Vieslava Valkovska (Wiesława Walkowska)

​Oriģināla valoda: poļu

Saskaņā ar ANO vērtējumu līdz 2030. gadam 23,8 procenti Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem. Šeit jāpiebilst, ka tas ir divas reizes vairāk nekā 1990. gadā. Pašlaik pie valstīm ar visaugstāko novecošanas faktoru, tas ir, procentuāli lielāko iedzīvotāju daļu vecumā virs 65 gadiem, pieder Itālija, Vācija un Grieķija. Polijā gados vecāku iedzīvotāju (65+) daļa ir 15 procenti, bet vidēji ES tie ir gandrīz 19 procenti. Jāuzsver fakts, ka Polijas situācija Eiropas kontekstā ir „šķietami“ laba, tomēr tā mainīsies nākamo desmitgažu laikā. Jau 2050. gadā Polija kļūs par vienu no Eiropas valstīm ar visaugstāko novecošanas faktoru, kas būs divkārt lielāks un pārsniegs 30 procentus. Bez tam jāņem vērā arvien pieaugošais visvecāko (80+) cilvēku skaits, kas Polijā pašlaik ir apmēram 4 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita un kas saskaņā ar Eurostat datiem 2050.gadā sasniegs gandrīz 10 procentus. Pētījumi pierāda, ka personas virs 80 gadu vecuma arvien vairāk skar dažādas slimības, tās kļūst arvien nepatstāvīgākas, un tām nepieciešama kopšana.

Par novecošanos runā arvien skaļāk…

Ne velti pēdējos gados daudz runā par aktīvu novecošanos un nepieciešamajām pārmaiņām sabiedriski ekonomiskajā jomā. Sabiedrības novecošanās process Eiropas Savienībā ir viens no svarīgākajiem izaicinājumiem, kas ietekmēs dalībvalstu attīstību. Demogrāfiskā revolūcija, kas aizsākās 20. gadsimtā, cilvēces vēsturē vēl nepiedzīvotā apmērā izraisīja sabiedrību novecošanos, un tā turpinās arī 21. gadsimtā. Viens no industriālās un patērētāju sabiedrības lielākajiem sasniegumiem neapšaubāmi ir cilvēka dzīves ilguma palielināšanās, taču no otras puses jāņem vērā dažu valstu, jo īpaši augsti attīstīto valstu, zemie dzimstības koeficienti. Šo procesu sekas ir procentuālā līdzsvara izmaiņas starp strādājošajiem un pensionāriem. Ņemot vērā to, ka vairākās Eiropas valstīs sociālās politikas pamatā ir „labklājības valsts“ ideja, kas 19.gadsimta beigās tika pārņemta no Bismarka politikas un vēlāk papildināta ar Beveridža modeli, var paredzēt, ka miljoniem cilvēku sociālā drošība var tikt satricināta. Sabiedrības novecošanās process izraisa sekas un rada izaicinājumus ne tikai sociālajā un kultūras jomā, bet arī ekonomikā. Šīs situācijas saknes meklējamas pagātnē, jo jau 20.gadsimtā veiktie vērtējumi un demogrāfiskā analīze skaidri norādīja uz šo demogrāfisko procesu sekām.

Šī situācija atspoguļojas darba tirgū. Saskaņā ar Eurostat datiem līdz 2050. gadam personu skaits vecumā 65+ Eiropas Savienības valstīs palielināsies par aptuveni 70 procentiem, un darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits (15–64 gadi) samazināsies par 12 procentiem. Uz vienu pensionāru būs tikai divi iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā, pašlaik to ir četri.

Ne tikai Eiropa, bet arī pasaule

Ne tikai Eiropu, bet visu pasauli šobrīd skar sabiedrības novecošanās problēma. Tā attiecas ne tikai uz augsti attīstītajām valstīm, bet arī uz tām, kas attīstās. Prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam attīstītajās valstīs 80 procentu iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem. Nākamajos gadu desmitos sabiedrības novecošanās problēma skars arī mazāk attīstītās valstis. Šeit jāuzsver, ka šo valstu sociālās sistēmas ir ļoti vāji attīstītas, un tas izraisīs nopietnas sociāli ekonomiskas sekas. Izlīdzināta sociālā attīstība ir saistīta ar ekonomisko attīstību, un augstu attīstītajās valstīs tā bija pamats sociāli ekonomiskajai kārtībai, kas savukārt izveidoja un attīstīja labklājības valsts sociālo politiku. Situācijā, kad demogrāfiskā struktūra strauji mainās, vairākas sociālās jomas sistēmas vairs nebūs efektīvas un būs jāpārveido. Sabiedrības labklājība un sociālā drošība nosaka sociālo kārtību. Jāuzsver, ka tradicionālās ģimenes modelis, tostarp ģimenes, kas aptver vairākas paaudzes, modelis kļūst arvien vājāks. Vai augošais personu skaits, kas saņems plānoto pensiju un kam būs nepieciešama kopšana, var veicināt šo drošības elementu satricinājumu?

