chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Pieaugušo izglītības koordinatora reālā ikdiena Latvijas pašvaldībās

07/08/2020
Kintija Bulava
Valoda: LV

Atbilstoši Izglītības likumam pašvaldības īsteno politiku pieaugušo izglītības jomā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību par finanšu līdzekļu izlietojumu.

“Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānā 2016.-2020. gadam” norādīts, ka 2014. gadā IZM apkopotā informācija par pieaugušo izglītības atbildīgo institūciju amatpersonu kontaktinformāciju Latvijas pašvaldībās liecina, ka pašvaldībās atbildība par pieaugušo izglītības politikas īstenošanu ir deleģēta vispārējās izglītības iestādēm, izglītības pārvaldēm, privātajiem mācību centriem un NVO. Veicot visu 119 pašvaldību apsekojumu 2019. gada beigās, situācija būtiski nav mainījusies.

Pašvaldību līmenī nepastāv vienotas sistēmas pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā. Tā tiek balstīta uz pieaugušo izglītības īstenotāju piedāvājumu, nevis iedzīvotāju vai darba devēju vajadzībām. Bet ir arī izņēmumi. Pašvaldībās, kurās tiek veidots mērķtiecīgs pieaugušo izglītības piedāvājums, pirmkārt, tas tiek veidots atbilstoši pašvaldības attīstības programmās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem izglītības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

Iedzīvotāju vajadzību un vēlmju noteikšanas veidi pieaugušo izglītības jomā (atbilžu sadalījums %)

Galvenās mācību tēmas, kuras pašvaldībās tiek piedāvātas iedzīvotājiem, kuri vēlas turpināt mācības

(neieskaitot 8.4.1. SAM projekta ietvaros piedāvātās izglītības iespējas)

  • Rokdarbu, dažādu mājsaimniecībā pielietojamu praktisku prasmju apguve, tautas amatniecība.
  • Svešvalodu mācības (angļu, krievu, valoda dažādos līmeņos, retāk citas svešvalodas – spāņu, vācu, franču).
  • Latviešu valodas mācības dažādos līmeņos.
  • Mūzikas, instrumentu spēles nodarbības.
  • Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mācības (interneta lietošana, datorzinības un praktiskā lietošana, blogu veidošana, digitālās vides lietošana dažādiem mērķiem, sociālo tīklu lietošana u.tml.).
  • Uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultācijas, biznesa plānu veidošana, grāmatvedība.
  • Psiholoģija, personības izaugsmes nodarbības.

Atgādinām, ka atbilstoši Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm galvenās nozares, kurās varētu palielināties darba vietu pieprasījums vidējā un ilgtermiņā ir IKT, komercpakalpojumi, būvniecība, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība.

Lielākajā daļā pašvaldību galvenā darbība pieaugušo izglītības pasākumu organizēšanā ir tām nodotās informācijas par pieaugušo izglītības iespējām un organizāciju nacionālā vai vietējā līmenī izplatīšana. Kopējais pašvaldību piedāvājums mūžizglītības jomā ir neviendabīgs, pašvaldību tīmekļa vietnēs ir pieejama ļoti atšķirīgas kvalitātes un apjoma informācija, kas liedz veikt vispārinošus secinājumus. 50 pašvaldību mājaslapās netika atrasta nekāda informācija par pieaugušo izglītību, izņemot daļā gadījumu jaunumu arhīvos ziņa par 8.4.1. SAM projektā organizēto kārtējo pieteikšanos mācībām uzsaukumu.

Pieaugušo izglītības organizācija un īstenošana pašvaldībās

Ar pieaugušo izglītības jautājumiem pašvaldībās strādā ļoti plašs darbinieku spektrs. Visbiežāk tie ir ar izglītības jomu saistīti darbinieki – izglītības darba speciālisti, izglītības metodiķi (40,3 %), par izglītības jomu atbildīgo struktūrvienību, piemēram, Izglītības nodaļu vai Izglītības, kultūras un sporta pārvalžu vadītāji un vietnieki (31,1 %). Ar pieaugušu izglītības jautājumiem nodarbojas arī bibliotēkas (31,1 %) un sociālā dienesta (27,7%) vadītāji un/vai darbinieki. Salīdzinoši reti tiek minēti pieaugušo izglītības speciālisti un koordinatori (6,7 %), pieaugušo izglītības centru vadītāji (8,4 %). 18,5 % aptaujāto norāda vēl citus darbiniekus, kuru darbība reducējama uz trīs pamata jomām – kultūra, uzņēmējdarbība un informācijas pakalpojumi, piemēram, Valsts un pašvaldības informācijas centra vadītājs, skolu direktori, pašvaldību vadītāji, jaunatnes lietu speciālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti.

Atbildīgo speciālistu plašais spektrs ir pamats vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota pašvaldībās starp vairākiem darbiniekiem, iestādēm un varas līmeņiem. Turklāt tikai nelielā daļā pašvaldību par pieaugušo izglītību ir atbildīgi paši pieaugušo izglītības speciālisti. Raksturīga ir prakse, ka par šo jomu atbild izglītības jomas kopumā speciālisti. Otrkārt, plašais atbildīgo speciālistu loks liecina par pieaugušo izglītības jomas plašajām un, iespējams, neskaidrajām robežām, kas, savukārt, norāda uz neskaidrajām iesaistīto pušu funkcijām un kompetencēm pieaugušo izglītības jomā.

