Mākslīgais intelekts
Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta (MI) akts ir pats pirmais tiesību akts par mākslīgo intelektu; tas izveido tiesisko regulējumu ar mērķi nodrošināt, ka MI sistēmas ir drošas un ka tās ievēro tiesību aktus un ES pamattiesības un vērtības.
Kas ir MI?
Mākslīgais intelekts (MI) ir digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai radītu sistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, par kuriem parasti tiek uzskatīts, ka to paveikšanai nepieciešams cilvēka intelekts.
MI nav jauna tehnoloģija. Dažas MI tehnoloģijas pastāv jau gadu desmitiem, taču, pateicoties straujajam skaitļošanas jaudu pieaugumam, liela datu apjoma pieejamībai un jaunām programmatūrām, īsā laikā ir noticis būtisks izrāviens.
MI jau tiek izmantots daudzos ikdienas dzīves lietojumos, piemēram:
- virtuālie asistenti,
- medicīniskā diagnostika,
- automatizētā tulkošana,
- navigācijas ierīces,
- kvalitātes kontrole ražošanā,
- dabas katastrofu prognozēšana.
MI var palīdzēt veidot inovatīvāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku, vienlaikus arī uzlabojot iedzīvotāju drošību, izglītību un veselības aprūpi. Tas arī sniedz atbalstu cīņā pret klimata pārmaiņām.
Lai gan ES atbalsta MI tehnoloģiju izstrādi, tomēr tā arī apzinās potenciālos riskus un mudina uz ētisku un uz cilvēku vērstu pieeju šai tehnoloģijai.
ES Māklsīgā intelekta akts
ES kā pirmā pasaulē pieņem tiesību aktu par mākslīgo intelektu. Tā kā tas ir pirmais šāda veida tiesību akts, tas var kļūt par globālu standartu MI regulējumam citās jurisdikcijās līdzīgi kā savulaik VDAR (Vispārīgā datu aizsardzības regula) datu privātuma jomā un tādējādi varētu veicināt Eiropas pieeju tehnoloģiju regulējumam pasaules mērogā.
Nosakot šos standartus, ES vēlas pavērt ceļu globālai pieejai mākslīgajam intelektam, lai tas būtu:
- ētisks,
- drošs,
- uzticams.
Jo augstāks risks, jo stingrāki noteikumi
Mākslīgā intelekta akts pievēršas riskiem, kas saistīti ar konkrētiem MI lietojumiem, iedalot tos četros riska līmeņos un attiecīgi izstrādājot atšķirīgus noteikumus.
Diagramma, kurā redzama apgriezta piramīda, kas sastāv no četru veidu MI sistēmām, kuras atbilst dažādiem riska līmeņiem.
Jaunie noteikumi nosaka konkrētus pienākumus MI sagādātājiem un reglamentē atļauju piešķiršanu MI sistēmām ES vienotajā tirgū.
Minimāls risks vai riska nav vispār
Lielākā daļa MI sistēmu riskus nerada, tāpēc tās varēs turpināt izmantot un ES Mākslīgā intelekta akts tās neregulēs vai neietekmēs.
Ierobežots risks
MI sistēmām, kas rada tikai ierobežotu risku, tiks piemēroti ļoti viegli pārredzamības pienākumi, piemēram, būs jānorāda, ka to saturu ir radījis MI, lai lietotāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu par turpmāku izmantošanu.
Augsts risks
Būs atļauts plašs augsta riska MI sistēmu klāsts, taču, lai piekļūtu ES tirgum, tām būs jāievēro prasību un pienākumu kopums.
Nepieņemams risks
Ar dažiem mākslīgā intelekta lietojumiem saistītie riski tiek uzskatīti par nepieņemamiem, tāpēc attiecīgo sistēmu izmantošana ES būs aizliegta. Pie šādiem lietojumiem jāmin kognitīva uzvedības manipulācija, kriminoloģiskā prognozēšana, emociju uztveršana darbavietā un izglītības iestādēs un sociālā vērtēšana. Tiks aizliegtas arī biometriskās tālidentifikācijas sistēmas, piemēram, sejas atpazīšana, ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem.
Atbalsts inovācijai MI jomā
Mākslīgā intelekta akta mērķi nav tikai uzlabot pārvaldību un spēkā esošo tiesību aktu par pamattiesībām un drošību efektīvu izpildi. ES likumdevēju nodoms ir arī veicināt investīcijas un inovācijas mākslīgajā intelektā Eiropas Savienībā, kā arī veicināt MI lietojumu vienotā tirgus attīstību.
Attiecīgi Mākslīgā intelekta aktā ir iekļauti papildu noteikumi MI inovāciju atbalstam Eiropas Savienībā. Tas ir arī cieši saistīts ar citām iniciatīvām, tostarp ES Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, kura mērķis ir Eiropā paātrināt investīcijas mākslīgajā intelektā.
ES Padomes darbs MI jomā
Eiropadome 2020. gada oktobrī apsprieda digitālo pārkārtošanos.
Saistībā ar MI ES līderi aicināja Komisiju:
- ierosināt paņēmienus, ar kuriem palielināt Eiropas un valstu publiskās un privātās investīcijas mākslīgā intelekta pētniecībā, inovācijā un izvēršanā,
- nodrošināt, lai uzlabotos Eiropas pētniecības centru savstarpējā koordinācija un palielinātos tīkli un sinerģijas to starpā, balstoties uz izcilību,
- skaidri un objektīvi definēt augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas.
Komisija 2021. gada aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu regulai, kuras mērķis ir saskaņot noteikumus par mākslīgo intelektu (Mākslīgā intelekta akts), un koordinētu plānu, kurā ietverts Komisijai un dalībvalstīm paredzētu kopīgu darbību kopums. Šā noteikumu kopuma mērķis ir vairot uzticēšanos mākslīgajam intelektam un veicināt MI tehnoloģiju izstrādi un atjaunināšanu.
Padome ierosināto tiesību aktu apsprieda 2021. gada oktobrī, uzsverot, no vienas puses, ievērojamos sociālos un ekonomiskos ieguvumus, ko MI var sniegt dažādās nozarēs, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt privātumu un nodrošināt drošumu un drošību.
Padome 2022. gada 6. decembrī pieņēma nostāju par jauniem MI noteikumiem. Padome vēlas, lai MI būtu drošs, likumīgs un uzticams un ievērotu pamattiesības.
2023. gada 9. decembrī pēc trīs dienu ilgām sarunām sarunu vedēji Padomē un Eiropas Parlamentā panāca provizorisku vienošanos par Mākslīgā intelekta aktu.
Padome aktu oficiāli pieņēma 2024. gada 21. maijā, un tas būtu jāpiemēro no 2026. gada.
Informācijas avots: Eiropadome
