Starptautiski un Eiropas līmenī noteikto normatīvu ieviešanas temps un kvalitāte noteiks to, cik lielā mērā Latvija konkurēs vai atpaliks no citām valstīm. Digitalizācija ir viena no transformācijām, kas pati par sevi jau attīstās eksponenciālos tempos, un mums jāspēj ‘tikt līdzi’ tehnoloģiju attīstībai un izmantot to sniegtās priekšrocības, radot inovatīvus produktus un pakalpojumus gan privātajā, gan valsts sektorā. Pārdomāti ieviešot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus, mēs varēsim sabalansēt drošības un ekonomiskās izaugsmes aspektus.

18.aprīlī notikušajā starptautiskajā hibrīdkonferencē “Ar skatu zaļajā un digitālajā nākotnē”, ko rīkoja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), no starptautisku ekspertu puses (OECD, BusinessEurope, Dānijas darba devēju konfederācija) tika ieskicēti izaicinājumi un sasniedzamie mērķi, kā arī nostiprināta darba devēju izpratne  par digitālās pārejas dažādiem aspektiem. Latvijas lielo tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji dalījās digitalizācijas procesu ieviešanas pieredzē, kas veicinājusi konkurētspēju un attīstību. Konferencē tika ieskicēti  galvenie izaicinājumi, kā arī sniegti priekšlikumi gan uzņēmumiem, gan rīcībpolitikas veidotājiem.

Galvenos digitālās pārejas izaicinājumus var iedalīt divās daļās. Konferences dalībnieku ieskatā būtiskākie ārējie faktori, kas kavē digitālo pāreju, ir: zems atbilstošo prasmju līmenis sabiedrībā; birokrātija un ierobežojošs/neskaidrs normatīvais regulējums; zemas investīcijas izpētē un attīstībā. Savukārt organizācijās kā visbiežākie digitālās transformācijas izaicinājumi tiek nosaukti: pārmaiņu vadība uzņēmumā, tai skaitā veidojot atbilstošu darba vidi un kultūru; digitalizācija nav uzņēmuma budžeta prioritāte; atbilstošu mācību nodrošināšana darbiniekiem.

Atskatoties uz konferencē izgaismotajām rekomendācijām, nozīmīga atbildība ir politikas veidotājiem. Eiropas Komisija (EK) uzsver nepieciešamību attīstīt regulējumu tā, lai sabalansētu jaunu digitālo pakalpojumu attīstības vajadzības ar dažādu  risku novēršanu. ES nodrošinās atbalstu, lai sekmētu digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu – būtiski to izmantot efektīvi.

Arī BusinessEurope vērš uzmanību, ka svarīgi neierobežot jaunu digitālu risinājumu izstrādi un ieviešanu Eiropas vienotajā tirgū, tai skaitā nodrošinot iespēju testēt, palaist un mērogot produktus un pakalpojumus, izmantojot vienotā tirgus priekšrocības. Līdz 2030. gadam, līdz kuram ir jāsasniedz digitālās desmitgades mērķi, ir ļoti maz laika, un katrā valstī politikas veidotājiem mērķu sasniegšanai ir jāpievērš vairāk uzmanības, tai skaitā sniedzot atbalstu uzņēmējiem un sabiedrības digitālo un STEM prasmju attīstīšanai kopumā. Turklāt tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā gaidāmo ekonomiski aktīvo cilvēku skaita samazinājumu.

Arī Latvijas uzņēmēji kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem min atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkumu, par kuru jākonkurē ar valsts sektoru un ārvalstu uzņēmumiem. OECD pārstāvji konferencē uzsvēra, ka šobrīd izglītības saturs netiek līdzi straujajai tehnoloģiju attīstībai. Īpaša uzmanība jāpievērš informācijas apstrādes, sociālajām un komunikācijas prasmēm, kā arī spējai vadīt savu mācīšanos un domāšanas procesu. Vienlaikus BusinessEurope izceļ STEM prasmju nozīmi sabiedrībā. Liela nozīme ir arī pieaugušo izglītības piedāvājumam, lai nodrošinātu prasmju atbilstības nodrošināšanu darba tirgus vajadzībām.

Tāpat OECD norādīja uz nepietiekamām investīcijām izpētē un attīstībā, kas sekmētu zaļo un digitālo pāreju, piemēram, enerģijas patēriņa analīzi un atbilstošu tās patēriņa samazināšanu, digitālo dvīņu veidošanu, lai simulētu dažādus procesus un pieņemtu datos balstītus lēmumus. OECD ieskatā, ir jāapzinās arī lielo pilsētu nozīme zaļās un digitālās pārejas praktiskā īstenošanā. Savukārt, Dānijas darba devēju organizācija uzsver sociālā dialoga nozīmi jēgpilnu un uz cilvēku centrētu risinājumu panākšanā, kā arī izceļ atbalsta nepieciešamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri rada gandrīz pusi no izmešiem, bet nav ar pietiekamiem resursiem, lai savu darbību efektivizētu.

