvija savā prezidentūrā balstīsies uz sekojošiem trim prioritārajiem darbības virzieniem:

1. Integritāte un sabiedrības drošība

Latvijas prezidentūras mērķis būs veicināt saskaņotu rīcību visā reģionā, saskaroties ar sabiedrības drošības apdraudējumiem. Latvijas prezidentūra stiprinās reģiona sadarbību civilās aizsardzības jomā, cīņā pret cilvēku tirdzniecību (tostarp attiecībā uz nepilngadīgajiem), organizētās noziedzības apkarošanā un robežu pārvaldībā.
Prioritātes ietvaros Latvija pievērsīsies šādiem jautājumiem:

• sadarbības uzlabošana civilās aizsardzības jomā reģionā, lai stiprinātu noturību ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumos;
• cīņa pret cilvēku tirdzniecību, lai novērstu un mazinātu šī smagā nozieguma sekas;
• organizētās noziedzības apkarošana un robežu pārvaldības stiprināšana.

2017. gadā BJVP civilās aizsardzības ekspertu tīkls pieņēma “Kopējo nostāju par sadarbības uzlabošanu civilās aizsardzības jomā”, kas nosaka astoņas prioritātes nākamajiem gadiem. Latvijas prezidentūra sekmēs divu prioritāšu īstenošanu: kopējās sabiedrības drošības kultūras veidošana un valstu centienu apvienošana, īstenojot ANO Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai. Lai to sekmētu, Latvija sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām organizēs pirmo Baltijas jūras valstu sabiedrības drošības stiprināšanas kopienas konferenci, kuras mērķis ir veicināt lēmumu pieņēmēju tīkla attīstīšanu. Šādi pasākumi veicinās Baltijas jūras reģiona kļūšanu par drošāku visiem reģiona iedzīvotājiem.

Cilvēku tirdzniecība joprojām ir aktuāls jautājums Baltijas jūras reģiona valstīs. Tās efektīva novēršana ir atkarīga no savstarpējās uzticības starp visiem sadarbības partneriem, kas iesaistīti šī nozieguma apkarošanā un savlaicīgas palīdzības sniegšanā cietušajiem. Integritāte un spēja veidot savstarpēju uzticēšanos starp visiem iesaistītajiem partneriem ir svarīgākie jautājumi, kas jāveicina kopīgiem centieniem. Ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai pilnveidotu izpratni par cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām, stiprinātu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī sekmētu cilvēku tirdzniecības lietu efektīvu izskatīšanu tiesās. BJVP darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (TF-THB) sadarbībā ar BJVP ekspertu grupu sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos (CAR) turpinās pašvaldībās esošo institūciju, jo īpaši, plašsaziņas līdzekļu lomas stiprināšanu cilvēku tirdzniecības novēršanā un darbu pie pārrobežu starpinstitūciju sadarbības mehānisma Baltijas jūras reģionā pilnveidošanas. CAR ir ilggadīga pieredze bērnu ekspluatācijas un tirdzniecības novēršanas pasākumu īstenošanā.

Tāpat reģionālā sadarbība nepieciešama, lai apkarotu pārnacionālu noziegumu izpausmes – narkotiku un ieroču kontrabandu, nelegālo migrāciju, noziegumus pret īpašumu un noziegumus, kas apdraud ekonomiskās intereses un valsts budžeta ieņēmumus, kā arī interneta izmantošanu nelikumīgām darbībām. Latvija atbalstīs centienus, kuru mērķis ir izveidot visaptverošu mehānismu operatīvai sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm Baltijas jūras reģionā, jo īpaši, balstoties uz divu ekspertu tīklu – BJVP darba grupas cīņai pret organizēto noziedzību (BSTF) un Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības konferences (BSRBCC) – ietvaros sasniegto. Ciešāka ikdienas sadarbība, kas balstīta uz daudznozaru pieeju, integritāti un uzticēšanos, uzticību tiesiskumam, kā arī vispārējo izpratni par galvenajiem apdraudējumiem būs Baltijas jūras reģiona tiesībaizsardzības iestāžu ieguvums.

2. Atbildība

Ilgtspējīgas attīstības mērķu, kas izvirzīti stratēģiskajā ietvarā “Baltija 2030 Rīcības plāns – Kopīga vīzija”, ieviešana ir atkarīga no atbildīgas pieejas gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī. Atbildība ir daudzšķautņaina – tai piemīt politiskie, administratīvie, apkārtējās vides, ekonomiskie, sociālie, kulturālie un morālie aspekti. BJVP kā reģionālai organizācijai ir dabiski – rūpēties par mūsu kopējo telpu un tās nākotni. Priekšlikumi rīcības plāna un izvirzīto mērķu ieviešanas ietvaram, kas izstrādāti Zviedrijas prezidentūras laikā, kalpos par pamatu jaunajam BJVP ilgtspējīgas attīstības ekspertu grupas mandātam, kas būs jāapstiprina Latvijas prezidentūras laikā.

