Kāpēc pamatprasmes?

Ir garš saraksts ar dažādu nozaru (piemēram, izglītības un apmācības, nodarbinātības, sociālo lietu) politikas virzieniem, kas veicina vajadzību pēc elastīgām pamatprasmju programmām, kuras ir iekļautas kontekstā, kurā dzīvo, strādā un mācās pieaugušie ar nepietiekamām pamatprasmēm. Ir vairākas svarīgas iniciatīvas, politikas reformas (piemēram, zaļā pāreja, digitalizācija u. c.), kurās informēšanas pasākumu un pakalpojumu sniegšanas efektivitāti ievērojami kavē tas, ka šajās programmās nevar iesaistīt cilvēkus, kuriem trūkst pamatprasmju vai kuriem ir zemāks pamatprasmju līmenis (piemēram, veselības informācija, veselības veicināšana).

Uzkāpt šajā kalnā nav viegli. Plaša mēroga iekļaušana faktiski var ietekmēt jebkuras sociālās reformas panākumus. Tomēr šādu programmu izstrādei ir nepieciešamas īpašas zināšanas un pieredze, un rezultāti var kļūt redzami tikai ilgtermiņā.

Šī raksta mērķis ir parādīt piemēru, kā pakalpojumu attīstību, lai labāk iekļautu konkrēto mērķa grupu (pieaugušos ar pamatprasmju grūtībām), var realizēt mazāka un vidēja mēroga projektu veidā. Šis projekts ir rezultāts vairākām konsultācijām par to, kā elastīgi un jēgpilni integrēt pieaugušo pamatprasmju elementus projektēšanas procesā. Turpmāk aprakstītais gadījums attiecas uz medicīniskās informācijas sniegšanu un apmācību organizēšanu, kā arī uz informatīvām programmām par galvenajiem jautājumiem saistībā ar reproduktīvo veselību (piemēram, neauglību).

Nepieciešamība pēc atbilstošām un uz kontekstu orientētām pamatprasmju programmām.

Pieaugušo pamatprasmes jau ilgu laiku ir bijušas ES politikas centrā, kas vērsta uz pieaugušo izglītību un prasmēm kopumā. Ieteikumā par Kvalifikācijas celšanas ceļiem skaidri norādīts, ka pietiekamu pamatprasmju trūkums var radīt sarežģītas problēmas sabiedrībā:

Starp bezdarbniekiem (jo īpaši ilgstošajiem bezdarbniekiem) un citām neaizsargātām grupām, piemēram, gados vecākiem darba ņēmējiem, ekonomiski neaktīviem cilvēkiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, var būt liela daļa mazkvalificētu cilvēku, kuriem ir būtiskas pamatprasmju nepilnības. Šādas nepilnības apgrūtina viņu iekļūšanu vai atgriešanos darba tirgū. (Padomes ieteikums par kvalifikācijas celšanas ceļiem)

 

Šādam izaicinājumam ir nepieciešams sarežģīts un elastīgs risinājums.

Ieteikumā atzīta nepieciešamība pēc sadarbības un partnerības, jo

politikas pasākumu sadrumstalotība un sarežģītība šajā jomā bieži noved pie tā, ka trūkst sistemātiskas pieejas darbaspēka kvalifikācijas celšanai un izpratnes par sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Tāpēc būtu vēlami saskaņoti politikas centieni, kas balstīti uz efektīvu koordināciju un partnerību starp politikas jomām. 

Šīs publiskā un privātā sektora partnerības ir ieteikuma centrālais elements, un tās ietver izglītības un apmācības, nodarbinātības, sociālās, kultūras un citas attiecīgās politikas jomas, tostarp pārrobežu un reģionālo sadarbību.

Jaunajā Eiropas pieaugušo izglītības darba plānā (2021-2030) ir atzīta nepieciešamība pēc jaunas mācību kultūras, kas vērsta uz pamatprasmju nozīmīgumu visiem un uz atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetenču nepārtrauktu apgūšanu visos līmeņos formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā visas dzīves laikā.

