Kā pieaugušo izglītības pasākumi un profesionālās karjeras orientēšanas pakalpojumi var darboties vienā virzienā, lai atbalstītu pieaugušos viņu personīgajā, izglītības un profesionālajā ceļā, vienlaikus reaģējot arī uz galvenajām sabiedrības un ekonomikas vajadzībām?

Mūsdienās Eiropas līmenī un dalībvalstīs ir vērojams, ka prasmju attīstībai tiek pievērsta liela uzmanība visās izglītības un nodarbinātības pakalpojumu jomās. Šķiet, ka vispārējais redzējums ir ļoti orientēts uz specifisku un bieži vien tehnisku prasmju atbalstīšanu, izmantojot īpašus fondus un mācību programmas, kas ir pilnībā orientētas uz pašreizējo un jauno prasmju pieprasījuma trūkumu novēršanu Eiropas darba tirgū. Lai gan vajadzība pēc nepārtraukta kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās procesa ir nenoliedzama un tai noteikti piekrīt visi iesaistītie dalībnieki, kā arī mūžizglītības perspektīva, pieeja, kas galvenokārt vērsta tikai uz finansējumu vai galvenokārt funkcionāli orientētām apmācības programmām, var nebūt efektīva pati par sevi, ja netiek veiktas atbilstošas informēšanas un konsultēšanas darbības un netiek pievērsta uzmanība iedzīvotāju spējai pašiem izvēlēties un veidot savus ceļus. Šos pakalpojumus varētu integrēt mācību un apmācības programmās, un tie varētu būt pieejami ne tikai nodarbinātības centros, bet arī aktivizējami brīdī, kad tiek zaudēta nodarbinātība. Pieaugušo izglītība varētu būt lielisks konteksts izpētes un orientācijas pasākumiem, lai atbalstītu pieaugušo pieeju jaunām darba koncepcijām un saprastu, kā mainās un mainās nozares un prasmes. Pieaugušo izglītības iestāžu un to praktizētāju potenciāls ir milzīgs, jo tie var kalpot kā tilts uz strukturētāku formālo izglītību un īpašām ar nodarbinātību saistītām mācībām. Tomēr šāda integrēta redzējuma konkrēta īstenošana joprojām šķiet bikla visos dienestos, un atbalsts un reālu starpnozaru pasākumu vērtības atzīšana izglītības nozarē joprojām ir diezgan vispārēja prioritāte.

Pieaugušajiem joprojām ir ierobežotas efektīvas un pieejamas profesionālās orientēšanas iespējas.

Saskaņā ar nesen publicēto Komisijas novērtējuma ziņojumu par ieteikumu "Kvalifikācijas celšanas ceļi", "karjeras konsultācijas, ko sniedz valsts nodarbinātības dienesti, ir plaši pieejamas, taču par tām ir zems informētības līmenis, tās var tikt uztvertas kā iebiedējošas un ne vienmēr ir pieejamas cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju, kuri nav bezdarbnieki".(Resurss:  Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikuma par kvalifikācijas celšanas ceļiem novērtējums: Jaunas iespējas pieaugušajiem– Eiropas Komisija, 2023).

Tas liecina, ka daudzās dalībvalstīs pastāv nepārprotams trūkums attiecībā uz pasākumiem, kas atbalsta pieaugušos, lai izprastu un orientētu sevi, izmantojot jaunas iespējas mūžizglītības perspektīvā, un jebkurā posmā jebkura iemesla dēļ un jebkurā virzienā var tikt paredzēta profesionālā ceļa maiņa.

Turklāt, lai gan dienestu darba dokumenta novērtējumā, kas attiecas uz šo pašu ieteikumu, ir apstiprināta šādu pakalpojumu piedāvājumu dažādība un efektivitātes pakāpe dalībvalstīs, tajā ir arī norādīts, ka "mazkvalificētus pieaugušos pārstāvošo organizāciju aptaujā 53 % aptaujāto norādīja, ka mērķa grupas informētības trūkst vai tā ir zema". Pieaugušo izglītojamo aptaujā lielākā daļa respondentu norādīja, ka par savu pieaugušo izglītības programmu uzzināja no draugiem (42 %), un tikai aptuveni 10 % minēja valsts tīmekļa vietnes vai konsultāciju sniedzēju, kas atbilst organizētās karjeras konsultāciju un informēšanas pasākumu ierobežotai efektivitātei".