Atbildīgs patēriņš un ražošana, aprites ekonomika un ar to praktiski saistītie zaļā iepirkuma aspekti būs Latvijas prezidentūras uzmanības centrā kā rīcībpolitika ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanai. Reģiona valstis ar dažādu pieredzi un metodēm pilsētu plānošanā apvieno interese par pilsētu viedo pārvaldību. Latvijas prezidentūras VASAB Baltijas jūras reģiona Telpiskās plānošanas un attīstības komitejas ietvaros tiks meklēti risinājumi dažādu tipu pilsētu attīstībai.

Latvijas prezidentūras laikā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros valstis pieņems lēmumus, kas nepieciešami Parīzes nolīguma efektīvai īstenošanai. Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, kas skar vairākas jomas, kuras ir arī BJVP paspārnē – klimata pārmaiņu ierobežošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Īpaši, konkrētu risinājumu un pasākumu meklēšana ir kopīga atbildība pašvaldību, nacionālā, reģionālā un arī starptautiskā līmenī. Papildus BJVP ir koordinējošā institūcija klimata rīcības jomā ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas un tās iniciatīvas “Baltijas jūras reģiona klimata dialoga platforma” ietvaros.

3. Dialogs

BJVP dalībvalstīm pieder kopīga vērtība – Baltijas jūras piekraste ar tās īpašo raksturu un katras valsts daudzveidīgo kultūras mantojumu.

Izpratne par kultūras mantojuma nozīmi demokrātiskas, uz likumību un kultūru orientētas sabiedrības attīstībā arvien nostiprinās. Kultūras mantojums spēlē nozīmīgu lomu Baltijas jūras valstu padomes ilgtermiņa prioritāšu īstenošanā – veidojot reģionālo identitāti un nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi.

Kultūras mantojuma jēdziena ietilpība kļūst plašāka. No ekskluzīvas, neaizskaramas vērtības tas arvien vairāk veidojas par sabiedrības ikdienas dzīves telpas sastāvdaļu. Vide, kurā dzīvojam, nav sastingusi, tajā notiek nemitīgas pārmaiņas. Mantojuma sistēmām uz šīm pārmaiņām jāspēj reaģēt. Kultūras mantojuma saglabāšanā vairāk nepieciešams starpdisciplinārs skatījums, kas dod daudz plašāku priekšstatu, nekā tas pierasts, skatoties šaurā objekta un specifiskas nozares redzējumā. Kultūras mantojuma saglabāšanā arvien vairāk jāizmanto mūsu laikmeta sniegtās iespējas. Tāpēc Latvijas prezidentūras ietvaros tiks rosināts ekspertu un citu iesaistīto pušu dialogs par kultūras mantojuma saglabāšanas sistēmām, visjaunāko kultūras mantojumu, kā arī mūsdienu tehnoloģiju dotajām iespējām kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā.

4. Citi prioritārie virzieni

Vienlaikus ar galvenajām prioritātēm Latvijas prezidentūras BJVP laikā notiks darbs arī citos, ne mazāk svarīgos darba kārtības jautājumos. BJVP ietvaros sekmīgi darbojas dažādu citu nozaru ekspertu darba grupas un sadarbības formāti, kurās Latvijas nozaru speciālisti ir cieši partneri un turpinās aktīvi līdzdarboties arī Latvijas prezidentūras BJVP laikā.

BJVP Ilgtspējīgas jūrlietu ekonomikas darba grupas (EGSME) vispārīgais mērķis ir (1) zināšanu apmaiņa, lai nodrošinātu politiski koordinētu atbalstu iniciatīvām, pasākumiem un projektiem, kas vērsti uz BJR konkurētspējas paaugstināšanu attiecībā uz ilgtspējīgas jūrlietu ekonomikas attīstīšanu, (2) BJR kā paraugreģiona pozicionēšana jūrniecības labai praksei un sabalansētai sekmīgas jūrniecības ekonomikas līdzāspastāvēšanai ar jūras ekosistēmu, ņemot vērā arī sociālekonomiskos aspektus, (3) informācijas centra lomas izpilde pieredzes un zināšanu apmaiņai, piedāvājot starpnozaru pieeju un sinerģijas starp galvenajiem spēlētājiem jūrlietu ekonomikas jomā BJR. Satiksmes ministrija Latvijas prezidentūras BVJP ietvaros organizēs un vadīs EGSME sanāksmi.

