Stress ir ar emocionālu spriedzi saistīta ķermeņa un psihes reakcija uz spēcīgu, neparastu, bieži vien nelabvēlīgu – kairinājumu, problēmu situāciju, ekstremāliem apstākļiem, kas mobilizē ķermeņa enerģijas rezerves, aktivizē fizioloģiskos un garīgos procesus. Bieži stresam ir postoša ietekme uz cilvēka imūnsistēmu, fizisko un garīgo veselību. Bet dažreiz stress ir arī jēgpilnas dzīves pazīme, un cilvēks to var izmantot savā labā un veiksmīgi tikt galā ar to, ja apzinās, ka stress nav tikai viņa dzīves negatīva parādība. Dažos gadījumos stress pat palielina ķermeņa pielāgošanos, attīsta radošumu, meklējot risinājumus problēmām vai situācijām.

Stresu var iedalīt lielās grupās: negatīvs un pozitīvs. Negatīvs stress rodas, ja cilvēks jūtas apdraudēts vai nespēj kontrolēt situāciju. Pozitīvs stress rodas, kad cilvēks izjūt izaicinājumu, nevis draudus, ir pārliecināts par situācijas kontroli, tic savai spējai tikt galā ar situāciju, spēj mācīties un augt no situācijas, aktīvi iesaistās un atrod tajā jēgu. Kad cilvēks izjūt negatīvu stresu, visas negatīvās sajūtas, ko viņš/viņa jūt, piemēram, bailes, nemiers, sāpes, dusmas vai bēdas, kļūst intensīvākas, kā rezultātā dažādi dzīves notikumi tiek uztverti ļoti saasināti. Ja negatīvajam stresam ir postoša ietekme, tad pozitīvais stiprina imūnsistēmu, paaugstina labu holesterīna līmeni, atjauno muskuļu audus, pozitīvi ietekmē fizisko stāvokli un uzlabo smadzeņu attīstību.

Cilvēks bieži jūtas saspringts, saskaroties ar situācijām, prasībām vai uzdevumiem, kas šķiet grūti. Tā ir neatbilstība, nelīdzsvarotība starp situācijas prasībām un resursiem un iespējām, kas viņam/viņai ir jārisina situācijā. Ja cilvēks sajūt kādas situācijas iespējamo negatīvo iznākumu, viņam/viņai var būt lielāks stresa un trauksmes līmenis. Stresa situācijas var iedalīt vairākās grupās, piemēram:

• stress darbā (darba zaudēšanas / maiņas risks, jaunu pienākumu iegūšana darbā, īsi termiņi utt.);
• ģimenes un personiskie jautājumi (šķiršanās risks, ģimenes locekļa slimība / atkarība, hroniskas slimības, nepietiekama veselības aprūpe, naudas trūkums utt.);
• attiecības ar bērniem (tostarp bērna (-u) audzina viens vecāks, palīdzības / atbalsta trūkums utt.).
• izglītības / prasmju trūkums (jaunu lietu apgūšana (apmācības kursi, sertifikāti), uzstāšanās cilvēku grupas priekšā, viedokļa paušana / komunikācija ar citiem utt.);
• kritikas uzklausīšana utt.

Ir veikti vairāki pētījumi, kas liecina, ka stress darba vietā ir ikdienas problēma jebkuras nozares darbiniekiem. Turklāt liela daļa strādājošo uzskata, ka darbs ir galvenais stresa avots viņu dzīvē. Tas tiek definēts kā vispārējs nogurums, spriedze darbā, nemiers. Ilgstošs nogurums darbā var izraisīt virkni simptomu, kas negatīvi ietekmē profesionālās darbības kvalitāti un cilvēka garīgo dzīvi, izraisot trauksmi un dažādas saslimšanas. Darba stresa rezultātā var attīstīties garīgi, fiziski vai uzvedības traucējumi.

85% no visiem nelaimes gadījumiem darbā ir saistīti ar stresu. Katram darbam ir savi stresa faktori (stresori), taču ir vairākas profesijas, kurās to ir ievērojami vairāk. Piemēram, profesijās, kurās svarīgi lēmumi jāpieņem dažu sekunžu laikā, no kuriem ir atkarīga cilvēku dzīvība. Spriedze ir ļoti liela, un kuņģa un zarnu trakta slimību skaits ir ievērojami lielāks, nekā vidēji. Sievietēm, kurām darba slodze jāapvieno ar mājas pienākumiem un bērnu audzināšanu vienatnē, ir divas reizes lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām nekā mājsaimniecēm.