Nodarbinātības valsts dienestu (NVA) un to sniegto profesionālās orientācijas pakalpojumu nozīme, šķiet, ir svarīga cilvēkiem, kas nav nodarbināti, bet paralēli pakalpojumi ne vienmēr ir pieejami (mazkvalificētiem) nodarbinātiem cilvēkiem, un arī šādi pakalpojumi darba devējiem/darbiniekiem joprojām ir nekonsekventi, un to ietekme uz MVU un to darbiniekiem ir lielāka nekā uz lielākiem uzņēmumiem. (Resurss: Komisijas darba dokuments par Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikuma par kvalifikācijas celšanas ceļiem izvērtējumu: Jaunas iespējas pieaugušajiem, Eiropas Komisija, 2023).

EAEA nostāja dokumentā par ieteikumiem, kas ietver arī EAEA tīkla biedru atsauksmes, ir uzsvērts arī tas, ka "profesionālās orientācijas pasākumiem būtu galvenā nozīme, lai pievērstos mērķgrupām ar zemām prasmēm", un norādīts, ka ieteikums ir novirzījis Pieaugušo izglītības stratēģiju un politiku uz prasmēm (validācija, pamatprasmes), bet arī sašaurinājis to uz nodarbinātības iespējām. (Resurss: Kvalifikācijas celšanas ceļu ieviešana, EAEA Atsauksmes par sabiedriskajām apspriedēm, EAEA, Februāris 2022).

Pieaugušajiem bieži vien ir jāmācās un jāpārmācās ne tikai par to, kā strādāt, bet arī par darba pasauli.

Daudzos gadījumos pieaugušajiem, kuri ir strādājuši vienu un to pašu darbu un/vai ilgu laiku nav mācījušies, ir nepieciešamība atjaunināt zināšanas par darba pasauli un ne tikai uzlabot savas prasmes, lai strādātu konkrētā amatā un nozarē. Viņiem ir jāspēj veidot savu ceļu atbilstoši labai izpratnei par savām kompetencēm un pieejamajām iespējām, un viņiem ir jāapzinās iespējamie trūkumi, pamatojoties uz informētu un pašnoteikšanās pieeju.

Eurydice 2021. gada ziņojums par pieaugušo izglītību un apmācību Eiropā, šķiet, apstiprina, ka pieaugušajiem ar zemu prasmju vai kvalifikācijas līmeni ir visvājākā piekļuve profesionālās orientācijas pakalpojumiem, kā arī to, ka ''mērķtiecīgi profesionālās orientācijas pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti pieaugušo ar zemu pamatprasmju vai kvalifikācijas līmeni vajadzībām, pastāv tikai dažās Eiropas valstīs''.

No otras puses, tajā pašā ziņojumā norādīts, ka "profesionālā orientācija var atvieglot mācību un profesionālās izaugsmes mērķu izvirzīšanu vai piemērotu izglītības un apmācības iespēju meklēšanu, kā arī iezīmēt ceļu, kā sasniegt izvirzītos izglītības un profesionālos mērķus", un nedaudz vēlāk paskaidrots, ka "profesionālās orientācijas pakalpojumi ietver dažādas darbības, tostarp informācijas sniegšanu, konsultēšanu, kompetenču novērtēšanu, atbalstu un lēmumu pieņemšanas un karjeras vadības prasmju mācīšanu. Tos var sniegt skolās, darba vai mācību centros, valsts nodarbinātības dienestos, darbavietās, kopienas centros vai citur".

(Resurss: Pieaugušo izglītība un mācības Eiropā, Iekļaujošu prasmju un kvalifikācijas iegūšanas ceļu veidošana, Eurydice ziņojums, Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra, 2021).

Karjeras vadības prasmju nozīme efektīvas un pilnvērtīgas karjeras atjaunošanā.