Šajā darba plānā izmantota vienota holistiskā pieeja, kas raksturīga "Kvalifikācijas celšanas ceļiem", koncentrējoties uz īpaši pielāgotām pieaugušo izglītības programmām un veidojot starpnozaru un daudzu ieinteresēto personu sadarbību, kā arī efektīvu koordināciju Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā pieaugušo izglītības modeļu daudzveidību Eiropas Savienībā un pilnībā respektējot dažādu politikas līmeņu īpašās kompetences.

ES Prasmju programmā uzsvars likts uz kopīgu rīcību, iesaistot uzņēmējus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas, lai panāktu ilgtspējīgu konkurētspēju, sociālo taisnīgumu un noturību ES.

Eiropas pamatprasmju tīkla dalīborganizācijas jau sen ir apņēmušās atbalstīt politikas pasākumus, kā arī uz projektiem balstītu sadarbību, kas nodrošina ilgtspējīgas, starpnozaru un elastīgas pamatprasmju programmas pieaugušajiem.

Pamatprasmju integrēšana: veselības pratības piemērs

Kā norādīts iepriekš, lai gan politika un politikas tīkli (piemēram, EBSN) norāda uz sadarbības un partnerības veidošanas nepieciešamību, šādas sadarbības un ekosistēmu īstenošana bieži vien ir atkarīga no organizācijām un projektu konsorcijiem. Pieaugušo pamatprasmju attīstības integrēšana jaunizveidotajos projektos (vai esošo projektu grozīšana) nav jauna parādība. Vairākas uz lasīt un rakstītprasmi orientētas organizācijas iesaistās dažādās iniciatīvās, atbalstot pieaugušo ar pamatprasmju vajadzībām iekļaušanu sociālajā dzīvē, piemēram, veselības aprūpes sistēmā (izmantojot veselības aprūpes rakstpratības programmas). Skatīt, piemēram, NALA resursus, kas palīdz sabiedrībai saprast informāciju par veselību.

Šo programmu mērķis ir iesaistīt tos sabiedrības slāņus, kuru sociālā līdzdalība ir apgrūtināta, jo tiem trūkst pietiekamu pamatprasmju (t.i., lasīšanas un rakstīšanas, rēķināšanas, digitālo pamatprasmju u.c.), lai viņi varētu aktīvi piedalīties sociālo pakalpojumu sniegšanā.

Šajā rakstā ir izklāstīta nesen īstenota iniciatīva, kurā pamatprasmēm ir izmantota nedaudz atšķirīga pieeja. Programmas "Erasmus+" 2. pamatdarbības projekts "Kopā par auglību" sniedz ar veselību saistītu informāciju par ieņemšanu, grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpi atstumtajiem pieaugušo iedzīvotāju slāņiem.

Kāpēc sadarboties?

Projekta konsorcijs ziņoja, ka viņu mērķa grupu ir grūti sasniegt daļēji viņu marginalizētā statusa sabiedrībā dēļ, kā arī tāpēc, ka viņiem ļoti bieži ir grūtības lasīt un rakstīt, rēķināt, strādāt ar datiem un apgūt citas pamatprasmes. Veselības informācijas izpratne var būt sarežģīts uzdevums, kas nav viegls tiem, kam ir problēmas ar lasīšanu un rakstīšanu. Partneri atzina, ka lielākā daļa viņu sniegto pakalpojumu, tostarp informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas, iepriekš minēto iemeslu dēļ nesasniedz šīs neaizsargātās grupas, un tos var izmantot galvenokārt augsti izglītoti cilvēki. Projekta partneri vēlējās pielāgot savas informācijas izplatīšanas un komunikācijas stratēģijas, iniciatīvas un atbalsta pakalpojumus, tostarp uz tekstu balstītus (tiešsaistes un drukātos) materiālus un platformas, lai tie labāk atbilstu pieaugušo vajadzībām, kurus ir grūti sasniegt un noturēt iesaistīt, daļēji viņu ierobežoto pamatprasmju dēļ.

