Strauji mainīgās vides un sabiedrības sociāli ekonomiskās attīstības apstākļos pieaugušo izglītība kļuvusi par aktuālu nepieciešamību. Būtiskākie to ietekmējošie faktori ir globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija, klimats un COVID-19.

Atbilstoši Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) datiem pieprasījums ilgtermiņā pēc profesionālās izglītības beidzējiem Latvijā būs mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Profesionālās izglītības jomās nodarbinātība samazināsies. CEDEFOP datu bāze uzrāda rezultātus par 10 TOP nozarēm, kurās ir sagaidāms pieaugums līdz 2030.gadam. Visvairāk pieprasījums pēc augsta līmeņa vadītājiem pieaugs izmitināšanas un viesmīlības nozarē, tam seko valsts pārvalde, noliktavu vadītāji, veselības un veselības uzlabošanas aktivitātes, izglītības nozare u.c. Savukārt administratīvie un vidēja līmeņa vadītāji visvairāk būs pieprasīti lauksaimniecībā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos, programmēšanā, mežsaimniecībā, izmitināšanas un viesmīlības nozarē, arhitektūras nozarē u.c. Speciālisti visvairāk tiks pieprasīti tirdzniecībā, kā noliktavu strādnieki, celtniecībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā, tirdzniecībā, arhitektūras nozarē u.c.

2023.gads tiek definēts/pasludināts kā Eiropas Prasmju gads, kad prasmēm tiks pievērsta īpaša uzmanība, t.sk., lai sasniegtu Eiropas prasmju darba kārtības mērķi – 60% pieaugušo iesaistīti izglītībā. Savukārt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi ir izstrādāti vairāki politikas plānošanas dokumenti un rīcības programmas – Osnabrikas deklarācija, Eiropas dienas kārtība pieaugošo izglītībai, atbalsts ieviest individuālos mācību kontus un mikro apliecinājumus. Individuālie mācību konti nozīmē, ka katram tiek izveidots individuāls konts, kurā tiek uzkrātas mācību dienas. Atkarībā no nosacījumiem (Latvija gatavojas īstenot individuālo mācību kontu pilotprojektu sākot ar 2024 .gadu) indivīds var izmantot noteiktu mācību dienu skaitu gadā.

Kā ir atzinusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena – svarīgi ir ne tikai vairāk investēt profesionālajā izglītībā un veicināt izglītību atbilstoši uzņēmumu sadarbībai un vajadzībām, būtiski, lai vajadzības sakristu ar cilvēku vēlmēm un gaidām. Kā tieši izpaudīsies 2023. gads? Tiks atbalstītas ES iniciatīvas, izpratnes veicināšanas kampaņas un pasākumi, iepriekš jau pieminētie instrumenti. Līdz 2022. gada 14. decembrim norisinās sabiedriskā apspriešana European Year of Skills 2023 (europa.eu). Prasmju stratēģijas nav jauns koncepts, tās ir jāīsteno arī Latvijā, tāpēc ir izstrādāta prasmju stratēģija līdz pat 2027. gadam – diagnostikas fāze norisinājās 2019. gadā, savukārt 2020. gadā norisinājās uzsākšanas fāze. EK aicina fokusēties arī uz nacionālo prasmju stratēģiju ietekmi uz pieaugušo izglītību. Pieaugušo izglītības stratēģijām un aktivitātēm jāietver visi elementi – mācību kvalitāte, finansējums, rezultāti, informācija, atbalsts un stratēģijas vadība. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā stratēģijas vadība ir būtisks elements, jo jābūt vienam centram, kurš koordinē stratēģijas ieviešanu.

