Aptaujājot Latvijas pašvaldībās strādājošos pieaugušo izglītības koordinatorus par to, kādi pašlaik ir nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju iesaistīšanās mācībās pasākumi un šķēršļi, pašvaldību vidū ir ļoti raksturīga nostāja, ka pašvaldībā pieaugušo izglītības jomā netiek atsevišķi identificēta tāda grupa kā nodarbinātie ar zemu kvalifikāciju, tāpēc uz šo grupu attiecas visi pasākumi, kas tiek mērķēti pieaugušajiem kā izglītības mērķa grupai kopumā.

Tāpat ir izplatīts viedoklis, ka ar zemas kvalifikācijas nodarbinātajiem kā atsevišķu mērķa grupu nav nepieciešams strādāt. Daļa pašvaldībās strādājošo koordinatoru aptaujā, atsaucoties uz Izglītības likumu, norāda, ka pašvaldībām skaidra pieaugušo izglītības funkcija nav deleģēta, tāpat arī šim mērķim nav piešķirts finansējums.

Kādus informācijas kanālus pašlaik pieaugušo izglītības koordinatori izmanto, informējot par pieaugušo izglītības iespējām?

22,7 % pašvaldību izmanto specifiskus informēšanas kanālus vai metodes, domājot par to, kā uzrunāt un ieinteresēt pieaugušo izglītībā iedzīvotājus ar zemu kvalifikāciju. Šo pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori šīs mērķa grupas aizsniegšanai izmanto šādus informācijas kanālus: tiešā uzrunāšana, attālinātā saziņa pa tālruni un elektroniski, sadarbībā ar sociālo dienestu, publiskie informācijas izplatīšanas kanāli (plakāti, tradicionālie vietējie mediji), vietējie līderi/uzticības personas informē iedzīvotājus neformālā komunikācijā. Šie pasākumi neatšķiras no tiem, kas tiek kopumā īstenoti, lai informētu pieaugušos kā izglītības mērķa grupu. Tikai vienā no pašvaldībām tika minētas arī nodarbības pašvērtējuma celšanai kā mērķa grupas sasniegšanas un informēšanas instruments par pieaugušo izglītības iespējām, kas vērtējams kā labās prakses piemērs darbā ar nodarbinātajiem ar zemu kvalifikāciju.

Lai motivētu iedzīvotājus iesaistīties mācībās, visbiežāk tiek organizēti dažādi publiski pasākumi, t.sk. informēšanas pasākumi. Tiek rīkotas iedzīvotāju sanāksmes, semināri, diskusijas, talkas, atvērto durvju dienas iestādēs un/vai uzņēmumos u.tml. Šie pasākumi var būt neformāli un to mērķis ne vienmēr ir motivēt iedzīvotājus iesaistīties mācībās, bet to laikā šī informācija tiek pārrunāta ar iedzīvotājiem.

Līdzīgi kā ar informēšanas pasākumiem, arī motivēšanas iesaistīties mācībās pasākumi pašvaldību līmenī netiek īpaši orientēti uz zemas kvalifikācijas profesijās nodarbinātajiem. Tikai piecās pašvaldībās, kā aptaujā atzina to pārstāvji, šādi specifiski pasākumi tiek īstenoti (Ozolnieku novadā, Salas novadā, Alsungas novadā, Mālpils novadā un Daugavpilī). Katrā no šīm piecām pašvaldībām tiek īstenotas atšķirīgas aktivitātes, kuras vērtējamas kā labās prakses piemēri.

Labās prakses piemēri

• Pašvaldībā iedzīvotāju vidū ir uzticības personas, kuras nodibina kontaktu ar mērķa grupu, izzina tās vajadzības, dzīves apstākļus, un vienkāršā, visiem saprotamā veidā izstāsta par mācību iespējām un kā tās var izmantot. Tādējādi šīs uzticības personas darbojas kā starpnieks starp mērķa grupu, pašvaldību (piemēram, pieaugušo izglītības koordinatoru) un izglītības piedāvātāju. Šāda prakse balstās uz atsevišķu personu entuziasmu, pastāv zināms tās ilgtspējas risks, līdz ar to tā var būt viens no veidiem, kā sekmēt mērķa grupas iesaisti pieaugušo izglītībā. Šāda prakse var būt kā papildinošs instruments kopējā pieaugušo izglītības koordinatora darbā.
• Pašvaldības darbinieks, kas nodarbojas pieaugušo izglītības jomā, kopā ar mērķa grupas pārstāvjiem (parasti individuāli) dodas apmeklēt konkrētu uzņēmumu, lai iepazīstinātu ar darba vidi un saturu, tādējādi motivējot iesaistīties mācībās, kas cilvēkiem ļautu šajā konkrētajā uzņēmumā pēc tam strādāt. Pēc būtības tās ir darba vidē balstītas karjeras konsultācijas.
• Pašvaldība mērķtiecīgi strādā ar darba devējiem, dodoties pie viņiem uz uzņēmumiem, informējot par mācību iespējām un nosacījumiem, palīdzot saprast, kā darbinieki varētu apvienot mācības ar darbu, kuros laikos un dienās darba devējam būtu labāk, ja notiek mācības, un pēcāk darba devēji motivē vai pat nosūta darbiniekus uz mācībām.
• Pašvaldība (pieaugušo izglītības koordinators) veido sadarbību ar darba devējiem, lai organizētu tikšanās uzņēmumos ar darbiniekiem un informētu par izglītības iespējām, t.sk. 8.4.1. SAM projekta ietvaros. Proaktīva mērķa grupas tiešā uzrunāšana darba vidē.
• Līdzīgi kā gadījumā ar uzticības personām kādā citā Latvijas pašvaldībā ir izveidojusies neformālā ciema iedzīvotāju rīcības grupa, kas tiek dēvēta par viedo ciemu, kurā notiek regulāra mijiedarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, kā rezultātā šīs grupas dalībnieki ir starpnieki starp pašvaldību un iedzīvotājiem visa veida informācijas izplatīšanā.

