Izmantojot rīku random.org, esam izlozējuši trīs semināra laikā iesniegto komentāru autorus, kurus apkopojām no platformas un Youtube kanāla.

Un tā - apsveicam laimīgos, kas saņems EPALE Latvijas suvenīrus! Mēs ar jums sazināsimies, lai noskaidrotu pecīzas adreses.

Paldies Normundam par platformas demonstrāciju - paredzu daudz lietotājus! :)

Bet kā ir ar iespējām veikt kvalitatīvos pētījumus DT jomā? Vai tādi EM ir paredzēti? Piemēram, prasmju pieprasījuma izmaiņas nozarēs/profesijās, tehnoloģiskās/metodiskās attīstības tendences nozarēs, kas ietekmē prasmju pieprasījumu?

Paldies, par tik plašu informāciju. Var just, ka visi speciālisti gatavojušies no sirds. Viss labi saprotams, jautājumi pat ir lieki. 

Paldies, ļoti labi pārskatāma vietne un vērtīga informācija.

Igaunijā darba tirgus prognozēšanas sistēma saistībā ar pieaugušo izglītību ir ģeniāli vienkārša https://oska.kutsekoda.ee/
Savukārt Latvijā rodas iespaids, ka notiek nepārtraukta  "Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide" https://www.em.gov.lv/lv/projekts/darba-tirgus-prognozesanas-sistemas-p…
Kas Latvijā pilnveidojams?

​Atvainojamies, ka laika trūkuma dēļ tiešraidē nevarēsim visiem atbildēt! Apkoposim atbildes un pievienosim tepat EPALE ziņā!

No jauna piedāvātajos pieaugušo izglītības moduļos atkal izpaliek projektu izstrāde un vadība. Vai neož pēc naftalīna?

Covid-19 ierobežojumu laiks pierādīja nepieciešamību pēs īsiem, ļoti koncentrētiem kursiem par konkrētu tēmu - konkrētu prasmju apguvei. Reizēm problēma (arī mūžiglītības piedāvājums ESF projektā) ir tā, ka kursi apjomīgi, ietver daudz dažādas tēmas, un, lai apgūtu konkrētu prasmi, jāpiesakās un arī jāmaksā par visu kursu.

OSKA sistēma palīdz pieaugušo mācībās
OSKA analizē darbaspēka un prasmju nepieciešamību Igaunijas ekonomikas attīstībai nākamajos 10 gados

https://oska.kutsekoda.ee/ru

Semināra lektores Lauras Ivetas Strodes minētais metodiskais materiāls “Ceļvedis pašvaldībām pieaugušo izglītības pārvaldībai”:

https://epale.ec.europa.eu/lv/content/metodisks-materials-celvedis-pasv…

Igaunijā parasti visus pieaugušoi izglītības jautājumus saista ar šādiem portāliem:

1. https://tooelu.ee/ru
2. https://www.ti.ee/ru
3. https://www.cvkeskus.ee/
4. https://www.1182.ee/kategorii
5. https://www.neti.ee/ (Igauņu Google)
6. https://www.eures.ee/ru
7. https://goworkabit.ee/ (Piestrādāšana mācoties)
8. https://www.tootukassa.ee/ru/content/uslugi

Igaunijā pieaugušo izglītības kursi pieaugušajiem meklējami šeit:

1. https://www.hm.ee/ru
2. https://integratsioon.ee/ru
3. https://www.tootukassa.ee/ru/
    

Igaunijā darbā ar pieaugušajiem ļoti augsti vērtējas:
1. Zināšanas
2. Prasmes
3. Pieredze
4. Personīgās īpašības
5. Vērtības
6. Intereses
7. Kontakti

Vai ir paredzēts atbalsts arī iestādēm, kas īsteno pieaugušo neformālo izglītību?

Ļoti nepieciešamas prasmes darba tirgū (World Economic Forum 2021):
1. Prasmme sadarboties
2. Patstāvība
3. Iniciatīva
4. Spēja adaptēties
5. Radoša pieeja
6. Uzņēmība
7. Valodu prasmes
8. Saskarsmes prasmes
9. Prasmes risināt problēmas
10. Datorprasmes
11. Prasmes mekklēt un analizēt informāciju
12. Vēlme un prasme attīstīties un mācīties

Darba devējs bieži neuzskata pašizglītošanās dokumentu par būtisku, līdz ar to šis dokuments tiek nolikts lietā, kā parasta lapele. Bet tiklīdz darbinieks vēlās mainīt struktūrvienību, tik un tā primārais uz ko skatās ir tīņu gados iegūtais izglītības dokuments. Vai tiek domāts par uzņēmēju un iestāžu vadību pastiprinātu informēšanu, ka šādi dokumenti ir svarīgāki par tīņu gados iegūto dokumentu?

Pirms 1,5g. publicētajā LR Finanšu ministrijas ziņojumā “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” izskanēja vairāki ieteikumi pieaugušo izglītībā. Kas no minētā izdevās un kas neizdevās?

Pirms 4 gadiem, kad pašvaldības varēja kļūt par partneriem projektā SAM 8.4.1. (“Nodarbināto personu profesionālas kompetences pilnveide”), tas nenotika. Kāpēc?
 

Kā izdevies realizēt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 287 "Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam"?

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienojot teritorijas, pieaugušo izglītības darbu pašvaldībās bija plānots stabilizēt, kā arī palielināt plānošanas reģionu lomu šajā laukā. Kas no tā ir izdevies, kas nē?

Šķiet situācija pašvaldībās pieaugušo izglītības jomā nav vienkārša - jomas politika tiek īstenota galvenokārt ar centralizētajiem nacionāla līmeņa projektiem. Varbūt to var "decentralizēt" nevalstiskās organizācijas (NVO)?

Šķiet pieaugušo izglītības īstenošanai netiek piešķirts arī pietiekams valsts finansējums, un katrā reģionā un pašvaldībā prakse ir atšķirīga – atkarībā no ieinteresētības un iespējām. Varbūt var nākt palīgā nevalstiskās organizācijas (NVO)?

Pētot EPALE darbību, rodas iespaids, ka šobrīd Latvijā nav vienotas sistēmas, kā īstenojama pieaugušo izglītība. Šķiet, par šo jomu nav noteikta vienota atbildība nedz pašvaldībām, nedz plānošanas reģionu administrācijām. Manā skatījumā šī sistēma veidojam ne tikai "no augšas", bet arī "no apakšas" - ar konkrētiem projektiem (ERASMUS+, NORD+, u.c.). Nepieciešama  zināšanu (pieredzes) datu bāze. Vai tāda ir? Ja JĀ, tad kur tā atrodama?

Vai Jums ir, ko teikt 14. oktobra Latvijas paneļdiskusijas "Pieaugušo izglītības pārmaiņu process Latvijā" dalībniekiem? Gaidīsim Jūsu jautājumus!

https://epale.ec.europa.eu/lv/content/uzdod-tiesi-savu-jautajumu-eksper…