Sarežģītākās stresa situācijas darbā rodas tad, kad jāstrādā lielā ātrumā un darbības tiek atkārtotas. Svarīgi ir arī tas, ja darbiniekiem rodas iespaids, ka viņu darbs ir nervozs, saspringts un steidzas. Piemēram, strādājiet pie konveijera lentes.

Stresa pārvarēšanas stratēģija ir veids, kā mazināt iekšējo trauksmi vai diskomfortu, ko cilvēks ir iemācījies un piemēro atkarībā no noteiktām personības iezīmēm. Pastāv dažādas stresa pārvarēšanas stratēģijas. Piemēram, pētnieki Folkmens un Lācars ir izstrādājuši stratēģijas, kuru pamatā ir fakts, ka cilvēki atšķirīgi reaģē uz stresa situācijām, izmantojot dažādus pārvarēšanas procesus. Tie paši stresa stimuli dažādiem indivīdiem var izraisīt dažādas reakcijas. Tas ir atkarīgs no tā, kā šīs personas uztver un novērtē situāciju, kādi pārvarēšanas resursi ir viņu rīcībā. Svarīgi ir tas, kā indivīds uztver notikumus un kā viņi rīkojas, nevis tas, kādi ir šie notikumi.

Stresa pārvarēšana var būt vērsta uz problēmu vai emocijām. Uz problēmu orientēta stresa pārvarēšana cenšas tikt galā ar vides prasībām un izpaužas īpašā uzvedībā – meklējot reālu palīdzību, cenšoties tikt galā ar draudiem. Šajā gadījumā izmantotās stresa pārvarēšanas stratēģijas ir mērķu un pretenziju maiņa, efektīvāka laika plānošana, situācijas izmaiņu veikšana. Uz emocijām orientēta stresa pārvarēšana tiek izmantota, ja indivīds ir pārliecināts, ka viņš/viņa nespēj mainīt situāciju. Šajā gadījumā indivīds cenšas regulēt savas emocijas kā stresa pārvarēšanas stratēģiju, izmantojot dusmu izlādi, meklējot emocionālu atbalstu, sagrozot situācijas uztveri.

Daži ieteikumi pieaugušajiem

Mūsdienās emocionālais intelekts ir viens no svarīgākajiem personības faktoriem, kam tiek pievērsta liela uzmanība personāla atlasē darba tirgū, uzskatot to par priekšnoteikumu profesionāliem panākumiem. Goulmans piedāvā modeli, kas izšķir piecas spēju grupas:

1. savu emociju atpazīšana, kas ietver spēju atpazīt emocijas, periodiska emociju novērošana;

2. emociju vadība, kas ietver spēju atbilstošā veidā pārvaldīt emocijas, spēja mierināt sevi, spēja mazināt trauksmi, depresiju, uzbudinājumu;

3. pašmotivācija, kas ietver emociju pakļaušanu mērķim, spēju atlikt tūlītēju apmierinājumu, impulsu nomākšanu, spēju būt mierīgam;

4. emociju atpazīšana citos, kas ietver empātiju un spēju pielāgoties citu vajadzībām;

5. emociju pārvaldība, kas ietver spēju kontrolēt citu emocijas un spēju mierīgi mijiedarboties ar citiem.

Emocionālo inteliģenci var uzlabot, kā rezultātā sekmējas sasniegumi mājās, skolā un darbā (samazina agresiju un noziedzību, uzlabo mācīšanās spējas, palīdz indivīdam iesaistīties komandas darbā, atrod efektīvākus darba veidus utml.), tādējādi veicinot efektivitāti jebkurā darbā dzīves sfēra.

Dažiem cilvēkiem ir tendence pakļaut sevi stresam, pārāk uzsverot nesvarīgas stresa situācijas un ļoti nopietni uztverot lietas, kas neapdraud viņu veselību vai dzīvību. Tātad jautājumi ir, kā atpazīt un kā tikt galā ar stresa situācijām?

Stresa mazināšana vispirms sākas ar apzināšanos. Lai gan mēs nevaram sev atzīt, kā mēs patiesībā jūtamies, un visas emocijas slēpjas aiz standarta frāzes "man viss ir kārtībā" vai "es jūtos normāli", mums ir maz iespēju sniegt savlaicīgu palīdzību. Tikai attīstot, pilnveidojot sevi, atpazīstot savas emocijas un pašregulāciju, emociju izpratni, atpazīstamību citos cilvēkos, kā arī emociju un stresa pārvaldību. Savu emociju apzināšanās ir spēja apzināties un nosaukt savas emocijas, apzināties, izprast to cēloņus, saprast atšķirību starp emocijām un darbībām un to, kā mūsu emocijas ietekmē (un kādas darbības provocē) citi. Uzlabojot šo dimensiju, palielinās pašapziņa, veidojas precīzāka, adekvāta pašcieņa, nostiprinās pašapziņa, palielinās pašcieņa; attiecībās, sociālajā kontekstā – empātija, orientācija uz sadarbību. Protams, veiksmīgāka sadarbība – mazāk stresa.