Partnerības darbības joma

EBSN projekta komanda, ko koordinēja sekretariāts, pievienojās projekta konsorcijam ar skaidru mērķi: atbalstīt partneru pārdomas par to darba ietekmi uz pieaugušajiem ar pamatprasmju vajadzībām un palīdzēt pielāgot viņu pakalpojumus un projekta rezultātus. Šis atbalsts tika īstenots, izmantojot divus galvenos projekta elementus:

• personāla apmācības kurss: izpratnes veidošana un pamatprasmju attīstīšana draudzīgu pakalpojumu jomā;

• buklets par to, kā nodot veselības informāciju iedzīvotājiem ar zemāku pamatprasmju līmeni (lasītprasme, rakstītprasme, rēķinātprasme, digitālās prasmes).

Abi elementi viens otru papildina. Apmācības konsorcija dalībniekiem sniedza iespēju uzzināt par pamatprasmju vajadzībām pieaugušo vecumā, galvenajiem nodrošinājuma veidiem un instrumentiem, ar kuriem projekta partnerorganizācijas var risināt veselības pratības jautājumus.

Personāla apmācība par pieaugušo pamatprasmēm

Mācību kursu kopīgi izstrādāja projekta partneri. EBSN projekta komanda veica daļēji strukturētas intervijas ar katras partnerorganizācijas pārstāvjiem, lai uzzinātu par to īpašajām problēmām saistībā ar pamatprasmju vajadzībām un mērķgrupu. Galvenie interviju rezultāti bija šādi:

1. Lai gan katra organizācija ir valsts NVO, kuras programmās ir diezgan plaši iekļautas ar medicīnu un ģimeni saistītas tēmas (piemēram, neauglība, reproduktīvā veselība, vecāku tiesības u. c.), parasti ir grūtāk iesaistīt un iesaistīt pieaugušos ar marginalizētu sociālekonomisko statusu.

2. Projekta partneri saprata, ka cilvēkiem no nelabvēlīgas vides ļoti bieži ir grūtības lasīt, rakstīt, rēķināt un veikt pamata digitālos uzdevumus. Lielākā daļa intervijas partneru arī piekrita, ka šī problēma lielā mērā ir saistīta ar to, ka medicīnas tēmas un ar veselību saistīta informācija šiem cilvēkiem ir grūti saprotama.

3. Interviju laikā partneri pārdomāja savu lomu un spēju palīdzēt mērķa grupas pieaugušajiem, kuriem ir pamatprasmju problēmas, kļūstot "rakstpratībai draudzīgākai" organizācijai un veidojot informēšanas stratēģijas, kas vērstas arī uz cilvēkiem ar pamatprasmju vajadzībām.

Mācību kursa faktiskais dizains tika apstiprināts ar interviju rezultātiem. EBSN projekta komanda izstrādāja provizorisku detalizētu programmu, kuru apsprieda un pēc tam apstiprināja projekta konsorcijs. Četras dienas pēc kārtas notikušo mācību programma ietvēra šādas tēmas.

• Izpratne par izaicinājumiem: Kādas ir pieaugušo pamatprasmes un kāda ir sajūta dzīvot ar šiem izaicinājumiem? (Interaktīva aktivitāte, kuras pamatā ir personīgi stāstījumi)

• Kas ir veselības pratība un kā cilvēks ikdienā saskaras ar informāciju par veselību?

• Kā izstrādāt veiksmīgas informēšanas stratēģijas, lai iesaistītu pieaugušos ar pamatprasmju vajadzībām? (EBSN dalībnieku paraugprakses piemēru demonstrēšana)

• Kā veidot partnerības, lai vairāk iekļautu cilvēkus ar pamatprasmju vajadzībām? (Interaktīva grupas aktivitāte, lai izstrādātu partnerības veidošanas plānu katrai projekta partnerorganizācijai)

• Kā efektīvāk izmantot saziņas kanālus pieaugušo ar pamatprasmju problēmām labā? (Reflektīvs pasākums, lai pārdomātu sociālo mediju kampaņas, tīmekļa vietņu dizainu ar aktuāliem rīkiem, kas ietver vienkāršu valodu, dizaina padomus un metodes, kā kļūt par lasīt un rakstītprasmei draudzīgāku organizāciju u. c.))

