Izceļot kultūras tradīciju daudzveidību pasaulē un vēršot uzmanību uz nepieciešamību tās saglabāt, no 2017. gada 4. līdz 9. decembrim Korejas Republikā, Džedžu salā, noritēja UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 12. sesija. Komiteja vienojās par četrdesmit divu jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.

Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvā saraksta uzdevums ir veicināt sabiedrības informētību par nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidību pasaulē, un tajā starp trīsdesmit četrām jauniekļautajām nominācijām atrodami tādi ieraksti kā dolmas pagatavošana (Azerbaidžāna); “punto” tradīcija kā dzeja un mūzika, ko rada un izpilda kubiešu zemnieki (Kuba); 17. gadsimta māla figūru veidošanas prasme (Portugāle); neapoliešu picas pagatavošanas tradīcija (Itālija); tradicionālās dzirnavnieka prasmes vējdzirnavu un ūdensdzirnavu darbināšanai (Nīderlande); “kolo” tautas dejas māksla (Serbija); Bāzeles karnevāla tradīcija (Šveice) un citas prasmes un ieražas.

Vienlaikus UNESCO Starpvaldību komiteja lēma par sešiem nemateriālā kultūras mantojuma elementiem, kam nepieciešams nodrošināt steidzamu saglabāšanu: “Al Azi” slavas, lepnuma un aizsardzības dzejas māksla (Apvienotie Arābu Emirāti); kolumbiešu-venecuēliešu “llano” darba dziesmas (Bolīvija); “dikopelo” tautas dziesmas (Botsvāna); mongoļu lūgšanu tradīcijas svētvietās (Mongolija); cīņas dejas māksla Augsto Atlasa kalnu Rietumu reģionā (Maroka) un svilpošanas valodas prasme (Turcija). Tāpat arī Komiteja lēma par diviem jauniem ierakstiem nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu sarakstā, kur patlaban atrodama arī amatniecības attīstības centru pieredze Uzbekistānā un kopienas kultūras centru darbība Bulgārijā.

Latviju Komitejas 12. sesijā pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmijas docente, pētniece Anita Vaivade, kas sesijas norisi vērtē kā nozīmīgu attiecībā uz starptautisko sadarbību Konvencijas īstenošanai: “Līdzās jaunu nomināciju izvērtēšanai un iekļaušanai UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos, Komiteja lēma arī par izmaiņām tajā, kā valstis turpmāk sadarbosies Konvencijas īstenošanas jautājumos. Pakāpeniski tiek izstrādāts starptautisks ietvars tam, lai novērtētu, kādu ietekmi Konvencija ir atstājusi uz nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dažādās pasaules valstīs, un šādas ietekmes novērtējums turpmāk tiks veikts pēc reģionāla principa, ik gadu pastiprināti pievēršoties kādam no pasaules reģioniem un šī reģiona valstu pieredzei Konvencijas īstenošanā.” Latvijas pārstāvība Komitejas 12. sesijā noritēja ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pieņemta 2003. gadā. Pašreiz nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos atrodami 470 ieraksti no 117 pasaules valstīm. Latvija piedalījusies Konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts, kas tai pievienojās. No 2012. līdz 2016. gadam Latvija kā viena no ievēlētām 24 valstīm darbojās UNESCO Starpvaldību komitejā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, tai skaitā piedaloties lēmumu pieņemšanā par Konvencijas īstenošanu un nomināciju iekļaušanu nemateriālā kultūras mantojuma starptautiskajos sarakstos. Patlaban Latvija piedalās Komitejas sesijās novērotājas valsts statusā.

Latviju minētajos sarakstos pārstāv Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas iekļauts Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā 2008. gadā, kā arī Suitu kultūrtelpa, kas 2009. gadā iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.

Pilns saraksts ar jauniekļautajiem 42 nemateriālā kultūras mantojuma elementiem un to saglabāšanas pieredzēm skatāms šeit: https://ich.unesco.org/en/lists

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante

Pārpublicēts no www.unesco.lv