Bija patīkami 16.01.2024. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzzināt, ka IZM plāno īstenot augstskolu mikrokvalifikāciju ieviešanas izmēģinājuma projektu (Izglītības un zinātnes ministrija, 2024). Man personīgi šāda projekta vajadzība šķiet pašsaprotama, un argumentācija, kādēļ ir vērts veicināt mikrokvalifikācijas, 2024. gadā šķiet lieka. Tikai prieks, ka arī Latvijā lietas notiek un prioritātes tiek pamazām tulkotas reālos darbos un finansējuma iniciatīvās. Bet jautājums, ko tieši darīt un kā labāk ieviest mikrokvalifikācijas atbalstošās iniciatīvas, visticamāk gan varētu būt aktuāls. 

Kas kavē mikrokvalifikāciju attīstību?

Pirmkārt, vienmēr ir noderīgi saprast kontekstu, šajā gadījumā - kas kavē mikrokvalifikāciju attīstību? Jau 2021.gadā, aptaujājot 43 Latvijas augstākās izglītības iestāžu tālākizglītības koordinatorus (Līce, 2021), pārliecinājos, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas augstskolas aktīvi piedāvā dažādas pieaugušo izglītības iespējas, tai skaitā “atvērtās universitātes”^[1] vai dažādu kursu  un programmu formā^[2], pieaugušo izglītības izrāvienam un jauna, pieprasīta, mikrokvalifikāciju “kvalitātes prasībām”^[3] atbilstoša piedāvājuma izstrādei pietrūkst iekšējās kapacitātes. Arī OECD apkopotie šķēršļi “piedāvājuma” pusē manuprāt ir precīzi attiecinājumi uz mūsu augstākās izglītības sistēmu (OECD, 2024):

• Alternatīvais piedāvājums. Ja pastāv atbilstošs, īsa formāta izglītības piedāvājums pieaugušajiem, ko nodrošina privātais sektors – privātās izglītības iestādes un uzņēmumu mācību centri – valsts izglītības iestādēm varētu šķist grūti vai nepievilcīgi lauzties mikrokvalifikāciju tirgū. Tāpat, ja augstskolas jau pašas aktīvi piedāvā neformālās izglītības programmas, tad fakts, ka šīs programmas izglītības guvējiem nenodrošina valsts atzītu izgītības kvalifikāciju vai tām ir maza saikne ar darba tirgus pieprasījumu, var nešķist problemātisks. It īpaši, ja šis biznesa virziens augstskolām ir finansiāli ilgtspējīgs. Attiecīgi neveidojas motivācija attīstīt mikrokvalifikāciju piedāvājumu. 
• Vāji motivācijas instrumenti augstskolām un to darbiniekiem. Ja izglītības sistēmā, kuru subsidē valsts, netiek īpaši prioritizētas mikrokvalifikācijas – gan likumdošanā, gan finansējuma sistēmā, tad tās neprioritizēs arī izglītības iestādes. Līdzīgi arī attiecībā uz to darbiniekiem – ja to atalgojuma un motivācijas sistēma ir cieši saistīta ar citām aktivitātēm, tai skaitā, pasniegšanu tradicionālo studiju programmu ietvaros, pētniecību, tad viņu iesaiste mikrokvalifkāciju izstrādē noteikti būs zemākā prioritātē. 
• Kapacitāte. Pat ja augstskolām rodas vēlme piedāvāt mikrokvalifikācijas, par šķērsli var kļūt ierobežota kapacitāte. Arī ja tiek atrisināta finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, apgrūtinoša var izrādīties spēja sekmīgi sadarboties ar uzņēmumiem, izprast prasmju pieprasījumu, iespēju apzināšanās sekmīgi pielietot mikrokvalifikācijas kā veidu pieprasījuma-piedāvājuma tuvināšanai.
• Nepietiekama elastība un iepriekšējās izglītības atzīšana starp dažādu veidu izglītības sistēmām. Mikrokvalifikāciju attīstībai mūžizglītības sistēmā būtiskas ir iespējas mikrokvalifikācijas krāt, pārnest un atzīt. Un izglītības iestādēm ir ierasts darboties tajā iepriekšējās izglītības atzīšanas ietvarā, kas ir noteikts nacionālā līmenī un izstrādāts kopā ar saviem dažiem partneriem. 