Savu emociju kontrole – spēja kontrolēt un vadīt negatīvas emocijas (trauksme, dusmas), impulsīvas emocionālas reakcijas, – rīkoties nevis sekojot emocijām, bet saskaņā ar lēmumiem, kas balstīti uz savu attieksmi un vērtībām.

Ja no stresa nevar izvairīties, ir svarīgi no tā pareizi atbrīvoties. Viens veids, kā mazināt stresu, ir novērst un analizēt stresa cēloņus. Dažreiz ir vērts sākt ar automātiskām domām, ar negatīvām domām par sevi un pasauli, kas var nākt no bērnības. Visbiežāk šīs domas ir melnbaltas, piemēram, "es esmu zaudētājs", "mani neviens nemīl" un tamlīdzīgi. Lai atbrīvotos no negatīvās domāšanas, var izaicināt sevi domāt racionāli un pozitīvi.

Lai samazinātu traucējošo domāšanu un attīstītu pozitīvas domas smadzenēs, ieteicams regulāri atkārtot sekojošus vingrinājumus:

• Stresu dzīvē var mazināt, aizstājot to ar pozitīvu stresu. Pozitīvs stress kompensē stresa negatīvo ietekmi uz prātu, smadzenēm, ķermeni un veselību kopumā. Tiem, kas aktīvi darbojas dzīvē un pārņem kontroli (piemēram, iegūst jaunus draugus, apgūst jaunas lietas), ir pierādīts, ka viņiem ir augsts pozitīvā stresa līmenis, labāka dzīves kvalitāte, labāks garastāvoklis un vairāk sasniegumu. Jo vairāk pozitīva stresa, jo labāk. Pasākumiem, kas izraisa pozitīvu stresu, nav jābūt dārgiem vai riskantiem. Tādas aktivitātes kā hobiji, pastaigas, valodu apguve var radīt pozitīvu stresu noteiktai cilvēku grupai.
• Kad cilvēks atrodas šķietami negatīvā situācijā, viņam/viņai jāuzdod sev jautājumi: vai es varu uzskatīt šo situāciju par izaicinājumu, nevis bailēm? Vai es varu kontrolēt situāciju? Vai ir kāds veids, kā es varu mācīties no šīs situācijas? Šie jautājumi norādīs jūs virzienā, kā negatīvo stresu pārvērst pozitīvā stresā.

Ir cilvēki, kuri vieglāk un veiksmīgāk tiek galā ar stresu. Pētot viņu pieredzi, ir konstatētas šādas stresa pārvarēšanas stratēģijas:

• Proaktīva rīcība, kamēr tas ir iespējams;
• Sava laika saprātīga izmantošana, iemācieties gaidīt un pateikt nē;
• "Lielo stresa" vai problēmu sadalīšana mazās, specifiskās situācijās un to risināšana;
• Īstermiņa un ilgtermiņa prioritāšu noteikšana un regulārs to monitorings;
• Palīdzību un atbalsta pieņemšana, sadarbošanās; u.c.

Visnelabvēlīgākais risinājums stresa pārvarēšanai ir atlikt risinājumu, saglabājot nepabeigtu, nezinošu situāciju. Tas pats attiecas uz mēģinājumiem nonākt "citā realitātē" ar alkoholu, narkotikām vai pārēšanās.

Jāatzīmē, ka relaksācija ir universāla stresa mazināšanas metode. Visbiežāk relaksācija ir fiziskas aktivitātes, kas veicina ķermeņa relaksāciju (un mierīgu, dziļu elpošanu) un sekojošu domu, emociju pārslēgšanos, piemēram, pastaigas svaigā gaisā, sports, joga, meditācija, miegs, garšīgs ēdiens, utt. Jebkuras aktivitātes var palīdzēt, kas jums patīk un vēlaties darīt, jo tas sagādā prieku – visa veida vaļasprieki, kas ļauj sajust pozitīvas emocijas, prieku, 'skaistumu' un beigās – atpūsties.

_{Foto: Unsplash.com.}