Kad pērnā gada decembrī tika nosaukts 2020. gada labākais pieaugušo neformālās izglītības sniedzējs un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ceļojošās balvas “Saules laiva” ieguvējs, ierastais svinīgais balvas pasniegšanas pasākums izpalika ar piebildi – tas notiks 2021. gadā, labvēlīgākā epidemioloģiskajā situācijā. Bija jāgaida gana ilgi, līdz 10. augustā šis brīdis bija klāt – spožā saulē, spirdzinošā vējā uz peldošā kultūras un mākslas centra “Noass” klāja AB dambī.

 

Mākoņa “zelta maliņa” – izrāviens visvajadzīgāko zināšanu apguvē

Visu šo laiku “Saules laiva” arvien bija gozējusies turpat kaimiņos – iepriekšējās uzvarētājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) paspārnē. Bibliotēkai, tāpat kā iepriekšējiem šīs balvas ieguvējiem, mūžīgā glabāšanā kā simbols par panākumu konkursā paliks miniatūra statuete - “Mazā laiva”. Turpretim svarīgā (patiešām gana smagā), tēlnieka Aivara Gulbja veidota bronzas skulptūra “Saules laiva”, kurā atveidots poētisks folklorā sastopamais saules laivas tēls, simbolizējot atjaunotni un attīstību, beidzot reāli nonāca pie sava jaunā ieguvēja – SIA “Baltijas Datoru akadēmija”.

Ar šīs mācību iestādes ilgo pieredzi un devumu pieaugušo izglītības laukā iepazīstieties EPALE rakstā “Ar starptautisku pieredzi digitālo prasmju vairošanā Latvijā”.

Brīnišķīgā diena, kad Daugavas vējiem atvērtajā “Noasa” salonā bez jebkādiem ierobežojumiem (pateicoties Covid-19 sertifikāta esamībai) varēja kopā sanākt tik daudz ļaužu, šķita gluži simboliska - kā ceļazīme pašreizējām klātienes pulcēšanās iespējām. Daudzi pasākuma viesi atzina – pēc ilgiem laikiem šī bija pirmā reize, kad tikušies tik brīvā gaisotnē.

Arī izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols, atklājot pasākumu, atzina – šāda klātienes saziņa ir neierasta, jo nav jālūkojas sarunas biedros ekrānā, kā galvenokārt noticis aizvadīto 16 mēnešu garumā.

Esmu patīkami pacilāts, sajūtot šo dzīvo saikni. Tieši tā ir ļoti svarīga neformālajā izglītībā, lai motivētu cilvēkus apgūt jaunas vai papildināt esošās zināšanas un prasmes, lai viņi savā darba dzīvē rastu piepildījumu un gandarījumu, nevis kaut ko darītu tikai pienākuma dēļ. 

Viņš uzsvēra - augsti vērtējams ir to speciālistu ieguldījums, kuri, pārvarot visas grūtības, pieaugušo izglītības procesu virza uz priekšu. Šobrīd iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi attīstīt digitālās prasmes, jaunās tehnoloģijas, apgūt svešvalodas.

Pandēmijas apstākļos aizvadītais gads mūsu valstī ir devis milzīgu izrāvienu minēto prasmju apgūšanā, tā ir šā negaisa mākoņa “zelta maliņa”. Es vēlos visiem novēlēt, lai mākonis aiziet, bet šī pozitīvā tendence paliek.

Ar grūtībām, citādi, bet arvien uz priekšu

Rūta Gintaute Marihina, IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore, cita starpā uzsvēra:

Pandēmijas apstākļi parādījuši, ka ir jāmainās, un kopš 2020. gada marta esam bijuši spiesti pārorientēties un organizēt mācības citādi, ieviešot attālinātās mācības. Tas gan nebija nekas nezināms arī iepriekš, bet ne prakse tādā apmērā. Aizvadītais laiks apliecinājis, ka tas ir iespējams, pedagogi iemācījušies strādāt ar digitālajām tehnoloģijām, jauniem risinājumiem.

