Mācīties nekad nav par vēlu – pie šāda secinājuma kārtējo reizi neviļus nonācu, piedaloties Erasmus+ angļu valodas kursos Porto. Galvenokārt šī atziņa nāca tāpēc, ka daļa jauniegūto draugu un kolēģu mūsu grupā bija mani vienaudži, taču visi iekļāvāmies kopējā kontekstā tīri labi. Mūsu grupas biedri daļa nāca no Francijas, vēl otra liela daļa no Polijas, daži no Spānijas un Vācijas. Mūsu, latviešu, grupa arī bija viena no lielākajām – 4 pārstāvji no dažādām Latvijas pusēm. Kad vien iedomājos par saviem jauniegūtajiem draugiem, acu priekšā joprojām ņirb košas vasaras tērpu krāsas, spilgti tēli un skaļi, bet sirsnīgi smiekli. Ļoti pozitīvas emocijas...

Kā Eiropas pasākumos ierasts, kursi sākās ar iepazīšanās vakaru kādā pilsētas kafejnīcā. Vakars sākās ar portugāļu ēdienu un dzērienu baudīšanu un izvērtās par patiesi jautru, dzīvespriecīgu piedzīvojumu, kas mums, klusajiem latviešiem, paliks atmiņā ar dienvidniecisko skaļumu.

Mācības norisinājās labi aprīkotās telpās, kur varējām izpausties visādos veidos. Kursus vadīja, manuprāt, ļoti piemērota mūsu situācijai skolotāja. Tā kā mēs bijām visdažādāko angļu valodas līmeņu nesēji, viņa iemanījās pielietot metodes, kur iesaistījās un labi jutās pilnīgi visi. Vislabāk man patika vēsturisko arhitektūras pieminekļu meklēšana pilsētā – darbs grupās, tā saucamais “treasure hunt”. Patīkami sīkumi – padomāts par nelielu cienastu un ūdeni katram studentam priekšā uz galda. Tas bija ļoti svarīgi, jo ārā plosījās mežonīgs karstums. Pirmās mācību dienas noslēgumā, kad mūs izveda ekskursijā pa Porto vēsturisko centru, ielas termometrs rādīja +38 grādus. Kafijas pauzēs blakus telpā darbojās arī kafijas automāti. Pusdienas ieturējām vēsturiskās Porto dzelzceļa stacijas kafejnīcā.

Personīgi mani pārsteidza un iepriecināja kursu organizatoru sarūpētā ceļazīme katram dalībniekam individuāli – biļete uz 3 dažādiem pasākumiem, kurus katrs varēja baudīt sev vēlamā laikā.

Kā pirmo es izvēlējos braucienu ar kuģīti pa Porto upi. Skatienam atklājās Porto un Gaias vēsturiskā arhitektūra abos upes krastos, taču galvenais – 6 no pasaules lielākajiem tiltiem. Vēl tagad domāju, vai kaut ko tādu es būtu savā dzīvē redzējusi, ja ne laime tikt uzaicinātai un piedalīties šādā Erasmus+ mobilitātē!

Otrais bija brauciens ar tūristu apskates autobusu pa pilsētu. Tā kā mēs jau bijām kājām izstaigājušas un tīri labi iepazinuša pilsētu, bija prieks no cita skatu punkta redzēt jau zināmās vietas.

Noslēdzošais pasākums bija baudāms arī tiešā nozīmē. CALEM vīna darītavas apmeklējuma laikā, kur uzzinājām portvīna ražošanas noslēpumus, katram tika pasniegtas divas glāzes ar šo dzērienu – baltais un sarkanais portvīns.

Par dalību kursos esmu ieguvusi arī dzīvē noderīgu sertifikātu.

Marita Deņisova, Balvi