Treškārt, tas parāda pieaugušo izglītības mērķa grupu daudzveidību, kas izriet no iesaistīto pušu dažādības. Būtībā jebkura iestāde, kas tā vai citādi strādā ar pieaugušajiem kā mērķa grupu, var tikt saistīta ar pieaugušo izglītību. Ceturtkārt, pieaugušo izglītība tiek īstenota projektu veidā, par ko liecina attīstības plānošanas struktūrvienību līdzdalība pieaugušo izglītības jautājumu risināšanā. Šīs struktūrvienības parasti pārrauga pašvaldībā īstenotos projektus, attiecīgi, šo struktūrvienību darbinieki – projektu vadītāji, ir projektu kontaktpersonas pašvaldību līmenī.

Lai izprastu, kā tieši aizrit darba ikdiena Latvijas pašvaldībās strādājošajiem pieaugušo izglītības speciālistiem, tika veikta šo speciālistu aptauja. Lūk, daži no secinājumiem.

 

Pašvaldības aptaujas dalībnieku ikdienas darba pienākumi

Pašvaldību aptaujas dalībnieku ikdienas administratīvie un saturiskie darba pienākumi pieaugušo izglītības jomā (atbilžu sadalījums %).

Ar pieaugušo izglītību saistīto darba pienākumu daļa procentos no kopējā darba laika (atbilžu sadalījums %)

Ar pieaugušo izglītību saistīto darba pienākumu veikšanai gandrīz 64 % pašvaldības pārstāvju, kas savā pašvaldībā atbild par pieaugušo izglītības jomu, atzina, ka velta šai jomai mazāk nekā 25 % no sava kopējā darba laika. Liela daļa no šiem pašvaldību darbiniekiem uzsvēra, ka tie ir kādi 5 – 10 %. Vēl 12,6 % bija grūtības norādīt jebkādu procentuālo daļu no sava kopējā darba laika, kas veltīts ar pieaugušo izglītības jomu saistīto darba pienākumu veikšanai.

 

Atalgojuma saņemšana/nesaņemšana par pienākumu pildīšanu pieaugušo izglītības jomā (atbilžu sadalījums %).

Aptuveni viena trešā daļa (27,7 %) pašvaldību darbinieku norādīja, ka atalgojumu par pieaugušo izglītības pienākumu pildīšanu nesaņem. Visbiežāk atalgojumu par pieaugušo izglītības jomas pienākumu pildīšanu nesaņem vidējo un mazo novadu pašvaldībās strādājošie. Skatoties sadalījumā pa reģioniem, visbiežāk atalgojumu par šiem pienākumiem nesaņem Latgalē strādājošie pašvaldību pārstāvji.

Ekspertu viedoklis, kā paaugstināt pieaugušo izglītības koordinatoru darba kapacitāti un darba rezultātus

Pētījumā intervēto ekspertu vērtējumā pieaugušo izglītības koordinatoram, ņemot vērā nodarbināto ar zemu kvalifikāciju kā mērķa grupas sociālekonomisko un psiholoģisko raksturojumu, ir ļoti svarīga loma, un, veltot tam kā finanšu resursus (regulārs atalgojums, kas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums koordinatora darba motivācijai), tā cilvēku resursus (piemēram, reģionālie koordinatori, kas strādā ar pašvaldību koordinatoriem), tā atbalsta resursus (piemēram, supervīziju veidā), iespējams uzlabot koordinatoru darba efektivitāti.

Pieaugušo izglītības koordinatoram būtu jāzina gan pašvaldībā esošo darba devēju pieprasījums, gan vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī pieejamais izglītības piedāvājums, jāsadarbojas ar citām pašvaldības iestādēm (piemēram, sociālo dienestu) mērķa grupas sasniegšanā un arī valsts iestādēm (piemēram, NVA, VIAA), kas administrē pieaugušo izglītības pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām. Pēc būtības pieaugušo izglītības koordinatora loma, kā to redz daļa ekspertu, ir starpnieka loma starp potenciālo mācību dalībnieku, pieaugušo izglītības piedāvājuma un pieprasījuma veidotājiem, kā arī vietējo kopienu (īpaši tas attiecas uz maziem novadiem). Šāds pienākumu apmērs arī nosaka to, ka šādam speciālistam ir jābūt kā pilnas slodzes darbiniekam pašvaldībā.

Nepieciešams būtu arī izveidot pieaugušo izglītības koordinatora amata aprakstu. Pretējā gadījumā, pieaugušo izglītības koordinatoru darbības efektivitāte visdrīzāk būs zema arī turpmāk.

Diskutējams ir jautājums par šāda speciālista darba finanšu avotu – valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļi. Tā kā Latvijā nav pieaugušo izglītības likums, kas definē iesaistīto institūciju atbildības, funkcijas un finansējuma sadali, nedz arī šie jautājumi ir saprotami noteikti citos normatīvajos aktos, šis ir viens no nākotnē risināmiem jautājumiem pieaugušo izglītības jomas attīstībai.

Kā liecina pašvaldībās aptaujāto pieaugušo izglītības jomā strādājošo aptaujas rezultāti, pieaugušo izglītībai mērķēti pašvaldības budžeta līdzekļi regulāri – ik gadu – tiek paredzēti 39,5 % pašvaldību, tādi netiek paredzēti 48,7 % pašvaldību, kamēr grūtības sniegt konkrētu atbildi bija 11,8 % pašvaldību pārstāvju, kas nozīmē, ka pietiekami daudzos gadījumos tiem darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par pieaugušo izglītības jautājumiem, nav izpratnes par pašvaldības budžetā atvēlētajiem līdzekļiem šai jomai.

 

 

Materiāls tapis, izmantojot 2020. gada 18. maija izvērtējuma ziņojuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” (identifikācijas numurs: FM2019/48 (TP IZV)) datus.

Lasiet arī: Iedzīvotāji ar zemu vai vidēji zemu izglītību Latvijā: statistiskais portrets
9 lielākie izaicinājumi pieaugušo izglītībā Latvijā 2020. gadā

 

Materiālu sagatavoja: Kintija Bulava, EPALE Latvija

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email