BJVP ekspertu grupas sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos (CAR) uzdevumos ietilpst tādu reģionam aktuālu jautājumu risināšana kā bērnu aizsardzības veicināšana no tirdzniecības un ekspluatācijas, bērniem piemērotas justīcijas sistēmas veicināšana, bērnu labāko interešu nodrošināšana migrācijas procesos, bērnu aizsardzība no seksuālās vardarbības un seksuālās izmantošanas, bez vecāku gādības palikušo bērnu interešu aizstāvības veicināšana, kā arī prevencijas, agrīnas intervences un ģimenes atbalsta pasākumu īstenošana. Latvijas prezidentūras BJVP ietvaros tiks turpinātas Zviedrijas prezidentūras laikā iesāktās iniciatīvas visaptverošas un ilgtspējīgas bērnu aizsardzības sistēmas pilnveidošanai. Latvijas prezidentūras ietvaros tiks organizētas vismaz divas ekspertu grupas sanāksmes, kā arī augsta līmeņa konference bērnu fiziskas sodīšanas aizlieguma praktiskai ieviešanai. Latvijas prezidentūras laikā kopīgi ar BJVP Vecāko amatpersonu komiteju, lai celtu CAR redzamību tās sadarbības partneru un lēmējinstitūciju vidū, tiks rīkots arī CAR divdesmitgades svinību pasākums, atskatoties uz CAR sasniegumiem nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī veicinot sadarbības partneru informētību par CAR, tās lomu reģionālās sadarbības ietvarā. Labklājības ministrija atbilstoši Ministru kabineta dotajam pilnvarojumam pārstāvēt Latviju CAR Latvijas prezidentūras ietvaros organizēs un vadīs ekspertu darba grupas sanāksmes.

BJVP sadarbības formāta ietvaros būtiska loma ir sadarbībai zinātnē un izglītībā. Latvija atbalsta kopīgu zinātnes ekselenču jomu attīstību, mobilitātes kāpināšanu augstākajā izglītībā un pētniecībā Baltijas jūras reģionā. Būtisks instruments šo mērķu sasniegšanā ir projekts “Baltijas zinātnes tīkls”, kura mērķis ir līdzsvarot pētnieciskās izcilības līmeni Baltijas jūras reģionā, tādējādi nostiprinot Baltijas jūras reģiona statusu kā inovatīvāko reģionu Eiropā. Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latvijas Universitāti un citiem partneriem Latvijas prezidentūras BJVP ietvaros plāno organizēt Baltijas jūras valstu Zinātnes dienas 2019, projekta “Baltijas zinātnes tīkls” noslēguma pasākumu, kā arī BJVP dalībvalstu par zinātni atbildīgo ministriju augsta līmeņa amatpersonu sanāksmi.

BJVP sadarbības formātā būtiska nozīme tiek piešķirta reģiona jauniešu sadarbības veicināšanai. Latvijas jaunieši ir aktīvi Baltijas Jūras jauniešu dialoga (Baltic Sea Youth Dialogue), BJVP Vasaras universitāšu (CBSS Summer Universities) projekta, BJVP Vīzijas grupas jauniešu platformas dalībnieki.

Par tradīciju BJVP ietvaros ir kļuvusi ikgadēja reģiona nevalstisko organizāciju (NVO) foruma rīkošana. Arī Latvijas prezidentūras BJVP ietvaros tiks rīkots šāds forums, kura organizēšanu un darba koordināciju uzņemsies biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kas ir Baltijas jūras reģiona NVO tīkla nacionālais pārstāvis.

Baltijas jūras reģionā paralēli BJVP un pēc tāda paša principa darbojas Baltijas jūras valstu arodbiedrību sadarbības tīkls (BASTUN) – Baltic Sea Trade Union Network, kas ir BJVP stratēģiskais partneris. No 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) īstenos savu prezidentūru BASTUN, pārņemot to no Zviedrijas arodbiedrībām. LBAS prezidentūras laikā noteiktas sekojošas prioritātes:

• Darbaspēka mobilitāte, ievērojot taisnīgus noteikumus un novēršot sociālo krāpniecību, pievēršot pastiprinātu uzmanību darbinieku vienlīdzīgiem apstākļiem un uzņēmumu atbildībai pārrobežu darbībā;
• Sociālā dialoga stiprināšana, un arodbiedrību un uzņēmēju līdzsvarota pārstāvniecība, koplīgumu attīstība nozaru līmenī un labās prakses popularizēšana;
• Arodbiedrību lomas un izaugsmes stiprināšana Baltijas jūras reģionā.

Latvijas prezidentūras noslēgumā tiks izvērtēta iespēja rīkot augsta līmeņa starptautisku konferenci – diskusiju par BJVP nākotnes attīstību, pulcējot BJVP dalībvalstu ārlietu ministrus, citas amatpersonas un ekspertus. Konferences pamattēma saistīsies ar Baltijas jūras reģiona nākotni pēc 2020.gada, balstīsies uz BJVP Vīzijas grupas ziņojumu un Latvijas prezidentūras laikā izstrādātajiem priekšlikumiem tā rekomendāciju ieviešanai.

Vienlaikus Latvijas prezidentūras periodu iezīmēs BJVP Vīzijas grupas ziņojums, kurā BJVP dalībvalstu eksperti piedāvās rekomendācijas reģiona nākotnei pēc 2020. gada un BJVP lomai tajā. Latvijas prezidentūras uzdevums būs šo rekomendāciju izvērtēšana. Būtiski, ka vienlaicīgi ar BJVP prezidentūru Latvija prezidēs arī Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma komitejā, sadarbības formātā “Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai (VASAB)”, BJVP cilvēku tirdzniecības novēršanas un organizētās noziedzības apkarošanas darba grupās.

Plašāka informācija par BJVP un tās ietvaros notiekošajiem pasākumiem atrodama http://www.cbss.org/.

Avots: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.