Izvilkt jauniešus ārā no ērtajiem datorkrēsliem un pulcēt kopīgās aktivitātēs, veicināt viņu aktīvāku līdzdarbošanos un iniciatīvas uzņemšanos – tas varētu būt pa spēkam 2022. gadam, kas ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, uzskata jaunatnes jomā strādājošie. Patlaban ir radītas iespējas, kā atgūt iekavēto un virzīties uz priekšu, mazinot pandēmijas atstātās pēdas.

Jaunieši – prioritāte

Par Eiropas Komisijas nodomu rosināt 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu un veltīt to jauniešiem, kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā, 2021. gada septembrī paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Pandēmijas dēļ bija pārtraukta jauniešu izglītība un pāreja uz nodarbinātību, un daudzi jaunieši bija saskārušies ar izolāciju, trauksmi un depresiju. Jauniešus it sevišķi bija ietekmējuši ģimenes un sociālo saišu pārrāvumi, un pārvietošanās ierobežojumu izraisītā ekonomikas krīze. Eiropas Jaunatnes gads apliecina, ka jaunieši ir Eiropas prioritāte un ir nepieciešams risināt grūtības, ar kurām jaunieši joprojām saskaras, lai veiksmīgi turpinātu izglītību un iekļautos darba tirgū un iepazītu citas valstis. Eiropas Jaunatnes gads ir lieliska iespēja arī Latvijā priekšplānā izcelt jauniešus, runājot par viņu vajadzībām un iespējām.

Eiropas Jaunatnes gada pasākumi 2022. gada ietvaros aptver tādas jomas kā līdzdalība, līdztiesība un iekļaušana, ilgtspēja, nodarbinātība, labbūtība, zaļāka un digitālāka Eiropa, jauniešu garīgā veselība. Minētajās jomās notiek un notiks pasākumi, konferences un kampaņas.

Ievērojami pieaudzis finansējums

Šogad jauniešu iespējām finansējuma palielinājums ir gan valsts budžetā, gan ES programmām, un tām Jaunatnes gada laikā būs galvenā loma, tai skaitā “Erasmus+” jaunatnes projektiem un programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss”. Tā kā finansējums ir lielāks, projektu iesniedzēji varēs īstenot vairāk no savām iecerēm, apliecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja Maija Kolberga.

^{JSPA Projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja Maija Kolberga.}

“Sniegtais papildus finansējums dažādām jauniešu aktivitātēm, iniciatīvām, mobilitātēm ir ļoti būtisks. Kopumā Latvijā jaunatnes jomai šajā gadā ir pieejami vairāk nekā 5 miljoni eiro “Erasmus+” programmā un teju 1,5 miljoni eiro “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmā. Finansējums pieejams gan jauniešu iniciatīvām vietējā līmenī, kur jaunieši var izstrādāt projektus vietējās kopienas labā, paši no šī procesa reizē mācoties, gan jaunatnes līdzdalības projektiem, jo jauniešu aktīva līdzdalība ir viena no Eiropas un arī mūsu valsts prioritātēm, audzinot aktīvus pilsoņus, gan jauniešu mobilitātēm uz citām valstīm, kas dod iespēju gūt starpkultūru pieredzi, paplašināt savu redzesloku, lauzt stereotipus. Īpaši atbalstāma ir jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaiste, ” turpina M. Kolberga.

M. Kolberga precizē, ka jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai jaunieši ar fizisku vai garīgu invaliditāti, bet arī jaunieši, kuri, piemēram, saskaras ar ekonomiskiem vai kādiem citiem sociāliem šķēršļiem, jaunieši no citām kultūrām, piemēram, romu jaunieši. “Ļoti strādājam, lai iesaistītu jauniešus ar dažādām veselības problēmām, jauniešus no attālākiem lauku reģioniem, kuriem tomēr nav tik vienlīdzīgu iespēju ar tiem, kas dzīvo pilsētā. Akcents ir arī uz tiem jauniešiem, kas nestrādā, nemācās, nav aktīvi sabiedriskajā dzīvē. Arī tos mēs mēģinām iesaistīt,” norāda M. Kolberga, sakot, ka ikviens jaunietis Latvijā, iesaistoties jaunatnes projektos, var doties uz citu valsti, gūt pieredzi vai īstenot savu ideju.

Dzīvība atgriežas

 Atskatoties uz Eiropas programmu sasniegtiem rezultātiem, jāmin, ka nesen noslēdzies pirmais no diviem 2022. gada JSPA organizētajiem ES programmu projektu konkursiem. Saņemti vairāk nekā 115 pieteikumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, to ir par 28 procentiem vairāk, bet tomēr ne tik daudz kā pirms pandēmijas. “Redzam, ka dzīvība atgriežas, arī sagaidām, ka projekti, kas Covid-19 laikā bija iesaldēti, šovasar tiks īstenoti un pabeigti,” norāda M. Kolberga.