Viņas vietniece Baiba Bašķere iezīmēja nākotnes plānus: “Pieaugušo dzīve attīstās atbilstoši viņu zinātkārei, drosmei un gribai apgūt arvien kaut ko jaunu. Esam izdzīvojuši diezgan sarežģītu un grūtu laiku, esam gatavi turpināt strādāt un izglītot pieaugušos, lai viņu dzīves lauks arvien paplašinās. Tādēļ ministrijā turpmāk lielu enerģiju veltīsim pieaugušo izglītībai, tostarp neformālajai izglītībai. Ir iezīmēti lieli mērķi septiņiem gadiem uz priekšu, lai attīstītu katra indivīda iespējas mācīties, veidosim individuālos mācīšanās kontus pieaugušajiem, domājam par prasmju fondu ieviešanu un arī par to, kā sniegt efektīvāku atbalstu darba devējiem savu darbinieku izglītošanā. Tie ir lieli izaicinājumi. Vēl kāds nozīmīgs aspekts – pieaugušo izglītības, it īpaši neformālās, kvalitātes stiprināšana. Izstrādāti attiecīgi likuma grozījumi, lai varētu noteikt svarīgākos, kritiskākos nosacījumus, kas, veidojot neformālās izglītības programmas, ir nepieciešami.” Domāts arī par to, kā sasniegt pieaugušos, kuri ir kūtri darba gaitām nepieciešamo zināšanu apgūšanā. Piemēram, izstrādāts ceļvedis pašvaldību koordinatoriem, lai viņiem būtu vieglāk saprast, kā uzrunāt šos pasīvos ļaudis, kā atvest līdz mācīšanās procesam un, galvenais, noturēt tajā līdz mācību procesa nobeigumam.

Balva kā atzinība un iedvesmotāja

Nododot stafeti nākamajam balvas ieguvējam, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra vadītāja Agnese Pašāne atskatījās uz pērnā gada pieredzi: “Mēs esam izturējuši šo grūto laiku un turpinām pilnā sparā iet uz priekšu. Balvu saņēmām par devumu 2019. gadā, un tas bija būtisks novērtējums mūsu vairāku gadu ilgam, mērķtiecīgam un profesionālam darbam gan neformālās izglītības jomā ar visdažādākajām iedzīvotāju grupām, gan arī formālajā izglītībā – kā zināms, LNB ir akreditēta izglītības iestāde bibliotekāru profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai. Balva deva papildu motivāciju turpināt iesākto, jo līdz ar pārcelšanos uz jaunajām telpām tika izvirzīti plaši un gana ambiciozi mērķi. Viens no tiem bija stiprināt LNB kā izglītības iestādi visplašākajā šā vārda nozīmē. Taču, saņemot “Saules laivu”, nevarējām pat iedomāties, ka pandēmijas dēļ to varēsim paturēt pusgadu ilgāk nekā noteikts.

Raksturojot 2020. gadu, jāteic, ka svarīgākā iezīme bija pielāgošanās, esošajos apstākļos nezaudēt saikni ar mūsu apmeklētājiem, lasītājiem, dažādu nodarbību klausītājiem un turpināt to, kas noteikts mūsu izglītošanas darbības stratēģijā. Piemēram, klātienes mācības skolēniem un studentiem par informācijas meklēšanu, e-resursu izmantošanu ātri vien pārcēlām uz virtuālo vidi - “Zoom” platformu. Kā nozīmīgu sasniegumu vērtējam Kultūras ministrijas sniegto atbalstu, rīkojot seminārus 280 muzeju un bibliotēku darbiniekiem tieši digitālo prasmju attīstīšanā, kas bija vitāli svarīgi šajā laikā, turklāt nodarbību klāstā paspējām “iespraust” kādu klātienes norisi, tiklīdz tas bija atļauts. Piemēram, notika mācības senioriem trešdienās, tāpat arī starpdisciplinārs sarunu cikls, kura mērķis rosināt domu apmaiņu par valsti un sabiedrību, kā arī Satversmē nostiprinātajām vērtībām.” Attīstīta arī LNB digitālo platformu lietošana “Spotify”, “SoundCloud” un “Youtube” kanālos ar sarunām par grāmatām, lasīšanu.