Lai virzītos uz priekšu, Latvijai specifiski uzdevumi, tai skaitā digitalizācijas mērķu sasniegšanā, varētu būt: enerģētiskā neatkarība; zinātņu un tehnoloģiju ietilpīga izglītība un industrija; aizsardzības spēju modernizācija. Būtiski iegūt un izmantot uzticamus datus par Latvijas uzņēmumu digitalizācijas līmeni, jo ir pamatotas šaubas par DESI indeksa uzrādīto rezultātu atbilstību reālajai situācijai.

Ko būtu svarīgi ņemt vērā uzņēmumiem, lai straujāk ieviestu digitālo pāreju?

Nozīmīgi pievērst uzmanību un atvēlēt resursus kiberdrošības attīstībai, gan ieviešot drošus IT risinājumus, gan apmācot savus darbiniekus par riskiem, kas var rasties pat ļoti ikdienišķās situācijās. Sagaidāmas izmaiņas Eiropas un nacionālā līmeņa regulējumā, kas uzliks papildus pienākumus kiberdrošības jomā – ir plānots arī valsts atbalsts.

Jāvelta resursi savu darbinieku izglītošanai par jaunākajām tehnoloģijām, tai skaitā nodrošinot strukturētu informācijas atlasi par aktualitātēm (lai atšķirtu sēklas no pelavām). Ir jādod laiks darbiniekiem 1-2h nedēļā veltīt jaunāko rīku apguvei. Jāstrādā pie vienotas izpratnes uzņēmumā par mākslīgā intelekta izmantošanu darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecībās, gan veicot darba pienākumus, gan īstenojot personāla pārvaldību, gan arī citos procesos. Būtiski regulāri izvērtēt iekšējos procesus un izmantot mākslīgā intelekta radītās iespējas, lai identificētu efektivizācijas iespējas, kas ļauj ietaupīt resursus un palielināt finansiālos ieguvumus visām pusēm.

Uzņēmumiem straujas tehnoloģiju attīstības laikā ir jāievieš jaunākie risinājumi, elastīgi veicot to izvērtējumu un pielāgojot tos. Veltot daudz laika plānošanai, var gadīties, ka tiek aizkavēta tehnoloģiju ieviešana, tādējādi zaudējot konkurences cīņā. Lielos uzņēmumos būtiski paātrināt lēmumu pieņemšanu to decentralizējot. Būtiski, lai inovāciju process iesakņojas ne tikai lielu uzņēmumu izpētes un attīstības nodaļās, bet visā uzņēmuma struktūrā.

Apzinoties, ka ap mākslīgo intelektu esošā jūsma mazināsies, nedrīkst samazināt investīcijas šīs tehnoloģijas attīstībā un arvien aktīvākā izmantošanā. Mākslīgā intelekta arvien plašāka izmantošana nozīmēs arī nepieciešamību pielāgot infrastruktūru, piemēram, tehnoloģijas datu centros.

Prognozējams, ka uzņēmējiem būs plašāk pieejami gan valsts, gan citu uzņēmumu iegūti anonimizēti dati, kas pavērs plašākas pielāgotu pakalpojumu izstrādes iespējas. Darba devējiem, īpaši lielajiem, ir laba iespēja mainīt apkārtējo vidi, sadarbojoties ar mācību iestādēm, pašvaldībām un valsts institūcijām. Kā būtisku konferences dalībnieki izcēla arī nepieciešamību veidot uzņēmumu ekosistēmas, kurās dalīties ar pieredzi digitalizācijas risinājumu ieviešanā.

Ja vienā teikumā būtu jādefinē aicinājums gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei, tad tas būtu - investēt jēgpilnos digitālājos risinājumos, lai efektivizētu darbību un radītu inovatīvus produktus un pakalpojumus, kā arī rūpētos par kiberdrošības risku mazināšanu. Kā atbildīgs nacionālais un starptautisks sociālā dialoga dalībnieks, LDDK plāno ieguldīties digitalizācijas tempu un kvalitātes veicināšanā.

Lai sniegtu atbalstu nozarēm un darba devējiem digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem, Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros tiks izstrādāti divi pētījumi: “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem” un “Digitalizācijas ietekme uz darba devēju un darba ņēmēju tiesiskajām attiecībām: attālinātais darbs un mākslīgais intelekts”. Lai veicinātu Latvijas darba devēju izpratni par dažādiem digitālās transformācijas un zaļās pārejas aspektiem, kā arī ieguldījumu darbībās saistībā ar valsts un Eiropas divpusējo un trīspusējo sociālo dialogu tiks organizēta vebināru sērija ar starptautisku pārstāvju dalību.

Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit. Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir BusinessEurope.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.

Avots: LDDK