“Varu uzslavēt organizācijas un jauniešus, kas nebaidījās arī pandēmijas laikā meklēt risinājumus un rīkoties. Mums ir projekti, kas īstenoti pandēmijas laikā, piemeklējot atbilstošākos laikus aktivitātēm, ievērojot dažādos epidemioloģiskos nosacījumus. Citi projekti īstenoti arī virtuālā formātā. Nekas nebija apstājies, bet tikai piebremzējies. Šobrīd jūtam, ka viss sāk atgriezties ierastā ritmā.”

Lai arī pirmie 2022. gada projektu konkursi ir noslēgti, tomēr joprojām ir virkne atvērtu projektu konkursu, kā arī gada otrajā pusē plānots otrs projektu konkurss, kurā gan NVO (biedrības un nodibinājumi), gan arī pašvaldības (jauniešu centri utt.) varēs sniegt projektu konkursu pieteikumus. Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.jaunatne.gov.lv.   

Uzziņai

ES piedāvātās programmas

Programmas “Erasmus+” jaunatnes projektiem šogad ir palielināts finansējums par 14% jeb 617 868 eiro. Lielākais finansējuma pieaugums par 75% ir piešķirts mobilitātes projektiem (jauniešu apmaiņas un jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem) un tāpat 75% finansējuma pieaugums piešķirts jauniešu līdzdalības projektiem.

Programmas “Erasmus+” jaunajai aktivitātei – “DiscoverEU” iekļaušanas projektiem – piešķirti 103 169 eiro.

“Eiropas Jaunatnes gada” atbalsta aktivitāšu organizēšanai finansējums ir audzis par 7%, sasniedzot 472 164 eiro.

Programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” šogad ir palielināts finansējums par 12% jeb 154 513 eiro. Lielākais pieaugums par 22% piešķirts solidaritātes projektiem, savukārt 11% pieaugums piešķirts brīvprātīgā darba projektiem. Par 7% ir palielināts finansējums atbalsta aktivitātēm, sasniedzot 289 063 eiro.

! Iespējas un pasākumi, kas jauniešiem pieejami Eiropas Jaunatnes gada ietvaros, apskatāmi interneta vietnē: https://europa.eu/youth/year-of-youth_lv .

Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programma 2022. – 2024. gadam (turpmāk – valsts programma) ir izstrādāta, lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu jaunatnes politikas īstenošanu Latvijā un nodrošinātu ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu jaunatnes jomā. 2022. gadā valsts programmas ietvaros plānots īstenot četrus projektu konkursus, kuru īstenošanai piešķirts 532 tūkstošu eiro finansējums. Plānots īstenot šādus atklātus projektu konkursus:

• "Atbalsts iniciatīvām jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai sabiedrībā”. Projektu konkurss ir izsludināts līdz 28. martam.  Līdz 07. martam, aizpildot tiešsaistes anketu, iespējams pieteikties informatīvam vebināram par projekta konkursa pieteikumu. Savukārt projektu konkursu īstenošanu NVO varēs veikt laika posmā no 2022. gada 20. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
• "Atbalsts izglītības iestāžu pašpārvalžu attīstībai – projektu konkurss "Kontakts"". Projektu konkursa izsludināšana notiks aprīlī, iesniegšana maijā, uzsākšana notiks no augusta.
• “Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai, to iniciatīvām, jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai sabiedrībā” Projektu konkursa izsludināšana notiks jūnijā, konkursu iesniegšana jūlijā, uzsākšana no septembra.
• “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī”. Projektu konkursa izsludināšanas notiks augustā, iesniegšana septembrī, uzsākšana no novembra.

Plašākai informācijai par šīm un daudzveidīgām citām iespējām ne tikai jauniešiem, bet jaunatnes jomā strādājošajiem skatāms https://jaunatne.gov.lv/

Savukārt jauniešiem kā papildu labs avots iespēju izskatīšanai ir “Eiropas Solidaritātes korpuss” datubāze, kurā reģistrējoties (izveidojot savu profilu) ir iespējams redzēt un pieteikties dažādu Eiropas valstu projektu īstenotāju (organizāciju) atvērtiem projektu piedāvājumiem, kuriem tiek meklēti dalībnieki. Periodā no 1. maija līdz 31. augustam bija pieejams 61 piedāvājums brīvprātīgam darbam Eiropā, tai skaitā tādās valstīs kā Portugālē, Spānijā, Francijā, Itālijā, Turcijā, u.c. Arī tēmas piedāvājumiem ir daudzveidīgas, iespēja atrast katram sev saistošāko – sākot no vides ilgtspējas un zaļā dzīvesveida projektiem, līdz kultūras mantojuma projektiem un brīvprātīgā darba projektiem izglītības iestādēs. Iedvesmai brīvprātīgā darba un citu jauniešu projektu pieredzes stāstus var lūkot šeit.

Avots un attēli: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.