A. Pašāne atcerējās: “Pērn 6. martā sešām bibliotekāru grupām, kas mācības sāka janvārī, lai iegūtu bibliotekāra profesionālo kvalifikāciju, bija skaists izlaidums, bet nedēļu pēc tam viss tika aiztaisīts ciet. Meklējām iespējas strādāt attālināti, bet tas nebija viegli, visvairāk – šādi uzturēt dalībnieku motivāciju mācīties. Taču pozitīvā atziņa – piemēram, konsultācijas rīkot attālināti ir pat efektīvāk un ar lielāku apmeklējumu nekā klātienē. Arī neformālajā izglītībā no šā gada janvāra līdztekus klātienei iespējams mācību kursus apgūt attālināti. Turpinām augt, un, nododot balvu nākamajam saņēmējam, novēlam pacietību, izturību un entuziasmu apgūt visu jauno!”

LNB darbība 2019. gadā gadā, kas vainagojās ar ceļojošās balvas “Saules laiva” iegūšanu, atspoguļota rakstā “Gaismas pils – bibliotekāru profesionālās un mūža izglītības kalve”.

Kā jau piektajā balvas pasniegšanas gadadienā, pasākumā tika pieminēti iepriekšējo gadu uzvarētāji. Kā pirmo šajā godā cēla Zemgales reģiona kompetenču attīstības centru, tam nākamajā gadā sekoja Profesionālās izglītības kompetences centrs Ogres tehnikums, tālāk – Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs. “Noasa” pasākumā ekrāns tomēr noderēja: iepriekšējie laureāti attālināti sumināja šīs vasaras ceremonijas dalībniekus un vēstīja par sekmēm aizvadītajos gados. Tas bija patiešām optimisma caurstrāvots sveiciens: nekas nav apstājies, viss turpinās ar lielu sparu.

Piedāvājuma dažādība ikkatra izvēlei

“Saules laiva” kļūst arvien populārāka, un balvas pretendentu – arvien vairāk. Šoreiz to bija 15, un konkursa žūrijas komisijas pārstāve, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele īsi raksturoja katru no tiem.

“Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs dibināts 2018. gada 1. septembrī. Tas piedāvā ļoti daudzveidīgas pieaugušo interešu izglītības aktivitātes: nometnes, pulciņi, neformālās izglītības programmas, piemēram, goda tērpu darināšana, meistarklases, un svarīgākais - ka centrs kopumā rosina interesi par dzīvi laukos. Sāka ar pieaugušo interešu pulciņu – gleznošanu -, kas tagad pārtapis gleznošanas studijā.” Sīkāk par Druvienas centru var uzzināt rakstā “Kā izglābt pili, kad skolas vairs nav”. Vēl jāpiebilst, ka centra vadītāja Velga Černoglazova, sastapta pēc apbalvošanas ceremonijas svinīgās daļas, kā arvien bija dzīves spara pilna un stāstīja, ka atšķirībā no pagājušās vasaras Druvienas muižā atkal atvērtas vairākas vasaras nometnes, protams, tiek darinātas kokles, un viss rit uz priekšu. Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu par latviskās dzīvesziņas sekmēšanu vietējā kopienā.

“Itāļu valodas un kultūras centrs “L’ITALII” darbojas kopš 2013. gada, un tā rīkotos kursus apmeklē arvien vairāk dalībnieku. Centrā ne tikai māca itāļu valodu, bet sniedz plašu un aktuālu informāciju par Itāliju, itāliešu dzīvesstilu, izmantojot daudzveidīgas mācību metodes.” 