Kā veicināt mikrokvalifikāciju attīstību?

OECD  2022. gadā savā augstākās izglītības politikas aptaujā apzināja divas galvenās pieejas valsts finansētām izglītības iestādēm nodrošināt pieaugušo izglītības iespējas:

1. Valsts finansētas izglītības iestādes var piedāvāt izglītības iespējas pieaugušajiem, bet normatīvais regulējums to neuzdod darīt obligāti: Austrāljā, Beļģijā (Flāmu un Franču komūnas), Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Japānā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Peru, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Skotijā).
2. Valsts finansētām izglītības iestādēm ir jānodrošina izglītības piedāvājums pieaugušajiem, ko nosaka likums (Austrija, Somija, Ungārija, Slovākijas Republika, Zviedrija, Šveice).

Savukārt dažādās politikas pieejas, ko var izmantot, lai atbalstītu labi funkcionējošas mikro-kvalifikāciju ekosistēmas izveidi, var īsumā kopsavilkt šādā tabulā (OECD, 2024):

Manuprāt, Latvijai veidojas labi priekšnosacījumi sistematizētai pieejai. Par to liecina:

• IZM jau šogad plānotais mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekts, kā arī papildu kritērijs snieguma finansējumam augstskolu finansējuma sistēmas 2.pīlārā (augstskolu iesaiste tālākizglītībā) (Izglītības un zinātnes ministrija, 2024). Domājams, šīm sākotnējām iniciatīvām varētu sekot sistemātiskāka pieeja.
• Jau uzsāktais individuālo mācību kontu projekts, kas varētu būt lielisks instruments tāda pieaugušo izglītības pieprasījuma veicināšanai, kādu nosaka politiskās prioritātes atbilstoši valsts cilvēkresursu attīstības vajadzībām. Turklāt šis projekts arī paredz vienota portāla izveidi, kas varētu sakārtot sadrumstalotās pieaugušo izglītības piedāvājuma informācijas problēmu.
• Labi izveidotā un Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras (AIKA) uzturētā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kā arī IZM plāni pāriet uz institucionālo augstākās izglītības akreditācijas sistēmu, kurā diezgan viegli varētu integrēt augstākās izglītības iestāžu piedāvāto mikrokvalifikāciju kvalitātes nodrošināšanu.

Plānojot turpmāko rīcību, mūsu politikas veidotājiem būtu ļoti vērtīgi detalizēti izpētīt ārvalstu pieredzi, kas jau ir pietiekami akumulējusies, ņemot vērā, ka kopš Eiropadomes rekomendāciju pieņemšanas par kopīgo pieeju mikrokvalifikāciju attīstībai (Eiropadome, 2022) jau ir pagājuši gandrīz divi gadi, kā arī lielo starptautisko interesi un aktivitāti šajā jomā.

Izmantotie avoti: 

Augstskolu likums (1995). https://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums

Eiropadome. (2022). Recommendation on a European approach to micro-credentials for lifelong learning and employability. https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9237-2022-INIT/en/pdf [skatīts 04.02.2024.]

Izglītības un zinātnes ministrija (2024). Augstskolu loma sabiedrībā un to finansēšana. Prezentācija 16.01.2024. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Ieraksts un prezentācijas: https://titania.saeima.lv/livs/.../ [skatīts 04.02.2024.]

Līce, A. (2021). Mikrokvalifikācijas Latvijā. Pieejams: https://nki-latvija.lv/storage/resources/zinojums_mikrokvalifikacijas-latvija_2021.pdf [skatīts 04.02.2024.]

OECD (2024). Public policies for effective micro-credential learning. https://www.oecd-ilibrary.org/education/public-policies-for-effective-micro-credential-learning_a41f148b-en [skatīts 04.02.2024.]