Biežākie iemesli, kādēļ netiek īstenoti mērķēti motivēšanas un sasniegšanas pasākumi darbā ar nodarbinātajiem, kuriem ir zema kvalifikācija

1. Viens no diezgan izplatītiem viedokļiem ir tāds, ka izglītībā jāiesaista tikai motivētie iedzīvotāji, bet ar nemotivētām iedzīvotāju grupām nav jāstrādā. Šāda nostāja tiek pamatota ar kopumā jau tā ierobežotajiem vai neesošajiem visa veida resursiem, tāpēc jēgpilni tos izlietot ir darbā ar tiem, kas var sniegt rezultātu. Turklāt nemotivētajiem iedzīvotājiem ir paredzēti speciāli atbalsta instrumenti NVA īstenoto projektu ietvaros, t.sk. finansiāli . Šis viedokļu kopums parāda, ka nodarbinātie ar zemu kvalifikāciju tiek uztverti kā viena grupa kopā ar bezdarbniekiem, t.sk. ilgstošajiem bezdarbniekiem.
2. Daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka viņi nav identificējuši nodarbinātos ar zemu kvalifikāciju kā sava darba mērķa grupu, par to nav veikta nekāda analīze un kopumā tā neesot pieaugušo izglītības koordinatoru mērķa grupa, jo nodarbinātajiem ar zemu kvalifikāciju nav vēlēšanās mācīties, nav pat intereses par mācībām. Līdz ar to šis jautājums ir nevis izglītības speciālistu, bet sociālo darbinieku kompetences lauks.
3. Tiek uzskatīts, ka šī mērķa grupa ir ļoti specifiska un sarežģīta, un darbam ar to neesot nepieciešamo cilvēku, finanšu un laika resursu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka atalgojums par darbu specifiski ar šo grupu nav paredzēts, savukārt pieaugušo izglītības koordinatoru atalgojums 8.4.1. SAM projektā nav motivējošs.
4. Darbs ar šo pieaugušo izglītības mērķa grupu netiek veikts, jo tas nav paredzēts pašvaldības attīstības programmā. Šajā viedokļu grupā var iekļaut arī atbildes, saskaņā ar kurām pašvaldībai līdz šim nav bijusi nepieciešamība un mērķis vai uzdevums strādāt ar šo grupu, par šo mērķa grupu netiek mērķēti domāts, turklāt, kā norādīja viens no aptaujas dalībniekiem, pašvaldībai nav tiesību uzzināt informāciju par iedzīvotāju kvalifikācijas līmeni personas datu aizsardzības regulas ievērošanas kontekstā.
5. Pašvaldību darbiniekiem pieaugušo izglītības joma kopumā ir jauna, nav iegūta praktiskā pieredze, nav zināšanu par šīs grupas vajadzībām, veidiem, kā ar šo grupu strādāt, kā to uzrunāt un motivēt. Kā vaļsirdīgi atzina kādas pašvaldības darbiniece: “Ir jābūt brīnumdarim, lai motivētu viņus iesaistīties [mācībās]!”.
6. Darba devējiem ir negatīva ietekme uz šo grupu motivāciju, jo viņi ir līdzdalību mācībās kavējošs faktors, jo nevēlas, ka darbinieki iesaistās mācībās darba laikā.

Materiāls tapis, izmantojot 2020. gada 18. maija izvērtējuma ziņojuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” (identifikācijas numurs: FM2019/48 (TP IZV)) datus.

Lasiet arī: Iedzīvotāji ar zemu vai vidēji zemu izglītību Latvijā: statistiskais portrets

9 lielākie izaicinājumi pieaugušo izglītībā Latvijā 2020. gadā

Pieaugušo izglītības koordinatora reālā ikdiena Latvijas pašvaldībās

Materiālu sagatavoja: Kintija Bulava, EPALE Latvija