Saskaņā ar OECD sniegto informāciju 31% no visiem pieaugušajiem ES trūkst problēmu risināšanas prasmes, kuras nepieciešamas tehnoloģiju lietošanā, savukārt 51% nepiedalās un nav vēlmes piedalīties pieaugušo izglītībā un mācīties. Prasmju stratēģijas ietver visas prasmes – kognitīvās prasmes, tehniskās jeb profesionālās, kuras nepieciešamas darbam/uzņēmumam, sociālās un emocionālās prasmes. Prasmes mēs apgūstam visa mūža garumā un pielietojam sabiedrībā, darba vietās un mājsaimniecībās. OECD uzsver, ka visas stratēģijas jāvērtē kompleksi – kāda varētu būt to ietekme, piemēram, ja uzdevums ir uzlabot piekļuvi augstākajai izglītībai, taču tas nav “savienots” ar prasmju pieprasījumu tautsaimniecībā, kas var novest pie darbaspēka migrācijas uz citām valstīm, kur šādas prasmes ir pieprasītas. Kā stratēģiju virzieni jeb ieteikumi ietekmē pieaugušo izglītību? Kā piemēru var minēt priekšlikumu stiprināt vai veicināt studentu un viņu ģimeņu atgriezeniskās saites nodrošināšanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām. OECD priekšlikums ir izveidot vienas pieturas portālu (vietni), kur būtu pieejama informācija par darba tirgus vajadzībām, karjeras atbalsts skolās atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Latvijai būtu aktuāls stratēģijas rīcības virziens – virzīties no “smadzeņu aizplūšanas” uz “smadzeņu atgriešanos”. Šeit OECD piedāvā divus risinājumus: pirmkārt, izstrādāt diasporas iekļaušanas stratēģijas, otrkārt, izveidot struktūru, kura būtu atbildīga par diasporas iesaistes programmām.

Jāatzīst, ka problēmas visās valstīs ir līdzīgas. OECD rekomendācijas Slovēnijai sakrīt ar problēmām daudzviet, tā, piemēram, priekšlikums uzlabot zemu kvalificēto prasmju līmeni, kā arī veidot iekļaujošu un efektīvu prasmju pārvaldības sistēmu. Tagad lielais plāns jeb izaicinājums ir prasmju plāns 2022.-2030. gadam, jo, kā atzīst paši slovēņi, ir nepieciešams uzlabot valsts pārvaldes sadarbības kultūru (nav skaidrs pienākumu sadalījums, sadarbība), uzlabot pieaugušo mācīšanās politiku. Turklāt to pieaugušo īpatsvars, kuri nepiedalījās mācībās, arī nevēlas piedalīties (aptuveni 47%) nav samazinājies pēdējo 10 gadu laikā.

Arī Somija ir nolēmusi reformēt pieaugušo tālākizglītību, darbs tika uzsākts 2020. gada beigās, viss projekts beigsies 2023. gada beigās. Lai uzsāktu darbu, tika izveidota parlamentārā reformu darba grupa, uzraudzības grupa, darba tirgus organizācijas kā atbalsts parlamentārajai reformu darba grupai. Darba grupa ir izvirzījusi trīs mērķus un vīziju – katram ir zināšanas, kompetence un prasmes, kas nepieciešamas darba dzīvē un visā dzīves ciklā, katrs nodarbinātais attīsta prasmes un kompetences visā darba dzīves laikā. Kompetence uzlabo darba dzīves kvalitāti, un augsta darba dzīves kvalitāte uzlabo kompetenci. Stratēģijā ir noteikti 27 rīcības virzieni jeb pasākumi, tostarp ciešākas sasaistes veidošana starp darba dzīvi un kompetenču sistēmu, t.i., padarīt izglītību tuvāku darba dzīvei un otrādi, veidot tādus darba apstākļus, kas veicina mācīšanos. Būtiski ir novērtēt sasniegto, tāpēc Somijas stratēģija paredz veselu monitoringa sistēmu, kuru veido tādi monitoringa kritēriji, kā piemēram, jaunu studentu skaits, kuri ir paaugstinājuši savu kvalifikāciju. Gadījumu skaits, kad mācības nav iespējams savienot ar darbu vai arī laika trūkums ir šķērslis mācībām, kritērijs ir arī MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) skaits, kuru strādājošie ir piedalījušies mācībās. Reformas izvērtēšana plānota 2025. gadā. Somijas prasmju attīstībā aktīvi piedalās arī darba devēji. Viena piektā daļa no Somijas darbaspēka ir pašvaldību darbinieki, līdz ar to liela loma ir arī pašvaldībām. Darba devēji kā izaicinājumu saskata, ka izglītības attīstību joprojām apgrūtina fokuss uz izglītības grādiem un kvalifikācijām.

Interesanti, ka darba devēji kā izaicinājumu ir norādījuši pārāk lielu koncentrēšanos uz nodarbinātajiem ar zemām prasmēm, uzsverot, ka būtiski ir paturēt prātā citu būtiskāku faktoru – nodarbinātības rādītāja uzlabošana. Kā nākotnes uzdevumus Somijas darba devēji viennozīmīgi uzsver sadarbības nepieciešamību, lai veicinātu prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām, prasmju paredzēšanai stingri jābalstās uz datiem.