Nav pārsteigums, ka aktīva un veiksmīga novecošana ir kļuvusi par 21. gadsimta izaicinājumu un ir ietverta vairākos būtiskos dokumentos un Eiropas stratēģijās. Dažas ES dalībvalstis tajos formulētos ieteikumus pielieto savā sociālajā politikā. Tie tiek īstenoti dažādos veidos un ar atšķirīgiem panākumiem. Jāuzsver, ka demogrāfijas problēmas un ar to saistītā sabiedrības novecošana skar pilnīgi visas Eiropas valstis.

Ko darīt ar novecošanos?

Kopā ar citiem risinājumiem ir nepieciešams izplatīt aktīvu novecošanas modeli. 2060. gadā puse eiropiešu būs vecāki par 50 gadiem. Tātad ar veselības saglabāšanas programmām, kas aktivizē un veido veiksmīgu novecošanu, būtu jāvēršas pie ļoti jauniem cilvēkiem, un bērni būtu jāsāk izglītot jau pirmsskolas vecumā. Jauno cilvēku apziņā jāizmaina negatīvie stereotipi, kas attiecas uz novecošanu, un jārunā par to, kā mēs katrs personīgi varam ietekmēt savu vēlāko pieaugušā cilvēka dzīves kvalitāti.

Cilvēks visu mūžu strādā novecošanai, resursiem, kas saistīti ar veselību, vidi (ģimeni, sabiedrisko dzīvi, attiecībām starp kaimiņiem, sabiedrisko stāvokli) un ekonomiku.Tomēr dzīve bieži vien ir neparedzama, un ne vienmēr cilvēki, kuri ir rūpējušies par drošu novecošanu, to var arī pilnībā izbaudīt. Bez tam ir cilvēki, kuri dzīvo no rokas mutē un nerūpējas par to, lai viņiem pēdējā dzīves posmā būtu no kā iztikt. Katra indivīda dzīves ciklā (life cycle) ir notikumi, kas ir paredzami un tādi, kurus mēs nevaram paredzēt un ietekmēt. Ļoti svarīga sastāvdaļa ir veselība, kas visbiežāk nosaka mūsu dzīvē nepieciešamos lēmumus. Neatkarīgi no situācijas, raugoties no cilvēciskā viedokļa, vajadzētu palīdzēt jebkuram cilvēkam, lai viņš savu pēdējo dzīves posmu varētu nodzīvot cilvēka cienīgi.

Vecāki cilvēki daudzējādā ziņā veido jauktu grupu, kurā atsevišķi indivīdi ļoti atšķiras (katrs nākamais gadu desmits atnes jaunas veselības problēmas), arī veselība un vitalitāte atšķiras, tostarp novecošanas dinamika.

Ņemot vērā ātri mainīgo īstenību un tehnisko progresu, mēs redzam, ka metodēm un tehnikām, jo īpaši e-medicīnas un tele-kopšanas jomā (tas ir, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas), ir būtiska loma dzīves kvalitātes uzlabošanā un vecāku ļaužu kopšanā. Šāda palīdzība vecumā, jo īpaši pēc 80. dzīves gada sasniegšanas, ir ļoti nepieciešama.

Neatkarīgi no tā…

Ir jāveicina un aktīvi jāatbalsta veselība un veselīgs dzīvesveids, lai atsevišķus cilvēkus un grupas pārliecinātu un motivētu pastiprināti kontrolēt savu dzīvi un veselību. Jārada izdevīgi nosacījumi veselības veicināšanai, tas ir, jāveic veselības veicināšanas pasākumi. Izglītošana ir vislētākais preventīvo pasākumu veids.

Lai gan Polijā veselības veicināšanas jomā tiek daudz darīts, šīs aktivitātes jākoordinē, un tām jābūt ilgtspējīgām. Šeit jāpiebilst, ka vadošā pozīcijā šajā ziņā ir Silēzijas administratīvais apgabals, kas kalpo kā draudzīgas un aktīvas senioru politikas paraugs. Ir svarīgi nodot tālāk zināšanas, veselību veicinošus izturēšanās veidus, kā arī norādīt uz to, kā dzīvesveids ietekmē mūsu veselību, it īpaši ilgākā laika posmā. Jāatbalsta un jāveicina veselību veicinošas aktivitātes, vēršot tās uz lielāko mērķa grupu. Ja izglītošanas piedāvājums atbildīs sabiedrības vajadzībām, tas būs interesants. Jāpiebilst, ka dažās jomās ir nepieciešami jauni tiesību akti un institucionāls atbalsts, tostarp no valsts puses, bet pirmām kārtām nepieciešama reģionālo un vietējo pašvaldību ieinteresētība. Vietējās sabiedrības vislabāk zina savas problēmas un vajadzības un apzinās iespējas to apmierināšanai. Ja vietējās politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji nebūs gatavi iesaistīties, tad neko daudz nevarēs sasniegt.

Vēl jāuzsver, ka daudz darba šajā jomā būs profesionālajiem medijiem, kuri veido izpratni un veicina informācijas uztveri. Šāda attieksme noteikti pozitīvi ietekmēs ne tikai atsevišķus cilvēkus un kopienas, tā sniegs arī ekonomisku labumu.