Pašreizējā situācija, šķiet, liecina, ka ir ļoti nepieciešama stratēģiskāka un integrētāka pieeja tam, kā tiek piedāvātas efektīvas un pielāgotas profesionālās orientācijas/orientācijas darbības un kā tās kļūst patiesi pieejamas visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu pašreizējā nodarbinātības statusa un īpašajām īstermiņa vajadzībām darba tirgū. Mēs gribētu iet soli tālāk un apgalvot, ka būtiski ir ne tikai sniegt vairāk norādījumu un informācijas par iespējām, vai tās būtu saistītas ar izglītību vai nodarbinātību, bet drīzāk izstrādāt pasākumus, kas var palīdzēt pieaugušajiem attīstīt atbilstošas karjeras vadības prasmes, tas ir, spēju veidot savu procesu, relatīvi patstāvīgi un pārliecinoši, sākot no kompetenču pašnovērtējuma līdz potenciālo ceļu un līdz ar to konkrētu iespēju apzināšanai.

Vispārpieņemtās karjeras vadības prasmju (KVP) definīcijas patiesībā attiecas uz tām prasmēm, kas palīdz jebkurai personai apzināt savas kompetences, noteikt profesionālās attīstības mērķus un pēc tam izstrādāt konkrētu rīcības plānu un to īstenot. Daudzās iniciatīvās ir attīstītas KVP sistēmas, kas sīkāk nosaka kompetences un to līmeni (piemēram, LEADER projekts, kura modelis ir sadalīts piecās jomās, un Karjeras prasmju projekts, kura modelis ir sadalīts 12 jomās). Eiropā ir pieejami arī daudzi labas prakses piemēri, kā īstenot pasākumus, kas atbalsta KVP attīstību visos izglītības līmeņos un dažādām auditorijām.

Tomēr, lai gan ideja par to, ka profesionālā orientācija visa mūža garumā un mūžizglītība ir un tām vajadzētu būt vienotām, tika izstrādāta un konceptualizēta vairāk nekā pirms 15 gadiem (sk. 2008. gada 21. novembra Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju par profesionālās orientācijas visa mūža garumā labāku integrēšanu mūžizglītības stratēģijās), šķiet, ka šīs koncepcijas īstenošana joprojām ir izkliedēta un nav sistēmiska.

Pieaugušo izglītības atbalsta pasākumiem ir liels potenciāls aizpildīt trūkstošos profesionālās orientācijas pakalpojumus.

Mūsuprāt, pieaugušo neformālās izglītības pasākumi ir unikāls krustpunkts starp pieaugušo iedzīvotāju vajadzībām un viņu kopienu, atbalstot iekļaušanu un nodarbinātības iespējas un veicinot prasmju attīstību. Vairāk orientējošu pieredzes un izpētes pasākumu integrēšana Pieaugušo neformālajā izglītībā ir iespēja aizpildīt pašreizējās nepilnības pakalpojumos pieaugušajiem, kuri saskaras ar grūtībām piekļūt tradicionālākiem vai institucionāliem pakalpojumiem savu īpašo vajadzību vai piedāvājuma strukturālo ierobežojumu dēļ. Fundamentāla iespēja efektīvākām un iedarbīgākām profesionālās orientācijas darbībām ir uzskatīt tās arī par mācīšanās pieredzi, balstoties arī uz neformālās apmācības un iesaistīšanas metodēm un izmantojot ciešo sadarbību ar citiem vietējiem dalībniekiem kontekstā un iesakņošanos sabiedrībā.

Pieaugušo izglītības videi ir arī liels potenciāls palīdzēt pieaugušajiem pārvarēt dažus faktorus, kas, šķiet, joprojām ir ļoti būtiski šajā vienādojumā, piemēram, zema informētība un iespēja justies iebiedētiem no tradicionālajiem profesionālās orientācijas pakalpojumiem, kā mēs esam norādījuši "Kvalifikācijas celšanas ceļu" novērtējuma rezultātos.

Saistītie resursi EPALE

IEEJA: Atbalsts marginalizētiem jaunajiem pieaugušajiem iekļūšanai darba tirgū, izmantojot inovatīvu karjeras mentoringa modeli.