2021. gads bija nemierīgs gads. Neraugoties uz pandēmijas turpināšanos visā pasaulē, Eiropas ziņu virsraksti vēstīja arī par vairākiem citiem notikumiem. Virsraksti vēstīja gan par karstuma vilni, kas izraisīja postošus meža ugunsgrēkus Grieķijā, Turcijā un Itālijā, gan arī par nāvējošiem plūdiem, kas pārņēma lielu daļu Rietumeiropas, tādējādi atspoguļojot klimata krīzes radītās sekas, kuru graujošā ietekme ir kļuvusi tik acīmredzama. 

„Zinātnē valda uzskats, ka homo sapiens nākotne būs atkarīga no tā, vai spēs attīstīties par homo ecologicus, kas attiecīgi nozīmē to, ka mums ir jāmaina sava uzvedība un dzīvesveids, lai spētu izdzīvot,” saka Erdems Vardars (Erdem Vardar), organizācijas YUVA direktors. YUVA ir nevalstiska organizācija Turcijā, kuras mērķis ir apvienot pieaugušo izglītības, nabadzības izskaušanas, dabas un cilvēktiesību koncepcijas. „Pieaugušo izglītības organizācijām ir neizmērojami liela atbildība nodrošināt vairākumam iedzīvotāju, tostarp pieaugušajiem, nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai šī sabiedrības daļa kļūtu par pasaules pilsoņiem, kuri apzinās savas rīcības sekas un ir gatavi izdarīt izvēli par labu mūsu vienīgajām mājām.”

Politikas atbalstam ir būtiska nozīme ilgtspējības nodrošināšanā

Pieaugušo mācību un izglītības programmu iestāžu nozīmi un atbildību klimata pārmaiņu laikā konferences dalībnieki apsprieda seminārā par „zaļo izglītību”, kas norisinājās pagājušā gada oktobrī EPALE Kopienas konferences ietvaros un kuru vadīja Erdems Vardars (Erdem Vardar) un viņa kolēģis Ozge Sonmezs (Özge Sönmez). Semināra mērķis bija sagatavot manifestu par pieaugušo mācībām un izglītības programmām ilgtspējas jautājumos, apliecinot pieaugušo mācību un izglītības programmu iestāžu nozīmi klimata krīzes risināšanā, un apkopojot šo iestāžu vajadzības, lai sekmētu ilgtermiņa pārmaiņas. 

Pieaugušo mācību un izglītības programmu iestādēm tas nebūt nav jauns temats. Ilgtspējīga pārtikas ražošana, patērētāju izglītošana un noturība katastrofu risku gadījumā – tās ir tikai dažas no tēmām, kas ir iekļautas pieaugušo mācību un izglītības programmu iestāžu darba kārtībā visā Eiropā. Arī organizācijai YUVA ir vērtīga pieredze, ar ko tā var dalīties, piemēram, Zemes pilsonības programma (Earth Citizenship programme), kas ietver virkni apmācību par ekoloģisko pratību gan tās dalībniekiem, gan arī apmācību kursu pasniedzējiem. Erdems uzsver, ka šādu iniciatīvu panākumi lielā mērā ir atkarīgi no politiskās gribas. 

„Ekoloģiskās pratības jomā mēs darbojamies kā NVO un pašvaldību tīkls, un šo iniciatīvu sāka organizācija YUVA. Viens no Ekoloģiskās pratības tīkla (Ecological Literacy Network (ELN)) uzdevumiem ir īstenot pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanu un mācību aptveres palielināšanu pašvaldību un valsts pārvaldes līmenī,” saka Erdems. 

Pēc Erdema teiktā, interese par šo tēmu ir pieaugusi abos līmeņos, un ne tikai tāpēc, ka klimata pārmaiņu dēļ pieaug ekstrēmu laikapstākļu risks un palielinās meža ugunsgrēku skaits, bet arī pandēmijas dēļ, ko eksperti saista ar vides degradāciju. „Tāpēc YUVA kopā ar Vides ministriju nesen ir sākusi rīkot apmācību kursus par klimata pārmaiņām un meža ugunsgrēkiem imamiem (musulmaņu garīdznieki*), muhtariem (ciema vecākie Turcijā*) un skolotājiem,” stāsta Erdems.

2021. gadā plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā bija Dienvideiropā notiekošie meža ugunsgrēki. 

Jāiesaista ikviens

Arī citviet Eiropā ilgtspēja, zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī „zaļās” prasmes jau ir vairāku politikas iniciatīvu priekšplānā, un spilgtākie šo iniciatīvu piemēri ir Eiropas zaļais kurss un atveseļošanas un noturības mehānisms. Būtiska nozīme ir arī nesen publicētajam priekšlikumam Padomes ieteikumam par vides ilgtspējas apguves iespējām. Vairākus no mērķiem, piemēram, klimata neitralitātes panākšana līdz 2050. gadam un bioloģiskās daudzveidības atjaunošana, nav iespējams sasniegt, neiesaistot dažādas ieinteresētās personas. Ar ko mums kā pieaugušo izglītotājiem un pilsoņiem būtu vairāk jāsadarbojas?

„Nevalstiskās organizācijas, kas darbojas vides aizsardzības jomā, kā arī akadēmiskā sektora pārstāvji, visbiežāk tiek uzskatīti par to posmu, kas spēj palielināt izpratni izglītojamo un pieaugušo izglītības programmu pasniedzējiem,” izklāsta Erdems. „Savukārt, pateicoties Eiropas zaļā kursa iniciatīvai, šis jautājums ir iekļauts arī uzņēmumu un privātā sektora darba kārtībā. Visa mūsu ekonomiskā sistēma mainās. To ietekmē gan tas, ko mēs ražojam, gan tas, kā mēs ražojam, gan arī mūsu vērtību maiņa attiecībā uz to, ko mēs līdz šim esam uzskatījuši par atkritumiem. Mums ir ne tikai jāapmāca jauns darbaspēks, lai tam būtu nepieciešamās zaļās prasmes, bet arī jānodrošina iespējas esošajam darbaspēkam mainīt domāšanas veidu par veicamajiem darba pienākumiem. Mēs varam mācīties un augt, sadarbojoties ar privāto sektoru, lai veidotu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un ilgtspējīgu sabiedrību.”

Pieaugušo izglītības un ilgtspējīgu attīstību veicinošas izglītības manifestā, ko izstrādājušas iestādes no visas Eiropas, kas īsteno pieaugušo mācību un izglītības programmas, ir uzsvērta partnerību un attiecīgas politikas īstenošanas nozīme, lai sasniegtu ar ilgtspēju saistītus mērķus, turklāt manifestā ir izklāstīta programmu pilnveidošanas un izmantojamo līdzekļu būtiskā nozīme ir mācību programmu un instrumentu atjaunināšanai un ieguldījumam pieaugušo pedagogu spēju veidošanā Saskaņā ar manifestā izklāstīto „mums ir jāapgūst ilgtspēja, jāmācās izprast sevi, kā arī no jauna jāizveido vērtību sistēma, kas ir labāka par pašreiz esošo, un attiecīgi jārīkojas.” Dokuments ir pieejams (skatīt turpmāk tekstā).

Lai lejupielādētu manifestu, jums ir jāielogojas savā profilā. Reģistrējieties tagad vai ielogojieties savā profilā, lai iepazītos ar manifestā izklāstīto informāciju un piekļūtu citiem platformā pieejamajiem materiāliem!

Raksta oriģināls angļu valodā: "A.Kozyra - We only have one home: Manifesto on Adult Learning and Education for Sustainability"