Mūžizglītības platforma, kas apvieno 42 organizācijas (Mūžizglītības platforma ir nevalstiska organizācija, kura apvieno 42 Eiropas līmeņa organizācijas izglītības jomā. Savukārt šīs 42 organizācijas apvieno vairāk nekā 50 000 izglītības institūcijas un asociācijas visās izglītības jomās – formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās.) visā Eiropā, piedāvā balstīties uz holastiskām un plurātistiskām prasmēm, tas nozīmē darba, tehnisko prasmju vietā norādīt kognitīvās, fiziskās, “dzīves” prasmes, personiskās un sociālās prasmes, domāšanas prasmes, zaļās prasmes, organizatoriskās prasmes.

Eiropas Komisija (EK), saistībā ar nākamo gadu kā prasmju gadu ir izvirzījusi ambiciozus plānus – vismaz 78% no iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem, vismaz 60% no pieaugušajiem katru gadu jāpiedalās mācībās. EK atbalstīs reformas, balstoties uz principu, kas nozīmē reformu virzītas aktivitātes – nacionālās prasmju stratēģijas, prasmju prognozēšanas sistēmu izstrādes, individuālos prasmju kontus un to pilotprojektus, profesionālās izglītības, piemēram, augstākās profesionālās izglītības attīstība, sadarbības veidošana starp pētniecības organizācijām, publisko pārvaldi un biznesa pārstāvjiem, digitālie rīki. Tā, piemēram, EK atbalsta individuālos mācību kontu ieviešanu Ungārijā. Individuālie mācību konti ir plānoti arī Latvijā.

Arī Kipra īsteno nacionālās stratēģijas izstrādes projektu ar EK atbalstu, neskatoties uz to, ka izglītība tiek augsti vērtēta (arī finansējums ir atbilstošs – 5,2% no IKP, vidēji ES tie ir 4,6%). Jau sākotnēji tika panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem par mūžizglītības nozīmi, t.sk. būtiska loma bija arī jauniešiem, jau no paša sākuma jauniešiem tika noteikti uzdevumi prasmju stratēģijas izstrādē. Rezultātā iezīmējās trīs galvenie mērķi jeb vīzija: ilgtermiņa prasmju plāns, uz zināšanām balstīta sabiedrība, visiem iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja mācīties ar četrām galvenajām “atslēgas” prioritātēm – pārvaldība, monitorings un izvērtēšana, samazināt jauniešu bezdarbu, palielināt pieaugušo dalību un noteikt skolotāju, pasniedzēju, izglītotāju lomu. Katram stratēģiskajam virzienam tika noteikti konkrēti sasniedzamie indikatori. Tā, piemēram, pirmajā stratēģiskajā virzienā tika noteikts, ka mūžizglītības aktivitātēm ir jāparedz konkrēts procents no IKP katru gadu. Pēdējā stratēģiskajā virzienā kā viens no uzdevumiem ir izvirzīts mērķis, ka līdz 2024. gadam ir jāizstrādā pieaugušo izglītotāju profesionālais statuss.

Savukārt Flandrijā (Beļģija) kā viena no prioritātēm tika noteikta, ka jāuzlabo pieaugušo izglītotāju finansēšanas modelis. Pirms stratēģijas izstrādes pat tika izstrādāta vīzija 2050 .gadam. Viens no pašlaik īštenotajiem projektiem piedāvā duālu pieaugušo izglītību, kā rezultātā pieaugušie iegūst kvalifikāciju, t.i., 50% no mācību laika pieaugušais pavada uzņēmumā, otrus 50% pieaugušais apgūst uzņēmumā, pamatā tam ir trīspusējs līgums, kurš tiek slēgts starp apmācību kompāniju, pieaugušo un uzņēmumu. Flandrijā ir trīs līmeņi, kā tiek nodrošinātas prognozes – pirmais līmenis ir uzņēmumu līmenis (mikro), nākamais ir nozaru līmenis, kura uzdevums ir veicināt ilgtspējīgas sadarbības formu veidošanu, lai varētu nodrošināt elastīgas prognozes nozaru līmenī. Pēdējais ir makro līmeņa prognozes, lai prognozētu darba tirgus nākotnes izmaiņas, tās balstās uz darba devēju aptauju (prasmju aptauja), vakanču analīze (Nodarbinātības valsts aģentūras vakances) un ekspertu paneļa kvalitatīvo novērtējumu. Nākotnes plāni ir ieviest individuālos mācību kontus, tiek plānots, ka 2023. gada 1. ceturksnī tiks nodrošināts personalizēts portfolio ar flāmu apmācību iniciatīvām, nākamā fāze ietvers jau individuālo mācību kontu jeb portfolio ieviešanu. Kas būtu jāņem vērā? Sadarbības partnerība, plaša dažādu pārstāvju iesaiste, prasmju nepieciešamības apzināšana dažādos līmeņos, svarīgas ir arī īpašumtiesības. Vispirms būtu jāsāk ar sociokrātiju, skaidri spēles nosacījumi visām iesaistītajām pusēm, laba iekšējā un ārējā komunikācija.