• Mācīšanās par galvenajiem jautājumiem, piemēram, sociālo stigmatizāciju attiecībā uz pamatprasmju jautājumiem, starpkultūru komunikāciju, digitālo plaisu u. c.

• Mācīšanās un komunikatīvās pieejas izpēte: līdzdalības mācīšanās un nedirektīva komunikācija (refleksīvās un interaktīvās nodarbības).

Mācību kurss bija ļoti pārdomāts un interaktīvs, jo tā galvenais mērķis bija kalpot kā agrīna ievadinformācija par gaidāmajiem projekta rezultātiem. Apmācību novērtējuma apsekojums atklāja, ka galvenās tēmas un rīki bija būtiski projekta partneriem un atbilda viņu organizatoriskajām vajadzībām, vienlaikus kalpojot arī kā jēgpilns mācību pasākums, kas pievērsās pieaugušo pamatprasmēm, galveno uzmanību pievēršot veselības prasmēm un kopumā labākai veselības informācijas nodošanai.

Buklets par veselības pratības integrēšanu

Projekta plānošanas posmā EBSN projekta komanda ierosināja apkopot galveno pieredzi un tēmas, kas tika aplūkotas darbinieku apmācības kursos. Tādējādi buklets kalpo kā kompass, lai labāk izprastu pieaugušo pamatprasmju problēmas un to, kā projektā iesaistītās organizācijas var risināt šos jautājumus, izmantojot savus drukātos un tiešsaistes materiālus, saziņas kanālus un platformas, informatīvo darbu un ieinteresēto personu pasākumus. Bukletu var lejupielādēt šeit.

Secinājums: efektivitāte un ilgtspējīga ietekme, ieguldot pamatprasmēs

Šā raksta galvenais mērķis bija iepazīstināt ar piemēru, kā iekļaut pieaugušo pamatprasmju elementus projektā, kura galvenais mērķis ir cits. Kā izklāstīts pieaugušo izglītības politikā, pamatprasmju apmācībām jābūt ļoti būtiskām, lai tās būtu saistītas ar izglītojamajiem, kuri ir iestrādāti tajā kontekstā, kurā attīstās viņu dzīve.

Tāpēc cilvēkiem tuviem projektiem, organizācijām un tīkliem ir jāuzņemas uzdevums - kad vien tas ir lietderīgi - piemērot pamatprasmēm draudzīgu pieeju savu pakalpojumu vai apmācību attīstībā un iekļaut ar pamatprasmēm saistītus jautājumus savos projektos.

Tas var uzlabot projekta komunikācijas efektivitāti un kopējo ietekmi uz sabiedrību, jo var paplašināt projekta fokusu, aptverot arī cilvēkus ar marginālu sociālekonomisko statusu.

Kā parādīts šajā piemērā, šāda sadarbība ir rūpīgi jāplāno, iespējams, iekļaujot izpētes posmu, kurā katrs partneris nosaka un izprot faktisko pamatprasmju intervences apjomu. Īstenošanas posmā ir ļoti svarīgi iesaistīties nepārtrauktā refleksijā ar atgriezeniskās saites cikliem, ar kuru palīdzību projekta pamatprasmju elementus var pielāgot un saglabāt atbilstību faktiskajām vajadzībām.

Pamatprasmju elementa iesaistīšana projektos, kur tas var būt nepieciešams, nevar atrisināt visas problēmas, bet var būt liels solis ceļā uz pieaugušo pamatprasmju politikas direktīvu un ieteikumu īstenošanu.

Papildus vienreizējām intervencēm organizācijām, kas iesaistītas sociālajās, nodarbinātības un izglītības iniciatīvās, var būt lietderīgi savos pakalpojumos integrēt uz pamatprasmēm orientētu pieeju, kas var palielināt to palīdzības programmu efektivitāti un nodrošināt ilgtspējīgāku ietekmi uz šo jomu.