Itāļu valodas un kultūras centrs “L’ITALII” saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu par starpkultūru dialoga veicināšanu.

“Daugavpils Būvniecības tehnikums, dibināts tālajā 1965. gadā, bet darbību pieaugušo neformālās izglītības laukā sāka 2012. gadā. Inovācija ir tā, ka 2020. gadā šajā mācību iestādē nodibināja būvniecības speciālistu kvalifikācijas kursus, un šis ir vienīgais tehnikums, kuru Latvijas Būvinženieru savienība iekļāva apmācību īstenotāju reģistrā. Mērķtiecīgi un stratēģiski darbojas arī tālāk, perspektīvā plānojot piedāvāt mācības auditorijai no Eiropas Savienības valstīm. Ar uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām noslēgti sadarbības līgumi par speciālistu apmācīšanu.”

Profesionālās kompetences attīstības centrs Daugavpils Būvniecības tehnikums saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu par inovatīviem risinājumiem attālināto mācību laikā.

Īpašu paldies par darbu no Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” saņēma biedrība "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" un "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"", kas kvalitatīvi pilnveidojusi sociālo darbinieku profesionālo kompetenci.

“SIA “Grieta3” kopš 2003. gada sagatavo speciālistus florista profesijā, līdztekus sniedzot zināšanas, kā šo arodu padarīt par iztikas avotu. Turklāt uzņēmuma mērķis ir izglītot ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet ar tālmācības programmu sasniegt arī auditoriju citās valstīs.”

“Jaunākais no konkursa balvas pretendentiem - Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, dibināts 2019. gadā. Šeit ir plašs mācību programmu piedāvājums – ēdināšanas pakalpojumi, mēbeļu restaurācija, būvniecības procesu apguve, digitālās un uzņēmējdarbības prasmes. Pieprasījums pēc mācībām ir liels un izveidotas pat papildu grupas.”

Šeit minēti tikai daži piemēri, taču arī tie liecina, cik daudzveidīgs šobrīd ir izglītības klāsts pieaugušajiem. Ja vien ir vēlēšanās un griba apgūt ko jaunu, kas dotu dzīvei stabilu pamatu un gandarījumu par darāmo, tas ir iespējams.

Šeit vietā atcerēties “Saules laivas” laureātes – SIA “Baltijas Datoru akadēmija” -  izpilddirektores Signes Briķes sacīto:

Baltijas Datoru akadēmijas darbība sākās pirms 27 gadiem ar viena aizrautīga cilvēka ideju par to, ka informācijas tehnoloģiju profesionāļiem ir jāmācās IT profesionāļu kursos. Tad bija jautājums – viņi taču visu zina, kāpēc mācīt atkārtoti? Bet izrādās arī viņiem jāmācās, jo arvien nāk klāt kaut kas jauns, un akadēmija augusi līdzi visiem šiem procesiem. Mēs mācām un paši mācāmies – tā ir prakse, kas nepieciešama visu laiku, un ļoti svarīgi ir nepazaudēt zinātkāri, entuziasmu, inovatīvu pieeju.

Pilns 2020. gada "Saules laiva" balvas nominantu saraksts:

• Baltijas Datoru akadēmija;
• Daugavpils Būvniecības tehnikums;
• Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs;
• Mācību un konsultatīvais centrs „Mensarius”;
• Ozolnieku novada pirmsskolas izglītības iestāde „Zīlīte”;
• Personu apvienība – biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” un biedrība „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””;
• PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
• PIKC Rīgas Valsts tehnikums;
• Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde „Mācību centrs plus”;
• SIA „Grieta 3”;
• SIA „IQTC Management”;
• SIA „Restorānu servisa skola”;
• SIA „L’ITALII”;
• Sociālās integrācijas valsts aģentūra;
• Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums.

 

Mudīte Luksa, žurnāliste. 

 

Skatieties apbalvošanas ceremonijas video atskatu!