Polijā 2014.-2016. gadā tika ieviesta integrēta kvalifikāciju sistēma, savukārt laika periodā līdz pat 2030. gadam tiks ieviesta integrēta prasmju stratēģija. Polijā, tāpat kā Latvijā, OECD izstrādāja prasmju stratēģiju. Polijas prasmju stratēģijas pamata ir vairāk nekā 100 aktivitātes, kuras apvieno 25 tēmas, tās savukārt apvieno astoņas ietekmes sfēras. Stratēģijas ieviešanas noslēgumā 2030. gadā prasmju vadībai būs divi līmeņi – centrālais un reģionālais. Reģionālajā līmenī darbosies reģionālo koordinatoru grupas, savukārt centrālajā līmenī darbosies starpministriju darba grupa, atsevišķi no tā darbosies arī īstenošanas konsorcijs, cenšoties panākt vienotu pieeju. Jāatzīst, ka lielākā daļa Polijas prasmju stratēģijas rekomendāciju attiecas arī uz Latviju uz mums, lielāks uzsvars ir likts uz sadarbības veicināšanu un dažādu formu ieviešanu. LBAS akcentē, ka viena no rekomendācijām ir sadarboties ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu mācīšanos darba vietās. Viens no darba dzīves kvalitātes būtiskiem aspektiem ir – profesionālās pilnveidošanās iespējas darba vietā.

Rumānijai ir noteikts konkrēts mērķis – 12% pieaugušo piedalās mācībās 2027. gadā. Kā apakšmērķis ir izvirzīta arī sadarbības veicināšana ar izglītībā iesaistītajām institūcijām, t.sk. sociālajiem partneriem, zaļo un digitālo prasmju attīstība. Jāņem vērā, ka tas ir ļoti ambiciozs mērķis, jo vēl 2019. gadā pieaugušo izglītībā piedalījās tikai 1,3% pieaugušo. Katram apakšmērķim ir noteiktas konkrētas aktivitātes, piemēram, mikro apliecinājumu ieviešana, individuālo mācību kontu pilotprojekts, karjeras vadības pakalpojumu intensifikācija, stimulu jeb priekšrocību nodrošināšana darba devējiem, kuri nodrošina apmācības saviem darbiniekiem, finansiāli stimuli pieaugušajiem, moduļu ieviešana profesionālajā izglītībā, instruktoru, speciālistu, treneru, māceklības vadītāju profesionāla pilnveide, zaļo un digitālo prasmju iekļaušana visās apmācību programmās un profesiju standartos, attīstīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu utt.

Prasmju izstrādei un tās veidam var būt vairāki iemesli – politisks lēmums, visas valsts pārvaldes lēmums, iesaistot ne tikai par izglītības jomu atbildīgo ministriju, vēlme iesaistīt pēc iespējas plašāku pārstāvniecību, nodrošināt labu un pārbaudītu pierādījumu bāzi, izvēloties partneri ar labu reputāciju, izmantot laiku lietderīgi.

Lai veicinātu pieaugušo līdzdalību izglītībā un prasmju kultūras veidošanos, arī Latvijā 2018.-2020. gadā sadarbībā ar OECD tika izstrādāta prasmju stratēģija. Šobrīd tiek īstenots projekts sadarbībā OECD par darba devēju līdzdalības veicināšanu pieaugušo izglītībā, arī LBAS ir iesaistīts šajā projektā kā sadarbības partneris un saredz lielu potenciālu tieši lielāku nodarbināto iesaistei darba vietās.

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos

Raksts publicēts: muzizglitiba.gov.lv.